Legislator Case Law & Legislation
A420271219 / AA43-0044-23 ECLI:LV:ADAT:2023:0823.A420271219.11.S AI generated

Court allows taxpayer appeal, overturning tax authority's assessment of hidden income due to flawed cash fund calculations.

Case Number A420271219 / AA43-0044-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court partially allowed the taxpayer's appeal against the State Revenue Service's decision to assess hidden income. The court found the tax authority failed to properly account for the taxpayer's existing cash reserves in Iraq when calculating taxable income from casino winnings. Consequently, the court declared the tax assessment, late fees, and penalties for the 2015 and 2016 tax years invalid and ordered the refund of state fees paid by the taxpayer.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums 126. un 127. pants; The tax authority must accurately assess a taxpayer's available cash reserves when determining taxable income from unrecorded transactions, and failure to do so renders the assessment invalid.

Keywords

AI generated
tax assessment invalidity cash reserve calculation hidden income determination administrative appeal outcome tax refund order casino winnings taxation procedural economy principle

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 126. panta 1. daļa
Administratīvā procesa likums 307. pants
Administratīvā procesa likums 309. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420271219

AA43-0044-23/9

ECLI:LV:ADAT:2023:0823.A420271219.11.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2023.gada 23.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Santa Liniņa,

tiesneses Irina Kaļiņina un Roze Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ (/vārds uzvārds/) pieteikumu

par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2019.gada 13.septembra lēmuma Nr.31.2-22.10/4116 atcelšanu daļā, sakarā

ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 28.decembra spriedumu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvalde Latvijas rezidentam Irākas pilsonim

/pers. A/ (/vārds uzvārds/) (turpmāk – pieteicējs) veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2015. un 2016.gadu.

Administratīvais process iestādē noslēdzās ar dienesta ģenerāldirektora 2019.gada 13.septembra lēmumu Nr.31.2-

22.10/4116, ar kuru pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 140 475,15 euro,

nokavējuma nauda 36 933,95 euro un soda nauda 21 071,29 euro.

[2] Dienesta ģenerāldirektora 2019.gada 13.septembra lēmums Nr.31.2-22.10/4116 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums)

pamatots ar turpmāk norādītajiem apstākļiem un argumentiem.

[2.1] Papildu deklarācijās pieteicējs uz 2015.gada 1.janvāri deklarēja skaidras naudas uzkrājumus 450 000 USD jeb

370 644,92 euro uz 2016.gada 1.janvāri – 341 836,64 euro.

No pieteicēja paskaidrojuma izriet, ka minētie skaidras naudas līdzekļi tika uzkrāti Irākā līdz 2011.gada 31.decembrim

no ienākumiem, kas gūti, darbojoties būvniecības biznesā Apvienotajos Arābu Emirātos, un, sākot ar 2015.gadu, pieteicējs

tos pārveda uz Latviju.

Dienesta rīcībā nav pierādījumu, lai apšaubītu iesniedzēja Irākā uzkrāto un 2015.gada papildu deklarācijā uz 2015.gada

1.janvāri deklarēto skaidras naudas līdzekļu faktisko esību un izcelsmi.

[2.2] Vienlaikus vērtējams fakts, ka 2014.gadā pieteicējs Latvijā ieveda un deklarēja skaidras naudas līdzekļus

69 718,88 euro, 2015.gadā – 96 999,78 euro. Ņemot vērā minēto, pieteicēja deklarētais skaidras naudas uzkrājums par

attiecīgajām summām ir samazināms. Tādējādi pieteicēja rīcībā uz 2015.gada 1.janvāri varēja būt Irākā uzkrātie skaidras

naudas līdzekļi 300 926,04 euro (370 644,92 euro mīnuss 69 718,88 euro), bet uz 2016.gada 1.janvāri – Irākā uzkrātie

203 926,26 euro (300 926,04 euro mīnus 96 999,78 euro) un 1000 euro no Latvijā esošā bankas konta izņemtie skaidras

naudas līdzekļi, kopā 204 926,26 euro.

Ņemot vērā minēto, pieteicēja deklarētie skaidras naudas uzkrājumi uz 2016.gada 1.janvāri ir samazināmi par

136 910,38 euro (nodokļu maksātāja deklarētie uzkrājumi 341 836,64 euro mīnuss dienesta noteiktais uzkrājums

204 926,26 euro).

[2.3] Auditā konstatēts, ka 2015.gadā un 2016.gadā pieteicējs Latvijā ieveda un deklarēja skaidru naudu 865 718,37

euro. Pieteicējs, aizpildot skaidras naudas deklarācijas un sniedzot informāciju par deklarētās naudas izcelsmi, norādīja, ka

ievesto naudas līdzekļu avoti ir personīgie uzkrājumi dzimtajā valstī Irākā, kā arī no kredītiestādes konta Irākā izņemtā

skaidrā nauda.

Pārbaudot pieteicēja iesniegtos pierādījumus par ievestās skaidrās naudas 865 718,37 euro izcelsmi kopsakarā ar

dienesta atzīto pieteicēja skaidras naudas uzkrājumu, dienests secināja, ka par daļu no 2016.gadā ievestās skaidrās naudas

(139 685,73 euro apmērā) pieteicējs nav iesniedzis pierādījumus par naudas līdzekļu izcelsmi, tādēļ nav iespējams

pārliecināties par šo ienākumu avotu likumību. Līdz ar to dienests uzskatīja, ka Latvijā ievestā skaidrā nauda

139 685,73 euro atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktam ir iekļaujama

pieteicēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.

[2.4] Auditā konstatēts, ka 2015. un 2016.gadā pieteicējs savos banku kontos regulāri veicis skaidras naudas iemaksas

lielos apmēros. Tāpat tika konstatēts, ka pieteicējs savos bankas kontos iemaksātos skaidras naudas līdzekļus lielā apjomā

tērēja kazino. Minētās ziņas liecināja par pieteicēja izdevumu kopējā apjoma neatbilstību viņa deklarētajam ienākumu

apjomam.

Lai noteiktu pieteicēja apliekamo ienākumu, auditā tika piemērota skaidras naudas plūsmas metode, kā rezultātā tika

konstatēts, ka pārbaudāmajā periodā pieteicēja līdzekļu apjoms pārsniedz līdzekļu avotu apjomu 2015.gadā par

50 893,25 euro un 2016.gadā par 417 897 euro, tādējādi veidojot slēpto ienākumu, kas ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli.

[2.5] Atbilstoši pieteicēja paskaidrojumiem 2016.gadā pieteicējs no trešajām personām /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

Latvijā saņēma skaidras naudas līdzekļus 47 285 euro apmērā norēķinu veikšanai šo personu vietā ar juridisko pakalpojumu

sniedzējiem par uzturēšanās atļauju iegūšanu minētajām personām.

Izvērtējot pieteicēja iesniegtos pierādījumus kopsakarā ar dienesta rīcībā esošo informāciju par trešo personu

uzturēšanos Latvijā, dienests uzskatīja, ka pieteicēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu aprēķinā kā

līdzekļu avoti nav iekļaujami no /pers. B/ saņemtie skaidras naudas līdzekļi 16 455 euro, no /pers. C/ saņemtie 6025 euro,

no /pers. D/ saņemtie 9015 euro, jo trūkst pierādījumu par to, ka minētās summas pieteicējs ir faktiski saņēmis.

[2.6] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punktu un 3.panta pirmo un otro

daļu dienests atzina, ka pieteicēja 2015.gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums nosakāms

51 704,16 euro (SIA /Nosaukums A/ algotā darbā gūtie ienākumi 720 euro, ienākumi no SIA „Olympic Casino Latvia”

90,91 euro un slēptais apliekamais ienākums 50 893,25 euro) un, ņemot vērā attaisnotos izdevumus 75,60 euro (VSAOI),

kā arī gada neapliekamo minimumu 900 euro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis aprēķināms 11 667,57 euro.

Vienlaikus, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, ievērojot minētā likuma 29.panta

septītajā daļā noteikto ierobežojumu, aprēķināma nokavējuma nauda 4667,03 euro.

[2.7] Pieteicēja 2016.gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums nosakāms 585 841,29 euro (720 euro

SIA „/Nosaukums A/” algotā darbā gūtie ienākumi, 417 897 euro slēptais apliekamais ienākums, 139 685,73 euro Latvijas

Republikā ievestie skaidras naudas līdzekļi, par kuru izcelsmi dienesta rīcībā nav informācijas, un 27 538,56 euro

apliekamais ienākums no saimnieciskās darbības) un, ņemot vērā attaisnotos izdevumus 75,60 euro (VSAOI), kā arī gada

neapliekamo minimumu 900 euro, iedzīvotāju ienākuma nodoklis aprēķināms 134 519,11 euro. Ņemot vērā aprēķināto

nodokli no citiem ienākumiem 373,65 euro un deklarēto piemaksu 6094,39 euro, papildu nomaksai budžetā nosakāms

iedzīvotāju ienākuma nodoklis 128 798,37 euro.

