Court dismisses appeal against administrative violation decision due to procedural flaws in initiating the case.

ECLI:LV:RAT:2019:0930.1A29010019.6.S

Lieta Nr. 1A29010019

Lietvedības Nr. 104AA-423-19/23

S PR IED UM S

Rīgā 2019. gada 30. septembrī

Rīgas apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Guntars Stūris,

tiesneses Tamāra Broda un Brigita Būmeistere

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, apelācijas instances tiesa konstatē, ka 2019. gada 15. janvārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors /pers. B/ sastādīja /pers. C/

(turpmāk – Persona) administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 737886 (turpmāk – Sākotnējais lēmums) par to, ka 2018. gada 18. maijā plkst. 9.35 transportlīdzeklis /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ (turpmāk –

Transportlīdzeklis) iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādējādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49. punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu Personai uzlikts naudas sods 50 euro apmērā.

[2] Persona pārsūdzēja Sākotnējo lēmumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai.

[3] Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019. gada 13. februāra lēmumu Nr. 1-13.1/306 (turpmāk – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[4] Nepiekrītot Lēmumam, Persona iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

[5] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu Lēmums atcelts un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeigta.

Pirmās instances tiesa atzinusi, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par Personas izdarīto pārkāpumu ir uzsākta, pieļaujot būtiskus procesuālos pārkāpumus, proti, lietas materiālos nevienā dokumentā nav lēmuma vai rezolūcijas par

lietvedības uzsākšanu, savukārt Sākotnējais lēmums, ar kuru iespējama lietvedības uzsākšana, ir sastādīts, pārkāpjot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 37. panta pirmajā daļā norādīto lietvedības uzsākšanas termiņu.

[6] Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. /pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) ir iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt minēto

pirmās instances tiesas spriedumu un atstāt spēkā Lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums tiek pārsūdzēts pilnā apmērā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumā tika norādīts, ka, pamatojoties uz 2018. gada 5. novembrī saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksence

aplikācijas “Notikumu kontrole” (turpmāk – Sistēma) tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība Nr. 1-28.1/15934. Minētās administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros 2018. gada 21. decembrī Personai tika nosūtīts izsaukums ierasties

uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Lietas materiālos esošie dokumenti norāda uz administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. Turklāt, Pašvaldības policija, sniedzot pirmās instances tiesai rakstveida paskaidrojumus, pievienoja

apliecinātu izdruku no Dokumentu un procesu vadības sistēmas Doc Logix (Dokumentu reģistrācijas sistēma), kas apliecina, ka 2018. gada 6. novembrī Administratīvās nodaļas priekšnieks /pers. D/ piešķīra rezolūciju par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. Pašvaldības policija, lai veicinātu bezpapīru tehnoloģijas, elektronisko dokumentu apritei izmanto Dokumentu reģistrācijas sistēmu, kas ir papildināta ar speciālu elektronisko rezolūciju moduli.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi, ka rezolūcija ir dienesta atzīme jeb atbildīgās amatpersonas uzrakstīts lēmums rezolūcijas veidā par šā dokumenta tālāku virzību. Ministru kabineta 2005. gada

28. jūnija noteikumu Nr. 473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp

šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 12. punkts paredz, ka dokumenta dienesta atzīmes, saskaņojuma uzrakstu, atzīmi par dokumenta saskaņojumu, kā arī dokumenta apstiprinājuma uzrakstu un atzīmi par dokumenta

apstiprinājumu iestāde elektroniskajā dokumentā noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Savukārt Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība” 84. punkts noteic, ka dienesta atzīmes izdara dokumenta saņemšanas vai izpildes procesā. Pārvaldes dokumentā var būt dienesta atzīme – rezolūcija.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka no Dokumentu reģistrācijas sistēmas izdrukas kopijas izriet, ka Pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieks /pers. D/ 2018. gada 6. novembrī plkst. 9.54 ierakstījis Dokumentu

reģistrācijas sistēmā rezolūciju “Uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību”, tādējādi pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un dodot uzdevumu izpildei. Rezolūcija Dokumentu reģistrācijas sistēmā satur informāciju

par tās autoru – amatu, vārdu, uzvārdu un datumu.

Ar minēto rezolūciju tika uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kurai Dokumentu reģistrācijas sistēma automātiski piešķīra administratīvā pārkāpuma lietvedības numuru 1-28.1/15934, uz ko ir atsauce arī Lēmumā un

Pašvaldības policijas 2018. gada 21. decembra Personai nosūtītajā izsaukumā, kā arī to apliecina ar Pašvaldības policijas rakstveida paskaidrojumiem pievienotā izdrukas kopija no Dokumentu reģistrācijas sistēmas.

Sūdzības iesniedzējs vērš tiesas uzmanību uz to, ka rezolūcija par administratīvās lietvedības uzsākšanu nav dokuments, kam nepieciešamas elektroniskais paraksts, bet gan darbība, ko veic darbinieks, kuram Dokumentu reģistrācijas

sistēmā ir piešķirtas attiecīgas tiesības. Katra administratīvā pārkāpuma lieta Dokumentu reģistrācijas sistēmā ir atsevišķa dokumentu kopa, savukārt rezolūcija “Uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību” ir atbildīgās amatpersonas darbība

sistēmā. Dienesta atzīme, izskatāmajā gadījumā rezolūcija, dokumentam tiek pievienota tā virzības procesā, lai sekmētu dokumenta ietverto jautājumu operatīvu un profesionālu risināšanu.

