Legislator Case Law & Legislation
A42761708 / AA43-0153-11 AI generated

Court partially allowed appeal, voiding duplicate liability for same traffic offense under different code sections.

Case Number A42761708 / AA43-0153-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court partially upheld the appellant's appeal against a traffic penalty decision. The appellant argued that the first-instance court incorrectly applied a specific traffic violation clause alongside a general aggressive driving clause for the same act. The court ruled that since the general clause fully covered the facts, the specific clause could not be applied simultaneously, rendering that portion of the penalty decision void and terminating the proceedings on that count.

Legislator headnote

AI generated

LAPK 239. panta 8. punkts; LAPK 149.4. panta 13. daļa; LAPK 149.31. panta 6. daļa: When a competent authority has already imposed administrative liability for the same facts under one provision, a subsequent decision imposing liability for the same facts under a different provision must be voided and the proceedings terminated.

Keywords

AI generated
administrative penalty duplicate liability traffic violation aggressive driving procedural termination same facts subsumption

Cited Legislation

AI generated
LAPK 286. panta 2. daļa 1. un 3. punkts
LAPK 286.14. pants
LAPK 239. panta 8. punkts
LAPK 149.4. panta 13. daļa
LAPK 149.31. panta 6. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42761708 143/AA43 - 0153 - 11/19

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 11.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja V.Zommere, tiesneses S.Gintere un M.Osmane,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai A.K., Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pilnvarotajai personai I.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.K. (p.k. /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.4panta trīspadsmitās daļas 1. un 2.punkta un 149.31panta sestās daļas (2008.gada 30.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 437998) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmums Nr.3181), sakarā ar A.K. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 30.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas inspektors A.K. (turpmāk arī – pieteicējs) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 437998 par to, ka pieteicējs 2008.gada 30.oktobrī Rīgā agresīvi vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz Sprinter, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Mercedes), pa Vanšu tiltu no Ķīpsalas ielas puses Noliktavas ielas virzienā, kas izpaudās kā sastrēgumā esošo transportlīdzekļu apbraukšana pa joslu, kas paredzēta labā pagrieziena veikšanai, neievērojot ceļa zīmi Nr.514, kā arī ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920 un Nr.934 prasības, ignorējot pārējo ceļu satiksmes dalībnieku intereses, kā arī traucējot vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, 2008.gada 31.oktobrī Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas priekšnieka vietniece pieņēma lēmumu Nr.050/PA 437998, ar kuru pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par Ministru kabineta lappuse 1 no 10 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi) 314.1., 314.15. un 298.11.punkta pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas 1. un 2.punktā un LAPK 149.31panta sestajā daļā. Ar lēmumu pieteicējam piemērots naudas sods Ls 80 apmērā. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei, kura ar 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.3181 (turpmāk arī – Lēmums) atstāja to negrozītu.

[2] 2008.gada 25.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.K. pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Pieteicējs 2008.gada 30.oktobrī vadījis automašīnu Mercedes no Vanšu tilta uz centra pusi pa brauktuves labo joslu. Pirms tilta gala pieteicējs ieslēdzis kreiso pagrieziena rādītāju un apmēram divus metrus pirms horizontālā apzīmējuma „nepārtrauktā līnija” apstājies un gaidījis, kad kāds no otras braukšanas joslas palaidīs pieteicēju iebraukt joslā. Kad pieteicējs tika palaists iebraukt otrajā braukšanas joslā, viņš tur iebrauca apmēram 2 metrus pirms horizontālā apzīmējuma „nepārtrauktā līnija” un nešķērsoja nepārtraukto līniju un Ceļu satiksmes noteikumu 314.15., 934.,

935. un 936. ceļa apzīmējumus, saliņas. Tālāk pieteicējs braucis taisni. [2.2] Lēmumā nepareizi norādīts, ka pieteicējs iesniegumā rakstījis, ka braucis pa brauktuves otro joslu un iebraucis kreisajā braukšanas joslā. Pieteicējs sodīts par to, ko viņš nav darījis. Kreiso pagrieziena rādītāju viņš ieslēdza apmērām piecpadsmit metrus pirms manevra.

