Appeal court dismisses citizens' request to revoke environmental permit due to lack of evidence and procedural errors.

Lietas Nr. A420324014

Lietas arhīva Nr. AA43-0523-16/20

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016. gada 6. jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente L. Paegļkalna,

tiesneši K. Berķis un K. Kalvāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu par Vides pārraudzības valsts

biroja direktora 2014. gada 12. jūnija lēmuma Nr. 26 atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2014. gada 24. novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014. gada 17. februārī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) izsniedza operatoram AS “Liepājas

Metalurgs” (turpmāk arī – operators) atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai Nr. LI14IA0002 tērauda ražošanai un velmēšanai (turpmāk – atļauja).

Līdzpieteicēji /pers. B/un /pers. C/ apstrīdēja atļauju.

Administratīvais process iestādē noslēdzies ar Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – birojs) 2014. gada 12. jūnija lēmumu Nr. 26s, ar kuru

nolemts atstāt atļauju negrozītu.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[1.1] Augstas temperatūras degļu pārdedzināšanas sistēma (turpmāk – HTB sistēma) ir pārbaudīta darbībā un tajā ir atklātas nepilnības, kuras

pārvalde ir uzdevusi operatoram novērst. Atļaujas 17. punktā pārvalde izvirzījusi nosacījumus nodrošināt atļaujas nosacījumu izpildi iekārtas darbībai

netipiskos apstākļos, kas ir stingrāks nosacījums, nekā to paredz likuma “Par piesārņojumu” 31. panta pirmās daļas 5. punkts. Līdz ar to atļaujā ir izvirzīti

atbilstoši nosacījumi gaisa piesārņojuma novēršanai un kontrolei. Arī līdz šim saskaņā ar publiski pieejamo informāciju par gaisa kvalitātes mērījumiem un

pārvaldes veikto gaisa paraugu kvantitatīvajām analīzēm Liepājā nav pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi.

[1.2] Atļaujas B sadaļa ir atļaujas izsniegšanas pamatojums, jo no pieteiktās darbības apraksta, atrašanās vietas novērtējuma, iesniegtajiem

priekšlikumiem, kā arī iesnieguma novērtējuma, izriet atļaujas nosacījumi.

[1.3] Lai pārbaudītu, vai operators nepieprasa nesamērīgi augstu ūdens patēriņu, iestāde analizēja operatora iepriekšējo gadu faktisko ūdens

patēriņu, kas bija lielāks nekā pieprasītais ūdens daudzums. Ievērojot, ka operatora ieviestā jaunā tehnoloģija patērē mazāk ūdeni nekā iepriekšējā,

iestāde uzskatīja, ka pieprasīto ūdens daudzumu var noteikt kā ūdens patēriņa limitu.

[1.4] Operators filtru putekļus fasēja un arī turpmāk plāno fasēt maisos, kurus plānots realizēt pārstrādei ārpus Latvijas. Līdz ar to papildu jaunu

laukumu izveidošana netiek paredzēta un to platība perspektīvā samazināsies.

[2] Līdzpieteicēji vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] HTB sistēma, kura ir norādīta operatora iesniegumā par A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu un kuru paredzēts izmantot

gaistošo organisko savienojumu dedzināšanai, kas rodas metāllūžņu iepriekšējās uzsildīšanas un iekraušanas sistēmas (turpmāk – COSS) darbības

rezultātā, netika izmēģināta un nav pārliecības, vai ar šīs sistēmas palīdzību tiks atrisināta un novērsta gaisa piesārņojuma problēma Liepājas pilsētā un tās

apkārtnē.

Lēmumā nav norādīti būtiski faktiskie apstākļi. Lēmumā nav norādīts gads, kad, strādājot elektroloka krāsnij kopā ar COSS un HTB sistēmu,

smakas intensitāte bija ievērojami samazinājusies. Operators 2013. gada maija pirmajā dekādē pārtrauca veikt tēraudkausēšanas procesus, un

elektroloka krāsns nav strādājusi.

Lēmumā tikai secināts, ka HTB sistēma ir pārbaudīta darbībā un tajā atklātas nepilnības, tomēr iestāde nav pārbaudījusi iekārtas tehniskos datus un

to, vai tā ir nodota ekspluatācijai.

[2.2] Lēmumā nav aprēķināts Ālandes upes ūdens patēriņš. Norāde, ka ūdens patēriņš ir nepieciešams mazākos apjomos, nevar objektīvi pamatot

normatīvu ievērošanu. Ālandes upē ūdens līmenis strauji krītas, dažviet tā ir ļoti sekla, tādējādi pastāv reāli draudi Ālandes upes eksistencei.

