Legislator Case Law & Legislation
A420180320 / SKA-0773-21 ECLI:LV:AT:2021:0126.A420180320.9.L AI generated

Supreme Court dismisses administrative appeal regarding child custody visitation as civil enforcement action.

Case Number A420180320 / SKA-0773-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the administrative appeal against a lower court's decision to terminate proceedings due to lack of jurisdiction. The mother argued that the child protection agency's refusal to release her child from a visitation room constituted an illegal restriction of freedom. The court determined that the agency's actions were part of executing a civil court order rather than exercising independent public law authority. Consequently, the conduct falls under civil procedure review, not administrative law.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 89; Civil Procedure Law Art. 620: Actions by a child protection agency executing a civil court order regarding child custody or visitation are not considered 'factual acts' subject to administrative review but must be reviewed within civil proceedings.

Keywords

AI generated
child protection agency civil enforcement actions administrative jurisdiction visitation rights procedural review

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 89
Civil Procedure Law Art. 620
Administrative Procedure Law Art. 121

Cited Case Law

AI generated
Supreme Court Decision No. SKA-146/2010 (A42426307)
Supreme Court Decision No. SKA-491/2015 (680079614)
Supreme Court Decision No. SKA-739/2017 (670020816)
Supreme Court Decision No. SKA-1134/2014 (A420307114)
ECLI:LV:AT:2021:0126.A420180320.9.L
Supreme Court dismisses administrative appeal regarding child custody visitation as civil enforcement action.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2021:0126.A420180320.9.L

Nr. A420180320, SKA-773/2021

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2021.gada 26.janvārī

Tiesa šādā sastāvā: senatores Veronika Krūmiņa, Dace Mita, Līvija Slica

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2020.gada 17.decembra lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība

administratīvajā lietā, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par /pašvaldība/ bāriņtiesas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas rajona tiesa ar 2019.gada 30.decembra lēmumu civillietā ir noteikusi, ka /pers. A/ (turpmāk – bērns) un viņa tēva /pers. B/ saskarsme

īstenojama saskarsmes personas /pašvaldība/ bāriņtiesas nozīmēta darbinieka klātbūtnē /pašvaldība/ bāriņtiesas telpās.

2020.gada 21.janvārī notika bērna un tēva tikšanās /pašvaldība/ bāriņtiesas telpās.

[2] Bērna likumiskā pārstāve (māte) iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par bāriņtiesas faktisko rīcību. Pieteikumā norādīts, ka

minētajā tikšanās reizē /pašvaldība/ bāriņtiesa ir rīkojusies prettiesiski, jo ieslēdza bērnu tikšanās telpā un pēc bērna lūguma neizlaida viņu no tikšanās

telpas. Tāpēc bāriņtiesa ir prettiesiski ierobežojusi bērna brīvību.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2020.gada 17.decembra lēmumu izbeidza tiesvedību lietā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

282.panta 1.punktu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Tiesa atzina, ka bāriņtiesa, īstenojot saskarsmes personas pienākumus, darbojas vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpildes procesā. Tāpēc

bāriņtiesa šajā gadījumā neveic darbības publisko tiesību jomā. Līdz ar to pārsūdzētā rīcība nav faktiskā rīcība un pārbaude pār to nav veicama

administratīvā procesa kārtībā.

[4] Par Administratīvās rajona tiesas lēmumu pieteicējs iesniedza blakus sūdzību, kas pamatota ar to, ka tiesa ir nepareizi interpretējusi Civillikuma

182.panta trešo daļu, no kuras izriet, ka bāriņtiesai, atšķirībā no citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām vispārējās jurisdikcijas tiesa var uzlikt

pienākumu veikt saskarsmes personas pienākumus, šis pienākums izriet no likuma. Bāriņtiesa nevar atteikties no šā pienākuma pildīšanas. Pieteikums nav

iesniegts par vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpildes pareizību, bet gan par bāriņtiesas kā bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzības

institūcijas faktisko rīcību, veicot tai likumā noteikto pienākumu. Tāpēc bāriņtiesas rīcība, īstenojot šo funkciju, nevar tikt vērtēta vispārējās jurisdikcijas

tiesā kā attiecības starp privātpersonām.

Motīvu daļa

[5] Izvērtējot lietā esošos materiālus, Administratīvās rajona tiesas lēmumā un pieteicēja blakus sūdzībā norādīto, Senāts konstatē, ka pieteicējs

uzskata, ka bāriņtiesas kā bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības iestādes darbības, ko tā veic kā saskarsmes persona, ir pārbaudāmas

administratīvā procesa kārtībā.

Administratīvā rajona tiesa pārsūdzētajā lēmumā savukārt ir norādījusi, ka bāriņtiesa, īstenojot saskarsmes personas pienākumus, darbojas

vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpildes ietvaros. Tāpēc strīds par bāriņtiesas darbībām šajā procesā nav izskatāms administratīvā procesa

kārtībā.

