Court convicts defendant of two petty thefts and combines sentences for total imprisonment term.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of two separate petty thefts committed at a retail store in September 2020. The prosecution argued that the defendant stole goods without payment and left the premises, while the defense presented no contrary evidence. The court accepted the evidence, convicted the defendant, and combined the sentences for both offenses into a total term of seven months imprisonment.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1., 2., 5. daļa; Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528., 529., 530., 135. panta 2. daļa, 374. pants; The court may convict for multiple petty thefts and combine the resulting sentences into a single term of imprisonment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Kriminālprocess Nr. 11089118520
Lietas arhīva Nr. K29-0497-21/11
ECLI:LV:RLPT:2021:0414.11089118520.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 14.aprīlī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese V.Rūsiņa,
piedaloties prokuroram S.Solovjovam,
iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par divu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti
Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Aprakstošā daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi krimināllietas materiālus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2020.gada 7.septembrī ap plkst.17.26, atrodoties Rīgā, Augusta Deglava ielā 110, SIA “RIMI Latvia” (reģistrācijas Nr.40003053029) veikalā “HM
Deglava”, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, uzskatot, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens nenovēro,
/pers. A/ no veikala tirdzniecības plauktiem paņēma 3 (trīs) vītināta šķiņķa iepakojumus (kods 4752050672428), katrs 7,59 EUR vērtībā, 2 (divus) šokolādes
izlases Merci iepakojumus (kods 4014400917956), katrs 4,49 EUR vērtībā, 3 (trīs) šokolādes izlases Merci iepakojumus (kods 4014400901191), katrs
4,49 EUR vērtībā, 4 (četrus) melnās šokolādes izlases Merci iepakojumus (kods 4014400901412), katrs 4,49 EUR vērtībā, 2 (divus) laša filejas bez ādas
iepakojumus (kods 4752050006964), katrs 12,99 EUR vērtībā, ielika minētās preces savā somā un, neuzrādot preces un nesamaksājot par tām veikala kasē,
ap plkst.17.48 izgāja no veikala tirdzniecības zāles, lai ar nolaupītajām precēm rīkotos pēc saviem ieskatiem.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “RIMI Latvia” piederošu kustamu mantu par kopējo summu 89,16 EUR apmērā, tas ir, izdarīja zādzību
nelielā apmērā. Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Turklāt, /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, šādos apstākļos:
2020.gada 14.septembrī ap plkst.12.55, atrodoties Rīgā, Augusta Deglava ielā 110, SIA “RIMI Latvia” (reģistrācijas Nr.40003053029) veikalā “HM
Deglava”, mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, uzskatot, ka viņa pretlikumīgās darbības neviens nenovēro,
/pers. A/ no veikala tirdzniecības plauktiem paņēma 4 (četrus) Jamon Serrano šķēlēs iepakojumus (kods 8411030039694), katrs 5,99 EUR vērtībā, 5 (piecus)
vītināta šķiņķa iepakojumus (kods 4752050672428), katrs 7,59 EUR vērtībā, 1 (vienu) laša filejas bez ādas un asakām iepakojumu (kods 4752050006964)
12,99 EUR vērtībā, ielika minētās preces savā somā un, neuzrādot preces un nesamaksājot par tām veikala kasē, ap plkst.13.08 izgāja no veikala
tirdzniecības zāles, lai ar nolaupītajām precēm rīkotos pēc saviem ieskatiem.
Tādā veidā /pers. A/ slepeni nolaupīja SIA “RIMI Latvia” piederošu kustamu mantu par kopējo summu 74,90 EUR apmērā, tas ir, izdarīja zādzību
nelielā apmērā.Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminēto divu noziedzīgu nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā
daļā atzina, pilnībā un lūdza tiesas izmeklēšanā neizdarīt pierādījumu pārbaudi, paskaidroja, ka viņam ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas būtība
un procesuālās sekas, kā arī izdarīto nožēloja. Prokurors norādīja, ka apsūdzētā lūgums ir apmierināms.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā
apsūdzībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu un noziedzīgo nodarījumu
kvalifikāciju.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ noziedzīgās darbības 2020.gada 7. un 14.septembrī pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas kvalificētas pareizi.
