Court partially allowed loan claim, reducing excessive penalty to 700 euros while awarding interest and letter fees.

Lietas Nr. C28363914

Lietas arhīva Nr. C-1303-15/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2015.gada 06.maijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova

ar tiesas sēžu sekretāri Inesi Meijeri,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers.K/,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Grand Credit” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu,

k o ns t a t ē ja :

SIA “Grand Credit” cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 28.jūlijā starp pusēm noslēgts aizdevuma līgums, ar ko prasītāja aizdeva atbildētājai 2635 euro.

2011.gada 21.novembrī puses noslēdza papildus vienošanos pie līguma, ar ko prasītāja papildus aizdeva atbildētājai 1722,87 euro.

2012.gada 19.martā puses noslēdza papildus vienošanos pie līguma, ar ko prasītāja papildus aizdeva atbildētājai 1722,87 euro.

2012.gada 24.jūlijā puses noslēdza papildus vienošanos pie līguma, ar ko prasītāja papildus aizdeva atbildētājai 1900 euro.

Sākot no 2013.gada jūlija atbildētāja neveic pielīgtos maksājumus, tāpēc prasītāja 2014.gada 04.jūnijā atkāpās no līguma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja neatdoto aizdevumu 6934,18 euro, procentus par aizdevuma lietošanu 928,80 euro, nokavējuma naudu

2699,11 euro, un citus maksājumus un nekustamā īpašuma apdrošināšanu 28,46 euro, kopā 10590,55 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1470., 1533., 1587., 1589., 1753., 1757., 1793., 1804., 1805., 1806.un 1934.pantu.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja un lūdza to apmierināt. Norādīja, ka citi maksājumi, ko lūdz piedzīt, ir maksājumi par divām

vēstulēm, kas saskaņā ar cenrādi, maksā Ls 10 katra.

Atbildētāja tiesas sēdē nav ieradusies, neziņojot par neierašanās iemesliem. Tā kā viņai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, nosūtot pavēsti

Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā uz deklarēto dzīvesvietu, tiesa atzīst, ka atbildētājai par tiesas sēdi ir paziņots.

Tā kā netiek konstatēti Civilprocesa likuma 209.vai 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli, tiesa izskata lietu atbildētājas

prombūtnē.

Tiesa, uzklausījusi prasītājas pārstāvi tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

2011.gada 28.jūlijā puses noslēgušas aizdevuma līgumu Nr.28-07/676-D/1, ar ko prasītāja aizdevusi atbildētājai 2635 euro līdz 2014.gada

15.augustam, pielīgstot, ka atbildētājai tiek izmaksāti 2135 euro, bet 500 euro tiek ieturēti kā komisija (lietas lapas 9-17).

2011.gada 03.augustā prasītāja izmaksājusi atbildētājai 2135 euro (lietas lapa 36).

2011.gada 21.novembrī puses noslēgušas papildus vienošanos Nr.1 pie aizdevuma līguma, ar ko izteikušas aizdevuma summu 4177,83 euro

apmērā un noteikušas aizdevuma atmaksas termiņu 2016.gada 15.novembri (lietas lapas 21-23).

2011.gada 24.novembrī prasītāja izmaksājusi atbildētājai aizdevumu 1422,87 euro (lietas lapa 37).

2012.gada 19.martā puses noslēgušas papildus vienošanos Nr.2 pie aizdevuma līguma, ar ko izteikušas aizdevuma summu 5753,41 euro apmērā

(lietas lapas 25-27).

2012.gada 23.martā prasītāja izmaksājusi atbildētājai aizdevumu 1422,87 euro (lietas lapa 39).

2012.gada 13.jūnijā puses noslēgušas papildus vienošanos Nr.3 pie aizdevuma līguma, ar ko noteikušas kredīta brīvdienas (lietas lapas 29-31).

2012.gada 24.jūlijā puses noslēgušas papildus vienošanos Nr.4 pie aizdevuma līguma, ar ko izteikušas aizdevuma summu 7505,78 euro apmērā

(lietas lapas 32-34).

2012.gada 31.jūlijā prasītāja izmaksājusi atbildētājai aizdevumu 1600 euro (lietas lapa 38).

Savu saistību izpildes nodrošināšanai atbildētāja par labu prasītājai ieķīlājusi savu nekustamo īpašumu /adrese A/ (lietas lapas 18-20, 24, 28,35).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar prasītājas aprēķinu, atbildētāja nav pildījusi maksājumu grafiku no 2013.gada maija.

Civillikuma 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai

kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Līguma 19.3.1. un 19.4.1.punktā puses pielīgušas, ka prasītājai ir tiesības atkāpties no līguma, ja atbildētāja kavē

maksājumu ilgāk par 10 dienām, un, ja prasītāja par to ir nosūtījusi brīdinājumu.

2013.gada 29.augustā prasītāja nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu (lietas lapas 40-41).

