Court dismissed bid rejection due to non-compliant financial offer lacking substantive comparison capability.

Lietas Nr. A420154325

A42-00310-26/13

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0527.A420154325.6.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 27. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Silvija Kuškina, tiesnesis Edgars Biezais un tiesnese Lāsma Lipkina,

piedaloties pieteicējas SIA ,,VIA” pārstāvim /Persona B/, atbildētājas Rīgas valstspilsētas pašvaldības pusē

pieaicinātās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu pārvaldes pārstāvjiem

/Persona C/, /Persona D/, /Persona E/, zvērinātai advokātei Anetei Pučei-Dimitrovskai un zvērināta advokāta

palīgam Kristeram Tomam Losānam, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā Iepirkumu

uzraudzības biroja pārstāvei /Persona H/,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,VIA” pieteikumu par Iepirkumu

uzraudzības biroja 2025. gada 14. aprīļa lēmuma Nr. 4-2.1/25-76 atzīšanu par prettiesisku daļā par konkursa 3.

daļu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja SIA ,,VIA” piedalījās Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Iepirkumu

pārvaldes (turpmāk – pasūtītāja) rīkotā atklātā konkursa ,,Rīgas valstspilsētas ielu seguma periodiskās

atjaunošanas darbi” (Nr. CAIP 2024/172) 3. daļā.

Ar pasūtītājas iepirkumu komisijas 2025. gada 27. februāra lēmumu pieteicējas iesniegtais piedāvājums

konkursa 3. daļā tika noraidīts, pamatojoties uz neatbilstību konkursa nolikuma (turpmāk – Nolikums)

prasībām, savukārt līguma slēgšanas tiesības šajā konkursa daļā piešķirtas citam pretendentam. Pieteicēja par šo

lēmumu iesniedza sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam (turpmāk – birojs).

[2] Ar biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas 2025. gada 14. aprīļa lēmumu Nr. 4-2.1/25-76 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts un pasūtītājai atļauts slēgt iepirkumu līgumu ar

konkursa 3. daļā noteikto uzvarētāju. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[2.1] Nav strīda, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums nav sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 3.

maija noteikumu Nr. 239 ,,Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas

kārtība”” (turpmāk – Būvnormatīvs) 5. pielikumā iekļautai veidlapai. Tas, ka piedāvājums ir sagatavojams uz

norādītās veidlapas, ir noteikts Nolikuma 9. pielikuma tabulu piezīmēs. Arī sniedzot atbildes uz ieinteresēto

piegādātāju jautājumiem, pasūtītāja ir norādījusi, ka finanšu piedāvājums ir jāsagatavo atbilstoši Būvnormatīva

5. pielikuma veidlapai.

[2.2] Tas, ka pieteicējas iesniegtais piedāvājums nav sagatavots atbilstoši Būvnormatīva 5. pielikuma veidlapai,

nav uzskatāms par formālu piedāvājuma noformējuma neatbilstību, jo iesniegtais finanšu piedāvājums nesatur

tādu informāciju par pieteicējas piedāvāto cenu un izmaksu detalizāciju, kāda ir prasīta Nolikumā.

[2.3] Konkrētajā situācijā pretēji pieteicējas norādītajam ir piemērojama Publisko iepirkumu likuma 41. panta

astotā daļa, nevis šī panta sestā daļa. Publisko iepirkumu likuma 41. panta astotā daļa neparedz sākotnēji

iesniegtās informācijas papildināšanu, bet gan noteic, ka pasūtītājam ir tiesības lūgt izskaidrot jau iesniegto

informāciju. Konkrētajā gadījumā Nolikumā prasītā piedāvājuma informācija nav iesniegta vispār, tādējādi šī

neatbilstība nav novēršama citādi, kā vien atļaujot iesniedzējam iesniegt jaunu vai pārstrādātu finanšu

piedāvājumu pēc piedāvājuma iesniegšanas beigām, bet tas neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu

par prettiesisku daļā par konkursa 3. daļu. Pieteikums pamatots ar turpmāko.

