Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding police decision based on evidence.

Lietas arhīva Nr. 1A-0035-20/15

ECLI:LV:RLPT:2020:0203.1A29035219.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 3.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

2020.gada 3.februārī rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzēja) sūdzībā par Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna (turpmāk – iestāde) 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/871.

Aprakstošā daļa

Ar 2018.gada 31.oktobra Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa rezolūcijas lēmumu Nr.1-

28.1/14994 uzsākta administratīvā lietvedība par 2018.gada 25.maijā izdarīto pārkāpumu ar transportlīdzekli BMW, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R.Barčs 2019.gada 7.janvārī sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.729643 par to, ka 2018.gada 25.maijā plkst. 19:53 transportlīdzeklis BMW ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca īpašā

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 ,,Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, par kuru

atbildība paredzēta 49.punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu, iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

Minēto protokolu-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr. 1-13.1/871 protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 729643 atstāts negrozīts, savukārt iesniedzējas

sūdzība noraidīta.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 13.augustā saņemta sūdzība par iestādes 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.1-13.1/871. Ar

tiesneses 2019.gada 4.oktobra lēmumu nolemts ierosināt tiesvedību, izskatīt lietu rakstveida procesā.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka lēmumam nepiekrīt un uzskata to par prettiesisku un atceļamu sekojošu motīvu dēļ.

Iesniedzēja norāda, ka automašīna BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika nopirkta no SIA “EZ Auto”, reģistrācijas numurs

40103629368. 2018.gada 1.aprīlī Jūrmalas iedzīvotāja un automašīnas turētāja /pers. B/ saņēma caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā. Noteikumu “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 23. pants paredz, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts

informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli, un tā ir derīga no nodevas vai maksas

pakalpojuma apmaksas dienas plkst.00.00 vai norādītā caurlaides derīguma sākuma datuma plkst.00.00.

Iesniedzēja norāda, ka 2018.gada 16.maijā automašīna tika pārreģistrēta uz viņas kā pircējas vārda un kopā ar pārreģistrāciju automašīnai tika

nomainīts valsts reģistrācijas numurs no /reģistrācijas numurs/ uz /reģistrācijas numurs/.

Iesniedzēja norāda, ka caurlaide palika uz veco automašīnas valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, par ko 2018.gada 5.jūlijā tika

informēta Jūrmalas dome.

Iesniedzēja norāda, ka 2019.gada 9.janvārī tika saņemta Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas vēstule “Par protokolu nosūtīšanu”. No vēstules

secināms, ka 2019.gada 7.janvārī tika sastādīti 16 (sešpadsmit) administratīvā pārkāpuma protokoli par konstatētiem pārkāpumiem ar transportlīdzekli

BMW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

Iesniedzēja norāda, ka no saņemtajiem protokoliem redzams, ka pirmais pārkāpums izdarīts 2018.gada maijā, bet pēdējais 2018.gada 2.jūnijā.

Protokoli par pārkāpumiem tika sastādīti 2019.gada 7.janvārī, t.i. 6 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, kas ir pretrunā ar Latvijas APK

vispārīgo principu par administratīvā soda uzlikšanu.

Iesniedzēja norāda, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2018.gada 29.maijā atklātā tiesas sēdē izskatīja līdzīgu lietu (personai tika

izrakstīti 77 protokoli) un konstatēja, ka no policijas puses- nav ievērots taisnīguma princips, jo policijas bezdarbība ir radījusi tādu situāciju, ka-naudas

sods šajā konkrētajā lietā 3850 EUR neatbilst soda mērķim un pārkāpuma raksturam.

Iesniedzēja norāda, ka neskatoties uz to, ka šis tiesas spriedums ir policijai saistošs, 2019.gada 9.novembrī iesniedzēja saņēma brīdinājumu, kurā

policija lūdz apmaksāt visus naudas sodus, kas pēc iesniedzējas viedokļa, ir taisnīguma principa neievērošana no policijas puses.

Iesniedzēja uzskata, ka policija ir mākslīgi radījusi tādu situāciju, uzsākot vienlaicīgi administratīvā pārkāpuma lietvedību par 16 pārkāpumu

gadījumiem, jo laika periods starp fiksētiem pārkāpumiem ir no 2018.gada maija līdz 2018.gada jūnijam, bet visi protokoli tika sastādīti 2018.gada

7.janvārī, kas nav atzīstams par saprātīgu, lai valsts iestāde aizbildinātos ar noslodzi, kapacitātes trūkumu un tml., lai nepaziņotu pārkāpējai par izdarīto

pārkāpumu un neuzliktu sodu jau pēc pirmā pārkāpuma konstatēšanas.

Iesniedzēja norāda, ka nevēlas izvairīties no soda, bet uzskata policijas rīcību par neatbilstošu Latvijas likumdošanai, jo no policijas puses nav

ievērots taisnīguma princips, kā arī policijas bezdarbība ir radījusi tādu situāciju, ka naudas sods šajā konkrētajā lietā 800,00 EUR neatbilst soda mērķim

un pārkāpuma raksturam.