[3] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde (turpmāk arī – atbildētājs) rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 437998, lēmumu Nr.050/PA 437998, A.K. iesniegumu, inspektora K.K. dienesta ziņojumu un pašrocīgi zīmēto pārkāpuma vietas shēmu, kas uzskatāmi par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar LAPK 243.pantu. Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks būtu tieši vai netieši personīgi ieinteresēts sastādīt pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu. Policijas inspektora darbībās netika konstatēti policijas darbinieku reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi. [3.2] Ceļu satiksmes noteikumu 314.15. 934., 935. un 936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts.

lappuse 2 no 10 [3.3] No inspektora zīmētās pārkāpuma vietas shēmas redzams, ka pieteicējs vadīja automašīnu Mercedes pa Vanšu tiltu no Ķīpsalas ielas puses Noliktavas ielas virzienā, pa labo braukšanas joslu un veica kreiso pagriezienu šķērsojot horizontālo apzīmējumu Nr.934 ,,Drošības saliņu”. Dotajā vietā no labās braukšanas joslas nedrīkst veikt kreiso pagriezienu. Turklāt plkst. 08:27 ir intensīva transportlīdzekļu plūsma dotajā ceļa posmā pa visām braukšanas joslām un pirms tilta izveidojas transportlīdzekļu sastrēgums. Ceļu satiksmes noteikumu 298.83.punkts noteic, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku. [3.5] Izvērtējot administratīvajā lietā savāktos materiālus, konstatēts un pierādīts, ka pieteicējs 2008.gada 30.oktobrī ir izdarījis Ceļu satiksmes noteikumu 4., 314.15. un 298.11.punkta prasību pārkāpumu. Arī pats pieteicējs neapstrīd izdarīto pārkāpumu, bet norāda, ka nav šķērsojis horizontālo apzīmējumu Nr.920. Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 437998 A.K. noformēts likumīgi un sods piemērots pamatoti.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.janvāra spriedumu noraidīts A.K. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Spriedums pamatots ar šādiem motīviem. [4.1] No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka 2008.gada 31.oktobra lēmumu Nr.050/PA437998 pieteicējs ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmito daļu un 149.31panta sesto daļu par Ceļu satiksmes noteikumu 298.11, 314.1 un 314.15.punkta pārkāpumiem. [4.2] LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļa (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteica, ka par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā: 1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu; 2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

lappuse 3 no 10 Savukārt LAPK 149.31panta sestā daļa noteic, ka par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā. Tiesa atsaucās uz Ceļu satiksmes noteikumu 298.11.punktu, 314.1. un 314.15.punktu un secināja, ka lietā ir strīds, vai atbildētājs pamatoti pieteicēja rīcību ir kvalificējis kā agresīvu braukšanu un ir to pierādījis. [4.3] Tiesas ieskatā, lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par agresīvu braukšanu, nepieciešams vienlaikus konstatēt divus priekšnoteikumus, proti:

1) transportlīdzekļa vadīšanu tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un 2) traucējumu radīšanu vienmērīgai transportlīdzekļa plūsmai vai pārējo transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu. No minētās normas izriet, ka nozīmīgākais kritērijs agresīvas braukšanas noteikšanai ir citu braucēju interešu ignorēšana sastrēguma laikā, vienlaikus pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. [4.4] Lietā nav strīda, ka satiksme, nobraucot no Vanšu tilta Rīgas centra virzienā, ir organizēta trīs braukšanas joslās – kreisajā un vidējā joslā var braukt tikai taisni, bet no labās joslas drīkst nogriezties tikai pa labi.

Šādu regulējumu noteic norādījuma zīmes Nr.513 un Nr.514. Apsekojot pārkāpuma vietu, tiesa konstatēja, ka minētās norādījuma zīmes ir saskatāmas laicīgi, pirms vēl ir sākusies nobraukšana no tilta. Tas nozīmē, ka personai, kura brauc pa labo joslu, ir iespēja mainīt braukšanas joslu pirms vēl ir sākusies nobraukšana no tilta. Savukārt, ja personas vadītais transportlīdzeklis turpina kustību pa labo joslu, tad no tās atļauts nogriezties tikai pa labi un jebkuri citi manevri ir aizliegti. Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā nav nozīmes pieteicēja argumentam, ka kreiso pagriezienu pirms tilta gala viņš ieslēdzis apmēram divus metrus pirms horizontālā apzīmējuma „nepārtrauktā līnija”.