Vienlaikus, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, aprēķināma nokavējuma nauda

32 263,99 euro, kā arī saskaņā ar minētā likuma 32.panta piekto daļu paredzētā soda nauda, ņemot vērā minētā likuma

32.panta septītās daļas nosacījumus, nosakāma 21 071,29 euro apmērā.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par dienesta ģenerāldirektora 2019.gada 13.septembra

lēmuma Nr.31.2-22.10/4116 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atcelšanu viņam nelabvēlīgajā daļā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto.

[3.1] Pieteicējs, būdams piecu uzņēmumu īpašnieks Apvienotajos Arābu Emirātos, no 1996.gada līdz 2009.gadam ir

guvis ienākumus ārpus Irākas, bet uzkrājis tos Irākā. 2009.gadā ar ģimeni ieradies Latvijā. Mēģinājis uzsākt uzņēmējdarbību,

bet nav veicies, tāpēc no 2010.gada laiku sācis pavadīt kazino, jo varējis to atļauties. Naudas uzkrājumus no Irākas uz

Latviju pārskaitījis ar bankas transakciju starpniecību un personiski tos ievedis, deklarējot naudu lidostās, ja summa

pārsniedza vairāk nekā 10 000 euro. 2015. un 2016.gadā kazino pavadījis pārsvarā visu savu laiku. Tur arī lielāko daļu

naudas izmantojis. Pieteicējam nav slēptu ienākumu.

[3.2] Dienests patvaļīgi ir paplašinājis auditējamo periodu, lai gan no lēmuma par audita veikšanu skaidri ir redzams, ka

tiek pārbaudīti tikai un vienīgi 2015. un 2016.gadi. Par 2014.gada notikumiem un skaidras naudas ievešanas faktiem

pieteicējs netika pienācīgi uzklausīts. Dienests bez jebkādu pierādījumu vai pieteicēja paskaidrojumu iegūšanas par

2014.gadā Latvijā ievesto skaidras naudas līdzekļu 69 718,88 euro izcelsmi nepamatoti samazināja par šo summu skaidras

naudas uzkrājumu kopsummu uz 2015.gada 1.janvāri.

[3.3] Dienests nepamatoti ir izvēlējies piemērot naudas plūsmas metodi, jo tā nav atbilstoša pieteicēja situācijai.

Dienests, ņemot par pamatu apliekamā ienākuma aprēķiniem ievesto un uz robežas deklarēto skaidro naudu un pēc tam

AS „Swedbank” norēķinu kontā iemaksāto to pašu skaidro naudu, kuru pieteicējs bija jau uz robežas uzrādījis muitas

amatpersonām un deklarējis, par vienu un to pašu naudas summu maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli ir aprēķinājis

dubultā.

[3.4] Lielākais strīdus priekšmets šajā administratīvajā lietā ir par skaidras naudas plūsmu AS „Swedbank” norēķinu

kontā. Pieteicējs dienestam ir paskaidrojis, ka visos gadījumos, kad viņš veicis skaidras naudas iemaksas savos norēķinu

kontos, katrai no kredītiestādēm iesniedza šīs iemaksas pamatojošus dokumentus un savus paskaidrojumus. Sazinoties ar

kredītiestādēm, pieteicējam tika atteikts izsniegt šos dokumentus, tāpēc pieteicējs lūdza tos iegūt dienestam, taču dienests

noraidīja lūgumu.

Dienests, neiegūstot rakstveida pierādījumus no AS „Swedbank”, ir pieļāvis procesuālo pārkāpumu, kas pats par sevi

var būt par iemeslu tam, lai pārsūdzētais lēmums tiktu atcelts pilnībā. No AS „Swedbank” iegūstamās ziņas ir būtiskas, lai

gūtu priekšstatu par naudas kustību kontā. Neesot šiem pierādījumiem, dienests nepamatoti konstatēja slēptu apliekamo

ienākumu.

[3.5] Pieteicēja AS „Swedbank” norēķinu kontā iemaksātās skaidras naudas avoti ir Latvijā no Irākas ievestie naudas

līdzekļi, kā arī iepriekš izņemtu naudas līdzekļu pilnīga vai daļēja atgriešana norēķinu kontā. Auditā, piemērojot naudas

plūsmas metodi, nav ņemtas vērā bezskaidras naudas summas, kas pārskaitītas kazino uzņēmumiem, lai iegādātos spēles

žetonus. Proti, pieteicējs, izmantojot kredītkarti vai arī samaksājot skaidrā naudā, kazino iegādājies spēles žetonus. Spēles

beigās pieteicējs neizlietotos vai laimētos žetonus kazino kasē samainījis pret skaidru naudu, kuru pieteicējs iemaksājis

atpakaļ savā bankas norēķinu kontā vai saņēmis bezskaidrā naudā, kazino uzņēmumam anulējot pirkuma darījumu. Šīs

naudas pārskaitīšanas operācijas pieteicēja ieskatā pielīdzināmas skaidras naudas izņemšanai no bankomāta. Tādējādi

pieteicējam nav nedeklarētu skaidras naudas avotu, jo bezskaidras naudas līdzekļi, kas pārskaitīti kazino uzņēmumiem,

daļēji tika atgriezti kredītiestādes kontā, iemaksājot tajā naudas līdzekļus, kas iegūti, apmainot žetonus pret skaidru naudu.

Pieteicējs uzsver, ka savā norēķinu kontā iemaksājis mazākas naudas summas, nekā pirms tam bija tās no sava norēķinu

konta iztērējis, veicot pirkumus kazino. Pieteicējs sagatavoja un iesniedza dienestam savus naudas plūsmas pārskatus, kas

pierāda, ka slēptais ienākums viņam nevarēja veidoties.

[3.6] Pieteicējs nezina konkrēti kādas summas, spēlējot kazino, ir laimējis vai zaudējis, bet norāda, ka nekad nav

laimējis vairāk par 2000 līdz 3000 euro vienā dienā.

Atbilstoši normatīvajam regulējamam par laimestiem, kas mazāki par 3000 euro, nebija jāsniedz dienestam paziņojums

par nodokļu maksātājam izmaksāto laimestu. Tamdēļ šādus laimestus neuzskaitīja nedz kazino, nedz tas bija jādara

spēlētājam. Tas nozīmē, ka pieteicējam kā pastāvīgam spēlmanim bija skaidra nauda, ko papildus daļēji vai pilnībā noguldīt

bankā.

[3.7] Dienests nepamatoti nav iekļāvis skaidras naudas līdzekļu avotos no trešajām personām saņemtos naudas

līdzekļus, par ko personas ir sniegušas apliecinājumus, un nav ņēmis vērā, ka pastāv iespēja, ka personas Latvijā ieceļojušas

caur citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Oponējot dienesta apgalvojumam, ka /pers. B/ nav ieceļojis Latvijā, pieteicējs

pieteikumam pievieno divas šīs personas vīzas, kuras ir izsniegušas Eiropas Savienības dalībvalstis, kas apliecina, ka laika

posmā no 2015.gada 15.marta līdz 22.martam un no 2016.gada 15.marta līdz 2017.gada 14.martam šī persona varēja legāli

ieceļot un uzturēties Šengenas zonas valstīs.

[3.8] Dienests nepamatoti pieteicēja uzkrājumus 450 000 USD apmērā noteicis kā 370 644,92 euro pēc Latvijas bankas

valūtas kursa, jo pieteicējs uzkrāto naudu mainījis ārpus Latvijas. Pieteicējs arī papildus norādīja, ka 2014.gadā saņēmis

stipendiju par to, ka bijis spiests izceļot no Irākas. Daļu no šīs naudas ievedis Latvijā – atbilstoši dienesta aprēķiniem

69 718,88 euro. Līdz ar to dienests nepamatoti minēto naudas summu atskaitīja no atzītajiem uzkrājumiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 28.decembra spriedumu daļēji apmierināts pieteicēja pieteikums. Tiesa

atcēla pārsūdzēto lēmumu daļā, ar kuru pieteicējam papildu nomaksai noteikts iedzīvotāju ienākuma nodoklis

13 739,63 euro apmērā, saistībā ar to aprēķināto nokavējuma naudu 3441,78 euro un soda naudu 2060,94 euro, kā arī daļā

par skaidras naudas uzkrājumu samazinājumu uz 2015.gada 1.janvāri par 69 718,88 euro un uz 2016.gada 1.janvāri par

136 910,38 euro. Pārējā daļā pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Izvērtējot pieteicēja iesniegtos pierādījumus par papildus naudas līdzekļu saņemšanu 2014.gadā, tiesa secināja, ka

pieteicēja rīcībā 2014.gadā Latvijā ievestie naudas līdzekļi neveido deklarēto skaidras naudas 450 000 USD samazinājumu

uz 2015.gada 1.janvāri par 69 18,88 euro.

Līdz ar to nav pamata samazināt pieteicēja 2015.gada deklarācijā deklarēto skaidras naudas Irākā uzkrājumu

450 000 USD uz 2015.gada 1.janvāri.

[4.2] Izvērtējot pieteicēja iesniegtās valūtas maiņas kvītis, tiesa atzina par ticamu pieteicēja paskaidrojumu, ka Latvijā

ievestās skaidras naudas valūtas maiņu viņš ir veicis Irākā pēc attiecīgās valsts valūtas maiņas likmēm.

Attiecīgi tiesa secināja, ka nav pamatota pieteicēja deklarēto skaidras naudas līdzekļu 450 000 USD uzkrājumu

pārkonvertācija uz 370 644,92 euro pēc Latvijas bankas kursa 2014.gada 31.decembrī, kas attiecīgi būtiski samazina

pieteicēja deklarētos uzkrājumus.

[4.3] No lietas materiāliem kopsakarā ar pieteicēja norādītajiem datiem par valūtas maiņu secināms, ka pieteicējs

2015.gada 1.martā Latvijā ieveda naudas līdzekļus 43 500 euro (46 693 USD) apmērā. Savukārt 2015.gada 2.maijā

pieteicējs Latvijā ieveda 60 000 USD, attiecīgi minētā summa pamatoti konvertēta uz 53 499,78 euro pēc Latvijas bankas

valūtas maiņas likmes.

Vienlaikus secināms, ka pieteicēja skaidras naudas līdzekļu USD valūtā samazinājums par 2015.gadu saistībā ar Latvijā

ievesto naudu ir 106 693 USD un atlikums uz 2015.gada 31.decembri ir 343 307 USD jeb aptuveni 315 337 euro, kas atbilst

pieteicēja papildu deklarācijā uz 2016.gada 1.janvāri norādītajam skaidras naudas uzkrājumam Irākā. Līdz ar to nepamatoti

ir samazināts pieteicēja deklarētais skaidras naudas līdzekļu uzkrājums Irākā uz 2016.gada 1.janvāri.

[4.4] Atbilstoši lietas materiāliem konstatējamas turpmāk norādītās Latvijā ievestās naudas summas, kas vērtētas

kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem par naudas izcelsmi un pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem:

1) 2016.gada 22.janvārī ievesta nauda 59 252,41 euro (atbilstoši pieteicēja paskaidrojumiem minētie naudas līdzekļi ir

no /pers. D/, kurš sniedzis apliecinājumu par naudas izsniegšanu pieteicējam 2016.gada 18.janvārī Basrā, Irākā, naudas

izcelsmi dienests atzinis;

2 ) 2016.gada 6.februārī – 80 000 euro (atbilstoši pieteicēja norādītajam 2016.gada 3.februārī Irākā veikts valūtas

maiņas pirkums 88 560 USD/80 000 euro);

3) 2016.gada 14.maijā 70 000 euro (atbilstoši lietas materiāliem izņemts no bankas konta Irākā 2016.gada 10.maijā

80 000 USD apmērā un 2016.gada 12.maijā veikts valūtas maiņas pirkums 78 750 USD/70 000 euro, naudas izcelsmi

dienests atzinis);

4) 2016.gada 24.maijā 42 000 euro (atbilstoši lietas materiāliem izņemts no bankas konta Irākā 2016.gada 22.maijā

50 000 USD apmērā un 2016.gada 22.maijā veikts valūtas maiņas pirkums 46 410 USD/42 500 euro, naudas izcelsmi

dienests atzinis);

5) 2016.gada 18.jūnijā 320 000 euro (atbilstoši lietas materiāliem izņemts no bankas konta Irākā 2016.gada 14.jūnijā

220 000 USD (šo naudas izcelsmi dienests atzinis), attiecīgi pieņemams, ka no skaidras naudas līdzekļiem izmantoti

127 200 USD, jo 2016.gada 16.jūnijā veikts valūtas maiņas pirkums 347 200 USD/320 000 euro);

6) 2016.gada 14.oktobrī 29 966,18 euro (atbilstoši pieteicēja norādītajam 2016.gada 10.oktobrī veikts valūtas maiņas

pirkums 33 540 USD/30 000 euro, naudas izcelsme atzīta, bet vēlāk nav iekļaujama naudas plūsmas aprēķinā, jo minētie

naudas līdzekļi tika izņemti kriminālprocesa ietvaros);

7 ) 2016.gada 19.novembrī 142 500 euro (atbilstoši pieteicēja norādītajam 2016.gada 16.novembrī veikts pirkums

158 175 USD/142 500 euro, un 60 000 USD ir no brāļa sniegtais aizdevums);

8) 2016.gada 26.decembrī 25 000 euro (atbilstoši pieteicēja paskaidrojumiem minētie naudas līdzekļi ir no /pers. D/,

kurš sniedzis apliecinājumu par naudas izsniegšanu pieteicējam 2016.gada 22.decembrī Basrā, Irākā, naudas izcelsmi

dienests atzinis);

9) papildus tiesa nevar atstāt bez ievērības AS „Swedbank” iesniegto pierādījumu dokumentos esošo 2016.gada

31.marta Skaidras naudas ievešanas deklarāciju, no kuras konstatējams, ka pieteicējs Parīzē ieveda 30 720 euro,

2 730 USD, 61 000 IQD un 50 TRY. Pieteicējs šajā deklarācijā norādījis, ka ievestā naudas summa ir no viņa uzkrājumiem

Irākā. Irākas dināru un Turcijas liru vērtība ir niecīga, tāpēc tiesa to neņem vērā, bet naudas summu euro un dolāru apmērs

veido ievērojamu summu.

[4.5] Ievērojot datus par pieteicēja ievesto naudas līdzekļu apjomu, kā arī ņemot vērā pieteicēja iesniegtos datus par

valūtas konvertāciju, tiesa secināja, ka uz 2016.gada 16.novembri pieteicēja rīcībā no skaidras naudas uzkrājumiem vairs

nevarēja būt konvertētā nauda 100 997 USD (no deklarētajiem uzkrājumiem 343 307 USD atņem konvertētās skaidrās

naudas summas – 88 560 USD – Parīzē ievestā nauda 2730 USD – 34 099 USD (Parīzē ievestā nauda 30 720 euro pēc

vidējās valūtas maiņas likmes Irākā 1,11) – 127 200 USD – 33 540 USD – 158 175 USD).

Atbilstoši pieteicēja iesniegtajiem valūtas konvertācijas dokumentiem minētā summa 100 997 USD ir 90 988 euro

(summas aprēķinā tiek noapaļotas un aprēķinātas pēc valūtas likmes 1,11 uz 2016.gada 16.novembri, kad tā mainīta).

Attiecīgi lietā nav pierādījumu par 2016.gada 19.novembrī Latvijā ievesto naudas līdzekļu 90 988 euro apmērā izcelsmi.

No pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka pieteicējs saņēmis aizdevumu 60 000 USD no brāļa, un aizdevums bija domāts

tēva vajadzībām, bet minētais aizdevums nevar būt par pamatu naudas līdzekļu 90 988 euro izcelsmes pamatošanai, jo pats

pieteicējs norādīja, ka brāļa aizdotie naudas līdzekļi netika izvesti no Irākas. Pieteicēja paskaidrojumi par šo darījumu ir

pretrunīgi.

Ņemot vērā minēto, 2016.gada ienākumu deklarācijas D1 pielikumā iekļautā summa „Citi ienākumi” (Latvijas Republikā

ievestie skaidras naudas līdzekļi, par kuru izcelsmi nav iesniegti apliecinoši dokumenti)” ir nosakāma 90 988 euro, nevis

pārsūdzētajā lēmumā aprēķinātā summa 139 685,73 euro.

[4.6] Pieteicēja bankas kontos veiktas skaidras naudas iemaksas lielos apmēros, arī pieteicējs deklarējis un

paskaidrojumos norādījis uz skaidras naudas uzkrājumu esību un uz darījumiem skaidrā naudā. Tā kā dienestam bija

jāpārbauda pieteicēja skaidras naudas uzkrājuma summa, tad dienests ir pamatoti izmantojis naudas plūsmas metodi

atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumu Nr.780 „Noteikumi par papildu deklarācijas par ienākumiem,

ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu veidlapu un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu

dienests uz aprēķina pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu” (turpmāk – noteikumi

Nr.780) 16.punkta 4.apakšpunktam.

Minētās metodes būtība ir, ka nevar izdot līdzekļus, kuru nav nodokļu maksātāja rīcībā. Ievērojot to, ka pieteicēja

kontos veiktas skaidras naudas iemaksas lielos apmēros, ir pamatoti izmantot naudas plūsmas metodi, savukārt pieteicējam

jāpierāda skaidras naudas esība un izcelsme.

