Legislator Case Law & Legislation
C30660112 / CA-0006-15 AI generated

Appeal court dismisses tenant's appeal, upholding first instance judgment for unpaid utility and management fees.

Case Number C30660112 / CA-0006-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The appeal court fully dismissed the tenant's appeal against the first instance judgment ordering payment of utility and management fees. The tenant argued that no debt existed due to lack of heating and water usage, but the court found no evidence supporting these claims. Consequently, the court upheld the lower court's decision to award the full debt, penalty, and court costs to the landlord.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 432., 454., 189., 190., 195., 204.1. panti: An appeal against a first instance judgment is dismissed when the lower court's findings of fact are supported by evidence and the application of law is correct, provided no procedural errors affect the outcome.

Keywords

AI generated
appeal court decision utility fees dispute management contract breach tenant liability court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 432. pants
Civilprocesa likuma 454. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pants
Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1590. pants
Civillikuma 1716. pants
Civillikuma 1717. pants
Apsaimniekošanas līguma 9. punkts
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C30660112

Lietas arhīva Nr. CA-0006-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2015.gada 12.martā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja V.Sokolova,

tiesneses V.Lohova un S.Vasiļevska

ar sekretāri I.Belasovu,

piedaloties prasītājas pārstāvei Ilzei Kozulei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ikšķiles māja” prasībā pret /pers. D/ par

parāda un līgumsoda piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1]Ikšķiles novada pašvaldības SIA „Ikšķiles māja”, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 12.pantu, 16.panta ceturto

daļu, Civillikuma 1587., 1590., 1716.pantu lūdza piedzīt no /pers. D/ komunālo pakalpojumu un mājas apsaimniekošanas pamatparādu par

dzīvokli /adrese/ no 2010.gada oktobra līdz 2013.gada 31.jūlijam 1762,98 EUR un līgumsodu par maksājumu kavējumu 225,25 EUR (1.sējuma 4.-

7.,120.lp.), norādot, ka atbildētāja ir šī dzīvokļa īpašniece un nemaksā par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanu.

[2]Rakstveida paskaidrojumos par prasību (1.sējuma 67., 110.lp.) atbildētāja norādīja, ka prasību neatzīst, parāds nepastāv, ikmēneša rēķinus

viņa apmaksājusi termiņos, prasītāja nav nodrošinājusi apkuri 2010.gada oktobrī, dzīvoklis nav apdzīvots un dzīvoklī ūdens patēriņa nebija no 2005.gada

augusta, par ko pakalpojumu sniedzējs ir informēts, tāpēc nepastāv parāds par ūdeni, kanalizāciju un atkritumu izvešanu, 2011.gada sākumā rēķins ap

569,15 EUR uzradās pēc viņas sūdzībām.

[3]Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra spriedumu prasība apmierināta pilnā apmērā. No /pers. C/ SIA

„Ikšķiles māja” labā piedzīts parāds no 2010.gada oktobra līdz 2013.gada jūlijam1762,98 EUR, līgumsods 182,57 EUR, valsts nodeva 119,29 EUR, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[3.1]Tiesa konstatēja, ka 1999.gada 1.septembrī starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.42, ka nav

iesniegti pierādījumi par saistību neizpildi no prasītājas puses vai par prasītājas sniegto pakalpojumu nesaņemšanu atbildētājai, atbildētāja nav iesniegusi

pierādījumus par parāda samaksu vai prasītājas rēķinu nepamatotību, nav apstrīdējusi rēķinus. Līdz ar to tiesa atzina par pierādītu atbildētājas saistību

neizpildi pret prasītāju, un pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, apmierināja prasījumu par pamatparāda piedziņu,

un saskaņā ar Civillikuma 1716., 1717.pantu un Apsaimniekošanas līguma 9.punktu apmierināja prasījumu par līgumsoda piedziņu.

