Court partially allowed unpaid wages and severance but rejected claims for overtime and business trip expenses.

Lietas Nr. C30725312

Lietas arhīva Nr. C-1046-14/18

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 11. februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Feldmane

ar sekretāru S.Jansoni,

piedaloties prasītājam /pers. B/,

2014. gada 28. janvārī izskatījusi atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA “Billig Arbetskraft” par

darba samaksas, atlīdzības par dīkstāvi, darba braucienu izdevumu un komandējuma dienas naudas piedziņu,

konstatēja:

2012. gada 6. septembrī /pers. B/ ( turpmāk – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret SIA „Billig Arbetskraft”( turpmāk – atbildētājs) par

darba algas, dīkstāves apmaksas, darba braucienu izdevumu un komandējuma naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka no 2012. gada 3. maija prasītājs ir darba tiesiskajās attiecībās ar atbildētāju un pieņemts darbā par

autobusa šoferi pārvadājumiem pa Skandināviju un Eiropā ar nolīgtu summēto darba laiku un darba algu pēc likmes LVL 2,48/h pirms

nodokļu nomaksas, kā arī dienas nauda LVL 28 apmērā par katru ārpus LR pavadīto dienu.

Par periodu no 2012. gada 1. jūnija līdz 2012. gada 31. augustam, atbildētājs nav izmaksājis darba algu LVL 1160,24 apmērā

pirms nodokļu nomaksas. Periodā no 2012. gada jūnija līdz 2012. gada 24. augustam par nostrādātām 488h pienākas darba

samaksa LVL 1210,24 apmērā. Atbildētājs izmaksājis LVL 50, parāds sastāda LVL 1160,24.

Laikā no 2012. gada 27. augusta līdz 2012. gada 31. augustam prasītājs atbildētāja vainas dēļ netika nodrošināts ar darbu, t.i.

5 darba dienas X 8h, t.i. 40XLVL 2,48, atlīdzība par dīkstāvi sastāda LVL 99,20.

Atbildētāja parādsaistības sastāda LVL 402 par izdevumiem saistībā ar darba braucieniem, ko aplecina lietai pievienotās

biļetes no Latvijas uz Zviedriju un Norvēģiju un atpakaļ, tahogrammas, kā arī elektroniskā sarakste ar atbildētāja pārstāvi /pers. D/.

Tāpat atbildētājs nav izmaksājis komandējuma naudu LVL 1980 apmērā par darba braucieniem Norvēģijā laikā no 2012. gada

1. jūlija līdz 2012. gada 24. augstam ( 55 Norvēģijā pavadītas dienas X LVL 36 ( dienas naudas apmērs Norvēģijā).

Lai gan Darba līguma 4.pkt. noteikts, ka dienas nauda tiek maksāta LVL 28 apmērā, atbilstoši 2010. gada 12. oktobra MK

noteikumiem Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” dienas nauda Norvēģijā paredzēta LVL 36

apmērā, līdz ar ko prasītājs uzskata, ka piemērojamas MK noteikumos noteiktais dienas naudas apmērs. Darba līguma samazinot

dienas naudas apmēru, atbildētājs pasliktinājis darbinieka tiesisko stāvokli. Saskaņā ar Darba likuma 6. panta pirmo daļu, nav spēkā

Darba līgumā noteiktā dienas naudas apmērs, bet gan piemērojams MK noteikumos noteiktais dienas naudas apmērs attiecībā uz

komandējumiem Norvēģijā.

Ievērojot atbildētāja prettiesisko rīcību, neizmaksājot prasītājam pienākošās naudas summas, nenodrošinot ar darbu, prasītājs

2012. gada 3. septembrī ierakstītā sūtījumā nosūtīja atbildētājam un juridisko adresi darbinieka uzteikumu pamatojoties uz Darba

likuma 100. panta piektās daļas pamata.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam darba samaksu LVL 1160,24

pirms nodokļu nomaksas par periodu no 2012. gada 1. jūnija līdz 2012. gada 24. augustam; atzīt, ka dīkstāve radusies atbildētāja

vainas dēļ; piedzīt atlīdzību par dīkstāvi LVL 99,20 pirms nodokļu nomaksas; piedzīt prasītāja izdevumus LVL 402 apmērā, kas saistīti

ar darba braucieniem; piedzīt komandējuma naudu LVL 1980 apmērā, izpildīt tiesas spriedumu nekavējoties.

Prasība pamatota ar Darba likuma 6., 69., 74., 76, 100. pantu, 2010. gada 12. oktobra MK noteikumiem Nr. 969.

Atbildētājs paskaidrojumus lietā nav sniedzis.

Prasītājs tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā norādītajiem pamatiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Atbildētājam par tiesas sēdi paziņots likumā notiktajā kārtībā uz atbildētāja juridisko adresi.