[4.7] Pieteicējs iebilst, ka dienests vienu un to pašu apgrozīto naudu ir uzskaitījis kā pieteicēja ienākumus, tādējādi

nosakot pieteicējam slēpto ienākumu. Izvērtējot lietas materiālus, tiesa secināja, ka neapstiprinās pieteicēja paskaidrojumi, ka

naudas iemaksas bankas kontā bijušas tās pašas, kas iepriekš izņemtas spēles žetonu iegādei.

[4.8] Tiesa secināja, ka dienests ir vērtējis un aprēķinos ņēmis vērā azartspēļu uzņēmumu SIA „Gamex”, SIA „Furors”

un no SIA „Olympic Casino Latvia” sniegto informāciju. Izskatāmajā gadījumā pieteicējs nav iesniedzis tādus pierādījumus,

kas apstiprinātu paskaidrojumā norādīto, ka nopirktie žetoni tikuši atgriezti pret skaidru naudu, kas savukārt tikusi iemaksāta

bankas kontā. Proti, lietā nav pierādījumu, ka skaidras naudas bankas kontā iemaksas avots ir azartspēļu uzņēmumam

bezskaidras naudas veidā veikto maksājumu atgriešana norēķinu kontā. Lietā iegūtie pierādījumi no SIA „Gamex”,

SIA „Furors” un no SIA „Olympic Casino Latvia” ir pretēji pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem.

[4.9] Izvērtējot iegūto informāciju no AS „Swedbank”, konstatējams, ka pieteicējs, veicot skaidras naudas iemaksas

bankas kontā, sniedzis kredītiestādei paskaidrojumus, ka tie ir iekrājumi vai arī tie paši naudas līdzekļi, kas iepriekš tikuši

pārskaitīti kazino uzņēmumam žetonu iegādei. Bankā sniegtajiem paskaidrojumiem pievienoti žetonu iegādes apliecinoši

dokumenti, nevis darījumu anulēšanas dokumenti. Tiesa norādīja, ka bankai sniegtie paskaidrojumi nav atzīstami par

pierādījumiem kazino darījumu anulēšanai.

[4.10] Izvērtējusi pieteicēja paskaidrojumus, darījumu apliecinošos dokumentus par skaidras naudas līdzekļu

saņemšanu no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ kopsakarā ar Valsts robežsardzes robežkontroles informācijas meklēšanas

sistēmas „eMUSTANGS” datu bāzes informāciju par minēto personu atrašanos Latvijā 2016.gadā, tiesa konstatēja, ka

/pers. D/Latvijā uzturējās no 2016.gada no 14. līdz 30.maijam, /pers. C/ – no 2016.gada 28.maija līdz 4.jūnijam, bet /pers.

B/ robežšķērsošanas fakti nav konstatēti.

Ne pieteicēja paskaidrojumi, ne trešo personu apliecinājumi nesatur datus par to, kad un kādas summas iedotas

turējumā pieteicējam šo personu interešu nodrošināšanai.

[4.11] Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa secināja, ka dienests pamatoti pārsūdzētajā lēmumā 2016.gada apliekamā

ienākuma aprēķinā neiekļāva /pers. B/ veiktos maksājumus 16 455 euro, jo minētā persona nav ieceļojusi Latvijā, kā arī

neiekļāva /pers. C/ otro maksājumu 6025 euro, jo minētā persona nav divas reizes ieradusies Latvijā, kā arī neiekļāva /pers.

D/ norādīto otro maksājumu 9015 euro, jo minētā persona Latvijā bijusi vienu reizi. Attiecīgi izskatāmajā gadījumā nav

pamata 2016.gada apliekamā ienākuma aprēķinā iekļaut skaidras naudas līdzekļus 31 495 euro.

[4.12] Apkopojot tiesas secinājumus, pieteicēja 2015.gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums un

papildus aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 11 667,57 euro apmērā pārsūdzētajā lēmumā noteikts pamatoti,

attiecīgi pamatoti noteikta nokavējuma nauda un soda nauda.

[4.13] Apkopojot tiesas secinājumus, pieteicēja 2016.gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums un

papildus aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis koriģējams, kā iepriekš norādīts:

1) 2016.gada ienākumu deklarācijas D1 pielikumā iekļautā summa „Citi ienākumi” (Latvijas Republikā ievestie skaidras

naudas līdzekļi, par kuru izcelsmi nav iesniegti apliecinoši dokumenti) ir nosakāma 90 988 euro, nevis pārsūdzētajā lēmumā

aprēķinātā summa 139 685,73 euro;

2) 2016.gada apliekamā ienākuma aprēķinā iekļaujamas kā saņemtas naudas summas, kas tika ieskaitītas kontā

2016.gada 7.aprīlī, 4000 euro un 7039,77 euro (ieskaitītie 8000 USD) no 2016.gada 31.martā Parīzē ievestajiem naudas

līdzekļiem. Attiecīgi no skaidras naudas bilances negatīvo saldo kopsavilkuma izslēdzama 27.un 28.pozīcija, bet

29.pozīcija koriģējama no 16 600 uz 16 100. Attiecīgi slēptais apliekamais ienākums par 2016.gadu aprēķināms 406 857,23

euro, nevis 417 897,00 euro, kā noteikts pārsūdzētajā lēmumā.

[4.14] Ievērojot tiesas secinājumus, pieteicēja 2016.gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums

nosakāms 526 103,79 euro un, ņemot vērā attaisnotos izdevumus, kā arī gada neapliekamo minimumu, aprēķināto nodokli

no citiem ienākumiem un deklarēto piemaksu, papildu nomaksai budžetā nosakāms iedzīvotāju ienākuma nodoklis

115 058,74 euro. Vienlaikus, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, par termiņa

kavējumu no 2017. gada 17.jūnija līdz 2018.gada 30.oktobrim aprēķināma nokavējuma nauda 28 822,21 euro un soda nauda

17 258,81 euro atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītajai daļai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 28.decembra spriedumu daļā, ar kuru pieteikums daļā noraidīts,

pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot pieteikumu apmierināt pilnībā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar pieteikumā norādītajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto.

[5.1] Tiesa spriedumā nepamatoti ir noraidījusi un ignorējusi pieteikumā norādītos apsvērumus, tiesas izmeklēšanas

laikā noskaidrotos faktus un apstākļus, kas apstiprina un pierāda pieteicēja pozīciju.

[5.2] Tiesa nepareizi atspoguļojusi informāciju, tostarp neprecīzi interpretējot faktus par to, kāpēc pieteicējs spēlējis uz

lielām naudas summām, par to, ka pieteicējs kazino nospēlējis visu to naudas summu, kuru pirms tam izmantojis spēļu

žetonu iegādei. Pieteicējs skaidro, ka pieteicējs kazino pavadījis regulāri vidēji 17 stundas dienā un spēlēja ar lielām naudas

summām, taču tas neradīja lielus zaudējumus un nenesa lielus laimestus. Pieteicējs kontrolēja un ierobežoja savus

zaudējumus.

[5.3] Lielā naudas summa, kas tika izmantota, spēlējot kazino, dienas beigās vai vēlāk tika iemaksāta pieteicēja bankas

kontā, un tā ir tā pati nauda, ko dienests savos aprēķinos atzinis kā slēptos ienākumus. Faktu, ka klients kazino var

iegādāties žetonus gan pie kases, gan pie spēlētāju galda, maksājot skaidrā naudā vai ar bankas maksājumu karti, un ka

iegādātos žetonus var apmainīt pret skaidru naudu kasē, apstiprina liecinieka /pers. E/ liecība.

[5.4] Tiesa spriedumā ir nepareizi un neprecīzi atreferējusi liecinieka /pers. E/ liecināto un pieteicēja paskaidroto par

VIP klienta kartes iegūšanu. Pieteicējs lūdz apgabaltiesu piemērot Administratīvā procesa likuma 303.panta pirmās daļas

6.punktu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, jo 2021.gada 28.jūnija tiesas sēdes audio ierakstā nav

fiksēti svarīgi pieteicēja paskaidrojumi par kazino VIP klienta kartes iegūšanas apstākļiem.

[5.5] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja iesniegtos aprēķinus un analīzi par naudas plūsmu AS „Swedbank” kontā. Tiesa

nepamatoti nav atzinusi AS „Swedbank” iesniegtos naudas iemaksu paskaidrojošos dokumentus kā pierādījumus pieteicēja

argumentam par to, ka norēķinu kontā veiktās iemaksas nav slēptie ienākumi, bet gan pieteicēja nauda, kas pirms tam

bezskaidrā norēķina ceļā izmantota spēļu žetonu iegādei un pēc spēles pabeigšanas tās atlikums iemaksāts pieteicēja

norēķinu kontā.

