Administrative court dismisses claim for damages because plaintiff failed to request compensation simultaneously with the administrative appeal.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42769508 A 4345-09/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2009.gada 30.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AVV&CO” pārstāvei L.Ž., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajai pārstāvei J.Z.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AVV&CO” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 20.augusta lēmuma Nr.19/23387 atcelšanu un morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu 200 latu apmērā.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2008.gada 10.decembrī pieņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AVV&CO” ( turpmāk – pieteicēja) pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – atbildētājs) 2008.gada 20.augusta lēmuma Nr.19/23387 (turpmāk – Lēmums) atcelšanu, morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu 200 latu apmērā un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No Lietas materiāliem secināms, ka: [2.1] 2008.gada 4.aprīlī pieteicējam tika veikta tematiskā pārbaude, kurā konstatēts, ka pieteicējs neievēro likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr.585) 2.punktu, kā arī par pieteicēja pārstāvi nav pilnā apmērā aprēķināti un nomaksai budžetā veikti obligātie maksājumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. [2.2] 2008.gada 15.aprīlī pieteicējam par minētajiem pārkāpumiem tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols BG 001963 (turpmāk – Protokols) par administratīvā pārkāpuma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.6panta pirmajā daļā un LAPK 159.pantā. [2.3] 2008.gada 16.maijā Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes direktora vietnieks, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pieņēma lēmumu Nr.F21 01-10.4/315 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ar kuru pēc LAPK 166.6panta pirmās daļas uzlika pieteicējai naudas sodu 100 latu apmērā, un izbeidza lietvedību daļā par pieteicējas saukšanu pie atbildības pēc LAPK 159.panta (turpmāk – Sākotnējais lēmums). [2.4] Pieteicējs Sākotnējo lēmumu pārsūdzēja atbildētājam. [2.5] Atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, bet sūdzību noraidīja.

[3] Nepiekrītot atbildētāja Lēmumam pieteicējs to pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[3.1] Pieteicējs norāda, ka ir pārkāptas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta piektās daļas prasības. Lēmums par administratīvo sodu bija jāpieņem līdz 2008.gada 5.maijam, bet lēmums tika pieņemts 2008.gada 16.maijā, turklāt Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestāde izsūtīja 2008.gada 30.maijā, tādējādi, saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nokavētas 34 dienas no galējā termiņa, kad bija jāpaziņo pat tematiskās pārbaudes rezultātiem. Atbildētājs savā atbildē nepamatoti ir norādījis LAPK 37.panta 1.punktu, kur ir norādīts, ka administratīvo sodu var uzlikt četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ilgstošs, četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas, šajā gadījumā ir runa pa sodāmību, nevis par tematiskās pārbaudes termiņiem, kas ir noteikti likumā „Par nodokļiem un nodevām”. [3.2] Atbildētājs konstatēto darba laika tabeļu pārkāpumu pamato ar Darba likuma 137.panta prasību, kas nosaka, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas un virsstundas, tajā skaitā nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Savukārt Darba likums 1.pants nosaka, ka darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi, savukārt LAPK 41.pants paredz sodu par darba regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas saskaņā ar LAPK 215.pantu nav Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes direktora vietnieks ir pārkāpis savas pilnvaras. Atbildētājs savu saistību ar darba laika tabelēm pamato ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14.pantu, kur ir noteikts, ka darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

Tā kā atbildētājam, saskaņā ar šo pantu ir tiesības kontrolēt aprēķināto ienākumu, tad tam nav nekādu saistību ar darba laika tabeļu kontroli. Pieteicējs uzskata, ka pārkāpums darba tabelēs ir radies dēļ tā, ka ir dienas, kad ir parādīts pārāk liels darba laiks, bet ir dienas, kad nav norādīts darbalaiks, tādējādi sods ir piemērots neadekvāti liels saskaņā ar LAPK 41.pantu, kur par nelieliem pārkāpumiem ir atļauts iemērot aizrādījumu. [3.3] Sods par neuzrādītajām maršruta lapām tiek pamatots ar likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmās daļas prasību, kas nosaka, ka grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk - saimnieciskie darījumi).

Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laika posmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei, kā arī 7.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstu, kas nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Tā, kā tematiskā pārbaude tika veikta 2008.gada 4.aprīlī, kas saskaņā ar likumu „Par gada pārskatiem” nav uzskatāms par bilances datumu, tad arī prasība pēc maršruta lapām aprīlī ir nepamatota.

Pieteicējs norāda, ka likums „Par grāmatvedību” nosaka ārējo attaisnojuma dokumentu prioritāti pār iekšējiem attaisnojuma gadījumiem, tādējādi visi iepriekšminētie normatīvie akti, šajā gadījumā tiek piemēroti degvielas uzpildi apliecinošo čeku grāmatojumiem, nevis iekšējam attaisnojuma dokumentam, kas ir maršruta lapas. Saskaņā ar Noteikumu Nr.585 7.punktu uzņēmuma vadītājs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktās prasības, patstāvīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu, izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē konkrēts normatīvais akts.

Ņemot vērā to, ka maršruta lapu eksistenci nenosaka neviens normatīvais akts, tad ir nepamatota atbildētāja prasība šādu dokumentu uzrādīt. [3.4] Pieteicējs nepiekrīt atbildētāja apgalvojuma, ka 2008.gada grāmatvedības reģistros ir grāmatoti čeki par degvielas iegādi saimnieciskās darbības izmaksās, uzrādot izdevumus par izlietoto degvielu. Šis atbildētāja apgalvojums ir nepamatots, jo čeki tika iegrāmatoti saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2.pantu. Saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” var tikt arī grāmatoti priekšnodoklī ne tikai izlietotie, bet arī iespējami izlietojamie līdzekļi, tādejādi šiem grāmatojumiem nav ne mazākās saistības ar degvielas izlietojumu, tikpat labi, un šo summu iekļaušanu saimnieciskās darbības izmaksās, jo saimnieciskās darbības izmaksas faktiski, tiek noteiktas sastādot gada pārskatus, kur tiek veikta inventarizācija un tikai izlietotā degviela tiek iekļauta izmaksās, šajā gadījumā aprīļa mēnesī atbildētājs to konstatēt nevarēja. Līdz ar to nav pamatots apgalvojums, ka bez maršruta lapām, kuru eksistenci nenosaka neviens normatīvais akts, nav pieļaujami čeku grāmatojumi par degvielas iegādi, ko negrāmatošana ir vistiešākais pārkāpums. [3.5] Ņemot vērā, ka atbildētājs, neievērojot pieteicēja pārsūdzības faktu, nodeva lietu piespiedu izpildei, kas ir klajš pieteicēja tiesību pārkāpums, pieteicējam tika nodarīti mantiski zaudējumi 119,35 latu apmērā, kā arī personisks un morāls kaitējums.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 5.janvārī saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Atbildētājs pieteikumu neatzīst un uzskata par nepamatotu balstoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus atbildētājs paskaidro, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes direktora v.i. 2008.gada 12.septembra lēmumu Nr.01-10.01/30 „Par SIA „AVV&CO” iesnieguma izskatīšanu” tika atzīta par prettiesisku Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas rīcība attiecībā uz Sākotnējā lēmuma iesniegšanu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam laikā, kad bija apturēta šī lēmuma izpilde, kā arī tika uzdots Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļai atsaukt iepriekš minētā lēmuma izpildi līdz sūdzības par administratīvā soda uzlikšanu izskatīšanai.

Ievērojot minēto, Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas Nodokļu parādu Administrēšanas daļas priekšnieks 2008.gada 16.septembrī nosūtīja zvērinātai tiesu izpildītājai vēstuli Nr.13.04.07-06/15481, ar kuru atsauca 2008.gada 28.jūlijā nosūtītā Sākotnējā lēmuma izpildi. Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 10.decembra lēmumā par administratīvās lietas ierosināšanu konstatēts, ka pieteicēja pieteikums par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu 200 latu apmērā Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts 2008.gada 25.septembrī.

