Court finds defendant guilty of administrative violation for evading police control without permission.

NORAKSTS

Lieta Nr.115004315/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 6.februārī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri K.Girucku

piedaloties

pie administratīvās atbildības

saucamajai personai /pers. A/

Dambja ielā 12, Jelgavā, 2015.gada 3.februārī atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas

kods: /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, faktiskā dzīvesvieta /adrese B/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta,

k o n s t a t ē j a:

2015.gada 14.janvārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektores J.Markus 2015.gada 13.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128414 (turpmāk – Protokols) un tam

pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2014.gada 21.novembrī plkst.23:22 /pers. A/ (turpmāk – Persona), kam ar Zemgales

apgabaltiesas 2006.gada 17.maija spriedumu piespriests papildsods - policijas kontrole, bez policijas atļaujas, nepabrīdinot

policiju, neatradās savā dzīvesvietā /adrese B/, ar ko pārkāpis policijas kontroles noteikumus, kas norādīti 2014.gada 11.jūnija

lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1.punktā, Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 1.a)

apakšpunktu, 2. un 4.apakšpunktu 24.punktā, vienlaikus neievērojot IV nodaļas 18., 25.punktus (MK noteikumu Nr.479 (no

30.06.2008.) “Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība”.

Protokolā norādīts, ka Persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Tiesnese secina, ka Protokols Personai sastādīts saskaņā ar Latvijas APK 248. 1 pantu, proti, bez Personas klātbūtnes un protokola kopija š.g.

13.janvārī ierakstītā sūtījumā nosūtīta uz Personas faktisko dzīves vietu /adrese B/. Atbilstoši Latvijas APK 248. 1 pantam uzskatāms, ka Persona ar

administratīvā pārkāpuma protokolu ir iepazinusies septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Lietā nav saņemts Personas paskaidrojums par Protokolā norādītajiem lietas apstākļiem.

Tiesas sēdē Persona Protokola saturam nepiekrita. Norādīja, ka Protokolā norādītajā laikā atradās dzīvoklī un policijas kontroles noteikumus

nav pārkāpis. Dzīvoklī patlaban nav durvju zvana, tāpēc, iespējams, nav dzirdējis policijas darbinieku ierašanos. Strādā par betonētāju sešas dienas

nedēļā un pēc darba ir ļoti noguris. Tuvākajā laikā apņemas salabot durvju zvanu. Arī iepriekš bijuši gadījumi, kad nav dzirdējis policijas darbinieku

ierašanos. Lūgumus un papildinājumus neizteica.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 177.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpusi policijas kontroles noteikumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības

atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās

kontroles noteikumus.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka Persona ar Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas

2006.gada 17.maija spriedumu atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas, bet galīgais sods noteikts

saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 9 gadiem, konfiscējot mantu un policijas kontroli uz 3

gadiem. Savukārt ar Jelgavas tiesas 2013.gada 25.jūnija lēmumu Personai pēc Krimināllikuma 176.panta trešās daļas noteiktais

brīvības atņemšanas sods samazināts, bet galīgais sods saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteikts- brīvības atņemšana uz 6

gadiem, konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz 3 gadiem.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka pēc Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas,

kā arī konkrēta ierobežojuma – aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese B/, no plkst.22:00 līdz plkst.06.00 piemērošanas, 2014.gada 21.novembrī pēc

plkst.22:00 (konkrēti plkst.23:22) norādītajā dzīves vietā neatradās.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka Persona ir administratīvi sodīta,

tajā skaitā divas reizes saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav radušās

pamatotas šaubas par to, ka Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu - policijas kontroli,

2014.gada 21.novembrī pēc plkst.22:00 nebija sasniedzama savā dzīves vietā, tādējādi pārkāpjot 2014.gada 11.jūnija lēmuma par policijas kontroles

ierobežojumu 1.1.apakšpunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšpunkta

a)punktu, kā arī 2. un 4.apakškpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole-

īstenošanas kārtība” III daļas 18., 25. punktus (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 4.apakšpunktam

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai), kas nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai

noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīves vietu diennakts laikā, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus vai traucēt policijas amatpersonām

piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu.

Atbilstoši MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 18.punktam jebkura

kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos dzīves vietā,

uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Savukārt minēto noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles noteikumu

pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

noteikšanu.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi Persona ar savām darbībām ir izdarījusi Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir

pārkāpusi policijas kontroles noteikumus un Personas vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā – Protokolu, VP Zemgales RP

Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora A.Čaikovska 2014.gada 21.novembra ziņojumu, lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā, kā arī lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot Personai administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli, proti,

strādā SIA /Nosaukums A/ par betonētāju, ienākumi – minimālā alga, nav apgādībā esošu personu, administratīvi sodīts, tajā skaitā par gada laikā

atkārtoti izdarītu policijas kontroles noteikumu pārkāpumu, naudas sods nav izpildīts.

Atbildību mīkstinošos apstākļus saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošo

apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta otro daļu tiek atzīts, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas gada laikā atkārtoti izdarījusi

līdzīgu pārkāpumu un agrāk izdarījusi noziegumu.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt Personai

piemērojot panta sankcijā noteikto naudas sodu tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesnese ņem

vērā, ka pārkāpums ir izdarīts atbildību pastiprinošos apstākļos.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 177., 213., 244., 268. 1., 270., 272., 275., 289.6 – 289.7, 289.12 – 289.13 un

289.16 - 289.18 pantu, tiesnese

no s pri e da :

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar

naudas sodu 60 (sešdesmit ) euro apmērā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2015.gada 6.februārī no plkst. 12:00.

Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā

pēc nodošanas pastā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot sekojošā

kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 19.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (Nr.115004315/14) un administratīvā pārkāpuma protokola

numurs (Nr.PC128414).

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 2015.gada 6.februārī.