Court allows demolition of unauthorized garage and wall while rejecting appeal to cancel original permit.

NORAKSTS Lieta Nr. A 42 6162 09 Lietvedības Nr. A 00238-11/8

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 6.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis, piedaloties pieteicēju D.K. un L.K. pilnvarotajai pārstāvei A.B., pieteicējas G.K. pilnvarotajai pārstāvei zvērinātai advokātei Maijai Kalniņai, atbildētājas – Jūrmalas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Jūrmalas pilsētas domes pilnvarotajai pārstāvei L.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu D.K. un L.K. pieteikumā par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 13.novembra lēmuma Nr.975 atcelšanu un Jūrmalas pilsētas domes labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzdots nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniekiem viena mēneša laikā nojaukt patvaļīgi uzbūvēto ēku (būve Nr.4) un patvaļīgi uzbūvēto gāzbetona sienu, kas atrodas uz D.K. un L.K. piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ un G.K. pieteikumā par 2008.gada 13.novembra lēmuma Nr.975 „Par garāžas ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/ būvniecības turpināšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa [1] Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk arī – atbildētāja) 2008.gada 13.novembrī pieņēma lēmumu Nr.975 (turpmāk – Lēmums), ar kuru atļāva garāžas ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/, kas atrodas uz zemesgabala /adrese/ (turpmāk arī – būve), tiesiskajam valdītājam G.K. līdz 2009.gada 1.maijam veikt būves sakārtošanu, atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu prasībām, saskaņojot būvniecības turpināšanu ar zemesgabala /adrese/ īpašniekiem. [2] Administratīvajā rajona tiesā 2009.gada 19.janvārī saņemts D.K. un L.K. (turpmāk arī – pieteicēji) pieteikums par Lēmuma atcelšanu un Jūrmalas pilsētas domes labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzdots nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniekiem viena mēneša laikā nojaukt patvaļīgi uzbūvēto ēku (būve Nr.4) un patvaļīgi uzbūvēto gāzbetona sienu, kas atrodas uz pieteicējiem piederošā nekustamā īpašuma /adrese/.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2009.gada 19.janvāra lēmumu pieteikums pieņemts uz ierosināta administratīvā lieta Nr.A42616209. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Uz pieteicējiem piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ patvaļīgi izbūvētā ēka pēc izskata un funkcionalitātes nav garāža, bet divstāvu ēka. Minētā ēka, kā arī patvaļīgi uzbūvētā gāzbetona siena pieteicējiem aizsedz saules gaismu, kā arī traucē lietus un atkušņa laikā no jumta nepareizi novadītie nokrišņi.

Patvaļīgi uzbūvētā ēka un gāzbetona siena bojā īpašuma skatu, kā arī liedz pieteicējiem izmantot sev piederošo īpašumu pēc saviem ieskatiem. Tādējādi Lēmums aizskar pieteicēju tiesības uz īpašumu un likumiskās intereses. [2.2] Faktu, ka /adrese/ veikta patvaļīga būvniecība apliecina Jūrmalas pilsētas domes 2007.gada 17.oktobra atzinums un Jūrmalas pilsētas Būvvaldes vēstule. [2.3] Būvatļaujas pārreģistrācija būvētāja vai īpašnieka maiņas gadījumā nav veikta, tāpat ir beidzies un nav ticis pagarināts būvatļaujas termiņš. [2.4] Ēkas augstums divas reizes pārsniedz norādīto augstumu – 1990.gada 19.novembra Tehniskās komisijas protokolā norādīta garāža ar augstumu 2,50 metri, bet dabā uzcelta ēka, kuras augstums ir 5,40 metri, tādējādi ēka neatbilst būvprojektam, turklāt ēka un gāzbetona siena vizuāli negatīvi ietekmē Jūrmalas pilsētas apkārtējo teritoriju. [2.5] Pieņemot Lēmumu, nav ņemts vērā ar būvniecību tieši skarto personu - pieteicēju aizskarto interešu nozīmīgums, tāpat arī fakts, ka būvniecības saskaņojums ar pieteicējiem nav saņemts.