Atsaucoties uz LAPK 238.1 pantu, 37. panta pirmo daļu, Sūdzības iesniedzējs norāda, ka administratīvā lietvedība pret Personu tika ierosināta, ievērojot termiņu, neiestājoties noilgumam.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt pirmās instances tiesas argumentam, ka “vadības sistēmā Doc Logix izveidotie dokumenti nevar tikt uzskatīti par lēmumiem LAPK izpratnē, jo tie neatrodas lietas materiālos”. Sūdzības iesniedzējs

norāda, ka Persona 2019. gada 15. janvārī neieradās uz administratīvās lietas izskatīšanu un nav vēlējusies izmantot savas LAPK 260. pantā noteiktās tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem un ierasties uz administratīvā

pārkāpuma protokola sastādīšanu, jo nav atsaukusies uz attiecīgu izsaukumu. Personai 2019. gada 15. janvārī administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā bija tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tostarp arī ar rezolūciju Dokumentu

reģistrācijas sistēmā, kā arī saņemt izdrukātu un apliecinātu kopiju no sistēmas par administratīvās lietvedības uzsākšanu. Izskatāmajā gadījumā Persona šīs tiesības neizmantoja. Lai veicinātu bezpapīru tehnoloģijas, Pašvaldības policijā

administratīvās pārkāpuma lietas tiek sagatavotas elektroniski, tomēr šis apstāklis neizslēdz to, ka, ja pie administratīvās atbildības sauktā persona vēlas iepazīties ar visiem lietas materiāliem, tie tiek sagatavoti papīra formā.

Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību uz to, ka Pašvaldības policija ir ievērojusi LAPK noteiktās tiesību normas administratīvā pārkāpuma lietā un saskaņā ar LAPK 37., 238.1, 245.1 pantu uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību

Nr. 1-28.1/15934.

Motīvu daļa

[7] Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2019. gada 1. jūlija lēmumu tika ierosināta apelācijas tiesvedība pēc Sūdzības iesniedzēja iesniegtās apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija

spriedumu un saskaņā ar LAPK 289.21 panta otro daļu tika nolemts apelācijas sūdzību izskatīt rakstveida procesā, pārbaudot lietā esošos pierādījumus.

[7.1] Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, apelācijas instances tiesa nekonstatē.

[8] Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, uzskata, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedums ir atstājams negrozīts, bet

apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[9] Izvērtējot apelācijas sūdzībā minētos argumentus, apelācijas instances tiesa norāda, ka atbilstoši LAPK 238.1 panta pirmajā daļā noteiktajam administratīvā pārkāpuma lietvedību var uzsākt ar lēmumu par administratīvā pārkāpuma

lietvedības uzsākšanu vai sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, vai ar rezolūciju par lietvedības uzsākšanu uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka pirmās instances tiesa, izvērtējot lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, ir pamatoti konstatējusi, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvede /pers. E/ 2018. gada 5. novembra

ziņojumā ir lūgusi uzsākt administratīvo lietvedību par 2018. gada 18. maijā izdarītu administratīvo pārkāpumu, taču tā nav uzsākta, proti, lietas materiālos nevienā dokumentā nav lēmuma vai rezolūcijas par administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu. Savukārt Sākotnējais lēmums, ar kuru ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšana, ir sastādīts, pārkāpjot LAPK 37. panta pirmajā daļā norādīto lietvedības uzsākšanas termiņu administratīvā pārkāpuma lietā.

Ievērojot minēto, apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas secinājumiem, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par Personas izdarīto pārkāpumu ir uzsākta, pieļaujot būtiskus procesuālos pārkāpumus, jo

administratīvā pārkāpuma lietā neatrodas LAPK 238.1 panta pirmajā daļā noteiktajam atbilstošs dokuments.

Tāpat apelācijas instances tiesa atzīst par pamatotiem pirmās instances tiesas secinājumus, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas izveidotie dokumenti Dokumentu un procesu vadības sistēmā DocLogix nevar tikt uzskatīti par lēmumiem

LAPK izpratnē. Papildus apelācijas instances tiesa norāda, ka rezolūcija par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, kas ir fiksēta minētajā sistēmā, ko Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija izmanto iekšējās lietvedības kārtošanā, neatbilst

LAPK 238.1 panta pirmajā daļā noteiktajam par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, jo attiecīgā rezolūcija ir fiksējama uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

[10] Apelācijas instances tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nekonstatē, ka pirmās instances tiesa nebūtu izvērtējusi un nebūtu ņēmusi vērā kādu būtisku apstākli, kam būtu nozīme lietas pareizā izspriešanā. Līdz ar

to apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzībā minētos apgalvojumus uzskata par nepamatotiem. Fakts, ka Sūdzības iesniedzējs par lietā pastāvošiem faktiem un apstākļiem pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi

nevar kalpot par pamatu sprieduma atcelšanai.

[11] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, apelācijas instances tiesa nekonstatē pirmās instances tiesas pieļautus likumpārkāpumus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, kas varētu būt par pamatu pieņemtā sprieduma

atcelšanai, un uzskata, ka Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedums ir likumīgs un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk izklāstīto un saskaņā ar LAPK 289. pantu Rīgas apgabaltiesa

no s pri e da

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu un apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis G. Stūris

Tiesnese T. Broda

Tiesnese B.

Būmeistere