[2.3] Iestāde nav noskaidrojusi plānoto filtru putekļu daudzumu un nav skaidrs pamatojums biroja apgalvojumam par to samazināšanos, jo nekādi

aprēķini no operatora nav saņemti un iestāde tos nav pārbaudījusi.

[2.4] Pirms lēmuma pieņemšanas birojam bija pienākums noskaidrot gaisa piesārņojošo vielu sastāvu un to daudzumu un izvērtēt to ietekmi uz

cilvēku veselību un vides kvalitāti. Neveicot minētās darbības, birojs ir pārkāpis likuma “Par vides aizsardzību” 3. panta 3. punktu, proti, nav ievērojis

izvērtēšanas principu.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014. gada 24. novembra spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums motivēts šādi.

[3.1] Tiesa secināja, ka lietā nav strīda par to, ka līdz atļaujas izsniegšanai pārvalde bija konstatējusi nepilnības HTB sistēmas darbībā un pārvalde

operatoram bija uzdevusi tās novērst. Minētais atspoguļots arī pārsūdzētā lēmuma 5. punktā. Atļaujas 12.4. apakšpunktā operatoram ir izvirzīti vairāki

nosacījumi, kas tam jāievēro. Piemēram, operatoram ir jāveic metāllūžņu šķirošana, lai atdalītu tajos esošos piemaisījumus (plastmasas, gumijas, koksni

utt.).

Nav strīda, ka šobrīd operatora darbība nenotiek un pirms tam HTB sistēmas darbība nav bijusi regulāra. Taču tas pats par sevi nav iemesls, lai

atļauju neizsniegtu. Jāņem vērā, ka operatoram, atsākot darbību, ir saistoši atļaujā izvirzītie nosacījumi. Turklāt, kā tas atzīts arī pārsūdzētajā lēmumā,

operatoram atļaujā izvirzīti pietiekami stingri nosacījumi arī attiecībā uz iekārtas darbības uzsākšanu. Tādējādi tiesa secināja, ka operatoram arī netipiskos

apstākļos, tai skaitā, uzsākot iekārtas darbību pēc ilgstoša pārtraukuma, uzreiz ir jāievēro visi atļaujā izvirzītie nosacījumi. Līdzpieteicēji apšauba, ka šie

nosacījumi tiks ievēroti, taču tiesa nekonstatēja lietā nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu, ka pieteicēju šaubas ir pamatotas.

[3.2] Tiesa norādīja, ka lēmumā un attiecīgi atļaujā ir aprēķini par Ālandes upes ūdens patēriņu. Atļaujas 9.3. apakšpunktā ir norādīta resursu,

tostarp ūdens, izmantošana. Ir atspoguļota operatora sagatavota ūdens izmantošanas bilance, kurā norādīts nepieciešamais ūdens patēriņš. Pārvalde

pirms atļaujas izdošanas ir izanalizējusi operatora iepriekšējo gadu faktisko ūdens ieguvi un pārliecinājusies, ka ūdens patēriņš būs nepieciešams mazākā

daudzumā, salīdzinot ar operatora iepriekš izmantoto ūdens daudzumu. Ja operators ir norādījis nepieciešamo ūdens patēriņu, un šis patēriņš ir mazāks

nekā iepriekš, tiesa nekonstatēja apstākļus, kāpēc šo operatora norādīto daudzumu arī nevarētu noteikt kā limitu atļaujā.

Pieteicēju izteiktās bažas, ka operatora paredzētā ūdens resursu izmantošana varētu apdraudēt Ālandes upes eksistenci, neapstiprinās ar

konkrētiem pierādījumiem.

[3.3] Attiecībā par filtru putekļiem tiesa konstatēja, ka atļaujas pieteiktās darbības aprakstā ir norādīts, ka filtru putekļi rodas no auduma putekļu

filtru (turpmāk – GAI filtri) tīrīšanas. Putekļu uzglabāšanas laukums atrodas iznomātā teritorijā Meldru ielā, Liepājā, bet šajā laukumā putekļi vairs netiek

novietoti, jo tos pilda maisos un uzglabā laukumā pirms kaļķu apdedzināšanas ceha.