Ņemot vērā minēto, iesniedzēja lūdz tiesu pilnībā atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2019.gada 5.aprīļa

lēmumu Nr.1-13.1/871 ar kuru atstāts negrozīts protokola- lēmums ZZ Nr.729643.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 pantā noteikto, tiesa iesniedzējas sūdzību izskata rakstveida procesā un ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā

,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 5.aprīļa lēmumu Nr. 1-13.1/871,

pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi sūdzības motivāciju, iestādes argumentus, atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā

izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Atbilstoši Latvijas APK 289. 12 panta otro daļu, rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Savukārt Latvijas APK 289.13 panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis izskatot sūdzību atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā

izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim

transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Savukārt šo noteikumu 49.punktā noteikts, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro. Savukārt atbilstoši noteikumu 23.punktam caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts

identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz konkrētam transportlīdzeklim.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 45.panta pirmajai daļai spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai

attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Latvijas

APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas

un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Konkrētajā lietā, lai iestātos Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 49.punktā paredzētā atbildība, nepieciešams konstatēt, ka

transportlīdzeklis bija iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, pārkāpjot 5.punktā noteikto.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis BMW ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bija braucis

protokolā norādītajā vietā un laikā.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka iesniedzēja nebija izņēmusi no Jūrmalas pašvaldības attiecīgo caurlaidi - pārkāpuma datums: 25.05.2018.

Lietā ir strīds par to, vai transportlīdzekļa BMW ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašniece ir saucama pie administratīvās

atbildības pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” (redakcijā 26.04.2017.-19.12.2017.) 49.punkta.

Lai saņemtu caurlaidi, iesniedzējai bija nepieciešams izpildīt Noteikumu 27.punkta prasības, t.i., caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai

iebraukšanai un automātisko elektronisko caurlaidi) saņemšanai un caurlaides pārreģistrācijai persona izmanto Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto

elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē www.epakalpojumi.jurmala.lv vai vērsties Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā. Mēneša

un perioda caurlaides (bez nodevas atvieglojuma) saņemšanai persona var vērsties arī Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībās atbilstoši šo noteikumu

18.2 apakšpunktam.

Noteikumu 35.punkts nosaka, ka persona var pārliecināties par izsniegtās caurlaides (izņemot caurlaidi vienreizējai iebraukšanai) derīguma terminu,

izmantojot unikālā references koda nolasīšanas lietotni vai pašvaldības tīmekļa vietnē norādot transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas

apliecības numuru.

Ņemot vērā to, ka caurlaide tiek izsniegta konkrētam transportlīdzeklim, caurlaižu režīmu kontrolējošajām institūcijām ir iespējams pārbaudīt vai

noteiktā laikā konkrētam transportlīdzeklim ir iegādāta caurlaide. Līdz ar to secināms, ka iesniedzējas transportlīdzeklim netika izsniegta caurlaide

iebraukšanai Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 25.05.2018.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt iestādes izdarīto secinājumu, ka iesniedzējas transportlīdzeklis administratīvo pārkāpuma protokolā norādītajā laikā

un vietā iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa negūst apstiprinājumu iesniedzējas paustajam viedoklim par procesuāliem pārkāpumiem, kuru dēļ iestādes

lēmums un sākotnējais protokols-lēmums par soda uzlikšanu būtu atceļams. No lietas materiāliem redzams, ka lietvedība lietā uzsākta, ievērojot Latvijas

APK 37.panta noteikumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde savā lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir

objektīvi apstiprināts administratīvo pārkāpumu izdarīšanas fakts un to izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvo pārkāpumu sastāvs.

Līdz ar to ar visiem lietas materiāliem tiek pierādīts, ka iesniedzēja ir pārkāpusi Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1

“Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešās daļas noteikumiem, tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tādēļ pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu neveic.

Tiesa norāda, ka iestāde savā lēmumā ir norādījusi iesniedzējai uzliktā soda mēra pamatotību, ko tiesa atzīst par atbilstošu soda sankcijai.

Tas apstāklis, ka iesniedzējai ir cits viedoklis, nenozīmē, ka pārkāpums nav noticis. Pārkāpuma fiksēšana un protokola sastādīšana nav

iesniedzējas kompetencē.

Pieņemot iesniedzējas sūdzību, ierosinot un izskatot lietu pēc būtības, ir ievērotas iesniedzējas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz savu

tiesību un likumisko interešu aizstāvību taisnīgā tiesā. Netiek pārkāpta arī iesniedzējas nevainības prezumpcija.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka iesniedzējas sūdzība un tajā minētie apgalvojumi nav pamatoti, līdz ar to sūdzība ir noraidāma, bet iestādes

2019.gada 5.aprīļa lēmums Nr.1-13.1/871 ir likumīgs, tāpēc atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 246.-250.pantu 289. 6pantu,

289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 5.aprīļa lēmums Nr.1-13.1/871 (administratīvā

pārkāpuma protokols-lēmums Nr. ZZ Nr. 729643), bet /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2020.gada 3.februāra.

Tiesnese: . D.Bērziņa