Court dismisses tenant's defenses and orders eviction and debt collection for unpaid rent and utilities.

Lietas arhīva Nr. C-2168-17/14

ECLI:LV:RVPT:2017:1018.C30625716.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 18.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Zdanovska

ar sekretāri A.Taškovu

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/

par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 22.jūnijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniedza tiesā prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/

(turpmāk tekstā – atbildētāji) un 2016.gada 12.jūlijā prasības papildinājumus pret /pers. D/ (turpmāk tekstā – atbildētāja) par dzīvojamās telpas īres

līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu norādot, ka 1998.gada 1.septembrī, apmatojoties uz 1998.gada 21.augusta Rīgas domes Komunālā

departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju nr.008948, starp prasītāju, kā nekustamā īpašuma /adrese/ apsaimniekotāju, un atbildētāju /pers. A/

tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums uz nenoteiktu laiku par dzīvojamo telpu /adrese A/.

Saskaņā ar īres līguma noteikumiem atbildētāja /pers. A/ apņēmās maksāt ikmēneša īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem pēc

prasītāja piestādītajiem rēķiniem. Taču atbildētāja savas saistības pildīja neregulāri un nepilnā apmērā. Laikā no 2007.gada februāra līdz 2016.gada

1.jūnijam ir izveidojies īres un komunālo maksājumu parāds EUR 5086,38 apmērā. Kā arī prasītājs ir aprēķinājis likumiskos procentus par samaksas

kavējumu par laiku no 2013.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 1.jūnijam, kas sastāda EUR 204,51 apmērā.

Prasītājs īres maksu aprēķināja saskaņā ar īres līgumu un Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību”. Maksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem prasītājs

aprēķinājis pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs

norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”.

Atbildētājiem bija nodrošinātas iespējas lietot dzīvojamo telpu un izmantot pamatpakalpojumus, taču atbildētāji vairāk kā trīs mēnešus nav

maksājuši dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem.

Ņemot vērā, ka brīdinājumu par īres un saņemto pakalpojumu maksājumu parādu pilngadīgajām atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ izsniegt

nebija iespējams, jo sūtījums ar brīdinājumu tika atgriezts prasītājam beidzoties glabāšanas laikam pastā, brīdinājums tika publicēts 2015.gada

18.decembrī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10., 11., 28. 2pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1662., 1765., 1779., 1828.pantu. Prasītājs lūdz izbeigt 1998.gada 1.septembrī ar

atbildētāju /pers. A/ noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu; izlikt no dzīvojamām telpām /adrese A/, atbildētājus /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers.

D/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas; piedzīt no atbildētājas /pers. A/ parādu par laiku no 2007.gada 1.februāra līdz 2014.gada 20.martam EUR

4765,78 apmērā un likumiskos procentus EUR 5,68 apmērā; piedzīt solidāri no atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ parādu par laiku no 2014.gada

20.marta līdz 2016.gada 1.jūnijam EUR 320,60 apmērā, likumiskos procentus EUR 198,83 apmērā, un tiesas izdevumus; noteikt prasītāja tiesības

saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja/pers. A/ savos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasību atzīst daļēji. Istabu un koplietošanas telpu apstākļi neatbilst dzīvošanas

vajadzībām un sanitārajām normām, rēķini par komunālajiem pakalpojumiem neadekvāti augsti. Ēkā logi un durvis ir salauzti. Koridoros un koplietošanas

telpās regulāri atrodas bezpajumtnieki un notiek kautiņi. Telpās nav elektrības skaitītāju un koplietošanas telpās elektrību lieto arī nepiederošas personas.

Lūdz atļaut parāda samaksu veikt pa daļām un neizlikt no izīrētajām telpām.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā un prasības papildinājumos norādītā pamata, apstākļiem un

apmērā. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētāji uz tiesas sēdi neieradās nepaziņojot tiesai neierašanās iemeslus un nelūdzot lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes. Par tiesas sēdes vietu un

laiku atbildētājiem paziņots Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā – nosūtot pavēsti pēc atbildētāju deklarētās dzīves vietas

adreses, līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1pantu uzskatāms, ka atbildētājiem par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots. Pie šādiem apstākļiem

tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāju klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, uzskata, ka prasība par īres līguma izbeigšanu,

atbildētāju izlikšanu, kā arī parāda un likumisko procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas 1998.gada 21.augusta lēmumu un pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā

departamenta Dzīvokļu pārvaldes 1998.gada 17.augusta rekomendāciju nr.008948 par dzīvojamās platības izīrēšanu atbildētājai /pers. A/, ir noteiktas

tiesības noslēgt īres līgumu par dzīvojamo platību /adrese A/. Pamatojoties uz minēto rekomendāciju 1998.gada 1.septembrī starp namu pārvaldi

“Purvciems”, kura saistību un tiesību pārņēmējs ir prasītājs, kā izīrētāju un atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums par

dzīvojamās telpas /adrese A/, kas sastāv no 1 istabas ar kopējo platību 19,01 kv.m, īri uz nenoteiktu laiku.

Tiesa atzīst, ka minētais 1998.gada 1.septembrī dzīvojamās telpas īres līgums atzīstams par īres līgumu likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē.