Savukārt atļaujas 15.2. apakšpunkta 6. punktā ar atsauci uz Atkritumu apsaimniekošanas likuma 17. panta pirmo daļu noteikts, ka operatoram

GAI filtru putekļi jāuzglabā maisos un jāpārdod. Tādējādi tiesa secināja, ka atļaujā ir ietverts nosacījums, kas jāievēro operatoram attiecībā par filtru

putekļiem.

Filtru putekļu daudzums ir norādīts operatora iesniegumā atļaujas saņemšanai, proti, 10 000 tonnas gadā, pagaidu glabāšanā ir 57 558 tonnas, kas

radītas iepriekšējo gadu laikā.

[3.4] Birojs ir noskaidrojis piesārņojošo vielu sastāva un daudzuma atbilstību Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1290

“Noteikumi par gaisa kvalitāti”. Atļaujas 13. tabulā ir norādītas gan gaisā emitētās vielas no emisiju avotiem, gan to daudzums. Pārvalde atļaujā ir

secinājusi, ka aprēķinātos izmešus var piedāvāt kā emisiju limitus.

[3.5] Tiesa secināja, ka pamatā līdzpieteicējiem ir bažas, ka operators pēc darbības atjaunošanas neievēros atļaujas nosacījumus.

Tiesa norādīja, ka birojs un arī tiesa var pārbaudīt tikai atļaujas nosacījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Atļaujas 24. tabulā ir norādīts, cik

bieži un kādiem parametriem ir jāveic tostarp emisiju monitorings. Savukārt vides valsts inspektoru kompetencē saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu”

49. panta pirmās daļas 3. punktu būs pārbaudīt atļaujas nosacījumu ievērošanu.

[4] Līdzpieteicēji iesniedza apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu. Apelācijas sūdzībā norādīti pirmās instances tiesai paustie

apsvērumi. Papildus norādīts turpmākais.

[4.1] Tiesa ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, izskatot lietu mutvārdu procesā bez līdzpieteicējas /pers. B/ klātbūtnes. Tiesa neņēma vērā

līdzpieteicējas iesniegto darbnespējas lapas kopiju un lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu. Informāciju par ārstēšanas režīmu ārsts ieraksta tikai pēc

pacienta lūguma, tādēļ tiesa nepamatoti atzina sēdes kavējumu par neattaisnotu. Tiesa ir liegusi /pers. B/ realizēt viņas procesuālās tiesības un nav

nodrošinājusi lietas dalībniekiem līdzvērtīgas iespējas lietas izskatīšanā.

[4.2] Tiesa nav atspēkojusi pieteikumā norādīto, ka HTB sistēmas iekārta nav tikusi izmēģināta un nav skaidrs, vai tā nodrošinās izsniegtās atļaujas

ievērošanu. Lietā nav pierādījumu, ka iekārta ir nodota ekspluatācijā un ka tās darbību ir pārbaudījuši sertificēti speciālisti. Tiesa nav ņēmusi vērā lietā

esošos pierādījumus, kas apliecina, ka iekārta agrāk nenodrošināja atbilstošu izmešu savākšanu.

[4.3] Lietas materiālos nav pierādījuma – eksperta atzinuma – par to, ka atļaujā norādītais nepieciešamais Ālandes upes ūdens patēriņš ir pamatots.

[4.4] Nav saprotams, vai atļauja ļauj uzglabāt 10 000 tonnu putekļu ik gadu, vai arī tā ļauj uzglabāt iepriekš uzkrātos putekļus. Līdzpieteicējiem nav

pārliecības, ka putekļi tiks pārdoti.

[5] Birojs paskaidrojumos par apelācijas sūdzību lūdz to noraidīt, jo tās ieskatā pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots. Papildus norādīti

šādi apsvērumi.

[5.1] Tiesa varēja izskatīt lietu bez līdzpieteicējas /pers. B/ klātbūtnes un pamatoti atzina sēdes kavējumu par neattaisnotu. Tiesai iesniegtajā

ārstniecības dokumentācijā jābūt norādītam ārstēšanas režīmam, lai tiesa varētu pārliecināties, vai persona tiešām nevar ierasties uz tiesas sēdi.

[5.2] Birojam nav obligāta pienākuma pieaicināt ekspertu ūdens patēriņa izvērtēšanai. Pārvalde pārbaudīja faktisko ūdens patēriņu par

iepriekšējiem periodiem. Ņemot vērā, ka operatora ieviestā jaunā tehnoloģija patērē mazāk ūdeni, iestāde atzina, ka iesniegumā norādītā informācija par

ūdens patēriņu ir korekta. Līdzpieteicēji nav norādījuši nekādus apsvērumus, kas liktu apšaubīt noteikto ūdens patēriņa limitu.

