Legislator Case Law & Legislation
C770938823 / C-09388-23 ECLI:LV:RPT:2023:1215.C770938823.4.S AI generated

Court allows debt collection claim against individual for principal, damages, and interest under simplified procedure.

Case Number C770938823 / C-09388-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection under simplified procedure. The plaintiff, PlusPlus Baltic OU, sought payment of a principal debt, contractual damages, and statutory interest from the individual defendant. The court found the claim substantiated based on the evidence and applied relevant civil code provisions regarding debt transfer and liability.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1587., 1793., 1801., 1805. panti; A court may allow a debt collection claim against a debtor when the plaintiff proves the existence of a valid obligation and the debt has been properly transferred via assignment.

Keywords

AI generated
debt collection claim simplified procedure assignment of claim contractual damages statutory interest civil liability court judgment

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law Art. 8, 190, 194, 195, 204.1, 250.25, 250.27
Civil Law Art. 1402, 1587, 1793, 1801, 1805
Commercial Law Art. 463-467

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-09388-23/101

ECLI:LV:RPT:2023:1215.C770938823.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023. gada 15. decembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova

rakstveida procesā izskatīja civillietu PlusPlus Baltic OU pilnvarotās pārstāves ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāles Latvijā vienkāršotās

procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023. gada 22. februārī Rīgas pilsētas tiesā saņemts prasītājas PlusPlus Baltic OU pilnvarotās pārstāves ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic

OU filiāles Latvijā vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.

[1.1] Prasītāja, pamatojoties uz Komerclikuma 463. - 467. pantu, Civillikuma 1587., 1589., 1652. panta 3. punktu, 1716., 1717., 1720., 1756.,

1765. panta pirmo daļu un 1943. pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parāda pamatsummu 1322,97 euro, līgumsodu par periodu no

2018. gada 10. maija līdz 2020. gada 14. decembrim 76,33 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2021. gada 11. februāra līdz 2023.

gada 10. februārim 158,54 euro, kopā piedzenot 1557,84 euro; piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesas izdevumus; atzīt prasītājas tiesības

saņemt no atbildētāja 6% (sešus procentus) gadā no visas kopējās ar spriedumu piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildes dienai.

Motīvu daļa

[2] Tiesa, iepazinusies ar vienkāršotās procedūras prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

[3] Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

[4] Civillikuma 1793. pants noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: 1) pēc likuma, bez agrākā kreditora

gribas izteikuma; 2) pēc tiesas sprieduma; 3) pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[5] Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590. pantam

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1425. pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Komerclikuma 463. panta pirmā daļa noteic, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga

ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga

ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību.

Saskaņā ar Komerclikuma 466. panta pirmo daļu līzinga ņēmējam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam lietot līzingā nodoto lietu

atbilstoši līzinga līgumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, bet, ja šādi mērķi un kārtība nav nolīgti, — atbilstoši vispārpieņemtajiem mērķiem un kārtībai,

kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar līzingā nodotās lietas uzturēšanu. Savukārt saskaņā ar šī panta otro daļu tas, ka līzingā nodoto lietu tās trūkumu

(tai skaitā tiesisko aprobežojumu) dēļ nav iespējams lietot, neietekmē līzinga ņēmēja pienākumu maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību.

[6] Civillikuma 1589. pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

[7] Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Civillikuma 1838. panta pirmā daļa noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[8] Civillikuma 1716. pants noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

[9] Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt atbilstoši Civillikuma

1765. panta pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, [..].

Civillikuma 1763. pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas: 1) kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu, 2) kad

par parādnieka mantu atklāj konkursu.

[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..].

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14., 15. punkts noteic,

ka tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta

sūtījumam ir 2 euro; ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu

apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu

izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un

mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 190., 194., 195., 204.1, 250.25, 250. 27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas numurs 12273105, parāda pamatsummu 1322,97

euro, līgumsodu 76,33 euro par periodu no 2018. gada 10. maija līdz 2020. gada 14. decembrim, likumiskos nokavējuma procentus 158,54 euro par

periodu no 2021. gada 11. februāra līdz 2023. gada 10. februārim, valsts nodevu 233,68 euro, nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi samaksājami

norēķinu kontā Nr. LV76HABA0551041569842, “Swedbank” AS.

Noteikt PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas numurs 12273105, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no

visas ar spriedumu piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,85 euro, samaksu veicot Tiesu

administrācijas kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķī norādot civillietu identificējošu informāciju. Maksājumu dokumenti, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu

valsts ienākumos sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Rīgas pilsētas tiesai, lai spriedums šajā daļā netiktu nodots piespiedu izpildei.

Noteikt /pers.B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams. Lietas dalībnieki sprieduma sastādīšanas lūgumu ir tiesīgi iesniegt tiesai 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma

sastādīšanas dienas. Spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā – 2024. gada 15. janvārī, ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu. Saīsinātais spriedums ir sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā – 2023. gada 15. decembrī.

Tiesnese Ž.Gaigale-Prudņikova