2014.gada 04.jūnijā prasītāja atkāpusies no līguma saskaņā ar līguma 19.3.1.punktu, par ko paziņojusi atbildētājai (lietas lapas 41-42).

Novērtējusi prasītājas iesniegtos dokumentus, tiesa atzīst, ka prasītāja ir tiesiski vienpusēji atkāpusies no līguma, līdz ar to atbildētājas pienākums

ir atmaksāt neatdoto aizdevumu.

Tā kā atbildētāja nav iesniegusi tiesai samaksas pierādījumus vai iebildumus pret prasību, tiesa atzīst, ka prasītājas galvenā parāda aprēķins ir

pamatots, tāpēc no atbildētājas piedzenams neatmaksātais aizdevums 6934,18 euro.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja procentus par aizdevuma lietošanu laikā līdz dienai, kad prasītāja atkāpās no līguma 928,80 euro.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1757.pants

nosaka, ka pielīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu

maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.

Puses ir vienojušās, ka aizdevuma procenti ir 14% gadā.

Tā kā procentu apmērs ir pielīgts līgumā un prasītāja to aprēķinājusi līdz mēnesim, kad atkāpās no līguma, prasījums šajā daļā ir pamatots un

apmierināms.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas nokavējuma naudu 2699,11 euro par laiku no 2014.gada marta līdz 2014.gada 03.jūnijam.

Lietā nav strīda, ka ar nokavējumu naudu tiek saprasts līgumsods.

Civillikuma 1716.pants redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants redakcijā uz līguma noslēgšanas dienu nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien

naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (tālāk tekstā arī- PTAL) 6.panta 11.daļa nosaka, ka, tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un

strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir patērētāja, un līguma noteikumi, tai skaitā, līgumsods (līguma 15.punkts) ir prasītājas sagatavots dokuments.

PTAL 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda

vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā

ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

Lietas materiāli nesatur pierādījumus, ka prasītājai ir radīti zaudējumi ar atbildētājas rīcību, nepildot līguma noteikumus. Prasības pieteikumā nav

norādes uz citiem citētajā likuma normā iespējamiem apstākļiem.

Līguma 15.1. punktā ir paredzēts, ka atbildētāja par katru kavēto dienu maksā līgumsodu 0,5% apmērā no nokavētā maksājuma summas.

Tiesas ieskatā līgumsods par trijiem mēnešiem 2699,11 euro ir neproporcionāli liels, tātad- acīmredzami atbildētāju sodošs, līdz ar to šāds

noteikums attiecībā pret atbildētāju ir netaisnīgs un nebūtu piemērojams.

Lai arī Civillikums redakcijā uz aizdevuma līguma noslēgšanas dienu neparedzēja līgumsoda ierobežojumu, kāds noteikts pašreizējā Civillikuma

1716.panta trešajā daļā (ne vairāk kā 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra), un pašreizējā likuma piemērošana saskaņā ar Civillikuma

3.pantu nav iespējama, tiesa uzskata, ka ir pamats saskaņā ar Civillikuma 5.pantu līgumsoda samazināšanai, samērojot pušu intereses.

Ievērojot to, ka atbildētāja ilgstoši nav pildījusi savas saistības, tiesa atzīst, ka saprātīgs līgumsods attiecībā pret kopējo parādu konkrētajā lietā ir

700 euro.

Prasība daļā par līgumsoda 1999,11 euro piedziņu ir noraidāma.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas maksājumus par divu vēstuļu nosūtīšanu 28,46 euro.

Saskaņā ar līguma 3.pielikumu maksa par vēstules(brīdinājuma) nosūtīšanu ir Ls 10, jeb 14,23 euro.

Tā kā prasītāja atbildētājai divus brīdinājumus ir nosūtījusi, no atbildētājas piedzenams pielīgtais maksājums par to nosūtīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus gadā no 6934,18

euro no līguma izbeigšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja ceļot prasību samaksājusi valsts nodevu 630,55 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas lapas 7-8), kopā

635,25 euro.

Tā kā prasība tiek apmierināta daļēji par 8591,44 euro, kas ir 81,12 % no celtās prasības, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu

no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami 81,12 % tiesas izdevumi, kas ir 515,31 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāmas 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5., 8., 41., 93., 95., 97., 189.-193.,195.un 204.1pantu, tiesa

no s pri e da :

daļēji apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. C/ par labu SIA “Grand Credit” parādu 6934,18 euro, līgumiskos procentus 928,80 euro, līgumsodu 700 euro, izdevumus

28,46 euro un tiesas izdevumus 515,31 euro, kopā 9106,75 euro.

Prasību daļā par līgumsoda 1999,11 euro piedziņu noraidīt.

Atzīt SIA “Grand Credit” tiesības saņemt no /pers. C/ likumiskos sešus procentus no simta gadā no parāda pamatsummas 6934,18 euro no

2014.gada 04.jūnija līdz sprieduma izpildei jeb izsoles dienai.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņu /pers. C/ noteikt 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2015.gada 06.maijs.

Tiesnese G.Sokolova