[5.3] Pirms vidi piesārņojošu darbību veikšanas atļaujas saņemšanas operatori pārsvarā nevar iesniegt objektīvus mērījumus. Tomēr,

uzsākot darbības, visas prasības ir jāievēro.

[6] 2015. gada 12. janvārī atļauja ir pārreģistrēta uz AS “KVV Liepājas metalurgs”. Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa operatoru AS “Liepājas

Metalurgs” aizstāja ar jauno akta adresātu AS “KVV Liepājas metalurgs”.

Trešā persona AS “KVV Liepājas metalurgs” paskaidrojumos par apelācijas sūdzību lūdz to noraidīt un pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas

spriedumā paustajai motivācijai.

[7] Izskatāmajā lietā apgabaltiesa nekonstatēja procesuālus šķēršļus lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Apgabaltiesa atzina, ka lietā ir

pietiekami pierādījumi un ir nodrošinātas procesa dalībnieku tiesības sniegt pienācīgu viedokli un pierādījumus, kam ir nozīme izskatāmajā lietā. Kā atzīts

judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo

jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami

izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu process parasti nav lietderīgs (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2014. gada 6. februāra sprieduma

lietā Nr. SKA-0034-14 6.punktu).

Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.pantu pirmo daļu, lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

I

[8] Vispirms apgabaltiesa pārbaudīs apelācijas sūdzībā minēto procesuālo pārkāpumu, lietu izskatot bez viena no līdzpieteicēju klātbūtnes.

[9] Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajā daļā nostiprināts vispārīgs princips, ka administratīvās lietas tiesā tiek izskatītas

rakstveida procesā, ja likumā nav noteikts citādi. Izņēmums lietas izskatīšanai mutvārdu procesā tostarp noteikts panta ceturtajā daļā; lieta tiek izskatīta

tiesas sēdē arī tad, ja to pirmās instances tiesai lūdzis pieteicējs, trešā persona vai Administratīvā procesa likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts.

Līdzpieteicēji izskatāmajā lietā nav pieteikuši šādu lūgumu. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā lūdza operators AS “Liepājas Metalurgs”,

kas tobrīd lietā bija pieaicināts kā trešā persona.

[10] Administratīvā procesa likuma 268. pants noteic absolūtos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai. Konstatējot jebkuru no tiesību normā

minētajiem pamatiem, tiesai lietas izskatīšana ir jāatliek, jo pastāv objektīva neiespējamība lietu izskatīt. Atbilstoši panta 3. punktam tas ir tostarp arī tajā

gadījumā, ja uz tiesas sēdi neierodas kāds procesa dalībnieks un viņam nav paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, kas izskatāmajā lietā nav

konstatējams.

Likuma 269. pants noteic priekšnoteikumus tiesas tiesībām atlikt lietas izskatīšanu, citastarp tāpēc, ka nav iespējams izskatīt lietu, jo nav

ieradies kāds no procesa dalībniekiem (pirmās daļas 1. punkts). Tātad ir konstatējama objektīva nepieciešamība lietas izskatīšanas atlikšanai, jo nav

iespējams pabeigt lietas izskatīšanu bez kāda no procesa dalībnieku paskaidrojumu uzklausīšanas.

[11] Līdzpieteicējiem pavēstes nosūtītas likumā noteiktajā kārtībā, par to arī lietā nav strīda. No līdzpieteicējas /pers. B/ tiesā saņemts

lūgums atlikt lietas izskatīšanu, jo līdzpieteicējai konstatēta saslimšana un izsniegta darbnespējas lapa. Otrs līdzpieteicējs /pers. C/ uz tiesas sēdi bija

ieradies.

Pirmās instances tiesa pamatoti, pārbaudot tiesai iesniegto darbnespējas lapas kopiju, atzina, ka darbnespējas lapa pati par sevi nav

pietiekama, lai atzītu līdzpieteicējas neierašanos uz tiesas sēdi par attaisnotu. Vispirms tiesa ņēma vērā to, ka līdzpieteicēja pretēji Ministru kabineta

2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 20.1 punktam tiesai nav iesniegusi ziņas par līdzpieteicējai noteikto

ārstēšanās režīmu, kas konkrētajā laikposmā noteikts atbilstoši līdzpieteicējas novērtētajam veselības stāvoklim (ārstēšana stacionārā, mājas vai brīvais

režīms), par ko tostarp izdarāms ieraksts personas medicīniskajā dokumentācijā. Tālab tiesai nebija pamata atzīt līdzpieteicējas /pers. B/ neierašanos par

attaisnotu.