Tiesa nav konstatējusi Civilprocesa likuma 209., 210. pantā noteiktos gadījumus lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar ko uzskata par

iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās lietas izskatīšanā.

Uzklausījusi prasītāja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa celto prasību atzīst par

pamatotu un apmierināmu daļēji un saskaņā ar Civilprocesa likuma 2081. panta nosacījumiem atzīst par pamatotu taisīt lietā

aizmugurisku spriedumu.

Lietā nodibināts, ka no 2012. gada 3. maija līdz 2012. gada 10. septembrim, prasītājam bijušas darba tiesiskās attiecības ar

SIA „Billig Arbetskraft”, kas pamatotas ar pušu starpā 2012. gada 3. maijā noslēgtu darba līgumu (l.l 8; 22).

Saskaņā ar Darba līgumu prasītājs pieņemts darbā par autobusa šoferi, ar noteiktiem pienākumiem pasažieru un tūristu

pārvadājumos Skandināvijā un Eiropā, kā arī veikt braucienus pēc norādījumiem. Saskaņā ar darba līguma 4.pkt. darba samaksa

noteikta – stundas tarifa likme LVL 2,48/h, noteikta dienas naudas samaksa par katru dienu LVL 28 apmērā. Atbilstoši darba līguma

5.pkt. prasītajam noteikts summētais darba laiks saskaņā ar grafiku.(l.l.8)

Atbilstoši Darba likuma 28. panta otrajai daļai ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai

darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu, līdz ar ko secināms, ka puse noslēdzot

darba līgumu abpusēji uzņemas pildīt pielīgtos nosacījumus. Atbilstoši darba līguma 7.4. pkt. darba devējs nodrošina prasītāju ar

darbu un atlīdzību par padarīto.

Prasītājs cēlis prasību par darba samaksas piedziņu LVL 1160,24 apmērā par periodu no 2012. gada jūnija līdz 2012. gada 24.

augstam par kopā nostrādātām 488 stundām, ievērojot, ka LVL 50 atbildētājs ir izmaksājis.

Civilprocesa likuma 93. pants noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civilprocesa likuma

92. pantam pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Savukārt Civilprocesa likuma 104. panta pirmā daļa noteic, ka pušu (..) paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem

pamatoti prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka lietā nav gūti pierādījumi prasībā norādītajam apstāklim, ka laika periodā no 2012. gada

jūnija līdz 2012. gada 24. augustam prasītājs nostrādājis 488 stundas, par ko prasītājam pienākas darba samaksa LVL 1160,24

apmērā pirms nodokļu nomaksas. Arī no lietas materiālie pievienotās Valsts darba inspekcijas pārbaudes materiāla neizriet prasītāja

nostrādātais stundu apjoms, vien kā paša prasītāja sniegts skaidrojums, uz kura pamata Valsts darba inspekcija taisījusi

administratīvu aktu.

Ievērojot augstāk norādīto, tiesa secina, ka prasītājs nav pieradījis prasību par darba samaksas piedziņu LVL 1160,24 apmērā pirms

nodokļu nomaksas. Turklāt, no lietas materiāliem izriet, ka ar LR Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas Vidzemes

reģionālās Valsts darba inspekcijas Izpildrīkojumu Nr.423-2013-003, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 366. panta pirmo

dalu, lūgts administratīvo aktu izpildīt piespiedu kārtā no SIA „Billig Arbetskraft” par labu prasītājam par darba samaksas piedziņu LVL

3305,80 par periodu, kas aptver prasībā lūgto.

Tāpat tiesa par nepierādītu un noraidāmu atzīst prasību daļā par komandējuma naudas ( dienas naudas) LVL 1980 apmērā un

izdevumu, kas saistīti ar darba braucieniem piedziņu LVL 402.

Prasītājs komandējuma naudas piedziņu pamato ar braucienu uz Norvēģiju no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 24. augustam, t.i.

komandējuma 55 dienām. Lietā nav gūti pierādījumi, ka minētajā laika posmā prasītājs atradies komandējumā Norvēģijā. Minētais

fakts nepastiprinās ne ar prasītāja iesniegtajām prāmja biļetēm, ne lietas materiāliem pievienotajiem Valsts darba inspekcijas

pārbaudes lietas materiāliem. Savukārt, atbilstoši lietā esošajam LR Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas Vidzemes

reģionālās Valsts darba inspekcijas Izpildrīkojumam Nr.423-2013-003, pēc prasītāja sniegtā aprēķina, Valsts darba inspekcija jau

taisījusi administratīvo aktu, ne tikai par daba samaksas piedziņu, bet cita starpā arī par komandējuma naudas piedziņu Norvēģijā par

prasībā norādīto periodu.