Tādējādi atbildētāja nebija tiesīga pieņemt Lēmumu. [2.6] Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 30.oktobra sēdē netika izskatīts jautājums „Par garāžas /adrese/, kas atrodas uz zemes gabala /adrese/ būvniecības turpināšanu”. 2008.gada 31.oktobrī D.K. vērsās Jūrmalas pilsētas domē ar iesniegumu, lai uzzinātu par sēdes atlikšanas iemesliem, uz kuru nav saņēmusi atbildi. Tāpat nav saņemta atbilde arī uz pieteicēju 2008.gada 12.novembrī atbildētājai nosūtīto faksu, kā arī ierakstīto vēstuli, kurā tika lūgts paziņot par nākamo sēdi. [2.7] No atbildētājas 2008.gada 14.novembrī ierakstītā sūtījumā un 2008.gada 15.novembrī parastā sūtījumā saņemta informācija, ka domes sēde notiks 2008.gada 13.novembrī, tādējādi, pieteicējiem saņemot informāciju par domes sēdi, sēde jau bija notikusi, un pieteicējiem netika dota iespēja izteikt savus iebildumus un argumentus par izskatāmo jautājumu. [2.8] Atbildētāja pieteicējiem nav paziņojusi, ka domes sēde ir notikusi, un minētais jautājums ticis izskatīts, kā arī, ka ticis pieņemts pieteicējiem nelabvēlīgs lēmums, tādējādi nav ticis ievērots tiesiskuma un taisnīguma princips.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Jūrmalas pilsētas dome tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms uz Lēmumā un turpmāk minēto apsvērumu pamata. [3.1] 2008.gada 30.oktobra domes sēdē tika paziņots, ka jautājums „par garāžas ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/, kas atrodas uz zemesgabala ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/ būvniecības turpināšanu” tiek noņemts no kārtības, jo saistībā ar to ir saņemts iedzīvotājas iesniegums, tādējādi nepieciešams precizēt lietas apstākļus.

Atbildētāja norāda, ka D.K. iesniegums Jūrmalas pilsētas domē dokumenta veidā nav reģistrēts. Informācija par atbildētājas sēžu laikiem un sēdēs izskatāmajiem jautājumiem tiek publicēta Jūrmalas pilsētas laikrakstā „Jūrmalas ziņas”, tādējādi informācija par domes sēdēm un tajās izskatāmajiem jautājumiem ir publiski pieejama. [3.2] Iesniegums ar lūgumu informēt pieteicējus par domes sēdi, kurā tiks skatīts minētais jautājums, tika saņemts 2008.gada 12.novembrī. Jūrmalas pilsētas domes būvvalde to norādījusi vēstulē, kas tika izsūtīta 2008.gada 11.novembrī.

Informācija par 2008.gada 30.oktobra domes sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanu sniegta ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes 2008.gada 27.oktobra vēstuli Nr.1.2-5/4441. [4] 2008.gada 19.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts G.K. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2008.gada 23.decembra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A42779708. Pieteikums pamatots ar turpmāk minēto. [4.1] Garāža ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ ir uzcelta likumīgi, ko apliecina Jūrmalas izpildkomitejas Tehniskās komisijas 1990.gada 19.novembra protokols Nr.160 un tam pievienotā skice, namu pārvaldes „Majori” 1998.gada 21.jūlija izziņa Nr.259, Jūrmalas pilsētas domes 1999.gada 29.aprīļa lēmums Nr.459 „Par izmaiņām Jūrmalas pilsētas valdes 1994.gada 19.maija lēmumā Nr.661”, Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 1999.gada 8.decembra izziņa par nekustamo īpašumu Nr.05184, 2002.gada 20.aprīļa pirkuma līgums, kā arī Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./nodalījuma numurs/. [4.2] Būves sakārtošana atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu prasībām ir iespējama tikai pēc nomas līguma noslēgšanas.

Vienošanos ar zemesgabala /adrese/ īpašniekiem panākt nav izdevies, kas ir arī šķērslis garāžas ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/ reģistrācijai zemesgrāmatā. [5] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Jūrmalas pilsētas dome tiesai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms uz Lēmumā un turpmāk minēto apsvērumu pamata.