[5.6] Tiesa nepamatoti vērtējusi AS „Swedbank” iesniegto 2016.gada 31.marta skaidrās naudas ievešanas deklarāciju,

jo ne sākotnējā lēmumā, ne pārsūdzētajā lēmumā dienests nav ņēmis vērā deklarācijā norādītās naudas summas.

[5.7] Pieteicējs nekad nav apgalvojis, ka brāļa aizdotie līdzekļi 60 000 USD apmērā netika izvesti no Irākas, minētie

līdzekļi tika ievesti Latvijā 2016.gada 19.novembrī.

[5.8] Tiesa neobjektīvi izvērtēja pieteicēja iesniegtos pierādījumus un nepamatoti neatzina par pierādītiem naudas

saņemšanas faktus no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ uzturēšanās dokumentu kārtošanai.

[6] Dienests paskaidrojumos par apelācijas sūdzību uzskata to par nepamatotu, atsaucoties uz tiesas spriedumā

minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Pieteicējs ir izteicis lūgumu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās

instances tiesai, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 303.panta pirmās daļas 6.punktu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 303.panta pirmās daļas 6.punktu apelācijas instances tiesa neatkarīgi no

apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās

instances tiesai, ja mutvārdu procesā izskatītā lietā tiesas sēdes ierakstā nav fiksētas būtiskas procesuālās darbības, lēmumi,

paskaidrojumi vai liecības.

Pieteicējs lūgumu pamato ar to, ka pirmās instances tiesas 2021.gada 28.jūnija sēdes audioierakstā (no 01:20:40 līdz

01:22:00 minūte) sliktās kvalitātes dēļ nav dzirdami pieteicēja paskaidrojumi saistībā ar kazino VIP klienta kartes iegūšanu.

Izvērtējot pieteicēja lūgumu, apgabaltiesa to noraida, jo, noklausoties strīdus audioierakstu, nekonstatē audioierakstā

tādus traucējumus, kuru dēļ nebūtu ierakstīti būtiski pieteicēja paskaidrojumi. Jāatzīst, ka ieraksts pieteicēja norādītajā vietā

nav ļoti skaidrs tulka paralēlā tulkojuma dēļ, tomēr paskaidrojums ir fiksēts un to var saprast. Turklāt apgabaltiesa skata lietu

no jauna pēc būtības, uzklausot pieteicēja paskaidrojumus. Pieteicējs šīs tiesības izmantoja, detalizēti paskaidrojot lietas

apstākļus arī saistībā ar VIP klienta kartes iegūšanu.

[8] Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka

pieteicēja apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir apmierināms.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības

sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Pieteicējs pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru pieteicēja pieteikums daļā tika noraidīts. Tas

nozīmē, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums daļā, ar kuru atcelts pārsūdzētais lēmums daļā par pieteicējam papildu

nomaksai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokli 13 739,63 euro, nokavējuma naudu 3441,78 eu ro un soda naudu

2060,94 euro, kā arī par skaidras naudas uzkrājumu samazinājumu uz 2015.gada 1.janvāri par 69 718,88 euro un uz

2016.gada 1.janvāri par 136 910,38 euro, ir stājies spēkā.

Līdz ar to apelācijas instances tiesā ir strīds par pārsūdzēto lēmumu daļā, ar kuru pieteicējam papildus noteikts

iedzīvotāju ienākuma nodoklis 126 735,52 euro, nokavējuma nauda 33 492,17 euro, kā arī soda nauda 19 010,35 euro.

[10] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punktu (redakcijā, kāda bija spēkā

auditējamajā periodā,) iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas

sastāv citstarp no nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un

nodokļa no citiem ienākuma avotiem. Šā likuma 3.panta otrā daļa noteica, ka nodokļa maksātāja gada apliekamais ienākums

ir viņa gada ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti šā likuma 10.pantā

noteiktie attaisnotie izdevumi, maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums un šā likuma 13.pantā noteiktie

atvieglojumi. Minētā likuma 8.panta trešajā daļā ir uzskaitīti tie pārējie fiziskās personas ienākumi, par kuriem ir jāmaksā

nodoklis, citstarp, 21.punktā – citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā. Savukārt likuma 9.pantā ir noteikti ar nodokli

neapliekami ienākumu veidi.

Tādējādi no minētajām tiesību normām izriet, ka visi maksātāja taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā gūtie ienākumi

ir apliekami ar nodokli, izņemot tos ienākumus, kas likumā ir minēti kā atbrīvojami no aplikšanas – ar iedzīvotāju ienākuma

nodokli neapliekami ienākumi.

Ņemot vērā pirmās instances tiesas sprieduma daļu, ar kuru pieteicēja pieteikums daļā noraidīts, konstatējams, ka

dienests iekļāva ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā pieteicēja 2016.gadā no ārvalstīm Latvijas Republikā

ievestos skaidrās naudas līdzekļus 90 988 euro, kuru izcelsme nav noskaidrota, kā arī skaidras naudas līdzekļus

457 750,48 euro, kurus dienests uz aprēķinu pamata atzina kā slēptos ienākumus.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa tālāk pārbaudīs, vai dienests pamatoti nav atzinis Latvijā ievestās skaidras

naudas līdzekļu izcelsmi un vai pamatoti konstatējis pieteicējam slēpto ienākumu.

I Par Latvijas Republikā ievesto skaidras naudas līdzekļu izcelsmi

[11] Audita ietvaros dienests ir konstatējis, ka pieteicējs 2016.gadā Latvijas Republikā no ārvalstīm ir ievedis un

deklarējis 768 718,59 euro.

Atbilstoši pieteicēja paskaidrojumiem minēto naudas līdzekļu avoti ir Irākā esošie naudas uzkrājumi skaidrā naudā,

Irākas kredītiestādēs uzkrātā bezskaidrā nauda, kā arī trešās personas /pers. D/ Irākā izsniegtā skaidrā nauda un no brāļa

/pers. F/ saņemtais aizdevums.

Uz šo brīdi lietā vairs nav strīda un dienests ir atzinis, ka skaidras naudas uzkrājuma atlikums Irākā uz 2016.gada

1.janvāri bija 343 307 USD, kā arī nav strīda par 2016.gada 22.janvārī un 26.decembrī pieteicēja ievesto un deklarēto

skaidrās naudas līdzekļu 84 252,41 euro izcelsmi. Dienests ir atzinis, ka minētā summa ir no /pers. D/ saņemtā nauda. Tāpat

dienests ir vērtējis pieteicēja iesniegtos pierādījumus par pieteicēja bezskaidras naudas uzkrājumiem un kā pieteicēja ievesto

skaidrās naudas līdzekļu avotu atzinis pieteicēja no Irākas bankas konta izņemtos skaidras naudas līdzekļus 350 000 USD

apmērā.

Par aizdevumu no brāļa /pers. F/ pieteicējs audita laikā ir paskaidrojis, ka viņš saņēma 60 000 USD skaidrā naudā no

sava brāļa 2016.gadā Irākā. Pieteicēja tēvam bija nepieciešama nauda, un pieteicējs palūdza brāli iedot šo summu tēvam.

Pieteicējs atmaksās šo summu brālim tēva vietā (lietas 3.sējuma 181.lapa). Lietā atrodas /pers. F/ vārdā noformēta

2019.gada 8.aprīļa apstiprinājuma vēstule, kurā /pers. F/ apliecina, ka 2016.gadā viņš deva savam tēvam skaidrā naudā

60 000 USD pieteicēja vārdā, lai nokārtotu tēva personisko jautājumu. Naudas līdzekļi tēvam tika piešķirti pēc pieteicēja

pieprasījuma un vēlmēm, un tie tiks atdoti, kad tas būs vajadzīgs. Apliecina, ka rakstiska vienošanās netika noslēgta (lietas

3.sējuma 186.lapa).

Izvērtējot minētos paskaidrojumus, dienests atzina, ka /pers. F/ izsniegtais aizdevums nav uzskatāms par pieteicēja

Latvijas Republikā ievesto naudas līdzekļu avotu, jo minētos naudas līdzekļus saņēmis pieteicēja tēvs, nevis pats pieteicējs.

Savukārt pirmās instances tiesa atzina, ka minētā naudas summa nav ievesta Latvijā.

Apelācijas sūdzībā pieteicējs nepiekrīt dienesta un pirmās instances tiesas vērtējumam, skaidrojot, ka pieteicējs gribēja

bankā izņemt 60 000 USD, bet banka atteikusi, tāpēc pieteicējs piezvanīja tēvam un lūdza, lai viņš paprasa brālim šo

summu. Tēvs no brāļa saņēma 60 000 USD. Attiecīgi pieteicējs saņēma šo naudas summu no tēva. Sniedzot mutvārdu un

rakstveida paskaidrojumus apgabaltiesai, pieteicējs apliecināja, ka no tēva 2016.gada 5.novembrī saņemto naudu ievedis un

deklarējis Latvijā 2016.gada 19.novembrī.