Savukārt, no paskaidrojumam pievienotajiem lietas materiāliem secināms, ka pieteicēja 2008.gada 26.augusta iesnieguma izskatīšanas rezultātā attiecībā uz mantisko zaudējumu, personiskā un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3.5.1/27622 pieteicēja iesniegums tika noraidīts. Ņemot vērā minēto, pieteicēja 2008.gada 25.septembrī iesniegtais pieteikums šajā daļā tika iesniegts laikā, kamēr vēl nebija pabeigta 2008.gada 26.augusta iesnieguma pirmstiesas izskatīšana.

Atbilstošs prasījums būtu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 1.oktobra lēmuma Nr.3.5.1/27622 atcelšana un attiecīgi iesnieguma par mantisko zaudējumu, personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu apmierināšana. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, atbildētājs uzskata, ka pieteicēja pieteikums daļā par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu 200 latu apmērā, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 278.panta 1.punktam atstājams bez izskatīšanas.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotā pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai minētajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Ņemot vērā lietā esošos dokumentus un noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Lēmums, pamatojoties uz kuru pieteicējs sodīts saskaņā ar LAPK 166.6panta pirmo daļu ir personai, konkrēti pieteicējam, nelabvēlīgs administratīvs akts un kā tādam tam jāatbilst Administratīvā procesa likuma 67.pantam. Administratīvā akta, kurā uzlikts administratīvais sods, izdošana saistīta ar noteikta procesa, kas noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ievērošanu. Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā LAPK normas, kas paredz atbildību par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas likuma redakcijā, kas bija spēkā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.

[8] Tiesa konstatē turpmāk norādītos lietas apstākļus. [8.1] 2008.gada 4.aprīlī pieteicējam tika veikta tematiskā pārbaude, kurā konstatēts, ka pieteicējs neievēro likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu, kā arī Ministru kabineta 2003.gada 20.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – Noteikumi Nr.585) 2.punktu, kā arī par pieteicēja pārstāvi nav pilnā apmērā aprēķināti un nomaksai budžetā veikti obligātie maksājumi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. [8.2] 2008.gada 15.aprīlī pieteicējam par minētajiem pārkāpumiem tika sastādīts Protokols par administratīvā pārkāpuma pazīmēm, kas paredzētas LAPK 166.6panta pirmajā daļā un LAPK 159.pantā. [8.3] 2008.gada 16.maijā Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes direktora vietnieks, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pieņēma lēmumu Nr.F21 01-10.4/315 par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, ar kuru pēc LAPK 166.6panta pirmās daļas uzlika pieteicējai naudas sodu 100 latu apmērā, un izbeidza lietvedību daļā par pieteicējas saukšanu pie atbildības pēc LAPK 159.panta (turpmāk – Sākotnējais lēmums). (lietas lapa 37-39) [8.4] 2008.gada 7.jūlijā pieteicējs Sākotnējo lēmumu pārsūdzēja atbildētājam. (lietas lapa 40-41) [8.5] 2008.gada 20.augustā atbildētājs ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības, bet sūdzību noraidīja. (lietas lapa 14-18) [8.6] 2008.gada 26.augustā pieteicējs iesniedza pieteikumu par atbildētāja iestādes nodarītā mantiskā zaudējuma un morālā kaitējuma 200 latu apmērā atlīdzināšanu. (lietas lapa 29-31) [8.7] Ar Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes 2008.gada 12.septembra lēmumu Nr.01-10.01/30 Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas faktiskā rīcība, nosūtot Sākotnējo lēmumu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, tika atzīta par prettiesisku. (lietas lapa 43-45) [8.8] Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 1.oktobra lēmumu Nr.3.5.1/27622 tika noraidīts pieteicēja iesniegums par zaudējumu un morālā kaitējuma 200 latu apmērā atlīdzināšanu. (lietas lapa 24-28)

