Court dismissed appeal against administrative penalty for parking in a crosswalk zone, upholding lower court's finding of violation.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.142185511

143/AA43-1103-13/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 24.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents K.Berķis,

tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par O.D. (personas

kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punkta sakarā ar

O.D. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 12.marta

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – Policija) Centra rajona

pārvaldes vecākā inspektore 2011.gada 15.februārī sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.108333624 (turpmāk –

Protokollēmums) par to, ka transportlīdzeklis BMW, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis), novietots stāvēšanai Rīgā,

Smilšu ielā 1/3, brauktuvju krustošanās vietā.

Protokollēmumā norādīts, ka šādā veidā transportlīdzekļa vadītājs ir

pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu

satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.6.apakšpunkta

prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10panta piektās daļas 8.punktā. Ar

Protokollēmumu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā.

Policijas priekšnieks, izskatot O.D. sūdzību, 2011.gada 7.aprīlī pieņēma

lēmumu Nr.D57/07/44 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu

Protokollēmumu.

[2] 2011.gada 9.maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts O.D.

(turpmāk – pieteicējs) pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu.

Pieteikumā norādīts, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai

528.ceļa zīmes „Dzīvojamā zona” darbības zonā, tādēļ Ceļu satiksmes

noteikumu 135.6.apakšpunkts nav piemērojams. Uz transportlīdzekļiem, kas

novietoti vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, attiecināma Ceļu

satiksmes noteikumu 13.nodaļa, tajā skaitā Ceļu satiksmes noteikumu

155.punkts, kas nosaka transportlīdzekļu stāvēšanas kārtību dzīvojamajās

zonās.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 12.marta spriedumu

noraidīts pieteicēja pieteikums. Spriedums motivēts šādi.

[3.1] Pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes

noteikumu 135.6.apakšpunkta prasību pārkāpšanu, par ko atbildība ir paredzēta

LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunktu aizliegts

apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā (..). Savukārt atbilstoši LAPK

149.10panta piektās daļas 8.punktam par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā

vai tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

[3.2] Lietā nav strīda, ka pieteicēja transportlīdzeklis stāvēšanai bija

novietots brauktuvju krustošanās vietā Rīgā, Smilšu ielā 1/3.

Lietā ir izšķirams jautājums, vai izskatāmajā gadījumā ir piemērojams

Ceļu satiksmes noteikumu 135.6.apakšpunkts, ko piemērojusi iestāde, vai arī

Ceļu satiksmes noteikumu 155.punkts, uz kura piemērošanas nepieciešamību

norādījis pieteicējs.

[3.3] Pēc būtības pieteicējs uzskata, ka dzīvojamajā zonā transportlīdzekli

drīkst novietot stāvēšanai, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļā

„Apstāšanās un stāvēšana”, tostarp 135.6.apakšpunktā, noteiktās prasības, proti,

transportlīdzekli stāvēšanai drīkst novietot jebkurā vietā, kur tas netraucē gājēju

pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu (ja nav izveidotas speciāli

transportlīdzekļu stāvēšanai paredzētās stāvvietas vai tās ir aizņemtas). Savukārt

iestāde uzskata, ka Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļas prasības attiecas arī uz

ceļu satiksmi dzīvojamā zonā.

[3.4] No Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšējās transporta komitejas

1968.gada 8.novembrī Vīnē pieņemtā dokumenta „Konvencija par ceļu

satiksmi” (turpmāk – Konvencija) un 1971.gada 1.maijā Ženēvā parakstītā

dokumenta „Eiropas nolīgums, kas papildina Konvenciju par ceļa zīmēm un

signāliem, kas atklāta parakstīšanai Vīnē 1968.gada 8.novembrī” (turpmāk –

Nolīgums) secināms, ka Ceļu satiksmes noteikumiem pēc būtības jāatbilst

Konvencijas II nodaļai un tie nekādā ziņā nedrīkst būt pretrunā ar Konvencijā

noteikto.

Konvencijas II nodaļas 23.pants regulē jautājumu par transportlīdzekļu

apstāšanos un stāvēšanu, un tā 3.punkta „a” apakšpunkta (iii) daļa noteic, ka

transporta līdzekļus aizliegts apstādināt vai novietot stāvēšanai uz brauktuves

krustojumos un tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot

gadījumus, kad ceļa zīmes vai signāli, vai horizontālais apzīmējums uz

brauktuves dod citus norādījumus.

Attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos vai novietošanu stāvēšanai

brauktuves krustojumos un tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves

malas, izņemot gadījumus, kad ceļa zīmes vai signāli, vai horizontālais

apzīmējums uz brauktuves dod citus norādījumus, atšķirīga kārtība, kas būtu

pretrunā ar Konvencijas 23.panta 3.punktā noteikto, nav pieļaujama.

Līgumslēdzējas puses saskaņā ar Konvencijas 23.panta 6.punktu var ieviest

citus aizliegumus attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu. Tātad

līgumslēdzējām pusēm ir deleģētas tiesības papildus Konvencijā noteiktajiem

aizliegumiem ieviest arī savus aizliegumus.

Pamatojoties uz Konvencijas 23.pantu un 27.bis pantu (kurā noteikti īpaši

noteikumi, kas attiecas uz dzīvojamām zonām, kuras attiecīgi apzīmētas), tiesa

secina, ka Konvencijas 23.pants noteic apstāšanās un stāvēšanas nosacījumus,

kurus jāievēro visā līgumslēdzējas puses teritorijā, tai skaitā arī teritorijās, kuras

apzīmētas kā dzīvojamās zonas. Savukārt teritorijās, kuras apzīmētas kā

dzīvojamās zonas, ņemot vērā to, ka šajās zonās kā prioritārie ceļu satiksmes

dalībnieki ir noteikti gājēji, transportlīdzekļu vadītājiem ir noteiktas papildu

prasības, kas kopībā ar vispārīgajām prasībām nodrošina šajās zonās gājēju

tiesības lietot ceļu visā tā platumā.

[3.5] Konvencijas prasības Latvijas Republikā noteiktas Ceļu satiksmes

noteikumos, proti, Konvencijas 23.panta prasības noteiktas Ceļu satiksmes

noteikumu 11.nodaļā, kurā ietvertais 135.6.apakšpunkts paredz

transportlīdzeklim aizliegumu apstāties un stāvēt brauktuvju krustošanās vietā.

Savukārt Konvencijas 27.bis panta prasības noteiktas Ceļu satiksmes noteikumu

13.nodaļā „Ceļu satiksme dzīvojamās zonās”, kuras 155.punkts noteic, ka

transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās

stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transportlīdzekļu

stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu

transportlīdzekļu braukšanu.

Tādējādi, tā kā Konvencijas 23.panta prasības attiecas arī uz teritorijām,

kuras apzīmētas kā dzīvojamās zonas, tad arī Ceļu satiksmes noteikumu

11.nodaļa attiecas uz dzīvojamām zonām. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu

155.punkts, ņemot vērā šo noteikumu 153.punktā noteikto dzīvojamās zonas

būtību, ka šajā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa

ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā, ir atzīstams par papildu nosacījumu

vispārīgām apstāšanās un stāvēšanas prasībām (Ceļu satiksmes noteikumu

11.nodaļa).

Tiesa secina, ka teritorijās, kas apzīmētas ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā

zona”, attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu piemērojamas gan

Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļas tiesību normas, gan papildus arī šo

noteikumu 13.nodaļas 155.punktā noteiktās prasības. Pretējs secinājums radītu

situāciju, ka transportlīdzekļa vadītājs dzīvojamajā zonā transportlīdzekli varētu

novietot jebkurā vietā, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu

transportlīdzekļu kustību, tostarp neievērojot 326.ceļa zīmes „Apstāties

aizliegts”, 920.ceļa apzīmējuma „Nepārtraukta līnija”, 943.ceļa apzīmējuma

„Nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales” un 947.ceļa

apzīmējuma „Nepārtraukta dzeltena līnija”, kā arī citas Ceļu satiksmes

noteikumu 11.nodaļā noteiktās prasības. Turklāt, ja Ceļu satiksmes noteikumu

155.punkts būtu uzskatāms par speciālo tiesību normu, kura izslēdz Ceļu

satiksmes noteikumu 11.nodaļā noteiktās tiesību normas, tas būtu pretrunā ar

Konvencijas 23.pantā noteiktajām obligātajām prasībām.