[3.1] Publisko iepirkumu likuma 41. panta astotā daļa neatceļ šī panta sestajā daļā noteikto pasūtītāja pienākumu

pieprasīt no pretendentiem dokumentu papildinājumus. Tikai pieprasot papildu informāciju, pasūtītāja varēja

pārliecināties, ka iesniegtā tāme ietvertu sevī to pašu informāciju, kas tika iesniegta piedāvājumā, tikai citā

detalizācijas pakāpē. Neizpildot ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu uzlikto pienākumu,

pasūtītāja rīkojas pretēji Publisko iepirkumu likuma mērķim, sabiedrības interesēm un judikatūrā paustajām

atziņām, kā arī pārkāpj virkni tiesību principu.

[3.2] Pretēji biroja pieņēmumam, likumdevējs nav ierobežojis Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajā daļu

uzlikto pienākumu laikā, piemēram, nosakot, ka dokumentu iesniegšana pieļaujama tikai pirms galējās

izvērtēšanas uzsākšanas. Minētais pienākums ir spēkā līdz konkursa uzvarētāja noteikšanas brīdim.

[3.3] Judikatūrā nostiprinātās atziņas noteic, ka neprecīzas informācijas precizēšana ir akceptējama, ja tā

nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. Savukārt, lai secinātu, ka pretendenta vēlāk iesniegtā informācija ir

piedāvājuma papildinājumi vai grozījumi, tā jāsalīdzina ar pretendenta sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai

vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības.

[4] Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteikumu neatzina turpmāko apsvērumu dēļ.

[4.1] Pasūtītāja, atbildot uz pretendentu uzdotajiem jautājumiem, vairākkārt ir skaidrojusi, ka pretendentiem

tāmes ir jāiesniedz, par pamatu izmantojot Nolikuma 9. pielikuma veidlapu, bet tāme jāaizpilda un jāiesniedz

atbilstoši Būvnormatīvam, proti, uz tā 5. pielikuma veidlapas.

[4.2] Papildu informācijas pieprasīšana no pieteicējas būtu uzskatāma par vienlīdzīgas attieksmes un taisnīguma

principa neievērošanu attiecībā pret tiem pretendentiem, kas piedāvājumus iesnieguši noteiktā termiņā un

atbilstoši Nolikumam.

[4.3] Pasūtītāja nepiekrīt pieteicējas argumentam, ka, iesniedzot izvērstāku tāmi, piedāvājums tiktu detalizēts,

nevis pārveidots. Savā piedāvājumā nesniedzot konkrētu detalizācijas pakāpi, pieteicēja vēlāk varētu mainīt

pozīciju izmaksas.

[5] Birojs rakstveida paskaidrojumos tiesai pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

minētajiem argumentiem, kā arī papildus norādīja turpmāko.

[5.1] Pieteicējas piedāvājumā iesniegtā tāme nav uzskatāma par nepilnīgu vai neskaidru Publisko iepirkumu

likuma 41. panta sestās daļas izpratnē, bet gan par Nolikuma prasībām neatbilstošu. Uz pretendentu finanšu

piedāvājuma skaidrošanu pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām attiecas Publisko iepirkumu likuma 41.

panta astotā daļa.

[5.2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu

regulējums neparedz vispārīgu un obligātu pienākumu pasūtītājam jebkuras iespējamās finanšu piedāvājuma

neatbilstības gadījumā vienmēr vērsties pie pretendenta, lūdzot piedāvājumu precizēt, apzinoties, ka precizējumi

var tikt veikti vienīgi iesniedzot jaunu pārstrādātu finanšu piedāvājumu.

[6] Tiesas sēdē lietas dalībnieki uzturēja rakstveidā paustos apsvērumus.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir strīds par to, vai pasūtītāja varēja noraidīt pieteicējas piedāvājumu, nelūdzot skaidrojumu par

detalizētākām finanšu piedāvājuma pozīcijām. Par to, ka pieteicējas iesniegtais finanšu piedāvājums neatbilda

Būvnormatīva 5. pielikuma tabulai, strīda nav.

[8] Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa paredz, ka gadījumā, ja pasūtītājs konstatē, ka pieteikumā

vai piedāvājumā ietvertā vai kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai

nepilnīgs, tas pieprasa, lai kandidāts vai pretendents, vai kompetenta institūcija izskaidro vai papildina minēto

informāciju vai dokumentu vai iesniedz trūkstošo dokumentu, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem

kandidātiem un pretendentiem.

