Court fully allows small claims suit for property management fees and statutory interest against tenant.

Lietas Nr. C29514515

Lietas arhīva Nr. C-0618-17/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 10.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā par naudas piedzinu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

2015.gada 8.maijā SIA „Rīga namu pārvaldnieks” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par

naudas piedzinu pret /pers. A/, lūdzot piedzīt no atbildētājas parādu 1541,85 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 383,09 EUR,

valsts nodevu 288,74 EUR, ar lietas izskatīšana saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas

likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja pārvalda dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/, atbildētājai no 2011.gada 3.janvāra līdz

2013.gada 22.jūlijam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/.

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma

maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta

pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2001.gada 12.septembrī prasītājs ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Saskaņā ar līguma 3.1. punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru

kārtējo mēnesi līdz rēķinā norādītajam datumam, bet prasītājam saskaņā ar līguma 3.7.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības

aprēķināt un saņemt no atbildētājas nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču atbildētāja savus pienākumus saskaņā ar noslēgto līgumu nav izpildījusi. Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus

mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par

periodu no 2012.gada 1. maija l ī dz 2013.gada 22.jūlijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem 1541,85 EUR apmērā un nokavējuma procenti par periodu no 2012.gada 5.septembra līdz 2013. gada 8.

jūlijam 383,09 EUR, kopā 1924,95 EUR.

Atbildētāja 2015.gada 26. februārī ir brīdināta par parāda esamību, taču parādu nav samaksājusi.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu,

Civillikuma 1587., 1756., 1759., 1765. pantu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājai 2015.gada 21.maijā uz viņas pēdējo zināmo dzīvesvietas adresi nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa

likumā noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30dienu laikā no dienas, kad prasības

pieteikums nosūtīts atbildētājam.

Atbildētāja par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniegusi. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250 21.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ņemot vērā to, ka atbildētājai nav deklarētās dzīvesvietas, bet viņas faktiskās dzīvesvietas adrese nav zināma, atbildētājai 2016.gada

31.oktobrī ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, sprieduma saņemšanas iespējām un izskaidrotas procesuālās tiesības, to

izmantošanas kārtībā Civilprocesa likuma 59.pantā noteiktajā kārtībā ar publikāciju oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” laidienā Nr.

211.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā par tiesas sēdi atbildētājai paziņots likumā noteiktā kārtībā, bet prasītāja nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa

neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko prasītājai ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2016.gada 20.septembrī ierakstītā pasta

sūtījumā uz prasītājas adresi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13. panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā (..).

No lietas materiālos esošās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/izdrukas redzams, ka atbildētājai /pers. A/

pamatojoties uz 2001.gada 19.decembra pirkuma līgumu, 2011.gada 3.janvārī nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

/adrese/. Atbildētājas dzīvokļa īpašuma tiesības izbeidzās pamatojoties uz 2013.gada 9.jūlija pirkuma līguma pamata. Jaunā īpašnieka

īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā 2013.gada 22.jūlijā.

Starp atbildētāju un Namu pārvalde “Zemgale”, kuras tiesību un saistību pārņēmēja ir prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”,

2001.gada 12.septembrī noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums.

Ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 1.punktu prasītājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās

mājas kopīpašumu, savukārt atbildētāja apņēmās maksāt prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto

izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst atbildētājas dzīvokļa lielumam, kā arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.1. un 3.2. punktu maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu

un apsaimniekošanu, un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašnieks veic par katru kārtējo mēnesi līdz rēķinā

norādītajam datumam.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai gan uz Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma, gan uz

likuma pamata bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem par laiku līdz 2013.gada 22.jūlijam, t.i., līdz atbildētājas dzīvokļa īpašuma tiesības izbeidzās.

No prasītājas iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem - grāmatvedības arhīva izdrukām, rēķina un parāda aprēķina ir konstatējams,

ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no

2012.gada 1.maija līdz 2013.gada 22.jūlijam ir 1541,85 EUR.

2015.gada 26.februārī prasītājas pārstāvis atbildētājai nosūtījis Brīdinājumu Nr. LEX – 804/2014, aicinot apsmakāt parādu vai

noslēgt vienošanos par parāda segšanu, taču atbildētāja parādu nav samaksājusi.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto aprēķinu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem pareizību, turklāt atbildētāja to nav apstrīdējis, līdz ar to parāds par laiku no 2012.gada 1.maija l ī dz 2013.gada

22.jūlijam 1541,85 EUR apmērā piedzenams no atbildētājas prasītājas labā.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājai nebūtu sniegti pakalpojumi. Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka

atbildētāja ir apmaksājusi prasītājas izrakstītos rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka

samaksa pilnā apmērā prasītājas norādītajā laika periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta,

jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumiskos nokavējuma procentus par laiku n o 2012.gada 5.septembra līdz 2013.gada

8.jūlijam 383,09 EUR apmērā.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.

Civillikuma 1753.pants paredz, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar līguma 3.1. punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru

kārtējo mēnesi līdz rēķinā norādītajam datumam, bet prasītājam saskaņā ar līguma 3.7.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības

aprēķināt un saņemt no atbildētājas nokavējuma procentus 0,15 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājuma nokavējums no atbildētājas puses, kas rada nokavējuma procentu piemērošanas

pamatu.

Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto procentu apmēru, arī atbildētāja to nav apstudējusi, tādēļ no atbildētājas par labu prasītājai

piedzenami nokavējuma procenti par laiku no 2012.gada 5.septembra līdz 2013.gada 8.jūlijam 383,09 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Civillikuma 1838.pants paredz, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa uzskata, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīti apstākļi un fakti, kādi norādīti prasības pieteikumā.

Atbildētāja nav izmantojusi savas likumā paredzētās tiesības, nav sniegusi paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumu,

nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlusi ne

atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja ceļot tiesā prasību ir samaksājusi šādus tiesas izdevumus – valsts nodevu 288,74 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,71 EUR par sludinājuma teksta izsniegšanu, kopā 295,15 EUR, kas

piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam civillietās jāsedz izdevumi par tiesas pavēstu, prasības

pieteikuma noraksta, un citu tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu.

Kā redzams no Uzziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, tad ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi konkrētajā

lietā ir 9,42 EUR. Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR

apmērā. Tādēļ ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri nav apmaksāti ir 4,72 EUR (9,42 EUR – 4,70 EUR), kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai ) saņemt procentus, minot to apmēru (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ievērojot minēto un prasītājas lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos nokavējuma

procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 2041., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321,

parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2012.gada

1.maija līdz 2013.gada 22.jūlijam 1541,85 EUR (viens tūkstotis pieci simti četrdesmit viens eiro un 85 centi), līgumiskos nokavējuma

procentus par laiku no 2012.gada 5.septembra līdz 2013.gada 8.jūlijam 383,09 EUR (trīs simti astoņdesmit trīs eiro un 9 centi) un

tiesas izdevumus 295,15 EUR (divi simti deviņdesmit pieci eiro un 15 centi), kopā 2220,09 EUR (divi tūkstoši divi simti divdesmit

eiro un 9 centi).

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” konta numurs kredītiestādēs, kurā veicama piedzītās summas 2114,71 EUR (divi tūkstoši viens

simts četrpadsmit eiro un 71 cents) samaksa: LV98 ???? 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”; LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS

“Citadele banka”; LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”; LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB banka”; LV57 NDEA

0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus no simta) gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,72 EUR (četri eiro un 72 centi) par

labu valstij, kas iemaksājami pēc šādiem rekvizītiem - saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja

iestāde: Valsts kase, konts Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi civillieta Nr. C29514515.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu 4,72 EUR samaksu valsts labā, /pers. A/ maksājumu

apliecinošu dokumentu nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā,

105.kabinetā vai nosūtot tiesai pa pastu.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var

pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Rubina