[4]/pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību par šo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013.gada 18.decembra spriedumu un lūdza

spriedumu atcelt, tādējādi pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

[4.1] Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tiesa lietu izskatījusi formāli, nav ņēmusi vērā viņas iebildumus par patērēto ūdens apjomu, kurš

faktiski nav patērēts, par nenodrošināto apkuri konkrētā laika posmā, nav ņēmusi vērā faktu, ka līgums 1999.gada 1.septembrī noslēgts ar citu

apsaimniekotāju nevis ar SIA „Ikšķiles māja”, nav izvērtējusi prasītājas parāda aprēķina korektumu un pamatotību.

[5]Prasītāja Ikšķiles novada pašvaldība SIA „Ikšķiles māja” iesniedza rakstveida paskaidrojumus par atbildētājas apelācijas sūdzību (lietas 164.-

165.lapa). Paskaidroja, ka 1999.gada 1.septembrī starp bezpeļņas pašvaldības uzņēmumu „Ikšķiles komunālie pakalpojumi” un atbildētāju noslēgts

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. Pamatojoties uz Ikšķiles novada domes 2004.gada 24.marta lēmumu (sēdes protokola

izraksts Nr.3) šis uzņēmums pārveidots par pašvaldības aģentūru „Līvi”. Savukārt pamatojoties uz Ikšķiles novada pašvaldības 2011.gada 25.maija

lēmumu Nr.6, pašvaldības aģentūra „Līvi” tika likvidēta un izveidota Ikšķiles novada pašvaldības SIA „Ikšķiles māja”, kas ir likvidējamās aģentūras

tiesību, saistību un mantas pārņēmēja. Tādējādi, neskatoties uz apsaimniekošanas uzņēmuma juridiskā statusa maiņu, noslēgtais līgums ir spēkā.

[5.1]Norādīja, ka dzīvoklī uzstādīti četri ūdens skaitītāji, līdz 2010.gada decembrim atbildētāja skaitītāju rādījumus neziņoja, līdz ar ko ilgstoši

netika aprēķināta maksa par ūdeni un kanalizācijas novadīšanu. 2010.gada 22.decembrī veikta ūdens skaitītāju pārbaude, konstatēts, ka patērēti 158 m3

ūdens, no tiem 42 m3 karstā ūdens. Turpmāk, ievērojot atbildētājas apgalvojumu, ka minētajā adresē pastāvīgi nedzīvo, 2011.gada novembrī aprēķināti

2 m3 ūdens, savukārt 2012.gada decembrī un 2013.gada janvārī- 4 m3 ūdens.

[6]Ar Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 16.maija lēmumu Civilprocesa likuma 425.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā ierosināta apelācijas

tiesvedība, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta otro daļu lieta nosūtīta izskatīšanai Latgales apgabaltiesai.

[7]Tiesas sēdē apelācijas sūdzības iesniedzēja neieradās atkārtoti, atbildētājas neierašanās iemeslus tiesa atzina par neattaisnojošiem un nolēma

skatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes.

[7.1]Prasītājas pārstāve uzskatīja sūdzību par nepamatotu, pilnīgi uzturēja prasību.

Motīvu daļa

[8]Atbildētāja/pers. C/ ir dzīvokļu īpašuma Nr./adrese/ īpašniece no 1999.gada, kas ir pierādīts ar ierakstu Nr.1.1. Ikšķiles pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/.

[9]1999.gada 1.septembrī /pers. D/ noslēdza ar bezpeļņas pašvaldības uzņēmumu „Ikšķiles komunālie pakalpojumi” dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu, saskaņā ar kuru uzņēmums „Ikšķiles komunālie pakalpojumi” apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt

/pers. D/ kā dzīvokļa īpašniece apņemas mājas pārvaldniekam segt ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus. Uz Ikšķiles

novada domes 2004.gada 24.marta lēmuma (1.sējuma 166.lp.) pamata bezpeļņas pašvaldības uzņēmums „Ikšķiles komunālie pakalpojumi” pārveidots

par pašvaldības aģentūru „Līvi”. Saskaņā ar Ikšķiles novada pašvaldības 2011.gada 25.maija lēmumu Nr.6 (1.sējuma 15.-18.lp.) pašvaldības aģentūra

„Līvi” tika likvidēta un izveidota Ikšķiles novada pašvaldības SIA „Ikšķiles māja”. Ar minētā lēmuma 7., 8.punktu noteikts, ka SIA „Ikšķiles māja” ir

likvidējamās aģentūras tiesību, saistību un mantas pārņēmēja, ka SIA „Ikšķiles māja” deleģēti visi likvidējamās aģentūras kompetencē esošie pārvaldes

uzdevumi, tostarp Ikšķiles novada iedzīvotājiem komunālo pakalpojumu organizēšana. No minētā secināms, ka prasītāja ir bezpeļņas pašvaldības

uzņēmuma „Ikšķiles komunālie pakalpojumi” saistību un tiesību pārņēmēja, ir tiesīga pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, kur atrodas atbildētājas

dzīvoklis, tāpēc atbildētājas iebildumi pret prasītājas tiesībām apsaimniekot māju ir nepamatoti.

[10] Saskaņā ar SIA „Ikšķiles māja” 2013.gada 11.septembra izziņu (1.sējuma 121.lp.) prasītāja par laika periodu no 2010.gada 1.oktobra līdz

2013.gada 31.janvārim nesamaksāja aprēķināto maksu par pakalpojumiem pilnā apmērā, no 2013.gada 1.februāra vispār nemaksāja, sakarā ar ko viņai

par laika periodu no 2010.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.jūlijam aprēķināts apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parāds 1762,98

EUR.

[10.1]Šajā izziņā ik mēnesi aprēķinātās summas sakrīt ar summām rēķinos par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, kurus

atbildētāja saņēma no prasītājas ik mēnesi (1.sējuma 83.-109.lp.), kā arī izziņā norādītās samaksātās summas sakrīt ar norakstītām summām no

atbildētājas bankas konta (1.sējuma 78.-82.lp.). Ņemot vērā minēto, nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tajā nav pielaistas aprēķina

kļūdas, tāpēc tiesa atzīst parāda aprēķinu par pareizu.

[11]Atbildētājas 2010.gada 31.oktobra, 15.novembra, 30.novembra iesniegumus (1.sējuma 69., 70., 71.lp.) un paskaidrojumus par dzīvoklī

nenodrošināto apkuri 2010.gada oktobrī neapstiprina pierādījumi. Prasītāja šo faktu noliedz. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 104.panta pirmās daļas

noteikumiem, ka pušu paskaidrojumi, kas ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos

apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi, tiesa neatzīst atbildētājas paskaidrojumus par to, ka prasītāja nav nodrošinājusi apkuri

2010.gada oktobrī, par pierādījumu. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 92.panta noteikumiem, ka faktu esamību tiesa var noteikt tikai uz pierādījumu

pamata, tiesa nevar atzīt par pierādītu, ka prasītāja 2010.gada oktobrī nenodrošināja atbildētājas dzīvoklī apkuri. No rēķiniem par 2010.gada oktobri un

novembri (1.sējuma 106., 107.lp.) ir redzams, ka par apkuri oktobrī tika aprēķināta maksa 33,98 EUR bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk-

PVN), par apkuri novembrī- 49,56 EUR bez PVN, no kā var secināt, ka dzīvoklis oktobrī tika apkurināts mazāk nekā novembrī. Tomēr šis fakts nevar

būt par pierādījumu tam, ka 2010.gada oktobrī dzīvoklis netika apkurināts vispār. Līdz ar to atbildētājas iebildumi pret parāda aprēķinu par 2010.gada

oktobri ir nepamatoti.