Savukārt minētā panta astotā daļa paredz, ka piedāvājumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek

izskaidrota tehniskajā un finanšu piedāvājumā iekļautā informācija.

Tādējādi panta sestā daļa attiecas uz neskaidra vai nepilnīga dokumenta vai informācijas izskaidrošanu vai

papildināšanu, bet panta astotā daļa – uz citiem gadījumiem, kad nepieciešams tehniskā vai finanšu piedāvājuma

skaidrojums. Ievērojot, ka izskatāmās lietas strīdus jautājums saistīts ar finanšu piedāvājumu, varētu būt

apsverama pasūtītājas rīcība, lūdzot skaidrojumu gan panta sestās, gan astotās daļas izpratnē. Tomēr tiesa

turpmāk norādīto apsvērumu dēļ nekonstatē, ka jautājumam par piemērojamo panta daļu būtu izšķiroša nozīme

lietā.

[9] Senāts, atsaucoties arī uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un ģenerāladvokāta secinājumiem, attiecībā

uz Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu konsekventi skaidrojis: tiek pieļauts, ka ar piedāvājumu

saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, cita starpā tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai

lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, ciktāl tie nav uzskatāmi par jaunu piedāvājumu. No

pretendentiem var tikt gaidīta pienācīga rūpība, tomēr būtu jāizvairās no pārmērīga formālisma. Tas ir jo īpaši

svarīgi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka piedāvājumi paliek atvērti un konkurētspējīgi. Tādēļ iespēja

iesniegt papildu informāciju pēc piedāvājumu dalībai procedūrā iesniegšanas termiņa beigām ir uzskatāma par

ārkārtēju, bet ne neesošu situāciju (ģenerāladvokāta Mihala Bobeka (Michal Bobek) 2016. gada 24. novembra

secinājumu lietā „Esaprojekt”, C‑387/14,ECLI:EU:C:2016:899, 26.–28. punkts).

Vienlaikus Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestā daļa pēc jēgas paredz pretendenta tiesības izskaidrot un

papildināt pieteikumā jau norādīto informāciju, nevis iesniegt jaunu, pieteikumā sākotnēji nenorādītu

informāciju. Neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie

piedāvājuma grozīšanas. Savukārt, lai secinātu, ka pretendenta vēlāk iesniegtā informācija ir piedāvājuma

papildinājumi vai grozījumi, tā jāsalīdzina ar pretendenta sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk

iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības. Tāpēc ir būtiski nošķirt, vai pretendents papildina

(precizē) piedāvājumā norādīto informāciju vai iesniedz pilnīgi jaunu, piedāvājumā sākotnēji nenorādītu

informāciju (Senāta 2021. gada 18. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-176/2021,

ECLI:LV:AT:2021:0618.A420293918.11.S, 9.–10. punkts un tajā norādītā /Nosaukums B/ un Senāta judikatūra,

Senāta 2024. gada 30. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-24/2024,ECLI:LV:AT:2024:0130.A420210220.15.S, 15.

punkts).

Citā lietā, kurā bija strīds par iepirkuma piedāvājumam pievienota dokumenta atbilstību nolikuma prasībām un

iespēju precizēt dokumentu atbilstoši šīm prasībām, Senāts skaidrojis, ka pasūtītāja tiesības lūgt precizēt

pretendenta piedāvājumu ierobežo Publisko iepirkumu likuma 2. pantā nostiprinātais piegādātāju brīvas

konkurences, kā arī vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes princips, un šādas pasūtītāja tiesības atzīstamas tiktāl,

ciktāl to izmantošana nerada nepamatotas priekšrocības šim pretendentam (Senāta 2020. gada 9. janvāra

sprieduma lietā Nr. SKA-185/2020, ECLI:LV:AT:2020:0109.A420291817.6.S, 7. punkts). Minētajā lietā Senāts

secināja, ka dokuments ar noteiktu tabulu bija būtiska piedāvājuma daļa, bez kuras piedāvājums nevar tikt atzīts

par atbilstošu, un lūgums precizēt šo sākotnēji neiesniegto dokumentu vērtējams kā piedāvājuma papildināšana

ar būtisku tā daļu. Senāts atzina, ka tas radītu nevienlīdzīgu attieksmi pret citiem pretendentiem, jo visiem