Izvērtējusi pierādījumu lietā attiecībā par ceļa izdevumiem sakarā ar darba braucieniem, tiesa secina, ka no lietā iesniegtajām Tallink

Silja Line, Scandline Ticket prāmju biļetēm, pievienotajām kvītīm (l.l.12-14; 15; 17-21) nav secināms, ka minētās biļetes izmantotas

prasītāja darba braucienos un izdevumus apliecinošie dokumenti attiecināmi uz prasītāja izdevumiem saistībā ar veikto darbu. Turklāt

atbilstoši lietā esošajam LR Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijas Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas

Izpildrīkojumam Nr.423-2013-003, pēc prasītāja sniegtā aprēķina, Valsts darba inspekcija jau taisījusi administratīvo aktu, arī daļā par

ceļa un transporta izdevumu apmaksu un piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam, kas ir izpildāms atbilstoši likumā paredzētajiem

izpildes nosacījumiem.

Atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajai daļai, darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt

šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma

pieņemšanai nepieciešamās darbības ( dīkstāve). Atbilstoši Darba likuma 74. panta trešajai daļai, ja darbiniekam noteikta laika alga,

tiek izmaksāta darba samaksa.

Atbilstoši darba līguma 4.pkt. un Darba likuma 62. panta nosacījumiem, puses pielīgušas laika algu atbilstoši faktiski nostrādātajam

darba laikam.

Prasītājs norādījis, ka laika periodā no 2012. gada 27. augusta līdz 2012. gada 31. augustam, t.i. 5 dienas, atbildētājs nav prasītāju

nodrošinājis ar darbu. Ievērojot to, ka lietā nav gūti pierādījumi pretējam, ka minētajā laika periodā prasītājs veicis darba pienākumus,

bijis nodrošināts ar darbu un iekļauts darba grafikā, atzīstot par neiespējamu pierādīt negatīvu faktu, tiesa secina, ka laika periodā no

2012. gada 27. augusta līdz 2012. gada 31. augstam prasītājam bijusi dīkstāve no prasītāja neatkarīgu apstākļu dēļ, līdz ar ko

prasītājam pienākas atlīdzība Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar darba līguma 5.pkt. prasītājam noteikts summētais darba laiks, līdz ar ko tas nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160

darba stundas četru nedēļu periodā. Atbilstoši Darba likuma 131. panta nosacījumiem normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā,

kas atbilst 8 stundām dienā. Līdz ar ko vērtējot apmaksas apmēru dīkstāves periodā, tiesa vadās no normāla darba laika vienas

dienas ietvaros ( 8h), kuru pienākums nodrošināt darba devējam.

Ievērojot minēto un darba līguma 4.pkt. noteikto darba samaksu LVL 2,48/h, tiesa atzīst par pamatotu dīkstāves apmaksu sekojošā

apmērā ( 5 dienas x 8/h =40h x LVL 2,48=LVL 99,20 pirms nodokļu), līdz ar ko tiesa prasību daļā par dīkstāves apmaksu atzīst par

pamatotu un apmierināmu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenot apmaksu par dīkstāvi LVL 99,20, kas atbilst EUR 141,15 (

1EUR=LVL 0,702804).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 1.pkt. prasītāji prasījumos par darba samaksas piedziņu un citos prasījumos,

kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šādos gadījumos, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai

prasījumu daļai.

Apmierinātā prasības summas daļa sastāda EUR 141,15 ( LVL 99,20) apmērā, līdz ar ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta

pirmo daļu valsts nodeva sastāda LVL 50(EUR 71,14) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 23,07(l.l.2) , kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42. pantu piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 1., 8., 15.pantu, 34.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu,

43.panta pirmās daļas 1.punktu, 93., 97., 192., 193., 194., 204.1 tiesa

nosprieda:

/pers. B/, personas kods /personas kods/ prasību pret SIA “Billig Arbetskraft”, reģistrācijas numurs 44103065393, apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “Billig Arbetskraft”, reģistrācijas numurs 44103065393, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/,

atlīdzību par dīkstāvi par 2012.gada augusta mēnesi EUR 141,15 ( LVL 99,20) pēc nodokļu nomaksas.

Piedzīt no SIA “Billig Arbetskraft”, reģistrācijas numurs 44103065393, par labu valstij valsts nodevu EUR 71,14 apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 23,07 apmērā.

Daļā par darba algas, komandējuma dienas naudas un darba braucienu izdevumu piedziņu prasību noraidīt.

Noteikt SIA “Billig Arbetskraft”, reģistrācijas numurs 44103065393, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Atbildētājs tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas

dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns tiesas spriedums sastādīts 2014.gada 4. martā.

Tiesnese A.Feldmane