Bez savas vainas pilnīgas atzīšanas, /pers. A/ vaina viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar visiem krimināllietas materiāliem
to kopumā un savstarpējā saistībā un tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā vainīgumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai pierādījumu
analīze un uzskaitījums spriedumā netiek dots, un apsūdzētajam nosakāms sods.
Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam, tiesa ievēro Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktā soda mērķi – atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu
sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā
personību, bet saskaņā ar šā panta trešo daļu tiesa, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā klasificējami kā mazāk smagi
noziegumi. Atbilstoši Krimināllikuma 9.pantam atzīstams, ka noziedzīgie nodarījumi, ko izdarījis apsūdzētais, izdarīti ar tiešu nodomu.
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai
piespiedu darbs, vai naudas sods.
Novērtējot apsūdzētā izdarīto noziedzīgā nodarījumu raksturu, tiesa ņem vērā, ka noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā, ir vērsti pret īpašumu un apdraud mantas īpašnieka valdījuma un lietojuma tiesības, un tiesības brīvi rīkoties ar mantu, tomēr ar šo noziedzīgo
nodarījumu radīts salīdzinoši nebūtisks materiālais kaitējums cietušajam.
Iztiesāšanas laikā, pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošos datus, noskaidrots, ka /pers. A/ dzimis /datums/. Agrāk tiesāts 16 reizes, pēdējās
reizes:
ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 23.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, sods noteiks īslaicīga brīvības atņemšana 3
mēneši. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada 7.aprīlī;
ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 5.februāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu sods noteikts brīvības atņemšana 5 mēneši. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada 23.februārī;
ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.aprīļa sprieduma pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, piemērojot
Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, pilnīgi pieskaitot sodu pēc Jēkabpils rajona tiesas 2018.gada 15.janvāra lēmuma, galīgais sods noteikts brīvības
atņemšana 2 gadi 8 mēneši 20 dienas, piespiedu darbs 420 stundas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 4 gadiem. Spriedums stājies
likumīgā spēkā 2018.gada 17.aprīlī.
No apsūdzētā vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka ir vidējā profesionālā izglītība, profesija – loģistika. Pirms apcietinājuma strādāja neoficiāli, jo
Covid laikā bija grūti atrast oficiālu darbu. Oficiāli strādāja savā profesijā 2019.gadā. Strādājot neoficiāli mēneša ienākumi bija 250 – 300 EUR.
Atkarības neesot. Pēdējo reiz, kad lietojis narkotiskās/psihotropās vielas neatceroties, bet tas esot bijis sen. Precējies nav, bērnu apgādībā nav.
Veselības stāvoklis esot labs. Izdarīto nožēlojot.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa ņem vērā apstākļus, kuri likumā nav paredzēti, un tiesa par atbildību mīkstinošu apstākli abiem
noziedzīgiem nodarījumiem atzīst apsūdzētā /pers. A/ vaļsirdīgo atzīšanos noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un izdarītā nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli abos noziedzīgajos nodarījumos atzīstams tas,
ka tie veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinošu apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz
tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta
sankcijā paredzēto minimālo sodu (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr. SKK01-74/06).
Turklāt tā izslēdz Krimināllikuma 49.panta piemērošanu apsūdzētajam. Tāpat izvērtējot noziedzīgā nodarījuma smagumu, raksturu un to, ka apsūdzētajam
iepriekš ir piespriesti brīvības atņemšanas sodi, par kuriem sodāmība nav dzēsta, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nav piemērojami Krimināllikuma 55.panta
nosacījumi.
Pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad apsūdzētais atzīst savu vainu. Apsūdzētais,
piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 21.pants, ka persona, kurai
ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka
apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem
vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departaments nolēmumus lietā Nr. SKK-232/08).
Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tikai tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas
personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu un kas nav vērtējami kā personu raksturojoši apstākļi (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 12.marta
lēmumu lietā Nr. SKK-32/2007, 2007.gada 27.marta lēmumu lietā Nr. SKK–155/2007).
Tiesa, ņemot vērā spriedumā norādītos konstatētos apstākļus, ievērojot /pers. A/ izdarīto noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, ņemot
vērā apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli, kā arī to, ka /pers. A/ iepriekš sodīts vairākas reizes, tiesa atzīst, lai sasniegtu soda
mērķi, kas ir sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un panākt, lai apsūdzētais pildītu likumus un turpmāk atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,
/pers. A/ par katru noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir sodāms ar reālu brīvības atņemšanu, ko paredz arī viņam
inkriminētā panta sankcija. Tiesa atzīst, ka citus, alternatīvus soda veidus piemērot apsūdzētajam nav iespējams.
Apsūdzētais arī iepriekš ir sodīts par līdzīga rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, tomēr nepieciešamos secinājumus nav izdarījis, kā pārvērtējis savu
attieksmi pret dzīvi un nav spējis iekļauties vispārpieņemtajās sabiedrības uzvedības un morāles normās. Tiesa novērtē apsūdzēto kā personu, kurai ir grūtības
ar likumpaklausības principa ievērošanu. No lietas materiāliem secināms, ka atrodoties brīvībā, apsūdzētajam ir nosliece uz noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.
Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību,
resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, katrā
no gadījumiem izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un kategoriska brīvības
atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.
Ņemot vērā to, ka soda mērķis nav pakļaut personu ilgstošam brīvības atņemšanas sodam un izstumt viņu no sabiedrības, bet ņemot vērā izdarīto
noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju, tiesas ieskatā par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā,
apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods to pietuvinot panta sankcijā paredzētajai vidējai robežai, proti, viņš sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšana uz 3
mēnešiem.
Tiesas ieskatā noteiktais sods uzskatāms par individualizētu un humānu, kā arī tieši šāds sods veicinās arī soda prevencijas uzdevuma izpildi. Tiesa cer,
ka izciešot ar šo spriedumu piespriesto sodu, apsūdzētais /pers. A/ vairs neizdarīs likumpārkāpumus.
Lemjot jautājumu par to, kāds soda noteikšanas princips par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem būtu piemērojams un kādā apmērā būtu nosakāms
sods par abiem diviem noziedzīgiem nodarījumiem, tiesa, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu.
Tiesa konstatē, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 7.panta kvalificējami kā mazāk smagi noziedzīgi nodarījumi,
tāpēc sods nosakāms pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas.
Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, lai nodrošinātu apsūdzētā /pers. A/ sodīšanu par visiem izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sekmētu kriminālsoda
mērķa sasniegšanu pie soda noteikšanas par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem /pers. A/ piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips, uzskatot, ka šāds
sods sasniegs likumā paredzēto soda mērķi.
A r ī 2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu
piemērošanas politika” ir norādīts, ka nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja
saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos
gadījumos. Tiesa īpašus apstākļus nekonstatē, un uz tādiem nenorādīja arī procesa dalībnieki.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus,
galīgais sods /pers. A/ nosakāms – brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem.
/pers. A/ sodīts ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 23.marta spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, sods noteiks īslaicīga brīvības
atņemšana 3 mēneši. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada 7.aprīlī.
Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā /pers. A/ noteiktais sods – brīvības atņemšana uz 5 mēnešiem –
daļēji saskaitāms ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 23.marta spriedumā noteikto sodu – īslaicīgu brīvības atņemšanu 3 mēnešiem – un galīgais sods /pers. A/
nosakāms brīvības atņemšana 7 mēneši.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta ceturto un piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms daļēji izciestais
brīvības atņemšanas sods pēc Rīgas rajona tiesas 2021.gada 23.marta sprieduma no 2021.gada 7.aprīļa līdz 2021.gada 14.aprīlim, kā arī aizturēšanā (lietas
13.lapa) un apcietinājumā pavadītais laiku šajā kriminālprocesā 2020.gada 25.septembrī no plkst.14.40 līdz plkst.16.00, kas atbilst 1 brīvības atņemšanas
dienai, un no 2021.gada 14.aprīļa līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
Šajā kriminālprocesā /pers. A/ ir piemērots drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 17.lapa). Lai nodrošinātu sprieduma izpildi
piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – grozāms uz apcietinājumu.
Par cietušo kriminālprocesā ir atzīta SIA “RIMI Latvia”, kuras pārstāvis pieteicis kaitējuma kompensāciju attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem,
kuri izdarīti 2020.gada 7. un 14.septembrī, kopsummā 165,06 EUR apmērā.
Apsūdzētais /pers. A/ ir piekritis noziedzīgā nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma novērtējumam un piekrita pilnībā atlīdzināt SIA “RIMI Latvia” ar
noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu 165,06 EUR apmērā.
Izvērtējot cietušās SIA “RIMI Latvia” pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju, kā arī ņemot vērā, ka apsūdzētais to atzīst, tiesa secina, ka
pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija 165,06 EUR apmērā ir pamatota un piedzenama par labu cietušajai SIA “RIMI Latvia” no apsūdzētā /pers. A/,
nosakot viņam 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas kompensācijas labprātīgai nomaksai. Dokumenti, kas apliecina kaitējuma
kompensācijas labprātīgu atlīdzināšanu, nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.pantu lietiskie pierādījumi 2 CD diski ar video
ierakstiem – uzskatāmi par dokumentiem un atstājami glabāties pie krimināllietas materiāliem.
Arests apsūdzētā mantai nav uzlikts, kā arī lietā nav procesuālo izdevumu.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
(izdarīts 07.09.2020.), un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā
(izdarīts 14.09.2020.), un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.
Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, sodu /pers. A/
noteikt brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu šajā spriedumā noteikto sodu daļēji saskaitīt ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 23.marta spriedumā
noteikto sodu un galīgo sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un 52.panta ceturto un piekto daļu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt daļēji izciesto brīvības
atņemšanas sodu pēc Rīgas rajona tiesas 2021.gada 23.marta sprieduma no 2021.gada 7.aprīļa līdz 2021.gada 14.aprīlim, kā arī aizturēšanā un apcietinājumā
pavadīto laiku šajā kriminālprocesā 2020.gada 25.septembrī no plkst.14.40 līdz plkst.16.00, kas atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas dienai, un no 2021.gada
14.aprīļa līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim.
/pers. A/, personas kods /personas kods/, piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā – grozīt uz apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas sēžu
zālē.
Cietušās SIA “RIMI Latvia” pieteikto kaitējuma kompensāciju 164,06 EUR (viens simts sešdesmit četri euro un 6 centi) apmērā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “RIMI Latvia” kaitējuma kompensāciju 164,06 EUR (viens simts sešdesmit četri
euro un 6 centi) apmērā, nosakot 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās dienas kaitējuma kompensācijas labprātīgai nomaksai.
Dokumenti, kas apliecina kaitējuma kompensācijas labprātīgu atlīdzināšanu, nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta otro daļu un 374.pantu lietiskos pierādījumus 2 (divus) CD
diskus ar video ierakstiem – uzskatīt par dokumentiem un atstāt glabāt pie krimināllietas materiāliem.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt
tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu
spriedumu sagatavo 14 (četrpadsmit) dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā,
iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns spriedums pieejams 2021.gada 13.maijā.
Tiesnese V.Rūsiņa