[3.6] Pamatojoties uz iepriekš konstatēto, kā arī ņemot vērā apstākli, ka

pieteicējs transportlīdzekli stāvēšanai novietojis brauktuvju krustošanas vietā

Rīgā, Smilšu ielā 1/3, tiesa atzīst, ka pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes

noteikumu 135.6.apakšpunkta prasības. Tādējādi pieteicējs ir izdarījis LAPK

149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu un ir

saucams pie administratīvās atbildības.

[3.7] LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punkts imperatīvi nosaka soda

apmēru par izdarīto administratīvo pārkāpumu. Tas nozīmē, ka likumdevējs jau

ir izdarījis lietderības apsvērumus un paredzējis, ka par šādu Ceļu satiksmes

noteikumu pārkāpumu ir piemērojams konkrēts soda naudas apmērs. Līdz ar to

iestādei vai amatpersonai, kura pieņem lēmumu, šādā gadījumā nav pamata

veikt lietderības apsvērumus ar mērķi pieņemt individuāla satura lēmumus

attiecībā uz soda veida un apmēra noteikšanu. Tādējādi Lēmumā pamatoti

norādīts, ka konkrētajā gadījumā, uzliekot administratīvo sodu, LAPK 32.panta

otrajā daļā noteiktais nav piemērojams.

[3.8] Tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ atstājams

negrozīts, savukārt pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 12.marta spriedumu

pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesa kļūdaini ir

interpretējusi vairākas Konvencijas normas un to piemērošanu uz konkrēto

situāciju, kā rezultātā ir nonākusi pie pieteicējam nelabvēlīga rezultāta. Turklāt

tiesa nav sniegusi argumentus attiecībā uz visiem pieteicēja pieteikumā

norādītajiem argumentiem.

[5] Saskaņā ar LAPK 289.21panta otro daļu apgabaltiesa apelācijas

sūdzību izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas

sprieduma pamatojumu kopsakarā ar apelācijas sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir

pareizi konstatējusi, ka pieteicējs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu

135.6.apakšpunkta prasības, par ko administratīvā atbildība ir paredzēta LAPK

149.10panta piektās daļas 8.punktā, un pirmās instances tiesas spriedumā

sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā

apgabaltiesa, pamatojoties uz LAPK 289.13panta trešo daļu, pievienojas pirmās

instances tiesas nolēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu

nenorāda.

[7] Papildus apgabaltiesa norāda, ka Administratīvās rajona tiesas

spriedumā izdarītie secinājumi pilnībā atbilst administratīvo tiesu praksei par to,

ka teritorijās, kas apzīmētas ar 528.ceļa zīmi „Dzīvojamā zona”, attiecībā uz

transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu darbojas gan Ceļu satiksmes

noteikumu 11.nodaļā noteiktās prasības, gan papildus arī šo noteikumu

13.nodaļas 155.punktā noteiktās prasības (sk., piemēram, Administratīvās

apgabaltiesas 2011.gada 26.augusta sprieduma lietā Nr.A42745208 (143/AA43-

0656-11/10) 15.punktu, 2013.gada 31.janvāra spriedumu lietā Nr.A420700110

(143/AA43-1446-13/1)).

[8] Attiecībā uz apelācijas sūdzībā minēto, ka tiesa nav sniegusi atbildes

uz visiem pieteicēja argumentiem, apgabaltiesa norāda, ka tiesai nav jāatbild uz

katru pieteicēja argumentu, tiesai ir jāizvērtē lietā būtiskie argumenti, ko pirmās

instances tiesa ir pienācīgi izdarījusi.

[9] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

Lēmums par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un

pamatots un nav pamata tā atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta

otrās daļas 1.punktu, 289.22panta pirmo un otro daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes

2011.gada 7.aprīļa lēmumu Nr.D57/07/44 (administratīvā pārkāpuma protokols-

paziņojums Nr.108333624) par O.D. (personas kods /personas kods/) saukšanu

pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punktu, bet O.D. sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis referents (paraksts) K.Berķis

Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis K.Berķis

Rīgā 2013.gada 24.maijā