Tiesa tāpat ņēma vērā to, ka pieteikumā ir izklāstīti apsvērumi, kālab pārsūdzētais lēmums būtu atzīstams par prettiesisku, turklāt /pers. B/

nebija lūgusi izskatīt lietu mutvārdu procesā, tādējādi atzīstot, ka paskaidrojumi lietā ir pietiekami. Un, tā kā uz tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu

sniegšanai bija ieradies otrs līdzpieteicējs /pers. C/, ar kuru /pers. B/ bija iesniegusi kopīgu pieteikumu, tiesai nebija objektīvu šķēršļu lietu izskatīt bez otra

līdzpieteicēja klātbūtnes.

Apkopojot minēto, apgabaltiesa nesaskata procesuālus pārkāpumus lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā.

II

[12] Secīgi tiesa pārbaudīs līdzpieteicēju apsvērumus par pārsūdzētā lēmuma prettiesiskumu. Vērtējot iebildumu pamatotību, apgabaltiesa

vispirms uzsver nepieciešamību nošķirt kompetento iestāžu atbildību par likumā “Par piesārņojumu” noteikto prasību izpildi.

Līdzpieteicēja iebildumu par atļaujas nosacījumiem izvērtēšana ietilpst biroja kompetencē. Biroja kā augstākas iestādes kompetence

atbilstoši likuma 48. panta 1. punktam ir pārbaudīt reģionālās vides pārvaldes lēmumu izsniegt atļauju veikt piesārņojošu darbību un pārbaudīt atļaujas

nosacījumus. Savukārt atļaujas nosacījumu faktiskas ievērošanas jeb, citiem vārdiem, operatora faktiskās darbības kontrole saskaņā ar likuma “Par

piesārņojumu” 49. pantu ietilpst Valsts vides dienesta kompetencē (sal. Augstākās tiesas 2012. gada 7. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-

495/2012 9. punkts).

No šāda skatupunkta arī vērtējami līdzpieteicēju iebildumi par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu, tostarp novērtējams līdzpieteicēju viedoklis par

pierādījumu pietiekamību lietā.

[13] Līdzpieteicēji apgabaltiesai iesniedza lūgumu par papildu pierādījumu iegūšanu, kurus apgabaltiesa atzina par neattiecināmiem uz izskatāmo

strīdu. Proti, atbilstoši līdzpieteicēju ieskatam lietā bija izprasāmi pierādījumi, ka ir pieņemta ekspluatācijā augstās temperatūras degļu sistēma (HTB), ka

iekārtu un risinājumu piegādātāja ir veikusi nepieciešamos darbus gaistošo organisko savienojumu emisijas samazināšanai. Tāpat līdzpieteicēji uzskatīja,

ka lietā nepieciešams iegūt pierādījumus par akreditētās mērījumu veicējas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas mērījumos

izmantotās iekārtas verifikāciju un metodikas aprakstu un iekārtu sarakstu, pamatojoties uz kuriem plānots kontrolēt ar strīdus atļauju pieļautās darbības

rezultātā radušās emisijas.

[14] Kā pamatoti paskaidrojumos pirmās instances tiesas sēdē norādīja biroja pārstāvis, piesārņojošās darbības atļauja izvirza nosacījumus, kas

pamatoti uz emisiju limitu projektu. Taču atļauja nereglamentē, kādas iekārtas būtu uzstādāmas atļaujā izvirzīto nosacījumu sasniegšanai. Tālab, ja izvēlētā

iekārta (tostarp attīrīšanas sistēma) nespēj sasniegt atļaujā izvirzītos radītājus, operatoram nav tiesību darboties un ir jāizvēlas cits risinājums. Taču tas nav

atļaujas, bet gan operatora paredzētās faktiskās darbības jautājums, kura kontrole, kā minēts iepriekš, ir Valsts vides dienesta kompetencē.

