Court dismisses city department's authority to order stop of hostel use in residential apartments due to lack of competence.

Lietas arhīva Nr. A42-00202-24/2

ECLI:LV:ADRJRIT:2024:0529.A420139723.2.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2024. gada 29. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ilze Andruškina,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “AUDRA S” pārstāvim /pers. A/, atbildētājas – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas

attīstības departamenta (pirms nosaukuma maiņas – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments) – pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “AUDRA S” pieteikumu par

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2023. gada 8. februāra lēmuma Nr. DA-23-3615-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk – departaments) būvinspektors 2023. gada 11. janvārī vizuāli apsekoja pieteicējai

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “AUDRA S” piederošos dzīvokļus /numurs A/ un /numurs B/ ēkā /adrese/, (turpmāk – ēka) un konstatēja, ka

dzīvokļos ierīkots hostelis.

Par apsekošanas laikā konstatēto 2023. gada 11. janvārī sagatavots atzinums par būves pārbaudi Nr. BIS-BV-19.9-2023-203 (DA-23-47-atz).

Tajā secināts, ka dzīvokļi, pārkāpjot Būvniecības likuma 21. panta otro daļu, tiek ekspluatēti neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Tas atbilstoši

Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai kvalificējams kā patvaļīga būvniecība. Ar atzinumu pieteicējai uzdots pārtraukt dzīvokļu ekspluatāciju

neatbilstoši to projektētajam lietošanas veidam.

[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar departamenta 2023. gada 8. februāra lēmumu Nr. DA-23-3615-nd (turpmāk – pārsūdzētais

lēmums) zemākas iestādes lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem dzīvokļu īpašumu telpu lietošanas

veida grupa ir “Triju vai vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa” (1122). Dzīvokļi tiek izmantoti viesu izmitināšanai, sniedzot hosteļa

pakalpojumus, kas atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 2. panta trešās daļas 4. punktam nav pielīdzināms dzīvojamo telpu īrei. Ņemot vērā, ka hostelis

ir viena no viesu (tūristu) apmešanās vietām, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”

pielikuma 27. punktu hostelim kā telpu grupai būtu piešķirams kods 1211 (viesnīcas telpu grupa). Dzīvokļu faktiskais lietošanas veids neatbilst triju vai

vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupai (kods 1122). Savukārt pieteicējas uzskats, ka dzīvokļu īpašumā nav veikta patvaļīga būvniecība, nav

pamatots, jo atbilstoši Būvniecības likuma 18. panta otrajai daļai patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam

lietošanas veidam.

[3] Pieteicēja iesniedza pieteikumu tiesā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka dzīvokļi tiek ekspluatēti atbilstoši to

projektētajam lietošanas veidam. Tie netiek izmantoti kā hosteļi, bet gan izīrēti. Pieteicēja nevar aizliegt īrniekiem aicināt pie sevis un izmitināt radiniekus,

draugus un citus viesus. Pieteicējai nav zināms, kura persona dzīvokļu īpašumos ir izvietojusi maldinošu informāciju par hosteļa pakalpojumu sniegšanu.

[4] Departaments paskaidrojumā lūdz noraidīt pieteicējas pieteikumu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[5] Departaments iesniedza tiesā informāciju un dokumentus, no kuriem izriet, ka ēkas ekspluatācijas kontroli ir uzsācis Būvniecības valsts

kontroles birojs (turpmāk – birojs). Departaments norāda, ka ēkas ekspluatācijas kontrole ir piekritīga birojam.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Departamenta pārstāve pieteikumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir strīds, vai departaments pamatoti uzdeva pieteicējai pārtraukt dzīvokļu ekspluatāciju neatbilstoši to projektētajam lietošanas veidam.

[8] Administratīvā procesa likuma 51. pants noteic administratīvās lietas piekritību – lietu izskata iestāde atbilstoši savai kompetencei, kas tai

piešķirta ar normatīvo aktu. Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 74. panta pirmās daļas 2. punktu administratīvais akts nav spēkā, ja to ir

izdevusi iestāde, kurai konkrētā administratīvā akta izdošana nav piekritīga.

Līdz ar to pirms pārsūdzētā lēmuma tiesiskuma kontroles ir jānoskaidro, kurai iestādei izskatāmajā gadījumā piekrīt ēkas ekspluatācijas kontrole.

Lai arī pieteicēja sākotnēji nebija izteikusi iebildumus par departamenta kompetenci veikt ēkas ekspluatācijas uzraudzības kontroli, tiesai saskaņā

ar objektīvās izmeklēšanas principu ir pienākums pašai (ex officio) noskaidrot lietas apstākļus un dot tiem juridisku novērtējumu, tostarp noskaidrojot,

vai iestādes izdotais administratīvais akts atbilst Administratīvā procesa likuma noteikumiem un citām tiesību normām. Tas izriet arī no Administratīvā

procesa likuma 250. panta pirmās daļas 1. punkta, saskaņā ar kuru tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai administratīvais akts izdots, ievērojot

procesuālos un formālos priekšnoteikumus. Tādēļ, ņemot vērā, ka lietas piekritība ir viens no obligātajiem priekšnoteikumiem administratīvā akta

izdošanai un spēkā esībai, tiesai ir pienākums pašai pēc savas iniciatīvas pārbaudīt, vai šāda kompetence iestādei tiešām ir piešķirta.