[12]Atbildētājas dzīvoklī uzstādīti četri ūdens skaitītāji, kas ir pierādīts ar 2004.gada 1.maija aktu par karstā un aukstā ūdens skaitītāju pieņemšanu

ekspluatācijā (2.sējuma 12.lp.). No ikmēneša rēķiniem par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem (1.sējuma 105.-109.lp.) ir redzams, ka

līdz 2011.gada janvārim atbildētājai netika aprēķināta maksa par ūdeni, kanalizāciju un ūdens uzsildīšanu. Ar kases čeku un skaitītāju rādījumiem

(2.sējuma 13.lp.) ir pierādīts, ka 2005.gada 26.augustā atbildētāja samaksāja par ūdeni atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem uz 2005.gada 1.jūliju.

Prasītāja paskaidroja, ka pēc 2005.gada 26.augusta atbildētāja nesniedza ziņas par ūdens skaitītāju rādījumiem, par ūdeni un kanalizāciju nemaksāja.

Atbildētāja savā 2011.gada 17.februāra iesniegumā norādīja, ka nav paziņojusi ūdens skaitītāju rādījumus (1.sējuma 72.lp.), nav maksājusi par ūdeni un

kanalizāciju, jo dzīvoklis nav apdzīvots un dzīvoklī ūdens patēriņa nebija no 2005.gada augusta (1.sējuma 67., 110.lp.). Saskaņā ar Civillikuma

1838.panta noteikumiem, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tā kā atbildētāja nepierādīja un pat neapgalvoja, ka maksāja par ūdeni un

kanalizāciju pēc 2005.gada 26.augusta, tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1838.panta noteikumiem, konstatē, ka pēdējo reizi atbildētāja sniedza ziņas

par patērēto ūdeni uz 2005.gada 1.jūliju un samaksāja par ūdeni un kanalizāciju 2005.gada 26.augustā.

[12.1]Atbildētājas apgalvojums, ka dzīvoklī ūdens patēriņa nebija no 2005.gada augusta, ir atspēkots ar ūdens skaitītāju rādījumiem uz 2010.gada

22.decembri, kuri konstatēti ar aktu par ūdens skaitītāju rādījumu pārbaudi (1.sējuma 167.lp.). Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu” 10.punktu pārvaldniekam vai tā pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto skaitītāju rādījumus un darbību, tāpēc

prasītāja bija tiesīga pārbaudīt ūdens skaitītāju rādījumus un sastādīt par to aktu. Saskaņā ar aktu 2010.gada 22.decembrī ūdens skaitītāju rādījumi bija

00020 skaitītājam Nr.6519657, 00049 skaitītājam Nr.6519635, 00006 skaitītājam Nr.6017792, 000148 skaitītājam Nr.60177793. Tā kā ūdens

skaitītāju pēdējie apmaksātie rādījumi uz 2005.gada 26.augustu (2.sējuma 13.lp.) bija 00008 skaitītājam Nr.6519657, 00019 skaitītājam Nr.6519635,

00002 skaitītājam Nr.6017792, 00036 skaitītājam Nr.60177793, secināms, ka dzīvoklī laikā periodā no 2005.gada 26.augusta līdz 2010.gada

22.decembrim tika patērēti 158 m3 ūdens, kurus veido starpības summa starp rādījumiem uz 2005.gada 26.augustu un 2010.gada 22.decembri. Tiesa,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta ceturto daļu, nosūtīja atbildētājai paziņojumu par pienākumu iesniegt pierādījumus par to, ka ūdens patēriņa

dzīvoklī nebija, norādot, ka šie pierādījumi var būt ūdens skaitītāju rādījumi uz šo brīdi (2.sējuma 7.lp.), ko atbildētāja neizdarīja. Līdz ar to atbildētājas

iebildumi pret aprēķināto parādu par ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu ir nepamatoti.

[12.2]Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti rēķinā par 2011.gada janvāri aprēķināja maksu par 158 m3 ūdens (1.sējuma 104.lp.).

Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti aprēķināja maksu 2011.gada novembrī par 2 m3 ūdens, no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.jūlijam - par 4 m3

ūdens ik mēnesi, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu

dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 29.punktu, ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par

ūdens skaitītāju rādījumu vai šo noteikumu 28.punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam

īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašumā vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem. Atbildētāja nav iesniegusi informāciju par ūdens

skaitītāju rādījumiem, nav informējusi prasītāju par prombūtni Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 28.punktā noteiktajā kārtībā.

[13]Pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.panta pirmo daļu, 12.pantu, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim, un Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta 2.un 3.punktu, kas spēkā no 2011.gada 1.janvāra, Civillikuma 1587.pantu, tiesa apmierina prasītājas prasījumu par parāda piedziņu par

apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem un piedzen no atbildētājas apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parādu 1762,98

EUR par laika periodu no 2010.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.jūlijam.

[14]Ar 1999.gada 1.septembrī noslēgtā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 9.punktu ir pierādīts, ka atbildētāja apņēmās

par mājas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu kavējumu maksāt līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās parādu summas par katru nokavēto dienu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1716., 1720.panta noteikumiem, tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu prasītājas prasījumu par līgumsoda piedziņu no

atbildētājas, jo atbildētāja kavēja apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumus, līgumā par šo kavējumu bijis tieši norunāts līgumsods.

Prasītāja aprēķināja līgumsodu par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.jūlijam 225,25 EUR apmērā. Tiesa atzīst aprēķināto

līgumsodu par samērīgu un saprātīgu, ņemot vērā to, ka atbildētāja ilgstoši nemaksāja par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, bet

prasītāja visu šo laiku bija spiesta sniegt šos pakalpojumus atbildētājai bez maksas.

[14]Prasītājas samaksātie tiesas izdevumi lietā ir valsts nodeva 298,23 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 302,93

EUR. Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa piespriež no atbildētājas prasītājas labā visus samaksātos tiesas

izdevumus, jo prasība apmierināta pilnīgi.

[15]Sakarā ar lietas izskatīšanu apelācijas instances tiesā valstij ar lietas izskatīšanu saistītie un neatlīdzinātie izdevumi ir 18,60 EUR. Pamatojoties

uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa piespriež no atbildētājas valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,60

EUR.

[16]Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, tiesa nosaka sprieduma par naudas summas piedziņu labprātīgai izpildei šī

likuma normas otrajā daļā paredzēto termiņu- desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[17]Pirmās instances tiesas spriedumā pielaistas pārrakstīšanās kļūdas: sprieduma motīvu daļā norādīts, ka piedzenams līgumsods 225,25 EUR un

valsts nodeva 298,23 EUR, spriedumā rezolutīvajā daļā norādīts līgumsods 183,58 EUR un valsts nodeva 119,29 EUR. Pārējā daļā spriedums ir

pamatots un likumīgs.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 454., 189., 190., 195., 204.1.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt pilnīgi Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ikšķiles māja” prasību.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Ikšķiles māja”, reģistrācijas

Nr. 40103416198, labā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas pamatparādu par dzīvokli Nr./adrese/ par laika periodu no 2010.gada

1.oktobra līdz 2013.gada 31.jūlijam 1762,98 EUR (viens tūkstotis septiņi simti sešdesmit divi euro 98 centi) un līgumsodu par maksājumu kavējumu

225,25 EUR (divi simti divdesmit pieci euro 25 centi), tiesas izdevumus 302,93 EUR (trīs simti divi euro 93 centi), kopā 2291,16 EUR (divi tūkstoši

divi simti deviņdesmit viens euro 16 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,60 EUR (astoņpadsmit euro 60

centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā LV51TREL2190458019000,

maksājuma dokumentā norādot: saņēmēja iestāde Valsts kase, kods TRELLV22, maksājuma mērķis- 21499, lieta Nr.C30660112.

Noteikt /pers. D/ termiņu sprieduma par naudas summas piedziņu labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu departamentā,

iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 284,57 EUR.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 26.martā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V.Sokolova

Tiesnese V.Lohova

Tiesnese S.Vasiļevska