Court partially allowed bank's debt collection claim against borrower for unpaid loan principal and interest.

Lietas Nr. C33502911

Lietas arhīva Nr. C-0962-13/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2013.gada 4.decembrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnese Elita Stivriņa,

ar sekretāri Sanitu Skuču,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS DnB Nord Banka prasībā pret /pers. C/ par parāda un zaudējumu piedziņu

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 24.novembrī prasītājs- AS DnB Nord Banka, cēlusi tiesā prasību pret /pers. C/ par parāda un zaudējumu piedziņu,

norādot, ka 2007.gada 13.decembrī, starp pusēm noslēgts Kredīta līgums Nr. 8711/7H13, saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts

kredīts EUR 129 000,00 apmērā nekustamā īpašuma iegādei, ar kredīta izmantošanas darbības termiņu līdz 2027.gada

12.decembrim. ar procentu likmi par kredīta izmantošanu 5,534% gadā, kuru banka maina ik pēc 5 gadiem.

Kredīta līguma izrietoši saistību izpilde tiek nodrošināta ar hipotēku un atbildētājai piederošo nekustamo īpašumu, par ko

2007.gada 13.decembrī noslēgts Ķīlas līgums Nr.8711/7H13-1.

Norāda, ka atbildētāja kavē pamatsummas maksājumus sākot ar 2011.gada 15.aprīli un procentu maksājumi tiek kavēti sākot

ar 2011.gada 15.aprīli. 2011.gada 20.oktobrī atbildētājai nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, norādot, ka vienpusēji atkāpjas no Kredīta

līguma ar 2011.gada 20.oktobri un pieprasīja izpildīt ar Kredīta līgumu uzņemtās saistības līdz 2011.gada 10.novembrim. Atbildētājs

nav izpildījis savas ar Kredīta līgumu uzņemtās saistības un nav veicis nevienu kavēto maksājumu.

Prasītājs nelūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 10.4.punktu, kas sastāda 10% apmērā no

neatmaksātās kredīta summas.

Uz 2011.gada 19.oktobri atbildētājas parāds sastāda EUR 131 298,09 jeb Ls 92 276,82, ko veido kavētā pamatsumma EUR

125 942,35 jeb Ls 88 512,79, kavētie procenti EUR 4 237,38 jeb Ls 2 978,05 un līgumsods EUR 1 118,36 jeb Ls 785,99.

Atbildētājas prettiesiskas rīcības rezultātā, savlaicīgi nesamaksājot apdrošināšanu, prasītājam nodarīti zaudējumi Ls 63,03

apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1722., 1760., 1765., 1775., 1779.,

1934., 1943. un 1946.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas parādu Ls 92 276,82, kas sastāv no pamatparāda Ls 88 512,79, procentiem

Ls 2 978,05 un līgumsoda Ls 785,99. Lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus Ls 63,03 apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus,

tajā skaitā samaksāto valsts nodevu Ls 1 213,40 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30. Lūdz noteikt prasītājam tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no pamatsummas Ls 88 512,79 apmērā līdz sprieduma izpildes (izsoles)

dienai.

[2] 2012.gada 2.februārī tiesā saņemti prasītāja prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norāda, ka no atbildētāja piedzenamā

parāda summa ieskaitāma prasītāja kredītkontā.

[3] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniegusi.

[4] Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja samazinātā apmērā, atsakoties no prasības daļā par procentu piedziņu Ls

338, 47 apmērā. Norādīja, ka prasītājs no Līguma ir vienpusēji atkāpies ar 2011.gada 20.oktobri.

[5] Atbildētājai/pers. C/ par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots likumā noteiktā kārtībā, 2013.gada 2.oktobrī publicējot

sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ar kuru atbildētāja tiek aicināta uz tiesas sēdi, jo nav bijis iespējams izsniegt atbildētājai

dokumentus ārzemēs pēc deklarētās dzīves vietas.