[5.1] Garāža nav uzbūvēta likumīgi, jo tā nav saskaņota ar zemesgabala /adrese/ īpašniekiem. [5.2] Dokumenti, uz kuriem atsaucas pieteicēja, apliecina izsniegto atļauju garāžas atjaunošanai, kā arī īpašumtiesības uz garāžu, taču ne to, vai garāža ir būvēta saskaņā ar projektu. [5.3] Ar Jūrmalas pilsētas domes būvvaldes būvinspekcijas 2007.gada 17.jūlija pārbaudes aktu Nr.132a konstatēts, ka garāža ir uzbūvēta ar atkāpēm no Tehniskās komitejas 1990.gada 19.novembra protokola Nr.160 ar tam pievienoto skici. [5.4] Ar Lēmumu pieņemts pieteicējas interesēm iespējami labvēlīgākais lēmums – atļauts turpināt būvniecību jeb konkrēti novērst patvaļīgo būvniecību atbilstoši normatīvo aktu prasībām. [5.5] Ar prasību uzlikt par pienākumu zemesgabala /adrese/ īpašniekiem vienoties par zemes nomas attiecībām un patvaļīgās būvniecības novēršanai nepieciešamās dokumentācijas saskaņošanu pieteicējai ir tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā. [6] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2009.gada 13.marta lēmumu vienā tiesvedībā apvienota lieta Nr.A42616209, kas ierosināta pēc D.K. un L.K. pieteikuma par Lēmuma atcelšanu un Jūrmalas pilsētas domes labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu uzdots nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniekiem viena mēneša laikā nojaukt patvaļīgi uzbūvēto ēku (būve Nr.4) un patvaļīgi uzbūvēto gāzbetona sienu, kas atrodas uz D.K. un L.K. piederošā nekustamā īpašuma /adrese/ un lieta Nr.A42779708, kas ierosināta pēc G.K. pieteikuma par Lēmuma atcelšanu.

Lietai, kurā apvienoti D.K., L.K. un G.K. pieteikumi piešķirts Nr.A42616209. [7] Pieteicēju D.K. un L.K. pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka celtniecības procesā pieļaujamas nobīdes no projekta. Šādos gadījumos parasti seko tiesvedība un būves nojaukšana. Apbūves novirze no normas dabā ir 2,1 kv.m, nevis 1,9 kv.m, tā ir būtiska. Faktiski garāža tiek izmantota kā dzīvojamā ēka. Pieteicēji nepiekritīs ēkas legalizēšanai uz viņu zemes.

Tāpat gāzbetona žogs uzcelts nelikumīgi. G.K. ir tiesības atjaunot garāžu saskaņā ar 1990.gada 19.novembra inventarizācijas aktu 5,50 metri platumā, 7,00 metri garumā un 2,50 metri augstumā. [8] Pieteicēju G.K. pārstāve tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka no 1990.gada 19.novembra tehniskās komisijas protokola Nr.160 var redzēt, ka ir noteikts garāžas platums un garums, bet nav noteikts augstums. Nevar piekrist apgalvojumam, ka ēkai ir divi stāvi, to nevar secināt vienīgi no ēkas augstuma.

Atkāpes no projekta būvniecībā ir pieļaujamas, izskatāmajā gadījumā tās nav atzīstamas par būtiskām. G.K. jau iepriekš ir norādījusi, ka žogs būtu nojaucams. [9] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. [10] Tiesas sēdē tika nopratināta lieciniece S.K.

Motīvu daļa [11] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieka liecību, atzīst, ka D.K. un L.K. pieteikums ir pamatots un apmierināms, savukārt G.K. pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [12] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka 1990.gada 19.novembrī izdots Jūrmalas izpildkomitejas Tehniskās komisijas protokols Nr.160 par esošās koka garāžas /adrese/ atjaunošanu no ugunsdrošiem materiāliem, nolemjot saskaņot garāžas atjaunošanas skici ar garāžas jaunajiem izmēriem 5,5x7,0 metri (turpmāk – projekts) (lietas II sējums 6., 7.lapa).