Izvērtējot pieteicēja dienestam un tiesai sniegtos paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa piešķir ticamību

pieteicēja paskaidrotajam, ka pēc pieteicēja lūguma viņa tēvs Irākā no pieteicēja brāļa saņēma skaidrā naudā 60 000 USD.

To apstiprina pieteicēja brāļa /pers. F/ paskaidrojums. Lai gan lietā trūkst tiešu pierādījumu faktam, ka pieteicējs šo naudas

summu savukārt saņēmis no tēva, par to netieši liecina pieteicēja brāļa apstiprinājums, ka naudu tēva vietā atmaksās

pieteicējs. Tas netieši norāda, ka, izmantojot tēva starpniecību, faktiskais aizdevuma saņēmējs bija pieteicējs. Tādējādi

apgabaltiesa atzīst par ticamiem pieteicēja paskaidrojumus par aizdevuma 60 000 USD apmērā saņemšanu no brāļa Irākā.

Ticams ir arī fakts, ka minētā summa varēja tikt ievesta Latvijā 2016.gada 19.novembrī, kad pieteicējs ievedis un deklarējis

Latvijā 142 500 euro, kurus atbilstoši pirmās instances tiesā iesniegtajiem pierādījumiem valūtas maiņas darījumam

2016.dada 16.novembrī konvertējis no 158 175 USD.

Apkopojot minēto, secināms, ka 2016.gadā Irākā pieteicēja rīcībā varēja būt skaidra nauda 753 307 USD apmērā:

343 307 USD no skaidras naudas uzkrājumiem; no kredītiestādes bankas konta noņemtie naudas līdzekļi 350 000 USD un

no brāļa saņemtais aizdevums 60 000 USD.

Savukārt saskaitot pieteicēja 2016.gadā Latvijā ievestos un deklarētos skaidras naudas līdzekļus, izņemot 2016.gada

22.janvārī un 26.decembrī deklarētos trešās personas naudas līdzekļus 84 252,41 euro (sk. audita lēmuma tabulu Nr.4

lietas 1.sējuma 200.lapas otrā pusē), konstatējams, ka pieteicējs Latvijā ieveda un deklarēja 684 466,18 euro.

Konvertējot minēto summu no euro un USD atbilstoši pieteicēja iesniegtajiem valūtas maiņas darījumus Irākā

apliecinošajiem dokumentiem, iegūst 752 635 USD (88 560 USD/80 000 euro ievesti Latvijā 2016.gada 6.februārī +

78 750 USD/70 000 euro ievesti Latvijā 2016.gada 14.maijā + 46 410 USD/42 500 euro ievesti Latvijā 2016.gada 24.maijā +

347 200 USD/320 000 euro ievesti Latvijā 2016.gada 18.jūnijā + 33 540 USD/30 000 euro ievesti Latvijā 2016.gada

14.oktobrī + 158 175 USD/142 500 euro ievesti Latvijā 2016.gada 19.novembrī).

Tādējādi pieteicējam 2016.gadā Irākā pieejamie skaidras naudas līdzekļi 753 307 USD, par kuru izcelsmi ir gūts

apstiprinājums, sedz pieteicēja 2016.gadā Latvijā ievestos un deklarētos skaidras naudas līdzekļus 752 635 USD. Līdz ar to

nav konstatējami Latvijā 2016.gadā ievesti skaidrās naudas līdzekļi, par kuru izcelsmi nebūtu gūts apstiprinājums. Līdz ar to

pretēji pirmās instances tiesas spriedumā secinātajam lietā nav konstatējami tādi pieteicēja Latvijas Republikā ievestie

skaidrās naudas līdzekļi, kuri būtu iekļaujami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā par 2016.gadu kā citi

ienākumi.

[12] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvā rajona tiesa, objektīvās izmeklēšanas ietvaros iegūstot

jaunus pierādījumus no AS „Swedbank” (2016.gada 31.marta skaidras naudas ievešanas deklarāciju, ko pieteicējs aizpildījis

Parīzē, Francijā), atzina, ka pieteicējs Francijā ievedis 30 720 euro un 2730 USD, un minētās summas ņēma vērā, vērtējot

Latvijā ievestās skaidrās naudas uzkrājumu veidošanās avotus.

Auditā laikā dienests nebija ieguvis pierādījumus par skaidras naudas ievešanas faktu Francijā 2016.gada 31.martā,

attiecīgi arī dienesta veiktajos aprēķinos dienests nav iekļāvis konkrētajā deklarācijā pieteicēja deklarēto skaidro naudu.

Tiesas kompetencē ir veikt kontroli pār pārsūdzēto lēmumu, tostarp par dienesta aprēķinu pamatotību, nevis iestādes vietā

vākt pierādījumus un ar tiem pamatot pieteicēja interesēm nelabvēlīgu skaidras naudas līdzekļu avotu samazinājumu, kādu

pati iestāde nebija konstatējusi.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa piekrīt pieteicēja argumentam, ka pieteicēja Francijā ievestās un deklarētās naudas

summas (30 720 euro un 2730 USD) nav ņemamas vērā, pārbaudot dienesta veikto aprēķinu par 2016.gadā Latvijā

ievestajiem skaidrās naudas līdzekļiem un pieteicēja skaidrās naudas uzkrājumiem.

[13] Ievērojot visu iepriekš minēto, pieteicējam ir nepamatoti papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis,

nokavējuma nauda un soda nauda par 2016.gadā Latvijas Republikā ievestajiem 90 988 euro.

II Par slēptajiem ienākumiem

[14] Atbilstoši „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 22.panta otrajai daļai, ja dienesta rīcībā esošajos pārskatos

(paziņojumos) uzrādītie maksātāja ienākumi vai maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar

dienesta rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu, dienests nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un

nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši maksātāja īpašuma vērtības pieaugumam un dienesta rīcībā esošajām ziņām

par maksātāja darbību (arī maksātāja darījumiem un ieņēmumiem no saimnieciskās darbības).

Kārtību, kādā dienests uz aprēķina pamata nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu

nosaka noteikumi Nr.780.

Minēto noteikumu 15.punktā noteikts, ka dienests uz aprēķinu pamata nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un

nodokļa summu, izmantojot vienu no šo noteikumu 16.punktā minētajām metodēm vai šo metožu kombināciju un pamatojot

konkrētās metodes vai metožu kombinācijas piemērošanu.

Atbilstoši noteikumu Nr.780 16.punktam dienests audita ietvaros, aprēķinot ienākumu, izmanto šādas metodes: 1)

kapitāla pieauguma metodi; 2) banku kontu kustības metodi; 3) izdevumu metodi; 4) pieskaitījuma metodi; 5) naudas

plūsmas metodi vai iepriekš minēto metožu kombinācijas. Ņemot vērā dienesta rīcībā esošo informāciju, izvēlas vienu no

šo noteikumu 16.punktā minētajām aprēķina metodēm, kas nodrošina iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja iepriekšējos

taksācijas periodos gūtā ienākuma aprēķinu (17.punkts).

Konstatējot, ka pieteicēja izdevumi ir lielāki par deklarētajiem ienākumiem, dienests ienākumu aprēķinam ir izvēlējies

skaidrās naudas plūsmas metodi, pamatojot ar faktu, ka pieteicējs savos kredītiestāžu kontos regulāri veicis skaidrās naudas

iemaksas lielos apmēros, kas pārsniedz pieteicēja deklarētos skaidras naudas līdzekļu avotus.

Lai izsekotu skaidrās naudas plūsmu, dienests aprēķinā iekļāva Latvijas Republikā ievestos un deklarētos skaidrās

naudas līdzekļus, no banku kontiem izņemtos un ieskaitītos naudas līdzekļus un citus skaidrās naudas līdzekļus, ko

pieteicējs saņēmis vai izdevis saskaņā ar dienesta rīcībā esošo informāciju. Tā rezultātā tika konstatēts, ka pārbaudāmajā

periodā pieteicēja līdzekļu izlietojuma apjoms pārsniedz ienākumu apjomu 2015.gadā par 50 893,25 euro (sk. audita

lēmuma 5.tabulu) un 2016.gadā par 417 897 euro (sk. pārsūdzētā lēmuma 1.pielikumu), atzīstot minētās summas par

pieteicēja slēptajiem ienākumiem, proti, ienākumiem, kuru avoti dienestā nav deklarēti un par kuriem nav nomaksāti nodokļi.

Administratīvā rajona tiesa atzina, ka slēptais ienākums par 2016.gadu ir aprēķināms 406 857,23 euro.