Tādējādi Senātam izskatāmās sūdzības ietvaros ir jāatbild, vai Administratīvā rajona tiesa ir pareizi atzinusi, ka jautājums nav izskatāms

administratīvā procesa kārtībā, bet ir saistīts ar tiesas nolēmuma izpildi civillietā. Minētais nozīmē, ka Senātam ir jāizšķir jautājums par lietas pakļautību.

[6] Bērna saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība ar vecāku, kas veicama bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē, ir noteikta ar vispārējās jurisdikcijas

tiesas lēmumu civillietā.

No vienas puses, Senāta judikatūrā ir atzīts, ka administratīvā procesa kārtībā nav pārbaudāms vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmums, kā arī

darbības, kas vērstas uz šāda tiesas nolēmuma izpildi (Senāta 2010.gada 15.februāra lēmuma lietā Nr. SKA?146/2010 (A42426307) 11.punkts). Ja

iestāde rīkojas civilprocesa ietvaros, piemēram, uzaicinot personu uz bāriņtiesu atzinuma sagatavošanas ietvaros civillietā vai neiesniedzot prasības

pieteikumu par paternitātes atzīšanu, tā nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma 89.panta izpratnē (Senāta 2015.gada 25.februāra lēmuma

lietā Nr. SKA-491/2015 (680079614) 4., 5.punkts, 2017.gada 3.februāra lēmuma lietā Nr. SKA-739/2017 (670020816) 3.punkts).

No otras puses, Senāts ir arī atzinis, ka darbības, kuras bāriņtiesa veic civillietas nolēmuma izpildes ietvaros saskaņā ar Civilprocesa likuma

620. pantu, tostarp vadot pārrunas ar bērnu un vecākiem, nododot bērnu nogādāšanai atpakaļ uz bērna dzīvesvietas valsti, šķirot bērnu no vecāka un

ievietojot krīzes centrā, lai arī ir veiktas civillietas nolēmuma izpildes ietvaros, ir pārbaudāmas administratīvā procesa kārtībā (Senāta 2014.gada

24.septembra lēmums lietā Nr. SKA-1134/2014 (A420307114)).

[7] Nav šaubu, ka civillietā pieņemta tiesas nolēmuma izpildes kontrole nav veicama administratīvā procesa kārtībā un uzraudzībai pār to vispārējā

kārtībā ir jānotiek civillietas ietvaros.

Tomēr lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, kompetence strīdu izšķiršanā ir noteikta gan vispārējās jurisdikcijas tiesām, gan

administratīvajām tiesām. Tāpat šajās lietās abos tiesvedības procesos vienmēr ir iesaistīta arī bāriņtiesa, jo atbilstoši Bāriņtiesu likuma 2. un 4.pantam

bāriņtiesa ir aizbildnības iestāde, kas nodrošina bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Bāriņtiesas iesaiste šajos tiesvedības procesos ir ar dažādu raksturu: atzinumu sniegšana vispārējās jurisdikcijas tiesai, piedalīšanās vispārējās

jurisdikcijas tiesas nolēmumu izpildē, uzraugot bērna tiesību aizsardzību, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, ko izskata

administratīvā tiesa, u.tml. Gadījumos, kad bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likumā ietverto pilnvarojumu pieņem lēmumus par bērna aizgādības tiesību

pārtraukšanu vai citām darbībām, ko bāriņtiesa veic publisko tiesību jomā, nav šaubu par šo lēmumu un rīcības pārsūdzību administratīvajā tiesā.

Turpretim gadījumos, kad bāriņtiesa kā bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības iestāde ir iesaistīta civillietu izskatīšanā un tās nolēmumu izpildē, ne

vienmēr ir skaidri kvalificējams, vai bāriņtiesas darbību tiesiskais raksturs ir cieši saistīts tikai un vienīgi ar konkrēto civillietu vai arī uzlūkojams kā

patstāvīga publiskas iestādes rīcība vai lēmums bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzības jomā, kura pārbaude patstāvīgi būtu veicama

administratīvajā tiesā.

Tādējādi, ievērojot minēto, nav skaidrs, kādā kārtībā – administratīvajā vai civiltiesiskajā – ir risināms jautājums par bāriņtiesas rīcības tiesiskumu,

ja bērna saskarsme ar bērna vecāku, kas noteikta ar nolēmumu civillietā, tiek īstenota bāriņtiesas pārstāvja klātbūtnē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 121.panta ceturto daļu, Senāts

nolēma

Vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājuma izšķiršanai par /pers. A/ pieteikuma pakļautību.

Lēmums nav pārsūdzams.

V. Krūmiņa D. Mita L. Slica