Konkrētajā vietā horizontālais apzīmējums „nepārtrauktā līnija” ir tikai pašā tilta galā pirms „saliņas”. Taču aizliegumu mainīt joslas konkrētajā vietā nosaka nevis horizontālais apzīmējums „nepārtrauktā līnija”, bet gan norādījuma zīmes, kādā virzienā ir tiesības braukt katrā braukšanas joslā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs pamatoti ir konstatējis, ka pieteicējs ir pārkāpis 514.norādījuma zīmes prasības un veicis kreiso pagriezienu no joslas, kur tas ir aizliegts. Attiecībā uz 920.horizontālā apzīmējuma – nepārtraukta līnija šķērsošanu, atbildētājs Lēmumā ir atzinis, ka pieteicējs to nav šķērsojis.

Atbildētājs ir konstatējis, ka pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 314.15.punktu, uzbraucot uz „Drošības saliņas”, kas apzīmēta ar horizontālo apzīmējumu Nr.934. Tiesas ieskatā nav pamata neticēt policijas amatpersonas apgalvojumam, jo kā norāda policijas inspektors K.K. savā dienesta ziņojumā, viņš atradies uz Noliktavas ielas pie ,,Latvijas Bankas” ēkas lappuse 4 no 10 apmēram 30 metrus no pārkāpuma vietas un pārkāpumu redzējis nepārprotami. Līdz ar to tiesa konstatēja, ka pieteicējs ir izdarījis pēc kārtas divus Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – veicis kreiso pagriezienu no joslas, kur tas ir aizliegts, un uzbraucis ar 934.horizontālo apzīmējumu apzīmētajai „Drošības saliņai”. [4.5] Tiesa konstatēja, ka, izdarot minētos pārkāpumus, pieteicējs ir arī radījis traucējumu vienmērīgai transportlīdzekļa plūsmai vai ignorējis pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, pamatojoties uz turpmāk minēto.

Pieteicējs pats norāda, ka, lai pārkārtotos uz blakus braukšanas joslu, ieslēdzis kreiso pagrieziena rādītāju, apstājies un gaidījis, kad kāds no otras braukšanas joslas palaidīs iebraukt joslā. No minētā izriet, ka, apstājoties labajā braukšanas joslā, tiek traucēta gan to transportlīdzekļu kustība, kas grib nogriezties pa labi, gan arī to, kuriem ir jāielaiž savā braukšanas joslā. Savlaicīgi neieņemot braukšanas joslu, kas ļauj braukt taisni, bet apsteidzot lēnāk braucošo kolonnu pa labo joslu, tiek ignorētas citu vadītāju intereses gan nolūkā nokļūt ātrāk galamērķī, gan pēc tam mēģinot iekļauties kolonnā braucošo automašīnu plūsmā, kas neizbēgami liek samazināt tām ātrumu vai apstāties.

Līdz ar to pieteicējs ir ignorējis citu autobraucēju intereses sastrēguma laikā, kas atbilst LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā noteiktajam administratīvā pārkāpuma sastāvam. [4.6] Tiesa atzina, ka par pierādījumiem konkrētajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols un policijas darbinieka ziņojums. Analizējot minētos pierādījumus, tiesa atzina, ka fakti, uz kuru pamata pieņemts Lēmums, ir nodibināti ar administratīvā pārkāpuma protokolu un policijas amatpersonas K.K. dienesta ziņojumu un strīdus situācijas shēmu, kas atbilstoši LAPK regulējumam ir uzskatāmi par pierādījumiem lietā.

Līdz ar to tiesa atzina, ka A.K. pamatoti ir saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4 panta trīspadsmito daļu un 149.31panta sesto daļu. [4.7] Tiesa atsaucās uz LAPK 32.panta otro daļu 35.panta otro daļu un secināja, ka konkrētajā gadījumā smagāks pārkāpums ir paredzēts piemērotajā tiesību normā – LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļā, kas paredz naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem. A.K. ir sodīts ar naudas sodu Ls 80 apmērā. No LAPK 1.panta tiesību normas izriet, ka sodam ir jābūt audzinošam.

Ņemot vērā apstākli, ka pārkāpums fiksēts darba dienas rītā, kad visiem autobraucējiem ir svarīgi ātrāk nokļūt galamērķī, apbraucot sastrēgumā esošu automašīnu kolonnu, tiesas ieskatā tiek klaji ignorētas lappuse 5 no 10 citu vadītāju intereses. Tāpēc pieteicējam piemērotais sods Ls 80 apmērā uzskatāms par samērīgu. [4.8] Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai, bet A.K. pieteikums ir noraidāms.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 22.janvāra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar līdzvērtīgiem argumentiem, kas norādīti pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai. Pieteicējs apelācijas sūdzībā papildus norāda, ka 2008.gada 30.oktobrī viņš lūdza uzrādīt jaunākajam inspektoram, kurš sastādīja protokolu, fotouzņēmumu, taču inspektors atbildējis, ka šodien viņam neesot fotoaparāta.

[6] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteicēja apelācijas sūdzību neatzīst, pirmās instances tiesas spriedumu uzskatot par likumīgu un pamatotu. Atbildētājs pievienojas paskaidrojumiem, kas sniegti Administratīvajai rajona tiesai.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja apelācijas sūdzību, atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies pieteicēja un atbildētāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums daļā atstājams negrozīts, daļā atceļams.

[9] Ar Lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 1. un 2.punkta par agresīvu braukšanu un LAPK 149.31panta sestās daļas par uzbraukšanu 934., 935. vai 936. ceļa apzīmējumam, sodu uzliekot pēc smagākā pārkāpuma sankcijas - Ls 80 apmērā. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai jānodibina, vai administratīvā pārkāpuma lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas dotu pamatu secināt, ka persona ir izdarījusi tai inkriminētos pārkāpumus. Pieteicējs nenoliedz, ka 2008.gada 30.oktobrī vadījis automašīnu Mercedes no Vanšu tilta uz centra pusi pa brauktuves labo joslu. Pirms tilta gala ieslēdzis kreiso pagrieziena rādītāju un apmēram divus metrus pirms horizontālā apzīmējuma „nepārtrauktā līnija” apstājies un gaidījis, kad kāds no otras braukšanas joslas palaidīs pieteicēju iebraukt blakus joslā. Kad pieteicējs tika palaists iebraukt otrajā braukšanas joslā, viņš tur iebraucis lappuse 6 no 10 apmēram divus metrus pirms horizontālā apzīmējuma „nepārtrauktā līnija” un nešķērsoja nepārtraukto līniju. Tādējādi pieteicējs pēc būtības nenoliedz, ka braucis pa malējo labo joslu, kura atļauj nogriezties tikai pa labi, bet strīds pastāv par to, vai šāda braukšana konkrētajā vietā un laikā uzskatāma par agresīvu braukšanu. Atbildētājs atzinis, ka pieteicējs nav šķērsojis ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920, kā rezultātā nav pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 314.1.punkta prasības, tātad par minēto strīds nepastāv. Atbildētājs norāda, ka pieteicējs uzbraucis uz horizontālā apzīmējuma Nr.934, kas apzīmē „drošības saliņu”, uz kuras uzbraukt aizliegts.

[10] LAPK 286.15panta astotā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka pēc analoģijas minētā tiesību norma ir piemērojama, arī izskatot apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem. Turklāt šādas apgabaltiesas tiesības tieši ir iekļautas Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtajā daļā. Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums par pieteicēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas

1. un 2.punktā, ir pareizs un pietiekams, pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi visus būtiskos lietas apstākļus, spriedumā analizējusi pierādījumus, un sniegusi tiem pareizu juridisko novērtējumu, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā izteiktajai motivācijai. Papildus pirmās instances tiesas argumentācijai apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[10] Atbilstoši LAPK 149.4panta trīspadsmitajai daļai agresīva braukšana izpaužas kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīti vairāki ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu; vai izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, kas rada traucējums vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju lappuse 7 no 10 ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.). No minētās normas izriet, ka pārkāpuma objektīvo pusi veido ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un citu braucēju interešu ignorēšana sastrēguma laikā. Nav strīda, ka pieteicējs ir izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Tāpat nav strīda, ka konkrētajā dienā, vietā un laikā bija sastrēgums un automašīnu kolonna virzījās uz priekšu lēni, tādējādi pieteicējs apbrauca sastrēgumā stāvošo transportlīdzekļu kolonnu, proti, veica apbraukšanu pa joslu, kas paredzēta labā pagrieziena veikšanai. Ņemot vērā minēto, apgabaltiesas ieskatā lietā pierādīts, ka pārkāpējs izdarījis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, vienlaicīgi radot traucējošas situācijas citiem transportlīdzekļa vadītājiem un ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja nodarījums ir kvalificējams kā agresīva braukšana.

[11] Atbildot uz pieteicēja norādīto, ka lietai nav pievienoti fotouzņēmumi vai video materiāls, apgabaltiesa norāda, ka LAPK 243.pants nosaka iespējamos līdzekļus, ar kuriem konstatējams administratīvais pārkāpums un kuri to pierāda. Tajā pašā laikā konkrēta pierādīšanas līdzekļa trūkums (ja vien tiesību normas tieši nenosaka konkrētu līdzekļu izmantošanu pierādījumu nostiprināšanai) pats par sevi nenozīmē, ka administratīvais pārkāpums nav konstatējams. Vēl jo vairāk, tas nevar būt pamats personas atbrīvošanai no atbildības, ja pārkāpums konkrētās personas darbībās ir konstatējams ar citiem pierādīšanas līdzekļiem. Šādā gadījumā ir jāvērtē esošo pierādīšanas līdzekļu pietiekamība, lai noteiktu konkrētās personas vainu un atbildību. Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā tāda pārkāpumu fiksējoša tehniskā līdzekļa kā fotoaparāta vai videoiekārtas izmantošanas trūkums, uz ko norādījis pieteicējs, konkrētajā gadījumā pats par sevi nenozīmē, ka pārkāpums pieteicēja darbībās nav konstatējams.

[12] Pieteicējs saukts pie administratīvas atbildības arī par LAPK

149. panta sestās daļas pārkāpumu, proti, par uzbraukšanu 934.ceļa apzīmējumam (drošības saliņai). LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļa, kas paredz administratīvo atbildību par agresīvu braukšanu, jau pati par sevi ietver virkni pārkāpumu, kuri veido agresīvas braukšanas pārkāpuma sastāvu, tāpēc apgabaltiesas ieskatā nav pamatota pieteicēja pārkāpuma kvalifikācija arī pēc 149.31panta sestās daļas. Uzbraukšana „drošības saliņai” šajā gadījumā saistīta ar sastrēgumā stāvošu automašīnas kolonnas apbraukšanu. Pieteicējs, veicot sastrēgumā stāvošu automašīnas kolonnas apbraukšanu pa joslu, kas paredzēta labā pagrieziena veikšanai, un šajā lappuse 8 no 10 sakarā, atgriežoties joslā, pa kuru bija jābrauc, šķērsojis „drošības saliņu”, ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, t.i., braucis agresīvi. Apgabaltiesa, piemērojot subsumciju (tiesību normas piemeklēšana faktiskajiem lietas apstākļiem), secina, ka LAPK 149.4panta trīspadsmitā daļa pilnībā aptver konkrētā gadījuma faktiskos apstākļus un uz šiem faktiskajiem apstākļiem ir attiecināmas tiesību normas tiesiskās sekas, proti, lietas faktiskie apstākļi pilnībā sakrīt ar normas tiesisko sastāvu. LAPK 239.panta 8.punktā noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu (..). Tādējādi Lēmums daļā par pārkāpēja saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.31panta sestās daļas atceļams un lieta šajā daļā izbeidzama, jo pieteicējs par šajā pantā norādīto pārkāpumu tiek sodīts saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmito daļu.

[13] Apgabaltiesa norāda, ka apstāklis, ka Lēmums daļā tiek atcelts, nekādā veidā neietekmē Lēmumā noteikto sodu, jo sods pieteicējam piemērots saskaņā ar LAPK 35.pantu, uzliekot to pēc smagākā pārkāpuma sankcijas. LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas sankcija paredz transportlīdzekļa vadītājam uzlikt naudas sodu no 50 līdz 200 latiem. Pieteicējam par agresīvu braukšanu piemērots naudas sods Ls 80 apmērā. Apgabaltiesas ieskatā soda apmērs ir samērīgs, turklāt lietā konstatējams atbildību pastiprinošs apstāklis, proti, pieteicējs gada laikā jau ir saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu.

[14] Pirmās instances tiesas spriedums pēc būtības ir pareizs, tomēr pirmās instances tiesa nepamatoti kvalificēja pieteicēja pārkāpumu arī pēc LAPK 149.31panta sestās daļas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286. panta otrās daļas 1. un 3.punktu, 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Daļēji apmierināt A.K. apelācijas sūdzību. Atcelt Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.3181 daļā par A.K. (p.k. /personas kods/)

lappuse 9 no 10 saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.31panta sestās daļas (2008.gada 30.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 437998) un šajā daļā lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt. Atstāt negrozītu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.3181 daļā par A.K. (p.k. /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.4panta trīspadsmitās daļas 1. un 2.punkta (2008.gada 30.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 437998. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) V.Zommere

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) M.Osmane

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese V.Zommere Rīgā, 2011.gada 11.aprīlī

lappuse 10 no 10