[9] Ar pārsūdzēto Lēmumu konstatēts, ka 2008.gada 4.aprīlī Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālā iestāde veica pieteicējam tematisko pārbaudi (tematiskās pārbaudes akts Nr.3262), kurā konstatēts, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izmaksās 2008.gada janvārī- februārī ir iegrāmatoti izdevumi par degvielas iegādi, bet par degvielas izlietojumu nav noformēti attaisnojuma dokumenti-transporta līdzekļa maršruta lapas jeb ceļazīmes. Tāpat Lēmumā konstatēts, ka pieteicēja amatpersona-valdes locekle E.T. 2008.gada 10., 15., 17., 24. un 29.janvārī un 4. un 22.februārī saskaņā ar 2008.gada 29.februāra avansa norēķinā Nr.2/2008 norādīto ir veikusi avansa norēķinus-iegādājusies preces. Savukārt saskaņā ar darba laika uzskaites tabelēs norādīto informāciju E.T. minētajos datumos nav strādājusi. Ievērojot minēto, tika konstatēts, ka par E.T. 2008.gada janvārī un februārī nav pilnā apmērā aprēķināti un nomaksai budžetā veikti obligātie maksājumi-iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tādējādi atbildētāja ieskatā pieteicējs ir pārkāpis likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu un Noteikumu Nr.585 2.punktu. Savukārt pieteicējs, nenoliedzot konstatētos faktiskos apstākļus, apgalvo, ka ir rīkojies atbilstoši minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tādējādi uzskata, ka ir nepamatoti administratīvi sodīts. Līdz ar to lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir pārkāpis likuma „Par grāmatvedību” 2.panta un 7.panta, kā arī Noteikumu Nr.585 2.punkta prasības, un vai atbildētājs pamatoti pieteicēju sodījis par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 166.6panta pirmajā daļā.

[10] Likuma „Par grāmatvedību” 2.pantā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Uzņēmuma vadītājs ir:

1) personālsabiedrībā — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;

2) kapitālsabiedrībā — valde;

3) kooperatīvajā sabiedrībā — valde vai persona, kura pilda tās funkcijas sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā;

4) individuālajā uzņēmumā, zemnieka un zvejnieka saimniecībā — attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks; 5) ārvalsts komersanta filiālē un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgajā pārstāvniecībā — persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu (nerezidentu) darbībās, kas saistītas ar filiāli vai pastāvīgo pārstāvniecību;

6) iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības aģentūrā — tās vadītājs;

7) biedrībā, nodibinājumā, politiskajā organizācijā (partijā), politisko organizāciju (partiju) apvienībā un arodbiedrībā — izpildinstitūcija (vadības institūcija);

8) reliģiskajā organizācijā — vadība (vadības institūcija);

9) individuālais komersants un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību. Savukārt likuma „Par grāmatvedību” 7.pants nosaka, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam obligāti ir šādi rekvizīti (identifikācijas dati): uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu — personas kods), juridiskā adrese (ārējiem attaisnojuma dokumentiem), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, mērītāji (daudzumi, summas), dalībnieki (darījumā tieši iesaistītās personas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.

Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus paredz attiecīgie normatīvie akti. Ja kādam saimnieciskajam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu. Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citā, nevis pašu uzņēmumā. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem. Ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju).

Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs. Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti. Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem) pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - to izraksts.

Noteikumu Nr.585 2.punkts nosaka, ka visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību (turpmāk – attaisnojuma dokuments), novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Turklāt Noteikumu Nr.585 10.punkts nosaka, ka visus ierakstus grāmatvedības reģistros izdara saimnieciskā darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis.

Ierakstus izdara divkāršā ieraksta sistēmā, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem. Likumā noteiktajos gadījumos ierakstus var izdarīt vienkāršā ieraksta sistēmā. No minētajām tiesību normām izriet, ka viens no svarīgākajiem informācijas iegūšanas avotiem par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir grāmatvedības ieraksti. Pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem, jābūt skaidram priekšstatam par katra darījuma norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt savlaicīgai, saprotamai un pilnīgai.