[15] Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka dienests, uzsākot aprēķinu, ir fiksējis, ka pieteicēja rīcībā esošie skaidras

naudas līdzekļi uz 2015.gada 1.janvāri ir 0 euro, savukārt uz 2016.gada 1.janvāri –1000 euro (gada beigās no norēķinu konta

izņemtie skaidras naudas līdzekļi).

Apgabaltiesas ieskatā šiem fiksētajiem naudas līdzekļu apmēriem uz auditējamo taksācijas gadu sākumu dienests nav

sniedzis pietiekamu pamatojumu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

Kā jau iepriekš tika noskaidrots, pieteicējs uz 2015.gada 1.janvāri deklarēja 450 000 USD skaidras naudas uzkrājumus

Irākā, savukārt uz 2016.gada 1.janvāri – 343 307 USD Irākā. Tā kā minētie naudas līdzekļi tika ievesti Latvijā pakāpeniski

divu gadu laikā, tie nevar būt atzīstami par pieteicēja rīcībā esošajiem skaidras naudas līdzekļiem uz attiecīgā gada sākumu.

Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka Latvijā pieteicēja rīcībā uz 2015.gada 1.janvāri nebija skaidrās naudas. Atbilstoši

pieteicēja 2019.gada 8.marta paskaidrojumiem dienestam pieteicējs regulāri lidojis uz savu dzimteni Irāku, un, atgriežoties no

Irākas, ievedis sev piederošos naudas līdzekļus. Gadījumos, kad summas bija mazākas par 10 000 euro, ievesto skaidro

naudu nav deklarējis (lietas 3.sējuma 127.lapa). Dienests ir konstatējis, ka pieteicējs 2014.gadā Latvijas Republikas robežu

šķērsojis deviņas reizes. Tādējādi pieteicēja rīcībā Latvijā varēja būt skaidras naudas līdzekļi uz 2015.gada 1.janvāri.

Lai gan dienests ir konstatējis, ka 2014.gadā pieteicējs ievedis un deklarējis 69 718,88 euro (2014.gada 27.oktobrī

40 000 euro un 13.decembrī 37 000 USD/29 718,88 euro) un ka minētie naudas līdzekļi ir tikuši ieskaitīti pieteicēja

AS „Swedbank” norēķinu kontos, attiecībā uz pārējiem gadījumiem kad pieteicējs ieradies no Irākas, dienests nepamatoti

nav piešķīris ticamību pieteicēja paskaidrojumiem par skaidras naudas līdzekļu ievešanu. Dienests nav arī pārbaudījis ziņas

par pieteicēja 2014.gadā no banku kontiem izņemtajiem skaidras naudas līdzekļiem.

U z 2016.gada 1.janvāri pieteicējs ir deklarējis 26 500 euro skaidras naudas atlikumu. Dienests šo summu naudas

plūsmas aprēķinā nav ņēmis vērā, nenorādot, kāpēc šādas summas esība pieteicēja rīcībā ir apšaubāma.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka, piemērojot naudas plūsmas metodi, dienesta fiksētājam pieteicēja rīcībā

esošajam skaidras naudas līdzekļu apmēram uz taksācijas gada sākumu trūkst pamatojuma, un tas liek apšaubīt aprēķinu

pareizību.

[16] Izvērtējot dienesta apkopotās ziņas ienākumu aprēķina tabulās, izmantojot naudas plūsmas metodi, secināms, ka

pieteicēja slēpto apliekamo ienākumu 2015. un 2016.gadā būtībā veido skaidrās naudas iemaksas (atskaitot naudas līdzekļu

izņemšanu) lielos apmēros savos AS „Swedbank” kontos.

Pieteicējs ir sniedzis dienestam paskaidrojumus par bankas kontos iemaksāto skaidrās naudas izcelsmi. Proti, pieteicējs

skaidro, ka regulāri spēlējis kazino, kur, izmantojot maksājuma karti, par bezskaidru naudu iegādājies spēles žetonus lielās

vērtībās. Pēc spēles pabeigšanas katrā reizē pieteicējs samainījis atlikušos spēles žetonus kazino kasē pret skaidro naudu,

kuru tālāk iemaksājis savā bankas kontā. Tādējādi skaidrās naudas iemaksas AS „Swedbank” kontos ir skaidrā nauda, ko

pieteicējs apmainījis pret spēles žetoniem, kurus iegādājies kazino par bezskaidras naudas līdzekļiem.

Pārbaudot pieteicēja sniegto paskaidrojumu ticamību, Administratīvā apgabaltiesa konstatē un secina turpmāk minēto.

[17] Saskaņā ar dienesta apkopoto informāciju 2015.gadā pieteicējs apmeklēja SIA „Olympic Casino Latvia” kazino

/adrese A/, un veica pirkumus par kopējo summu vairāk nekā 300 800 euro, SIA „Furors” piederošo kazino „Europa Club

Casino” /adrese B/, kur veica pirkumus par kopējo summu 11 150 euro (lietas 5.sējuma 114.-117.lapa).

Savukārt 2016.gadā pirkumi SIA „Furors” piederošajā kazino „Europa Club Casino” /adrese B/, tika veikti vairāk nekā

800 000 euro apmērā un SIA „Gamex” piederošajā kazino „Empire Casino&Lounge” /adrese C/, pirkumi tika veikti par

kopējo summu vairāk nekā 68 000 euro (lietas 4.sējuma 110.lapa, 5.sējuma 117.-119.lapa).

Audita laikā dienests ir lūdzis minētajiem azartspēļu uzņēmumiem sniegt informāciju par darījumiem ar pieteicēju (lietas

4.sējuma 107., 108., 112., 222., 224.lapa).

S IA „Olympic Casino Latvia” 2019.gada 16.janvāra vēstulē Nr.19/1-3 apstiprināja, ka pieteicējs strīdus periodā

piedalījās kazino spēlēs un ka viņam nav bijuši laimesti virs 3000 euro, līdz ar to netika sastādīti paziņojumi par

izmaksātajām summām (lietas 4.sējuma 226.lapa). 2019.gada 1.februāra vēstule Nr.33/1-3 SIA „Olympic Casino Latvia”,

atbildot uz dienesta pieprasījumu par spēles žetonu apmaiņu pret skaidru naudu (lietas 4.sējuma 232.lapa), paskaidroja, ka

kazino kasē katram klientam bija iespēja apmainīt naudu (gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu karti) pret spēles dalības

līdzekļiem – čipiem. Ar tiem klients piedalījās kazino spēlēs. Jebkurā brīdī klientam bija tiesības apmainīt čipus pret naudu.

Klientam ir iespēja izvēlēties naudas saņemšanas veidu: skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz klienta norēķinu kontu.

Gadījumā, ja, mainot naudu pret čipiem vai otrādi, darījuma summa bija virs 3000 euro, tad tika sastādīts attiecīgs

dokuments. Uzņēmums pieļauj, ka pieteicējs ir veicis pirkumus skaidrā naudā, kā arī viņam varētu būt bijuši anulētie

darījumi, bet tā kā summas nav pārsniegušas 3000 euro, tad attiecīgie dokumenti nav noformēti, un uzņēmums nevar

norādīt darījumu summas un datumus (lietas 4.sējuma 233.lapa).

SIA „Furors” 2019.gada 24.janvāra vēstulē Nr.F01-03-19/018 atbildēja, ka 2015.–2016.gadā pieteicējs SIA „Furors”

piederošajā kazino „Europa Club Casino” veica 285 darījumus (iegādājās kazino žetonus bezskaidras naudas veidā), no

kuriem deviņi tika anulēti. Spēlētājam ir tiesības jebkurā laikā atgriezt nopirktos spēles žetonus, kā arī pieprasīt atgriezt

naudu, un pieteicējs šīs tiesības ir izmantojis. Darījumu anulēšana notika 2016.gada 19.oktobrī, 21.oktobrī, 24.novembrī un

1.decembrī. Minētās summas personai tika atgrieztas bezskaidras naudas veidā (vēstulei pievienots kopsavilkums par

pieteicēja darījumiem 2015.–2016.gadā un POS termināla čeku kopijas). Vienlaikus vēstulē sniegta informācija, ka pieteicējs

2015.–2016.gadā nav guvis laimestus, kas pārsniedz 3000 euro (lietas 4.sējuma 114.-221.lapa).

S IA „Gamex” 2019.gada 15.janvāra vēstulē Nr.15-01/2019 atbildēja, ka 2015.gadā nebija darījumu ar pieteicēju,

savukārt 2016.gadā pieteicējs veica pirkumus kazino „Empire Casino&Lounge”, izmantojot norēķinu karti, kā arī

iesniedzējam tika atgriezta daļa no iemaksātajiem naudas līdzekļiem, atgriežot tos norēķinu kartē (anulējot pirkumu) vai

atmaksājot skaidrā naudā. Vēstulē iekļauta tabula ar kopsavilkumu par pieteicēja darījumiem 2015.–2016.gadā (lietas

4.sējuma 110.lapa).