Būve pēc veiktās rekonstrukcijas nav nodota ekspluatācijā. Pamatojoties uz 1994.gada 19.maija Jūrmalas pilsētas valdes lēmumu Nr.661 ,,Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu /adrese/”, izveidots nekustamais īpašums /adrese/ 950 kv.m platībā. Pamatojoties uz 1998.gada 5.jūnija Jūrmalas pilsētas zemes komisijas lēmumu Nr.1021 „Par zemesgabala izveidošanu /adrese/”, izveidots zemesgabals /adrese/ 775 kv.m platībā privatizējamā namīpašuma uzturēšanai (lietas I sējums 101.-103.lapa). 1999.gada 29.aprīļa Jūrmalas pilsētas domes lēmumā Nr.459, konstatēts, ka uz zemesgabala /adrese/ atrodas palīgceltnes no blakus esošā zemesgabala /adrese/, kuras aizņem 139 kv.m lielu platību.

Lēmuma 8.punktā nolemts atzīt zemes īpašnieka /adrese/ tiesības saņemt nomas maksu no namīpašuma /adrese/ valdītāja par zemes platību 139 kv.m (lietas I sējums 169.-171.lapa). Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./nodalījuma numurs/ III.daļas 1.iedaļas 4.1.punktā veikts ieraksts, ka uz zemesgabala /adrese/ atrodas citām personām piederošas ēkas un būves. Zemes /adrese/ īpašniekam jāiznomā zemesgabala daļa 139 kv.m platībā nekustamā īpašuma /adrese/ valdītājam. Pamats 1999.gada 29.aprīļa Jūrmalas pilsētas domes lēmums Nr.459.

No minētā secināms, strīdus būve ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ – ir piederīga pie nekustamā īpašuma /adrese/, kuras īpašnieks ir pieteicēja G.K., bet atrodas uz zemesgabala /adrese/, kuras īpašnieki ir pieteicēji D.K. un L.K. [13] Ar Lēmumu atbildētāja atļāvusi garāžas ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ /adrese/, kas atrodas uz zemesgabala /adrese/, tiesiskajam valdītājam G.K. līdz 2009.gada 1.maijam veikt būves sakārtošanu, atbilstoši būvniecību reglamentējošo aktu prasībām, saskaņojot būvniecības turpināšanu ar zemesgabala /adrese/ īpašniekiem.

Pieteicēja G.K. uzskata, ka nekāds saskaņojums ar kaimiņu nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniekiem nav nepieciešams un pienākums veikt saskaņošanu ir nepamatots. Līdz ar to pieteicējas G.K. mērķis ir Lēmuma atcelšana. Savukārt pieteicēju D.K. un L.K. ieskatā ir notikusi garāžas un gāzbetona žoga patvaļīga būvniecība. Nekāda saskaņošana, nolūkā, lai legalizētu esošās būves, nav iespējama. Līdz ar to pieteicēju D.K. un L.K. mērķis ir labvēlīga administratīvā akta izdošana, ar kuru Jūrmalas pilsētas dome uzliktu par pienākumu G.K. nojaukt patvaļīgi uzbūvēto gāzbetona sienu un rekonstrukcijas rezultātā patvaļīgi uzbūvēto garāžas būvapjomu, par pamatu ņemot 1990.gada 19.novembrī akceptēto projektu. [14] Lietā nav strīda, ka 1990.gada 19.novembra Jūrmalas izpildkomitejas Tehniskās komisijas protokols Nr.160 deva tiesības nekustamā īpašuma /adrese/ tiesiskajam valdītājam veikt garāžas atjaunošanu no ugunsdrošiem materiāliem, ar garāžas jaunajiem izmēriem 5,5x7,0 metri.

Tāpat lietā nav strīda, ka patvaļīgi uzbūvētā gāzbetona siena būtu nojaucama. Lietā pastāv strīds par atjaunojamās garāžas pieļaujamo augstumu, proti, vai tā atjaunojama 2,5 metru augstumā. Tāpat lietā pastāv strīds, vai garāžas būvniecībā pieļautās novirzes no projekta atzīstamas par būtiskām. [15] Tehniskās komisijas protokolā Nr.160 norādīts tikai garāžas platums 5,5 metri un garums 7,0 metri. Pašā protokolā nav norādīts garāžas augstums. Taču, izvērtējot Tehniskās komisijas protokolam Nr.160 pievienoto skici, redzams, ka inventarizācijas plānā shematiski attēlota garāža.

Pie shematiskā garāžas attēlojuma veikta atzīme – „H-2,50”. Kā tas izriet no inventarizācijas plānā citiem veiktajiem apzīmējumiem un atbildētājas pārstāves sniegtajiem paskaidrojumiem tiesas sēdē, tad ar burtu „H” ir apzīmēts būves augstums. Inventarizācijas plānā ar liters Nr.4 apzīmēta garāža. Plānā dots iepriekšējās koka garāžas shematisks attēlojums un izmēri, kā arī jaunās garāžas shematisks attēlojums un izmēri (dokumenta oriģinālā iezīmēts ar sarkanu krāsu). No veiktajām atzīmēm redzams, ka jaunās garāžas garums un platums ir lielāki.

Tāpat viennozīmīgi redzams, ka skicē garāžas augstums norādīts 2,50 metri. [16] Pamatojoties uz tiesas pieprasījumu, 2011.gada 6.maijā veikta garāžas apsekošana un sastādīts apsekošanas akts (lietas I sējums 198.lapa). No Jūrmalas pilsētas ģeodēzistes sastādītā apsekošanas akta redzams, ka būves platums ir 6,00 metri, garums 7,00 metri un augstums attiecīgi 4,84 un 5,38 metri.

Tādejādi tiesai izvērtējams, vai konstatējamas nesakritības starp dabā esošās būves izmēriem un izmēriem, kuri norādīti projektā. [16.1] Būves platums projektā noteikts 5,50 metri, bet dabā 6,00 metri. Tādejādi konstatējama nobīde no projekta 0,50 metri. Tiesas ieskatā, ņemot vērā salīdzinoši mazo būves kopējo platību, būves platuma nobīde par 0,50 metriem ir atzīstama par būtisku, jo tādejādi projektā paredzētā būves kopējā kvadratūra 38,50 kv.m, nepamatoti tiek palielināta līdz 42,00 kv.m. Attiecīgi būves kopējā platība tiek palielināta par 3,50 kv.m, tas ir, par 8,3%.

Būves kopējās kvadratūras palielināšana neatbilstoši projektam atzīstama par patvaļīgu būvniecību. [16.2] Balstoties uz sprieduma [15] punktā konstatēto, ka projektā paredzētās būves augstums ir 2,50 metri, secināms, ka nekustamā īpašuma /adrese/ tiesiskais valdītājs, uzbūvējot garāžu 5,38 metru augstumā, ir nepamatoti pieļāvis būtisku atkāpi no projektā noteiktā augstuma 2,50 metri, kas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība. [17] Norādāms, ka prettiesiska būvniecība ir tikai tiktāl, ciktāl pieļautas atkāpes no būvprojekta.

Ne būvvalde, ne arī privātpersonas nevar iebilst pret būvniecību, ciktāl tā veikta atbilstoši spēkā esošam administratīvajam aktam, bet tikai pret to būvniecību, kas veikta, atkāpjoties no akceptētā būvprojekta. Ciktāl ēka atbilst būvprojektam, tā ir tiesiski uzbūvēta, ievērojot nosacījumu, ka būvprojekts ir tiesisks. Šie apsvērumi ir jāņem vērā, piemērojot Būvniecības likuma normu, kas noteic administratīvā akta saturu gadījumā, ja konstatēta būvniecības neatbilstība būvprojektam, – Būvniecības likuma 30.panta piekto daļu.

Šī norma paredz:

1) iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai;

2) pienākumu novērst būvniecības radītās sekas (nojaukt būvi vai tās daļu, atjaunot iepriekšējo stāvokli u.tml.). Tiesas sprieduma [16] punktā secināts, ka garāžas būvniecībā pieļautas būtiskas atkāpes no projekta. Būve neatbilst projektam un to nevar atzīt par tiesiski uzbūvētu. Lietā nav strīda, ka pieteicēji D.K. un L.K. nav devuši savu piekrišanu būvniecības procesā pieļautajām novirzēm no projekta. Tā kā būve atrodas uz pieteicēju D.K. un L.K. zemes, šāda piekrišana ir nepieciešama, lai pieteicēja G.K. varētu turpināt būvniecību – nododot būvi ekspluatācijā. [18] Būves nojaukšana, ja konstatētas atkāpes no būvprojekta, vispārīgi nav vienīgais būvniecības prettiesiskuma novēršanas veids, un iestādei ir pienākums izvērtēt un lemt par mazāku tiesību ierobežojumu – uzdot nojaukt patvaļīgi uzbūvēto būvapjomu, par pamatu ņemot iepriekš akceptēto projektu.

Būtībā tikai šāds lēmums novērstu prettiesiskumu, reizē arī neierobežojot iepriekš piešķirtās būvniecības tiesības. Uz šādu iespēju norāda arī citētā Būvniecības likuma 30.panta piektā daļa.

Iespējamiem būvniecības pārkāpumiem ir jābūt novēršamiem, ir jākonstatē, ka faktiski būvniecības laikā ir pieļauti formāli pārkāpumi, bet ir iespējams tos novērst – piemēram, ka nav šķēršļu saņemt nepieciešamos saskaņojumus, lai pēc tam tiktu akceptēts būvprojekts un arī izdota būvatļauja. Vai arī iespējams nojaukt daļu būves vai to pārveidot tādējādi, ka atkal ir iespējams saņemt saskaņojumus, būvprojekta akceptu un būvatļauju. Izskatāmajā gadījumā pieteicēji D.K. un L.K. pieteikumā tiesā un tiesas sēdē viennozīmīgi ir pauduši savu attieksmi, ka nepiekritīs būves legalizācijai tās pašreizējā būvapjomā. Līdz ar to tiesas ieskatā vienīgais iespējamais risinājums ir patvaļīgi uzbūvētā būvapjoma nojaukšana, par pamatu ņemot iepriekš akceptēto projektu. [19] Balstoties uz iepriekš minēto, atbildētājai ir uzliekams pienākums viena mēneša laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās, atbilstoši Būvniecības likuma 30.panta piektās daļas 2.punktam, pieņemt lēmumu, uzdodot G.K. nojaukt patvaļīgi uzbūvēto garāžas būvapjomu. Savukārt pieteicējas G.K. pieteikums par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 13.novembra lēmuma Nr.975 atcelšanu ir nepamatots. [20] No lietas materiāliem redzams, ka pieteicēji D.K. un L.K. 2007.gada 24.jūlijā vērsušies Jūrmalas pilsētas domes būvvaldē jautājumā par garāžas un gāzbetona žoga patvaļīgo būvniecību (lietas I sējums 193., 194.lapa). Lai arī atbildētāja Lēmumā tieši nav vērtējusi žoga būvniecības tiesiskumu, bet lēmusi kopumā par uzsāktās būvniecības turpināšanu, atzīstams, ka pieteicēji ir ievērojuši lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Tā kā lietā nepastāv strīds, ka gāzbetona žoga būvniecība veikta patvaļīgi, atbildētājai uzliekams pienākums viena mēneša laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās, atbilstoši Būvniecības likuma 30.panta piektās daļas 2.punktam, pieņemt lēmumu, uzdodot G.K. nojaukt patvaļīgi uzbūvēto gāzbetona žogu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 254.panta otrās daļas 2.punktu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda: noraidīt pilnībā G.K. pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2008.gada 13.novembra lēmuma Nr.975 atcelšanu. Apmierināt pilnībā D.K. un L.K. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Uzlikt par pienākumu Jūrmalas pilsētas domei viena mēneša laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās pieņemt lēmumu, uzdodot G.K. nojaukt patvaļīgi uzbūvēto gāzbetona žogu un nojaukt patvaļīgi uzbūvēto garāžas, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, būvapjomu. Piespriest no Jūrmalas pilsētas pašvaldības par labu D.K. samaksāto valsts nodevu 5 (piecu) latu apmērā un L.K. samaksāto valsts nodevu 5 (piecu) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Birkmanis Rīgā, 2011.gada 6.jūnijā.