Civilprocesa likuma 59.panta pirmā daļa nosaka, ka atbildētāju, kura adresi nevarēja noskaidrot saskaņā ar šā likuma 54.1 pantu

vai kuram dokumentus nevarēja izsniegt adresē, kuru bija norādījis lietas dalībnieks saskaņā ar šā likuma 54.1 panta pirmo daļu,

vai kuram tiesas dokumentus nevarēja izsniegt saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu, aicina uz tiesu ar publikāciju oficiālajā izdevumā

"Latvijas Vēstnesis".

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājai ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 59.panta pirmajā daļā

noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas

izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētājas

klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Noklausījusies prasītāja pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Ar lietas materiālos esošo Kredīta līgumu (l.l. 11-15) ir pierādīts, ka 2007.gada 13.decembrī starp AS „DnB NORD Banka” un /pers.

C/ noslēgts KredītalīgumsNr. 8711/7H13, atbilstoši kuram atbildētājai piešķirts aizdevums EUR 129 000,00 apmērā.

Tiesa konstatē, ka Kredīta līgums nav apstrīdēts, tas nav grozīts un nav atcelts. Līdz ar to minētais līgums ir saistošs atbildētājai.

Lietā nav strīda, ka AS DnB NORD Banka firmai ir mainīts nosaukums uz AS DNB banka. Līdz ar to AS DNB banka ir prasījuma

tiesības, kas izriet no Kredīta līguma Nr. 8711/7H13.

Ņemot vērā, ka /pers. C/ līgumā ir norādīts personas kods /personas kods/ un saskaņā personas datu pārlūkā pieejamo informāciju,

persona ar personas kodu /personas kods/ ir /pers. F/, tiesa atzīst, ka /pers. C/ un /pers. F/ ir viena un tā pati persona.

[7] Prasītāja pārstāve tiesas sēdē atteicās no prasības daļā par procentu piedziņu Ls 338,47 apmērā.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā prasītājs atteicās no prasības daļā par procentu piedziņu Ls 338,47 apmērā, tiesa uzskata, ka ir pamats izbeigt tiesvedību šajā

prasības daļā.

Tiesa izskaidro, ka, atbilstoši Civilprocesa likuma 225.pantam, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām

pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt neatmaksāto aizdevuma pamatsummu Ls 88 512,79 apmērā.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Savukārt Civillikuma 1943.pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No 2007.gada 13.decembra Kredīta līguma Nr. 2560/8H17 izriet, ka atbildētājai ir piešķirts kredīts EUR 129 000,00 apmērā ar

atmaksas beigu datumu 2027.gada 12.decembris.

Ar lietas materiāliem pievienotajiem operāciju orderiem ir pierādīts, ka 2008.gada 21.janvārī atbildētājai izsniegts aizdevums EUR

61 521,21 apmērā, savukārt, 2008.gada 24.janvārī izsniegts aizdevums EUR 67 478,79 apmērā. Ar to ir pierādīts apstāklis, ka

atbildētājai izsniegts aizdevums EUR 129 000,00 apmērā (l.l. 18). Atbildētāja aizdevuma izsniegšanas faktu nav apstrīdējusi.

Līguma 7.punktā puses ir vienojušās, ka kredīts tiek atmaksāts katra mēneša 15.datumā (l.l.11).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Kā norāda prasītājs pamatsummas maksājumu kavējumus atbildētāja ir sākusi no 2011.gada 15.aprīļa. No izsniegtā un atmaksātā

kredīta pamatsummas aprēķina uz 2011.gada 19.oktobri ir redzams, ka pēdējais pamatsummas maksājums ir bijis 2011.gada

15.aprīlī (l.l.71).

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka prasītājs ir atkāpies no līguma ar 2011.gada 20.oktobri nosūtot atbildētājai

brīdinājumu.

Kredīta līguma 10.5.punktā puses ir vienojušās par gadījumiem, kad kreditors var vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt visa

aizdevuma atgriešanu. Savukārt 10.6.punktā noteikts, ka bankas vienpusējas atkāpšanās gadījumā kredītņēmējs pēc bankas pirmā

pieprasījuma veic līguma saistību pirmstermiņa izpildi (l.l.14-15).