[9] Kā izriet no procesa dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē, lietā nav strīda, ka ēka ir uzskatāma par trešās grupas publisku ēku atbilstoši

Būvniecības likuma 6.1 panta pirmajai daļai.

Minētā norma noteic, ka birojs nodrošina trešās grupas publiskas ēkas (turpmāk – publiska ēka) būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā,

ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja (1. punkta “a” apakšpunkts), kā arī nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību (2. punkts).

Savukārt Būvniecības likuma 6.1 panta otrā daļa paredz, ka attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām būvēm birojs pilda šā likuma

12. panta 3.3 un 3.4 daļā noteiktās būvvaldes funkcijas, kā arī nodrošina šā likuma 18. pantā noteikto darbību izpildi. Publisku ēku ekspluatācijas kontroli

birojs veic šā likuma 21. pantā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 21. panta sesto daļu publiskas ēkas apskati veic un atzinumu sagatavo birojā nodarbināts būvinspektors. Savukārt

saskaņā ar panta septīto daļu būves ekspluatācijas uzraudzības ietvaros birojs atbilstoši tā kompetencei var aizliegt būves vai atsevišķas telpas

ekspluatāciju un uzdot atjaunot iepriekšējo stāvokli, ja būve vai atsevišķa telpa tiek izmantota neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

No minētajām tiesību normām izriet, ka ēkas ekspluatācijas kontrole izskatāmajā gadījumā piekrīt birojam, nevis departamentam.

Kā izriet no departamenta tiesai sniegtās informācijas un dokumentiem, birojs šobrīd īsteno ēkas ekspluatācijas kontroli. Arī pats departaments

2024. gada 23. februāra atzinumu par ēkas apsekošanu, pamatojoties uz Būvniecības likuma 6.1 pantu, ir pārsūtījis birojam kā piekritīgajai iestādei

pārbaudes veikšanai.

[10] Tiesas sēdē departamenta pārstāve norādīja, ka departaments jau sākotnēji uzskatīja, ka ēkas ekspluatācijas kontrole ir piekritīga birojam.

Tomēr birojs norādījis, ka ēka atbilstoši telpu vairākuma lietošanas veidam ir dzīvojamā ēka, līdz ar to tās ekspluatācijas kontrole ir departamenta

kompetencē. Tikai pēc Valsts zemes dienesta 2023. gada 6. janvāra vēstulē birojam un departamentam norādītā, ka ēkas galvenais lietošanas veids

1220 – biroju ēkas ir korekts, birojs ir uzsācis ēkas ekspluatācijas kontroli. Vienlaikus departamenta pārstāve uzturēja pozīciju, ka departaments,

izdodot pārsūdzēto lēmumu laikā, kad birojs norādījis, ka ēkas ekspluatācijas kontrole neietilpst biroja kompetencē, ir rīkojies tiesiski.

Šajā sakarā norādāms, ka ēkas ekspluatācijas uzraudzības piekritīgo iestādi noteic normatīvie akti, nevis kļūdains biroja viedoklis par šo jautājumu.

Līdz ar to pat, ja sākotnēji birojs nepareizi departamentam norādīja, ka ēkas ekspluatācijas uzraudzība ietilpst departamenta kompetencē, ar šādu norādi

nevar mainīt normatīvajā aktā noteikto iestādes kompetences apjomu un secinājumu, ka departaments, izdodot pārsūdzēto administratīvo aktu, ir

darbojies ārpus savas kompetences jeb ultra vires.

[11] Apkopojot minēto, tiesa konstatē, ka ēkas kā trešās grupas publiskas ēkas ekspluatācijas uzraudzība ir piekritīga birojam, nevis

departamentam. Līdz ar to departaments, pieņemot pārsūdzēto lēmumu par pienākuma uzlikšanu pieteicējai pārtraukt dzīvokļu neatbilstošu ekspluatāciju,

ir rīkojies ārpus likumā noteiktās kompetences robežām. Attiecīgi pieteicējas pieteikums ir apmierināms, un pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par spēkā

neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Pārējos procesa dalībnieku argumentus tiesa nevērtēs, jo tie nevar ietekmēt šīs lietas risinājumu, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts,

departamentam pārsniedzot likumā noteikto kompetenci, un līdz ar to ir atzīstams par spēkā neesošu.

[12] Tā kā pieteikums ir apmierināms saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu pieteicējai

piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu un 251. panta sesto daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “AUDRA S” pieteikumu;

atzīt par spēkā neesošu ar tā pieņemšanas dienu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2023. gada 8. februāra lēmumu Nr. DA-23-3615-

nd;

piespriest no atbildētājas – Rīgas valstspilsētas pašvaldības – par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “AUDRA S” (reģ. Nr. 40003355802)

valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Andruškina

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU