Court allows insurance recovery from landlord for water damage caused by negligent maintenance of common sewer pipes.

Lieta Nr.C28244614

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 6.jūnijā, Krāslavā

Krāslavas rajona tiesa

tiesnese G.Kusiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Plotiņu,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “Gjensidige Baltic” maza apmēra prasība pret sabiedrību

ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 23.janvārī apdrošināšanas akciju sabiedrība „Gjensidige Baltic” (turpmāk - AAS „Gjensidige Baltic”) iesniedza tiesā

prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 14.jūnijā AS „Parekss apdrošināšanas kompānija” (pēc nosaukuma maiņas AAS

„Gjensidige Baltic”) /pers. A/ izsniedza īpašuma apdrošināšanas polisi nr.019018, sērija ID par nekustamā īpašuma /adrese A/,

apdrošināšanu. Viens no apdrošinātajiem riskiem, pret ko apdrošināts nekustamais īpašums ir „šķidruma noplūde”. Polises darbības

termiņš no 2006.gada 15.jūnija līdz 2007.gada 14.jūnijam un noteikts klienta paša risks Ls 100 par katru apdrošināšanas gadījumu.

2007.gada 10.janvārī prasītājs saņēma /pers. A/ iesniegumu ar lūgumu kompensēt apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos

zaudējumus, kurā norādīts, ka 2007.gada 9.janvārī nekustamajā īpašumā /adrese A/, notika kanalizācijas caurules nosprostojums un

plīsums, kas izraisīja nekustamā īpašuma appludināšanu.

2007.gada 10.janvārī SIA „Juglas nami” (pēc reorganizācijas - SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”) pārstāvji sastādīja aktu par dzīvokļa

īpašuma Nr./adrese A/, saliešanu saistībā ar 2007.gada 9.janvārī notikušo noplūdi, kurā konstatēts, ka bojājumi ir radušies saistībā ar

kanalizācijas sistēmas bojājumiem un remontdarbi ir veicami SIA „Juglas nami”.

Saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja /pers. A/ atlīdzības pieteikumu par īpašumam

nodarītajiem bojājumiem, zaudējumu aprēķinu, prasītājs 2007.gada 16.februārī izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību Ls 1160,44

apmērā, pārskaitot to apdrošinātā nekustamā īpašuma īpašniekam /pers. A/.

2007.gada 10.janvāra aktā par dzīvokļa saliešanu norādīts, ka ūdens noplūdes cēlonis ir kanalizācijas sistēmas bojājums, kā arī

norādīts, ka remontdarbi ir jāveic SIA „Juglas nami”. Tā kā kanalizācijas sistēma kā inženiertehniskās komunikācijas ir mājas

kopīpašums, savukārt, atbildētājs ir kopīpašumā esošo mājas daļu, tai skaitā, inženiertehnisko komunikāciju, apsaimniekotājs,

secināms, ka tieši atbildētājam ir pienākums atlīdzināt kanalizācijas sistēmas bojājuma rezultātā radītos zaudējumus, jo zaudējumi

radušies no viņam apsaimniekošanā nodotās lietas.

Prasītājs nosūtīja atbildētājam pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu regresa kārtībā un ko 2008.gada 23.oktobrī saņēma atbildi, ka

RP SIA „Juglas nami” atlīdzinās reāli nodarītos zaudējumus pēc pamatoti sastādītas remontdarbu izdevumu tāmes. Pamatojoties uz

saņemto vēstuli, prasītājs pārskatīja zaudējuma aprēķina pozīciju un samazināja pretenzijas apmēru, lūdzot atbildētāju atlīdzināt

zaudējumus Ls 874,25 jeb 1243,95 euro apmērā. Arī samazināto zaudējumu summu atbildētājs nav atlīdzinājis.

Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civillikuma 1770., 1775.., 1779.pantiem, lūdz piedzīt no

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par labu AAS „Gjensidige Baltic” izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1243,95 euro, kā arī tiesāšanās

izdevumus.

Atbildētāja pārstāve 2014.gada 25.februārī iesniedza tiesā paskaidrojumu par prasību, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst

pilnā apmērā, jo atbildētājs uzskata, ka SIA „MARINIKA” sastādītā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem

Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kuri izdoti saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likuma 8.panta pirmo

daļu, jo uz SIA „MARINIKA” izsniegtās tāmes nav datums, līdz ar to dokumentam nav juridiska spēka.

Atbildētājs uzskata, ka zaudējumu atlīdzības summas apjoms ir nesamērīgi liels, salīdzinot ar 2007.gada 10.janvāra aktā

konstatētajiem bojājumiem, kuru argumenti izklāstīti 2008.gada 21.oktobra atbildes vēstulē Nr.06.2-2/3447, 2013.gada 9.maija

atbildes vēstulē Nr.12-1/13584. /pers. A/, novērtējot zaudējumus, bija nepieciešams pieaicināt atbildētāju, lai noskaidrotu zaudējumu

rašanās cēloņus, vainīgās personas, zaudējumu apmēru un tā segšanas kārtību. Sastādītie akti, tāme neliecina par nodarīto

zaudējumu apmēru, bet kalpo kā viens no iespējamo zaudējumu pierādījumiem. Atbildētājs nav vainojams zaudējumu nodarīšanā.

Atbildētājs atsaucas uz materiālo tiesību normām, tādēļ, ka kanalizācijas sistēmas bojājums ir attiecināms pie nejauša notikuma, jo tā

cēlonis nav atbildētāja prettiesīga darbība vai bezdarbība. Atbildētājs uzsver, ka 2007.gada 10.janvārī sastādītais akts nevar būt

vienīgais pamats zaudējumu piedziņai, jo aktu ir sastādījusi komisija, kuras sastāvā bija SIA „Juglas nami” uzraudzības tehniķi,

remontstrādnieks. Minētās personas var tikai konstatēt dzīvokļa noliešanas faktu un noteikt apmēru, bet tās nevar atbildētāja vārdā

uzņemties veikt remontdarbus, jo atbildētājs nav izsniedzis šādu pilnvarojumu. Prasītājs nav iesniedzis tiesā, kā pierādījumu savam

prasījumam ne līgumu par remontdarbu veikšanu, ne arī dokumentus, kas apliecinātu maksājumus par paveiktajiem remontdarbiem

un iegādātajiem materiāliem 1243,95 euro apmērā. Minētie pierādījumi ir nepieciešams priekšnoteikums zaudējumu atlīdzināšanai.

Lietā nav iesniegts eksperta atzinums atbilstoši 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 ,,Noteikumi par

Latvijas būvnormatīvu LBN 501 -06, ,,Būvizmaksas noteikšanas kārtība” prasībām, līdz ar to nav sniegta atbilde par dzīvokļa

nopludināšanas iemeslu. Respektīvi, nav atzinuma uz kāda pamata tiek sagatavota tāme. No minētā secināms, ka nav pierādīta

zaudējumu summas cēloņsakarība ar notikumu. No LR Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta 2006.gada 6.septembra

sprieduma lietā SKC 475 izriet, ka zaudējumu atlīdzību var prasīt jau par paveiktajiem darbiem, nevis priekšā stāvošiem. Darbu

pieņemšanas - nodošanas akts par dzīvokļa remonta veikšanu lietā nav iesniegts, līdz ar to ir pamats apšaubīt vai remonta darbi

minētajā dzīvoklī vispār ir veikti. 2002.gada 7.martā atbildētājs ar /pers. A/ noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu Nr.P 77. Saskaņā ar Līguma 4.1.punktu /pers. A/ apņēmās ievērot līgumā noteiktos pienākumus un

tiesības.