Savukārt attiecībā par oflakometra verifikāciju, kas izmantots Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas gaisa kvalitātes

testēšanas smaku paraugu ņemšanas kontrolmērījumos, apgabaltiesa nesaskata nozīmi šī pierādījuma nozīmei izskatāmā strīda izšķiršanā. Laboratorija,

kas veic mērījumus, tiek atbilstoši akreditēta un ir atbildīga par veikto mērījumu precizitāti un pareizību. Konkrētie kontrolmērījumu rezultāti ir pievienoti

pielikumā iesniegumam atļaujas piesārņojošās darbības veikšanai saņemšanai. Tie norāda uz faktisko izmešu situāciju kontrolmērījumu dienā (konkrētajā

gadījumā 2012. gada 16. augustā). Tie raksturo gaisa kvalitāti un smaku koncentrāciju. Taču tiem ir informatīva nozīme, jo atļauja var tikt izsniegta arī

operatoram, kurš darbību iepriekš nav veicis. Savukārt gaisā pieļaujamo emitēto piesārņojošo vielu robežlimiti jebkurā gadījumā tiek noteikti Ministru

kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 187 “Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas

iekārtām” un 2014. gada 25. novembra noteikumu Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību,

kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos” noteikto robežlielumu ietvaros.

Turklāt atbilstoši atļaujas 12.4. punkta 5. apakšpunktam un 12.5. punkta 4. apakšpunktam operatoram regulāri norādītajos termiņos jāveic

mērījumi, ko izpilda akreditēta paraugu ņemšanas un testēšanas laboratorija. Savukārt tas jau ir operatora faktiskās darbības jautājums, kas nav

pārbaudāms šajā lietā. Apgabaltiesa atkārtoti uzsver, ka atļauja apkopo rādītājus un emisiju limitus, ko operators darbības laikā nedrīkst pārsniegt. Tālab

arī ziņām par konkrētā oflakometra verifikāciju nav nozīmes izskatāmajā strīdā, tas arī nekalpo par pierādījumu tam, ka atļaujā izvirzītie nosacījumi

nesasniegs atļaujas izdošanas mērķi – mazināt emisiju daudzumu.

[15] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa neizprasīja līdzpieteicēju lūgtos pierādījumus.

[16] Pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma motīvus kopsakarā ar apelācijas sūdzībā norādīto, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un

atkārtoti tos pašus apsvērumus nenorāda. Apgabaltiesa, vērtējot apelācijas sūdzības argumentus, nesaskata tādus apsvērumus, kurus pirmās instances

tiesa nebūtu ņēmusi vērā.

[17] Atļauja piesārņojošās darbības veikšanai nosaka zināmus spēles noteikumus, kas operatoram piesārņojošās darbības laikā jāievēro. Tie

tostarp ir smaku mērķlielumi un no tiesību normām izrietošas prasības šo limitu sasniegšanai. Ja konkrētā iekārta nenodrošina noteikto mērķlielumu

prasību izpildi, operatoram jāizvēlas cita iekārta vai jānovērš esošās iekārtas ekspluatācijas trūkumi. Šāda prasība atbilstoši likuma “Par piesārņojumu”

31. panta pirmās daļas 5. punktam ir arī noteikta atļaujas 17. punktā. Tātad atļaujas devējs ir apsvēris iespējamos riskus, kas saistīti ar iekārtas darbības

ieregulēšanu un pārbaudi pirms nodošanas ekspluatācijā, un pasākumus to novēršanai. Vienlaikus, kā minēts iepriekš, paši iekārtas faktiskās

ekspluatācijas jautājumi nav risināmi atļaujas tiesiskuma izvērtēšanas ietvaros.

[18] Apgabaltiesa arī nesaskata pamatojumu apelācijas sūdzībā minētajam, ka piesārņojošās darbības atļauja nesatur motīvus un atbilstošus

aprēķinus ūdens patēriņa aprēķinam. Vispirms jau norādāms, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai ir norādīta informācija par faktisko ūdens patēriņu

iepriekšējos operatora darbības gados, kas ņemta par pamatu ūdens izmantošanas bilances aprēķinos un kopsakarā ar izvēlēto tehnoloģiju pamato

mazāku ūdens patēriņa limitu. Līdzpieteicēji nav norādījuši pamatotus apsvērumus, kas liktu apšaubīt norādītos datus. Turklāt vēršama uzmanība, ka arī

ūdens faktiskā patēriņa atbilstību operatora darbības laikā kontrolē Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ un /pers. C/ pieteikumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma pieņemšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (personiskais paraksts) L. Paegļkalna

Tiesnesis (personiskais paraksts) K. Berķis

Tiesnese (personiskais paraksts) K. Kalvāne