Izvērtējot minētās vēstules, secināms, ka kazino nav snieguši atbildes par to, cik pieteicējs ir zaudējis naudu, tāpat nav

ziņu, cik pieteicējs ir laimējis, vien norādīts, ka laimesti nav pārsnieguši 3000 euro. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka pieteicējs

visu kazino spēlēs ieguldīto naudu ir zaudējis.

Tiešu apstiprinājumu tam, ka spēlētāji var apmainīt spēles žetonus pret skaidru naudu, ir sniegusi SIA „Olympic

Casino Latvia”. Savukārt SIA „Furors” ir sniegusi atbildi, ka spēles žetonus var atdot atpakaļ un saņemt atpakaļ naudu.

Atbildē nav ziņu par pieteicējam skaidrā naudā atdotiem naudas līdzekļiem. SIA „Gamex” ir sniegusi ziņas par pieteicējam

izmaksātajām summām skaidrā naudā.

Apkopojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka azartspēļu uzņēmumu sniegtās ziņas gan tieši, gan netieši norāda, ka kazino

pastāvēja iespēja samainīt iegādātās spēļu žetonus pret skaidru naudu. To savā liecībā pirmās instances tiesai apstiprināja

arī liecinieks /pers. E/ (sk. audioprotokolu lietas 6.sējuma 173.-175.lapā).

[18] Iepazīstoties ar pieteicēja AS „Swedbank” kontu izrakstiem par 2015.gadu un 2016.gadu (lietas 7.sējuma 219.-

238.lapa) kopsakarā ar azartspēļu uzņēmumu sniegto informāciju, konstatējams, ka tie apstiprina pieteicēja paskaidroto par

kazino biežo apmeklēšanu un par spēļu žetonu iegādi ar bezskaidru naudu. Parasti pieteicējs kazino vienas dienas

apmeklējuma laikā ir veicis vairākus pirkumus ar bezskaidru naudu par dažādām summām (visbiežāk par 500, 1000, 2000,

3000 un 5000 euro). Tāpat no kontu izrakstiem ir redzams, ka starp pirkumiem kazino bezskaidrā naudā no bankomāta tiek

izņemta arī skaidrā nauda (visbiežāk nakts stundās), kas visticamāk liecina, ka pieteicējs kazino ir veicis arī darījumus ar

skaidru naudu. No bankas kontu pārskatiem arī izriet, ka pēc pirkumiem kazino tās pašas dienas laikā vai dažas dienas vēlāk

seko skaidras naudas iemaksas bankomātā vai kredītiestādē, kas apmēra ziņā sakrīt vai visbiežāk ir mazākas vai nedaudz

lielākas par kazino veiktajām izmaksām, kas norāda, ka starp pirkumiem kazino un tiem sekojošām skaidras naudas

iemaksām bankas kontā pastāv savstarpējā saistība. Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš atzīto, ka nav pierādījumu tam, ka

pieteicējs kazino ir zaudējis visu ieguldīto naudu, ar lielu ticamību var uzskatīt, ka liela daļa bankas kontos iemaksātie

naudas līdzekļi ir tie paši, kas sākotnēji pārskaitīti kazino par spēles žetonu iegādi.

Piemēram, SIA „Olympic Casino Latvia” kazino 2015.gada 7.augustā pieteicējs veica piecus pirkumus par 3000 euro

u n bankomātā iemaksāja kontā 1700 euro skaidrā naudā. 8.augustā pieteicējs veica pirkumu par 500 euro, bankomātā

iemaksāja 500 euro. 12.septembrī un 15.septembrī pieteicējs veica trīs pirkumus kopā par 6000 euro, kā arī 15.septembrī

veica iemaksu savā bankas kontā 4000 euro. 16.septembrī pieteicējs veicis vienu pirkumu bezskaidrā naudā par 500 euro,

naktī pl.2:52 bankomātā izņēmis 800 euro un no rīta pl.9:59 bankomātā iemaksājis kontā 1600 euro (lietas 7.sējuma

224.,225.lapa).

Piemēram, SIA „Furors” piederošajā kazino „Europa Club Casino” 2016.gada 14.janvārī pieteicējs veica sešus

pirkumus kopā par 8500 euro un 15.janvārī bankomātā iemaksāja 8000 euro. 26.janvārī pieteicējs veica sešus pirkumus

kopā par 15 000 euro un 27.janvārī bankomātā iemaksāja 15 000 euro. 18.martā un 19.martā pieteicējs veica sešus

pirkumus kopā par 26 900 euro, savukārt 21.martā veica iemaksu kontā 30 000 euro, sniedzot bankai paskaidrojumu, ka šie

naudas līdzekļi iepriekš tika pārskaitīti no kredītiestādes konta kazino žetonu pirkšanai un tiek atmaksāti kontā (lietas

2.sējuma 62.-64.lapa). 30.jūlijā pieteicējs bankomātā izņēmis 5000 euro, veicis pirkumus 30.jūlijā un 31.jūlijā par

30 000 euro. 1.augustā pieteicējs veica iemaksu kontā 36 400 euro (lietas sējuma 231.lapas reverss).

Papildus pieteicējs ir iesniedzis AS „Swedbank” iesniegtos iesniegumus par skaidras naudas iemaksu izcelsmi.

Piemēram, 2016.gada 4.aprīļa paskaidrojums, kurā norādīts, ka kredītiestādes kontā ir iemaksāti 15 000 euro un šie naudas

līdzekļi iepriekš tika pārskaitīti no kredītiestādes konta kazino žetonu pirkšanai un neiztērētais atlikums tiek atmaksāts kontā;

2016.gada 19.jūlija iesniegums, kurā norādīts, ka kredītiestādes kontā ir iemaksāti 5000 euro un tie ir tie paši naudas

līdzekļi, kas 2016.gada 18.jūlijā izmantoti kazino spēles žetonu pirkšanai (veikta samaksa ar bankas karti par žetonu iegādi),

kā arī ir pievienots samaksu apliecinošs čeks. Līdzīga satura iesniegumi ir tikuši iesniegti AS „Swedbank” arī par citiem

skaidras naudas iemaksu gadījumiem (sk. informāciju CD diskos lietas 6.sējuma 47.lapa un 65.lapā).

Izlases kārtībā salīdzinot minētajos iesniegumos norādītos faktus, konstatējams, ka tie saskan ar AS „Swedbank”

kontu izrakstos fiksēto informāciju par pirkumiem kazino.

[19] Tādējādi, ņemot vērā azartspēļu uzņēmumu sniegtās ziņas, liecinieka liecību, AS „Swedbank” kontu izrakstus to

kopsakarā, pieteicēja paskaidrojumi par skaidrās naudas iemaksu AS „Swedbank” kontos izcelsmi ir novērtējami kā ticami.

Līdz ar to dienestam, izvēloties ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma aprēķina metodi, bija jāanalizē

pieteicēja veiktie bezskaidras naudas norēķini kazino saistībā ar skaidras naudas iemaksām. Tā kā dienests to nav darījis un

nav arī pienācīgi pamatojis dienesta fiksēto pieteicēja rīcībā esošo skaidras naudas līdzekļu apmēru uz taksācijas gada

sākumu, tas varēja novest pie kļūdaina aprēķina un nepareiza secinājuma, ka pieteicēja faktiskie izdevumi ir lielāki nekā

pieteicēja rīcībā esošie naudas līdzekļi.

Ievērojot minēto, pieteicējam aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda par 2015.

un 2016.gadā konstatēto slēpto ienākumu 457 750,48 euro, ir atceļami kā nepamatoti.

Līdz ar to procesuālās ekonomijas nolūkā Administratīvā apgabaltiesa nevērtēs pārējos pieteicēja argumentus, tostarp

par no /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ saņemtās naudas neiekļaušanu nodokļa aprēķinā, jo tiem vairs nav izšķirošas

nozīmes.

[20] Pirmās instances tiesas spriedums tā pārsūdzētajā daļā nav pareizs.

[21] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai

piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā dienesta par labu pieteicējam piespriežama

viņa samaksātā valsts nodeva par pieteikumu un apelācijas sūdzību kopā 90 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ (/vārds uzvārds/) pieteikumu daļā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2019.gada

13.septembra lēmuma Nr.31.2-22.10/4116 atcelšanu daļā.

Atcelt no pieņemšanas brīža Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2019.gada 13.septembra lēmumu Nr.31.2-

22.10/4116 daļā, ar kuru /pers. A/ papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda par

2016.gadā Latvijas Republikā ievestajiem 90 988,00 euro, kā arī par 2015. un 2016.gadā konstatēto slēpto ienākumu

457 750,48 euro.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ (personas kods /personas kods/) viņa samaksāto valsts nodevu

90 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses

S.Liniņa I.Kaļiņina R.Paegle