pretendentiem bija noteiks vienāds piedāvājuma iesniegšanas termiņš, kuram iestājoties piedāvājuma

iesniegšana vairs nebija pieļaujama. Nevar izslēgt, ka tieši piedāvājuma iesniegšanas termiņš kādam, nevarot

noteiktajā termiņā sagatavot nolikuma prasībām atbilstošu piedāvājumu, ir bijis šķērslis iesniegt piedāvājumu

un piedalīties iepirkumā, tādējādi piedāvājuma pieņemšana no viena pretendenta jau pēc piedāvājuma

iesniegšanai noteiktā termiņa ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu un neveicina piegādātāju brīvu

konkurenci (turpat, 8. punkts). Līdzīgas atziņas par iepirkuma pamatprincipu nozīmi skaidrojuma pieļaujamības

vērtējumā paustas arī vēlākā judikatūrā. Tajā uzsvērts: ja pretrunas ar šiem iepirkuma pamatprincipiem nav

konstatējamas, būtu pārlieku formāli un pretēji piedāvājuma precizēšanas institūta būtībai uzskatīt, ka attiecīgais

piedāvājums nevar tikt papildināts vai precizēts (Senāta 2024. gada 20. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-

117/2024, ECLI:LV:AT:2024:0920.A420219620.14.S, 8. punkts).

Tādējādi secināms, ka skaidrojuma prasīšanas kontekstā ir nozīme gan precizējuma saderībai ar iepirkuma

pamatprincipiem, gan tam, kādas prasības attiecīgajam dokumentam bija izvirzītas Nolikumā. Jau sākotnēji

Nolikumā tieši prasītu ziņu vai dokumenta vēlāka iesniegšana var radīt nepamatotas priekšrocības konkrētam

pretendentam un pārsniegt neskaidras vai nepilnīgas informācijas precizēšanu vai finanšu piedāvājuma

izskaidrošanu Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestās vai astotās daļas izpratnē.

Lai gan aplūkotās Senāta atziņas izteiktas tieši attiecībā uz Publisko iepirkumu likuma 41. panta sesto daļu,

vienlīdzības principa un piegādātāju brīvas konkurences nodrošināšanas aspektā tās ir attiecināmas arī uz panta

astotajā daļā paredzēto (šaurāko) skaidrojuma prasīšanas institūtu, jo arī šī norma interpretējama un

piemērojama tā, lai tā veidotu saderību ar šiem likuma 2. pantā identificētajiem likuma mērķiem. Tādējādi

atbilstoši vienlīdzības un piegādātāju brīvas konkurences principam jebkāda skaidrojuma prasīšana un

akceptēšana būtu pieļaujama vienīgi tad, ja ar attiecīgu skaidrojumu netiktu grozīts sākotnējais piedāvājums.

Izskatāmajā lietā, kur pasūtītājs nav piemērojis nevienu no šīm normām, centrālais strīds ir tieši par to, vai

skaidrojums varētu būt grozījis sākotnējo piedāvājumu un būtu pieļaujams kopumā, un šādā aspektā nav

būtiskas nozīmes tam, kuru no pantā minētajiem skaidrojumiem pasūtītājam pieteicējas ieskatā vajadzēja lūgt.

[10] Nolikuma (redakcijā pēc 2025. gada 25. februāra grozījumiem) 4.3.1. punkts paredzēja, ka, sagatavojot

finanšu piedāvājumu, pretendentam jānorāda ekonomiski pamatotu finanšu piedāvājumu, ko sagatavo atbilstoši

finanšu piedāvājuma veidlapai katrai daļai saskaņā ar Nolikuma 9. pielikumu. Uz konkursa 3. daļu attiecas

Nolikuma 9.9.-9.11. pielikuma veidlapas, kurās ir identiskas tāmes tabulas, bet atšķiras vienīgi ielu posmi, kuros

veicami ceļu seguma atjaunošanas darbi. Tostarp visās šajās tabulās ietvertas vairākas skaidrojošas piezīmes.

Veidlapu 7. piezīme noteic: „lokālās tāmes jāsastāda atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Latvijas

būvnormatīvu LBN 501-17 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”, uz šo normatīvu 5. pielikumā dotās veidlapas”.

Nolikuma 9. pielikuma veidlapu tabulās jau ietverti veicamo darbu nosaukumi, tiem atbilstoši tehniskās

specifikācijas punkti, mērvienības un darba daudzumi. Savukārt no pretendenta puses katram darbam norādāma

vienības cena un kopējās izmaksas, kā arī visu darbu kopējā summa (no tās izdalot arī pievienotās vērtības

nodokli). Tāpat pretendentam kopējā summa jāieraksta 9. pielikuma veidlapā sagatavotajā apliecinājuma tekstā.

Savukārt Būvnormatīva 5. pielikumā ietverta tabula „Lokālā tāme”, kurā papildus būvdarbu nosaukumiem,

mērvienībām un daudzumam paredzēts norādīt vairākas apakšpozīcijas vienības izmaksām (laika norma darba

samaksas likme, darba alga, būvizstrādājumi, mehānismi un kopā), vairākas apakšpozīcijas kopējām izmaksām

(„uz visu apjomu”) (darbietilpība, darba alga, būvizstrādājumi, mehānismi, summa), kā arī tiešās izmaksas kopā

(t. sk. darba devēja sociālo nodokli (%)).

Atbildot uz ieinteresēto piegādātāju jautājumiem, pasūtītāja divas reizes skaidrojusi, kādā formā jāiesniedz

finanšu piedāvājums. Proti, 2025. gada 31. janvāra atbildē uz 2025. gada 24. janvāra iesniegumu 3. jautājumu

komisija skaidrojusi, ka finanšu piedāvājums ietver tāmi, kas jāsagatavo un jāiesniedz atbilstoši

Būvnormatīvam, uz normatīva 5. pielikuma veidlapas, papildus pievienojot Nolikuma 9. pielikumā ietverto

apliecinājumu, kā arī sniedzot informāciju par konkursa daļu, kurā pretendents iesniedz savu piedāvājumu,

kopējo summu atbilstoši Nolikuma 9.5., 9.8. un 9.11. pielikumā noteiktajam. Arī 2025. gada 4. februāra atbildē

uz 2025. gada 3. februāra iesniegumu 2. jautājumu par to, kādā formā finanšu piedāvājumā darbu daudzumu

saraksts ir jāiesniedz, komisija atkārtojusi minēto atbildi, papildus precizējot, ka tāme iesniedzama jautājumā

norādītajā „b” variantā (kas ir attēls ar Būvnormatīva 5. pielikumu).

Tādējādi gan no Nolikuma 4.3.1. punkta un 9. pielikuma 7. piezīmes, gan pasūtītājas atkārtota skaidrojuma

nepārprotami izriet, ka finanšu piedāvājums bija iesniedzams Būvnormatīva 5. pielikuma lokālās tāmes veidā,

papildus norādot citas Nolikuma 9. pielikumā paredzētas atzīmes (apliecinājumu). Apstāklis, ka Nolikuma

pielikumā, kas ir piedāvājumam pievienojams dokuments, ir ietverta tabula, kas faktiski nav jāaizpilda un kuras

vietā iesniedzama cita veida tabula, var sākotnēji šķist mulsinošs. Tomēr šādu jautājumu uzdošanas iespēja un

pasūtītājas atbilžu saistošais raksturs ir tieši paredzēts situācijai, kurā pretendentam sākotnēji bijušas

neskaidrības par iepirkumā izvirzītajām prasībām. Konkrētajā gadījumā par šo finanšu piedāvājuma formas

aspektu tika uzdoti jautājumi un komisijas atbildes uz tiem ir konsekventas un nepārprotami skaidras. Tādēļ

kopumā šī Nolikuma prasība uz piedāvājumu iesniegšanas brīdi vērtējama kā pietiekami skaidra.

[11] Lietā nav strīda, ka pieteicēja sākotnēji finanšu piedāvājumu iesniedza atbilstoši Nolikuma 9. pielikuma

tabulai (formai), norādot kopējo vienības cenu un kopējās izmaksas par katru darba pozīciju, un tas

konstatējams arī no lietā iesniegtā piedāvājuma dokumenta. Tādējādi secināms, ka pieteicēja piedāvājumam

pievienoja cita satura dokumentu nekā tas prasīts Nolikumā. Attiecīgi ir konstatējama pieteicējas piedāvājuma

daļas neatbilstība Nolikuma prasībām.