No 2011.gada 20.oktobra brīdinājuma redzams, ka prasītājs ir atkāpies no līguma un noteicis saistību izpildes termiņu 2011.gada

10.novembri (l.l. 33). Atbildētāja minēto nav apstrīdējusi.

No 2011.gada 19.oktobra parāda aprēķina ir redzams, ka atbildētājas pamatsummas parāds sastāda Ls 88 512,79 (l.l. 76).

Lietā nav strīda, ka maksājumi ir kavēti un samaksa līdz šim brīdim pilnībā nav veikta. Atbildētāja nav apstrīdējusi parāda

pamatsummas apmēru.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pierādīta 2007.gada 13.decembra Kredīta līguma Nr.8711/7H13 saistību neizpilde un prasībā norādītā

pamatparāda esamība, tādēļ prasītāja labā piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 88 512,79.

[9] Prasītājs lūdz piedzīt nesamaksātos procentus Ls 2 639,57 apmērā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

2007.gada 13.decembra Kredīta līgumā Nr. 8711/7H13 puses ir pielīgušas procentu likmi 5,534% gadā, kuru banka maina ik pēc

pieciem gadiem.

Saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto 2011.gada 19.oktobra atbildētājas parāda aprēķinu, procenti par kredīta izmantošanu

sastāda Ls 2 978,05. Kā redzams no parāda aprēķina un, kā norādīja prasītāja pārstāve tiesas sēdē, procenti parēķināti par laika

periodu līdz 2011.gada 14.novembrim.

N o 2011.gada 20.oktobra brīdinājuma redzams, ka prasītājs ir atkāpies no līguma ar 2011.gada 20.oktobri (l.l. 33). Minēto

apstiprināja arī prasītāja pārstāve tiesas sēdē. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir rēķinājis procentus arī pēc atkāpšanās no līguma.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē atteicās no prasības daļā par procentu piedziņu Ls 338,47 apmērā, norādot, ka procentu pārrēķins

veikts ņemot vērā Augstākās tiesas judikatūru.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir ņēmis vērā Augstākās tiesas judikatūru, kas nosaka, ka līgumiskie procenti un līgumsods

gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Ņemot vērā minēto, atbildētājas

nesamaksātie procenti, kā norādīja prasītājas pārstāve tiesas sēdē, sastāda Ls 2 639,57.

Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka prasība daļā par procentu piedziņu ir apmierināma prasītāja pārstāves Ls 2 639,57 apmērā,

atbilstoši tiesas sēdē norādītajam apmēram.

[10] Prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu Ls 785,99 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Kredīta līgumā Nr. 8711/7H13 noteikumu II.daļas 10.1.punktā noteikts, ja kredītņēmējs neveic maksājumus saskaņā ar grafiku,

kredītņēmējs maksā Bankai līgumsodu 0,3% no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu (l.l. 14).

Ar lietas materiāliem pievienoto parāda aprēķinu uz 2011.gada 19.oktobri ir pierādīts, ka atbildētājas nesamaksātais līgumsods

sastāda Ls 785,99 (l.l. 67).

Kā norādīja prasītāja pārstāvis tiesas sēdē un, kā redzams no lietas materiāliem pievienotā līgumsoda aprēķina uz 2011.gada

19.oktobri (l.l. 72-72), prasītājs nav rēķinājis līgumsodu pēc vienpusējas atkāpšanās no Kredīta līguma, kas bija 2011.gada 20.oktobrī.

Atbildētāja nav apstrīdējusi un nav cēlusi iebildumus attiecībā uz prasītāja aprēķināto un norādīto līgumsoda apmēru.

Tiesa, vērtējot līgumsoda apmēru, atzīst to par taisnīgu un samērīgu attiecībā pret neatmaksātā aizdevuma pamatsummu. Atbildētāja

nav izmantojusi savas tiesības prasīt līgumsoda samazinājumu atbilstoši Civillikuma 1724.1pantā noteiktajam. Ņemot vērā minēto,

tiesa uzskata, ka līgumsoda piedziņa ir apmierināma prasītāja norādītajā Ls 785,99 apmērā.