Lietas materiālos nav neviena pierādījuma tam, ka atbildētājs būtu pieļāvis jebkādu darbību, kas būtu par pamatu notikušajam

kanalizācijas sistēmas bojājumam, vai gluži pretēji bezdarbību, kur pie pastāvošajiem apstākļiem, ja būtu zināms par draudošo

bojājumu Atbildētājs kompetences ietvaros nebūtu rīkojies un draudošo bojājumu novērsis. Lietā nav neviena pierādījuma tam, ka

atbildētājs attiecībā uz dzīvojamā mājā esošo kanalizācijas sistēmas (stāvvadu) apsekošanu būtu pieļāvis jebkādu darbību vai

bezdarbību. Atbildētājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistības, taču /pers. A/ savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu

nav izpildījis. /pers. A/ nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par dzīvoklī esošo konstrukciju,

komunikāciju daļu un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļu bojājumiem vai arī apstākļiem, kas varētu

izraisīt bojājumus. Saskaņā ar līguma 4.1.3.punktu /pers. A/ nav nodrošinājis atbildētāja piekļūšanu dzīvokļa īpašumā esošajām ēkas

kopējām komunikācijām (šahtām), sienu konstrukcijām, par to liecina 2007.gada 12.janvāra īpašuma apskates aktā norādītais, ka

noplūdes kanalizācijas bojājumu dēļ radās ūdens noplūde, lai veiktu remontdarbus jādemolē flīžu noklājums, tiek veikti remontdarbi,

kas pierāda, ka bojātais stāvvads, kura rezultātā tika radīti zaudējumi, bija norobežots. Minētie apstākļi liecina, ka dzīvokļa īpašnieks

/pers. A/ nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, kā rezultātā atbildētājs nevarēja paredzēt un konstatēt dzīvoklī esošās kanalizācija

sistēmas bojājumu. Prasītājs nav pierādījis atbildētāja prettiesisku rīcību, zaudējumu esamību un apmēru, cēloņsakarību starp

prettiesisku rīcību, līdz ar to prasība ir noraidāma pilnā apmērā.

Prasītājs 2014.gada 10.martā iesniedza atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumiem, kuros norādīts, ka prasītājs, saņemot atlīdzības

pieteikumu par īpašumam nodarītajiem bojājumiem, ir ieradies apdrošinātajā objektā un ir fiksējis bojājumu apmērus, kas radušies

noplūdes rezultātā, ko apliecina pieteikumam pievienotais apskates protokols īpašuma apdrošināšanā. Pēc objekta apsekošanas

prasītājs ir saņēmis SIA ,,Marinika” tāmi, kas ir būvniecības firmas piedāvājums, summa, par kādu ir iespējams novērst objektam

nodarītos bojājumus. Saskaņā ar likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 35.pantu, apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un

civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar

pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus. Saskaņā ar minēto normu apdrošinātājs ir konstatējis visus

bojājumus, kas radušies ūdens noplūdes rezultātā un apdrošināšanas atlīdzība ir izmaksāta piemērojot kompensācijas principu,

ņemot vērā būvniecības firmas piedāvājumu, kā arī izvērtējot paša prasītāja konstatētos bojājumus, ko apliecina prasības

pieteikumam pievienotais prasītāja sastādītais zaudējumu aprēķins.

Prasītājs norāda, ka neviens normatīvais akts nenosaka, ka apdrošinātājam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumu

novērtēšanai ir jāpieaicina sertificēts eksperts. Apdrošinātājs, kā komercdarbības veicējs izvērtē zaudējumu apmēru un darbojas pēc

likumā ,,Par apdrošināšanas līgumu” noteiktā kompensācijas principa, izvērtējot vismazāko iespējamo summu, lai novērstu radītos

bojājumus un izpildītu savas ar līgumu uzņemtās saistības. Atbildētāja argumentācija par eksperta atzinumu zaudējumu novērtēšanai ir

vērtējama kritiski, jo šāda atzinuma esamība katrā apdrošināšanas izmaksu lietā nepamatoti sadārdzinātu apdrošinātāja

administratīvās izmaksas, tieši ar to ir skaidrojama likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” struktūra, kas neparedz eksperta atzinumu

zaudējumu novērtēšanai, bet nosaka, ka zaudējumi ir atlīdzināmi pēc kompensācijas principa. Prasītāja ieskatā prasītājs ir izvērtējis

zaudējumu apmēru, par ko liecina arī prasītāja sastādītais zaudējumu aprēķins, pamatojoties uz kuru zaudējumu apmērs ir

samazināts, salīdzinot ar SIA ,,Marinika” sastādīto tāmi. Arī attiecībā uz faktiski apdrošinātajā īpašumā veiktajiem darbiem, prasītājs

norāda uz to, ka neviens normatīvais akts neuzliek apdrošinātājam par pienākumu pārliecināties par objektā reāli veiktajiem darbiem,

apdrošinātājam nav tiesību pieprasīt no apdrošinātā šādu informāciju, savukārt likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmā

daļa nosaka, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā

noteiktajai personai. Šā likuma otrā daļa nosaka, ka apdrošinātājam nav tiesību atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

apdrošināšanas līguma noteiktajā termiņā, ja saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Prasība ir celta pret

atbildētāju, kā dzīvojamā nama /adrese/, apsaimniekotāju. SIA „Juglas nami” sastādītajā aktā tiek konstatēts, ka bojājumi

nekustamajam īpašumam ir radušies kanalizācijas sistēmas bojājuma rezultātā. Šajā pašā aktā ir minēts, ka dzīvokļa Nr.11 saliešana

ir notikusi SIA ,,Juglas nami” vainas dēļ un remontdarbi ir jāveic SIA „Juglas nami”. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

16.pantu, pārvaldnieks ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā

likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma noteikumiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa civillietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai

ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesnese 2014.gada 14.maijā pieņēma lēmumu civillietu AAS

„Gjensidige Baltic” maza apmēra prasība pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” par izmaksātās

apdrošināšanas atlīdzības piedziņu izskatīt tiesas sēdē, piedaloties pusēm, pēc atbildētāja lūguma.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, 2014.gada 5.jūnijā tiesā saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja piedalīšanās, lūdz prasību apmierināt.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, 2014.gada 2.jūnijā tiesā saņemts atbildētāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”

pilnvarotās pārstāves /pers. B/ iesniegumus, kurā norādīts, ka 2014.gada 25.februārī atbildētājs iesniedza tiesā paskaidrojumus

prasības pieteikumam maza apmēra prasībā par naudas piedziņu, iebildumi pret prasību tiek uzturēti pilnā apmērā. Lūdz lietu izskatīt

bez atbildētāja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē un noraidīt prasītāja prasību pilnā apmērā.

Tiesa uzskata par iespējamu lietu izskatīt bez prasītāja un atbildētāja pārstāvju klātbūtnes.

M o t īvu d a ļ a

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata prasību par pamatotu un apmierināmu.

Saskaņā ar Civillikuma 1770.pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma

1775.pantam, katrs zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Atbildētāja pienākums atlīdzināt zaudējumu un prasītāja tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību no atbildētāja izriet no speciālā likuma

„Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmās daļas, kas nosaka, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

2006.gada 14.jūnijā starp AS „Parekss apdrošināšanas kompāniju” (pēc nosaukuma maiņas AAS „Gjensidige Baltic”) un /pers. A/

sastādīta īpašuma /adrese A/, apdrošināšanas polise. Polises darbības termiņš no 2006.gada 15.jūnija līdz 2007.gada 14.jūnijam.

Apdrošināšanas riski: ugunsgrēks, dabas stihija, šķidruma noplūde, trešo personu prettiesiskā rīcība (lietas 11.lapa).

2007.gada 10.janvārī /pers. A/ iesniedzis prasītājam iesniegumu sakarā ar dzīvokļa bojājumu, kurā norādījis, ka 2007.gada 9.janvārī

plkst.12.00 /adrese A/, notikusi dzīvokļa appludināšana, jo noticis kanalizācijas caurules nosprostojums un plīsums (lietas 12.lapa).

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Juglas nami” (kura tiesību un saistību pārņēmējs ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”) 2007.gada

10.janvāra aktā konstatēts, ka notikusi dzīvokļa /adrese A/, saliešana, konstatēts kanalizācijas sistēmas bojājums. Īpašnieks /pers. A/.

Komisijas atzinums – dzīvokļa Nr.11 saliešana ir notikusi SIA „Juglas nami” vainas dēļ (lietas 13.lapa).

Saskaņā ar SIA „Marinika”, pamatojoties uz 2007.gada 10.janvāra līgumu Nr.BD, sastādītu dzīvokļa remonta tāmi, dzīvokļa /adrese A/

remonta izmaksas kopā sastādījušas Ls 3933,76, pēc labojumiem Ls 1260,44 (lietas 17.lapa). Atbilstoši maksājuma uzdevumam

Nr.33047, AAS „Gjensidige Baltic” 2007.gada 16.februārī izmaksāja /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību Ls 1160,44 apmērā (lietas

22.lapa).

Tiesa atzīst, ka prasītājs pilnībā pierādījis savu tiesību prasīt zaudējumus no atbildētāja, un par labu AAS „Gjensidige Baltic”

piedzenami zaudējumi, kas radušies izmaksājot /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību, prasītāja samazinātajā apmērā 1243,95 euro

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu, katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Tiesa atzīst par nepamatotu prasītāja atsaukšanos, pamatojot prasību, uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas stājies spēkā

2010.gada 1.janvārī, un atbildētāja atsaukšanos paskaidrojumā uz Dokumenta juridiskā spēka likumu, kas stājās spēkā 2010.gada

1.jūlijā, jo zaudējumi tika nodarīti trīs gadus pirms šo normatīvo aktu spēkā stāšanās, līdz ar to, pušu argumenti, kas saistīti ar šiem

likumiem, tiesai nav jāvērtē.

Nepamatota ir atbildētāja atsaukšanās uz 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Noteikumi par Latvijas

būvnormatīvu LBN 501-06 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība”, kas stājā spēkā 2007.gada 1.janvārī, jo minēto noteikumu 2.punkts

nosaka, ka noteikumus piemēro to būvju būvizmaksu noteikšanai, uz kuru pasūtītājiem attiecas Publisko iepirkumu likums vai likums

„Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām”, kas konkrētajā strīdā nav piemērojams, jo remonta izdevumu tāmes

pasūtītājs bija fiziska persona, uz kuru neattiecas norādītie likumi, un minēto noteikumu prasības neattiecas uz prasītāja iesniegto tāmi

lietā.

Tiesa piekrīt prasītāja argumentam, ka neviens normatīvais akts nenosaka, ka apdrošinātājam, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, zaudējumu novērtēšanai ir jāpieaicina sertificēts eksperts. Apdrošinātājs izvērtē zaudējumu apmēru un darbojas pēc

likumā ,,Par apdrošināšanas līgumu” noteiktā kompensācijas principa, izvērtējot vismazāko iespējamo summu, lai novērstu radītos

bojājumus un izpildītu savas ar līgumu uzņemtās saistības. To pierāda sākotnējā tāmē norādītā zaudējumu apmēra samazināšana

vairāk kā uz pusi. Tiesa uzskata, ka apdrošinātājs nav ieinteresēts palielināt zaudējumu apmēru, bet tieši otrādi maksimāli samazināt

apdrošinātajam izmaksājamo summu. Tiesa atzīst, ka atbildētājs, lai gan apšaubīja paskaidrojumā prasības summas apmēru,

neiesniedza tiesai savu pamatotu zaudējumu apmēra aprēķinu, ko tiesa varētu vērtēt. Līdz ar to tiesa atzīst prasītāja iesniegto

zaudējumu apmēru par pamatotu un pierādītu.

Atbildētāja argumentu, ka SIA „Jugla” 2007.gada 10.janvāra komisijas sastādītais akts nevar būt par pierādījumu atbildētāja vainai

zaudējumu nodarīšanā, tiesa atzīst par nepamatotu, jo aktu ir sastādījušas mājas /adrese/ apsaimniekotāja (par ko strīds lietā

nepastāv) SIA „Juglas nami” darbinieki - uzraudzības tehniķi /pers. C/, /pers. D/ un remontstrādnieks /pers. E/, un konstatējuši, ka

dzīvokļa Nr.11 saliešanā ir vainojams SIA „Juglas nami”. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, ka minētās personas ir rīkojušās prettiesiski

un pārsniegušas savas pilnvaras. SIA „Juglas nami” vainu zaudējumu nodarīšanā nenoliedza arī valdes priekšsēdētājs /pers. F/

2008.gada 21.oktobra vēstulē Nr.599, apņemoties atlīdzināt reāli nodarītos zaudējumus prasītājam.

Ņemot vērā, ka atbildētājs ir namu apsaimniekotājs, kas ir ar specifiskām zināšanām apveltīta persona dzīvojamo māju

apsaimniekošanas jomā, nav pamata apšaubīt paša atbildētāja aktā minēto, ka zaudējumi ir nodarīti atbildētāja vainas dēļ.

Atbildētāja apgalvojums, ka atbildētājs nevarēja paredzēt un konstatēt dzīvoklī esošās kanalizācijas sistēmas bojājumu ir vērtējams

kritiski, jo mājas apsaimniekotājam ir jārūpējas par viņam apsaimniekošanā nodotajām lietām kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

Apsaimniekotāja rīcībā ir visi tehniskie dati par apsaimniekojamo īpašumu, tai skaitā arī informācija par kanalizācijas sistēmas

ekspluatācijas termiņiem, un atbildētājam ir tehniskas iespējas konstatēt kanalizācijas sistēmas stāvokli. Lietā nav iesniegti

pierādījumi faktam, ka atbildētājs ir rīkojies ar viņam apsaimniekošanā nodoto lietu kā krietns un rūpīgs saimnieks, un bija izdarījis

visus nepieciešamos priekšdarbus, lai apsaimniekošanā esošā īpašuma komunikācijas būtu labā stāvoklī, un kanalizācijas sistēmas

bojājums neiespējams.

Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīti visi zaudējumu piedziņas pamati, un no atbildētāja prasītāja labā jāpiedzen zaudējumi 1243,95 euro

apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. No atbildētāja par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva 71,14 euro apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā.

Valsts nodevas nesamaksātā daļa 115,45 euro, saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu, valsts labā ir jāpiedzen no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta otro daļu, ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst

par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut īvā d a ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 2041., 250.26 pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu apdrošināšanas

akciju sabiedrībai “Gjensidige Baltic”, reģistrācijas numurs 50003210451, izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 1243,95 euro (viens

tūkstotis divi simti četrdesmit trīs euro 95 centi), tiesas izdevumus 75,84 euro (septiņdesmit pieci euro 84 centi) apmērā, kopā

piedzenot 1319,79 euro (viens tūkstotis trīs simti deviņpadsmit euro 79 centi).

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, valsts labā valsts nodevu

115,45 euro (viens simts piecpadsmit euro 45 centi), ieskaitot kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods

TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200, norādot iemaksas mērķi: valsts nodeva civillietā Nr.C28244614.

Noteikt termiņu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2014.gada 6.jūnija, Latgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Krāslavas rajona tiesā.

Tiesnese G.Kusiņa