Ieraksti izdarāmi nekavējoties vai ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā saimnieciskais darījums noticis un tikai pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, kas iegrāmatojami sistemātiskā kārtībā grāmatvedības reģistros.

[11] Par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu administratīvā atbildība ir paredzēta LAPK 166.6panta pirmajā daļā, kas nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 150 latiem, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 300 latiem. Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 166.6panta pirmās daļas, konkrētajā gadījumā nepieciešams pierādīt, ka pieteicējs nav ievērojis normatīvajos aktos noteiktos grāmatvedības kārtošanas nosacījumus.

[12] Atbilstoši LAPK 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, (..).

No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja saimnieciskās darbības izmaksās 2008.gada janvārī-februārī ir iegrāmatoti izdevumi par degvielas iegādi, bet par degvielas izlietojumu nav noformēti attaisnojuma dokumenti, proti, transporta līdzekļa maršruta lapas jeb ceļazīmes. Kā arī, ka pieteicēja amatpersona-valdes locekle E.T. 2008.gada 10., 15., 17., 24. un 29.janvārī un 4. un 22.februārī saskaņā ar 2008.gada 29.februāra avansa norēķinā Nr.2/2008 norādīto ir veikusi avansa norēķinus-iegādājusies preces.

Savukārt saskaņā ar darba laika uzskaites tabelēs norādīto informāciju E.T. minētajos datumos nav strādājusi. Ievērojot minēto, tika konstatēts, ka par E.T. 2008.gada janvārī un februārī nav pilnā apmērā aprēķināti un nomaksai budžetā veikti obligātie maksājumi-iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Turklāt arī tiesas sēdē pieteicēja pārstāve paskaidroja, ka attaisnojuma dokumenti par degvielas izlietojumu nebija noformēti, jo neviens normatīvais akts neuzliekt pieteicējam par pienākumu noformēt transportlīdzekļu ceļazīmes jeb maršruta lapas.

Izvērtējot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja darbībās ir konstatējami iepriekš [10] minēto tiesību normu pārkāpumi, proti, pieteicēja grāmatvedības informācija par pieteicēja saimnieciskajiem darījumiem nav pilnīga, savlaicīga, saprotama, un līdz ar to tā nav patiesa, jo no minētajiem pieteicēja grāmatvedības ierakstiem nav iegūstams skaidrs priekšstats par katra darījuma norisi. Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu, ka pieteicējs nav ievērojis normatīvajos aktos noteiktos grāmatvedības kārtošanas nosacījumus.

Līdz ar to pieteicēja darbībās ir konstatējams LAPK 166.6panta pirmās daļas pārkāpums.

[13] Saskaņā ar likuma „Par valsts ieņēmuma dienestu” 10.panta pirmās daļas 2.punktu visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu), pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizzīmogot vai aizplombēt tirdzniecības, ražošanas, noliktavu, arhīvu un kasu telpas un kases, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu nodokļu maksājumu revīziju laikā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka VID amatpersonām bija tiesības veikt pieteicēja grāmatvedības dokumentu pārbaudi.

[14] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. LAPK 166.6panta pirmās daļas sankcija paredz uzlikt naudas sodu juridiskām personām no 50 līdz 300 latiem. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējam par izdarīto pārkāpumu tika piemērots naudas sods 100 latu apmērā.

LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 32.panta otrā daļa noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Vērtējot pieteicējam piemērotā soda vajadzību, proti, to, vai šo mērķi var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, tiesa uzskata, ka mērķi – audzināt personu likuma ievērošanas garā, nevarēja panākt citiem, mazāk ierobežojošiem, līdzekļiem. Tiesa identificē divus leģitīmus mērķus, kāpēc būtu jāpiemēro konkrēts sods. Pirmkārt, mērķis, kas vērsts tieši uz pārkāpēja personību – lai audzinātu to likuma ievērošanas garā un atturētu viņu no tādām pat darbībām arī nākotnē, otrkārt, valsts un sabiedrības intereses, kas prasa no personas likumu ievērošanu vienlīdzīgi no visām personām. Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā nav iespējams lemt par to, vai naudas sods ir nepieciešams un piemērots, jo sankcija neparedz nepiemērot naudas sodu vispār. Līdz ar to ir lemjams jautājums tikai par tā apmēru. Izvērtējot soda samērīgumu, jāņem vērā, ka jebkādi personas tiesību ierobežojumi pieļaujami tikai nolūkā sasniegt likumdevēja noteikto mērķi. Tiesa atzīst, ka pārkāpjot grāmatvedības kārtošanas nosacījumus, pastāv potenciāla iespēja valsts budžetam nodarīt ievērojamus zaudējumus. Turklāt, tiesas ieskatā, vērā ņemams arī apstāklis, ka pieteicējs neatzīst pieļautos pārkāpumus. Līdz ar to secināms, ka atbildētājs ir veicis lietderības apsvērumus, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un atbildību mīkstinošos apstākļus. Izvērtējot, vai piemērotais sods uzskatāms par samērīgu un atbilstošu izdarītajam pārkāpumam, tiesa secina, ka sods uzskatāms par samērīgu, jo pieteicējam uzliktais naudas sods ir tuvu minimālajam attiecīgā panta sankcijā noteiktajam naudas sodam.

[15] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka Lēmums pieņemts ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un atbilst materiālo tiesību normām. Tādējādi, tiesa atzīst, ka pieteicējs pamatoti sodīts par LAPK 166.6panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu, tāpēc atbildētāja Lēmums ir tiesisks un nav pamata tā atcelšanai, bet pieteicēja pieteikums noraidāms.

[16] Savā pieteikumā pieteicējs lūdzis atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu 200 latu apmērā. Latvijas Republikas Satversmes 92.pants citastarp noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Kārtību, kādā pieprasāms atlīdzinājums par administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, noteic Administratīvā procesa likuma 8.nodaļa.

No Administratīvā procesa likuma 93.panta pirmās un otrās daļas izriet, ka, iesniedzot iesniegumu iestādē par administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzot iestādes faktisko rīcību, vienlaicīgi var prasīt atlīdzinājumu. Savukārt 93.panta trešā daļa noteic kārtību, kādā atlīdzinājums pieprasāms gadījumā, ja tas nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu, proti, ja atlīdzinājums nav prasīts vienlaicīgi ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai faktiskās rīcības pārsūdzēšanu, iesniegumu par atlīdzinājumu var iesniegt iestādē, kas nodarījusi zaudējumus vai kaitējumu.

Atlīdzinājumu iestādē var prasīt, ja ir pabeigta attiecīgās administratīvās lietas izskatīšana pēc būtības (ir stājies spēkā augstākas iestādes izdots administratīvais akts, un tas nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums). Uz iesniegumu par atlīdzinājumu attiecināmi šā likuma noteikumi par administratīvo aktu. No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs, vēršoties iestādē ar iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, vienlaicīgi nav prasījis mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ievērojot minēto, kā arī Administratīvā procesa likuma 93.panta trešajā daļā noteikto, tiesa atzīst, ka attiecībā uz atlīdzinājumu, pieteicējs nav ievērojusi lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Administratīvā procesa likuma 278.panta 1.punkts nosaka, ka tiesai ir pienākums atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Ņemot vērā, ka pieteicējs daļā par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzinājumu nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums daļā par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu 200 latu apmērā ir atstājams bez izskatīšanas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 278.-281.pantu Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 20.augusta lēmumu Nr.19/23387 atstāt negrozītu, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AVV&CO” pieteikuma daļā par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 20.augusta lēmuma Nr.19/23387 atcelšanu noraidīt. Atstāt bez izskatīšanas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AVV&CO” pieteikumu daļā par morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu 200 latu apmērā

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese /paraksts/ I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_________________I.Petrovska

Rīgā, 2009.gada 30.novembrī.