[11] Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par apdrošināšanu Ls 63,03 apmērā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Kredīta līguma II.daļas 7.1.punkts nosaka, ka kredītņēmējs visā Līguma darbības laikā nodrošina nepārtrauktu saskaņā ar

Nodrošinājuma līgumiem ieķīlāto ķermenisko lietu (izņemot zemi) apdrošināšanu pret visiem apdrošināšanas polisē iekļautajiem

riskiem, apdrošināšanas summu, sabiedrību un noteikumus iepriekš saskaņojot ar banku.

Kredīta līguma II.daļas 7.3.punkts nosaka, ka ja kredītņēmējs Līgumā noteiktajā termiņā nav iesniedzis bankai Līguma noteikumiem

atbilstošu apdrošināšanas polisi un/vai dokumentu par apdrošināšanas prēmijas samaksu, banka var pēc saviem ieskatiem, bet par

kredītņēmēja līdzekļiem, veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu nepārtrauktu saskaņā ar Nodrošinājuma līgumiem ieķīlāto

ķermenisko lietu (izņemot zemi) apdrošināšanu.

No Kredīta līguma I.daļas 9.punkta redzams, ka kā līguma nodrošinājums ir noteikta hipotēka uz nekustamo īpašumu /adrese

A/, Mārupes pag., Rīgas raj.

Pārbaudot lietas materiālus tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu, kas apliecina, ka prasītājs saskaņā ar Līguma 7.3.punktu

būtu veicis apdrošināšanas maksu Ls 63,03 apmērā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs nav pierādījis sava prasījuma pamatotību un prasījums par zaudējuma piedziņu Ls 63,03

apmērā ir noraidāms.

[12] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laika periodu līdz

sprieduma izpildei.

Civillikuma 1759.pants nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (..). Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu

apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus,

tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

(..) prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās

aizdevuma pamatsummas.

[13] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

Ceļot prasību tiesā, prasītājs norādījis prasība summu Ls 92 276,82 un samaksājis valsts nodevu Ls 1 213,40 apmērā (l.l. 9). Ņemot

vērā, ka prasītājs ir daļēji atteicies no prasības Ls 338,47 apmērā un tiesa ir atzinusi, ka prasība daļā par Ls 63,00 ir noraidāma, tad

par apmierināto prasību Ls 91 938,35 apmērā ir maksājama valsts nodeva Ls 1 212,77 apmērā (91 938,35 - 20 000 = 71 938,35 x

1% = 719,38 + 490 = 1 209,38). Minētā valsts nodeva piedzenama no atbildētājas par labu prasītājam. No atbildētājas pa labu

prasītājam ir piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 un izdevumu saistīti ar sludinājuma ievietošanu Ls 11,00,

kopā Ls 14,30.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.pantā noteiktajam, no atbildētājas par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Ls 8,73 (12,03-3,30= 8,73).

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96., 97., 193., 194., 195., 204.1pantu tiesa

no sp ri e d a

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu AS /Nosaukums B/ reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,

aizdevuma pamatsummu Ls 88 512,79, procentus Ls 2 639,57, līgumsodu Ls 785,99, valsts nodevu Ls 1 209,38, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 14,30 apmērā, kopā Ls 93 162,03.

Noteikt AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no neatmaksātās

parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Samaksa veicama AS /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kontā LV64RIKO000PK0115893G, AS /Nosaukums

B/, kods: RIKOLV2X.

Izbeigt tiesvedību daļā par procentu piedziņu Ls 338,47 apmērā.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu piedziņu Ls 63,03 apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 8,37.

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar

lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona

tiesā.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma noraksta izsniegšanas

dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ E.Stivriņa

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas rajona tiesas tiesnese E.Stivriņa

Rīgā, 2013.gada 4.decembrī