Tiesa nepiekrīt pieteicējai, ka šāds trūkums varētu tikt novērsts ar Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestajā

vai astotajā daļā paredzētajiem skaidrojuma institūtiem. Pieteicēja, lai gan uzturēja argumentu par skaidrojuma

prasīšanas nepieciešamību, tiesas sēdē nevarēja precizēt, vai tās iesniegtajos dokumentos bija kādas

neskaidrības vai nepilnības, un pauda viedokli, ka tādas bija jākonstatē pasūtītājai.

Tiesas vērtējumā pieteicējas iesniegtais dokuments (tabula no Nolikuma 9. pielikuma) pats par sevi (iekšēji)

nebija ne nepilnīgs, ne neskaidrs, bet gan neatbilstošs Nolikuma prasībām. Ievērojot, ka nebija konstatējami

minētā panta sestās daļas priekšnoteikumi par nepilnīgu vai neskaidru dokumentu, pasūtītājai nebija pamata lūgt

pieteicējai skaidrojumu. Savukārt, lai ar panta astotajā daļā minēto skaidrojumu novērstu sākotnējā piedāvājuma

neatbilstību Nolikuma prasībām un pretendentu piedāvājumi būtu salīdzināmi, pasūtītājai būtu bijis jālūdz

pieteicējai izskaidrot tās finanšu piedāvājumu tādā detalizācijas pakāpē, lai saņemtās ziņas atbilstu

Būvnormatīva 5. pielikuma tabulai. Proti, šāda neatbilstība varētu tikt novērsta vienīgi prasot no pieteicējas

ziņas, kas jau sākotnēji bija jānorāda prasītajā detalizētākajā tabulā jeb iesniedzot sākotnēji prasīto tabulu.

Tomēr šāda rīcība pēc būtības nozīmētu to, ka pasūtītāja ļautu vienam pretendentam iesniegt jau sākotnēji

Nolikumā prasītās ziņas (dokumentu) citā – garākā – termiņā. Kā tiesas sēdē korekti norādīja pasūtītāja,

detalizētākas tabulas aizpildīšana prasa ilgāku laiku salīdzinājumā ar vispārīgākas tabulas sagatavošanu, un šāda

papildu laika nepieciešamība varēja būt šķērslis citam ieinteresētajam piegādātājam piedalīties šajā iepirkumā.

Līdz ar to šāda pretimnākšana ar garāku piedāvājuma sagatavošanas termiņu vienam pretendentam acīmredzami

pārkāptu vienlīdzīgas attieksmes pret konkurentiem principu. Tādēļ tāda minētā panta astotās daļas

interpretācija un attiecīga pasūtītāja rīcība, kas akceptētu šāda skaidrojuma pieņemšanu, skartu iepirkuma

pamatprincipus un nav pieļaujama.

Papildus tam tiesa arī atzīst, ka pieteicējas piedāvājuma neatbilstība nav vērtējama kā maznozīmīga. No

Nolikuma piedāvājuma izvēles kritērijiem (kas atbilstoši Nolikuma 5. punktam ir saimnieciski izdevīgākais

piedāvājums, ko nosaka pēc zemākās cenas) neizriet, ka kāda detalizētāka finanšu piedāvājuma pozīcija (proti,

cenas veidošanās pozīcijas, kas bija paredzētas Būvnormatīva 5. pielikuma tabulā, bet nebija norādītas

pieteicējas iesniegtajā piedāvājumā) atstātu tiešu ietekmi uz labākā piedāvājuma izvēles procesu. Tomēr

izvērstākām cenas veidošanās pozīcijām varēja būt citāda ietekme uz piedāvājumu vērtēšanu un iespējamiem

riskiem līguma izpildes laikā. Piemēram, kā korekti rakstveida paskaidrojumā norādījusi lietā iepriekš

pieaicinātā trešā persona (strīdus iepirkuma daļas uzvarētāja), Nolikuma 5.2. punktā paredzētajā nepamatoti lēta

piedāvājuma apsvēršanā varēja būt nozīme tam, vai piedāvājums sniedz pārliecību par korekti noteiktām

izmaksām sociālo un darba tiesību jomā (sk. Publisko iepirkumu likuma 53. panta ceturto daļu). Tomēr

pieteicējas sākotnējais piedāvājums, nebūdams atbilstoši detalizēts, nesaturēja Būvnormatīva 5. pielikuma

tabulā prasītās ziņas par vienības izmaksām attiecībā uz darba samaksu un darba devēja sociālo nodokli. Tāpat,

kā tiesas sēdē korekti atzīmēja birojs, detalizētākam finanšu piedāvājumam var būt nozīme arī vēlākajā

iepirkuma līguma izpildē. Proti, no Nolikuma 12. pielikumā ietvertā iepirkuma līguma projekta konstatējams, ka

Finanšu piedāvājums (līguma projekta 2. punktā nosaukts kā „Darbu daudzumu izmaksu saraksts”, bet līguma

projekta 12. pielikuma veidlapā kā „Finanšu piedāvājums”) ir viens no līgumu veidojošajiem dokumentiem. Uz

šo sarakstu ir tieša atsauce arī līguma projekta 3.2. punktā, kas ir viens no līguma priekšmetu definējošiem

punktiem. Detalizētākas Finanšu piedāvājuma tabulas elementiem (piemēram, būvizstrādājumu izmaksām) var

būt nozīme arī tad, ja līguma izpildes gaitā pasūtītājai rastos nepieciešamība papildināt darbu daudzumu un

izmaksu sarakstu ar sākotnēji neparedzētiem darbiem (līguma projekta 12.2. punkts). Šie apstākļi apliecina, ka

atšķirībām starp Nolikumā prasīto formu un pieteicējas iesniegto Finanšu piedāvājuma formu, pat nemainīgas

gala cenas gadījumā, bija praktiska nozīme.

Tādējādi pieteicējas piedāvājumā konstatējama nevis vien formāla neatbilstība Nolikumam, bet tāda, kas neļāva

salīdzināt piedāvājumus un pienācīgi izvērtēt pieteicējas piedāvājumu pēc būtības, tostarp pārliecinoties par pēc

iespējas samazinātiem riskiem līguma izpildē. Šādos apstākļos, pretēji pieteicējas uzskatam, pasūtītāja varēja

izdarīt loģisku secinājumu, ka sākotnējā finanšu piedāvājuma „izskaidrošana”, ļaujot vienam pretendentam pēc

piedāvājuma iesniegšanas termiņa aizstāt prasībām neatbilstošo dokumentu ar atbilstošu dokumentu, nav

pieļaujama. Turklāt šāda secinājuma izdarīšanai pasūtītājai nebija nepieciešams saņemt precizēto dokumentu

(skaidrojumu), jo jebkāda satura dokuments pārkāptu iepriekš aplūkotos principus.

[12] Pieteicēja vispārīgi norādījusi uz tiesiskās paļāvības, privātpersonas tiesību ievērošanas, samērīguma un

tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu pārkāpumiem. Tomēr, tā kā šie argumenti balstīti uz atšķirīgu

pieteicējas Publisko iepirkumu likuma normu izpratni, kam tiesa nav piekritusi, nav pamata tos padziļināti

analizēt.

[13] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka pasūtītāja, konstatējot pieteicējas piedāvājuma neatbilstību Nolikuma

prasībām un neprasot pieteicējai skaidrojumu Publisko iepirkumu likuma 41. panta sestās vai astotās daļas

kārtībā, rīkojusies tiesiski. Tā kā Nolikuma 5.3. punkts paredzēja, ka Nolikumam neatbilstoša dokumenta

iesniegšanas gadījumā komisija piedāvājumu var nevērtēt, un šī neatbilstība objektīvi vērtējama kā būtiska,

pasūtītāja pamatoti atteica tālāku piedāvājuma vērtēšanu.

Attiecīgi arī biroja lēmums, ar kuru pasūtītājas lēmums minēto iemeslu dēļ atstāts spēkā, atzīstams par pareizu,

bet pieteikums par tā atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu un Administratīvā procesa likuma 246.-251.

pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA ,,VIA” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2025. gada 14. aprīļa lēmuma Nr. 4-2.1/25-76

atzīšanu par prettiesisku daļā par konkursa 3. daļu.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese Tiesnesis Tiesnese

S. Kuškina E. Biezais L. Lipkina