Kā izriet no minētā dzīvojamās telpas īres līguma 2.punkta atbildētāja /pers. A/ ir apņēmusies veikt maksājumus par dzīvojamās telpas īri un

komunālajiem pakalpojumiem par katru mēnesi līdz nākošā mēneša 30.datumam.

Kā izriet no dzīvojamās telpas īres līguma 1.pielikuma Par dzīvojamo telpu /adrese A/, lietošanas tiesībām, tās piešķirtas arī atbildētājai /pers. B/,

nepilngadīgajām atbildētājām /pers. D/ un /pers. C/ kā īrnieces ģimenes locekļiem.

Tiesa atzīst, ka īres maksa par atbildētājai /pers. A/ izīrēto dzīvojamo telpu noteikta atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktam un likuma

“Par dzīvojamo telpu īri” 11., 11. 1pantu prasībām, t.i. saskaņā ar Rīgas domes 2011.gada 29.marta lēmumu nr.2850 “Par Rīgas pilsētas pašvaldības

īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību”, Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumiem nr.1014

“Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Maksa par komunālajiem apkalpojumiem aprēķināta

saskaņā ar īres līguma 1.2., 2.2.punkta noteikumiem un Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās

telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu”. Minēto apstiprina lietas

materiālos esošie prasītāja aprēķini par atbildētājai /pers. A/ izīrētā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem attiecīgajā periodā. Kā redzams no

prasītāja aprēķiniem, ko atbildētājas /pers. A/ un /pers. B/ nav apstrīdējusi, atbildētājas /pers. A/ kā īrnieces parāds par dzīvojamās telpas īri un

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2007.gada 12.februāra līdz 2016.gada 1.jūnijam sastāda EUR 5086,38 apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā

ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Tiesa atzīst, ka atbildētājas /pers. A/ parāds par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres

maksas un komunālo pakalpojumu maksas kopsummu. Kaut no prasītāja iesniegtā aprēķina redzams, ka atbildētāja /pers. A/ ir veikusi atsevišķus

maksājumus par īri un komunālajiem apkalpojumiem nepilnā apmērā, tiesa atzīst, ka likumā minētais formulējums „vairāk kā trīs mēnešus” tulkojams

tādejādi, ka nozīme ir parāda kopsummai, nevis apstāklim, ka katru mēnesi kaut kāds maksājums ir izdarīts, kā rezultātā parāda kopsumma gan

pārsniedz trīs mēnešu maksājumu kopsummu (Rolands Krauze, Par dzīvojamo telpu īri Likums ar komentāriem Trešais papildinātais izdevums, TNA,

2006.g., 125.lpp.) Līdz ar to tiesa atzīst, ka ir pamats atbildētāju izlikšanai no viņiem izīrētās dzīvojamās telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas,

izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētājas /pers. A/ iebildumus par izīrētās telpas un koplietošanas telpu neatbilstību dzīvošanai piemērotu telpu

prasībām, jo atbildētāja pretēji Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas nosacījumiem nav iesniegusi nekādus pierādījumus sava apgalvojuma

pamatotībai, vai ka atbildētāja būtu griezusies pie prasītāja norādot uz minētajiem faktiem.

Kā redzams no lietas materiālos esošā pirmstiesas brīdinājuma un prasītājam atpakaļ atgrieztajiem sūtījumiem, atbildētājām /pers. A/ un /pers.

B/ pirmstiesas brīdinājumu par īres un komunālo pakalpojumu parādu un izlikšanu, izsniegt nebija iespējams un sūtījums atgriezts prasītājam beidzoties

glabāšanas laikam pastā. Līdz ar to /datums/ “Latvijas Vēstnesis” laidienā /numurs/ publicēts paziņojums atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ par parāda

esamību un izlikšanu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājs ir izpildījis likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta otrās daļas nosacījumus publicējot

laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ brīdinājumu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi un atbildētāji netika cēluši iebildumus, ka viņiem būtu liegtas tiesības vai likti šķēršļi lietot un izmantot viņiem

izīrēto dzīvojamo telpu vai saņemt komunālos pakalpojumus.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka izbeidzams 1998.gada 1.septembrī ar atbildētāju /pers. A/ noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums par

dzīvojamās telpas /adrese A/ īri un atbildētājas /pers. A/ un /pers. B/ un nepilngadīgās atbildētājas /pers. C/ un /pers. D/ izliekami no šīs dzīvojamās

telpas, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Bez tam, saskaņā ar dzīvojamās telpu īres līguma 2.punktu atbildētāja /pers. A/ ir apņēmusies veikt maksājumus par īri un komunālajiem

pakalpojumiem par mēnesi līdz nākošā mēneša desmitajam datumam.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam;

pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājai /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/ pēc pilngadības sasniegšanas 2014.gada 20.martā, solidāri ar atbildētāju

/pers. A/, ir pienākums maksāt prasītājam maksu par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar prasītāja aprēķinu,

ko atbildētājas nav apstrīdējušas, maksas par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem parāds par laiku no 2007.gada

1.februāra līdz 2014.gada 20.martam sastāda EUR 4765,78 apmērā, par laika periodu no 2014.gada 20.marta līdz 2016.gada 1.jūnijam EUR 320,60

apmērā. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja aprēķinu par īres maksu un pamatpakalpojumiem. Kā arī no 2015.gada 16.novembrī starp prasītāju un

atbildētāju /pers. A/ noslēgtā izlīguma nr.19316300-1 par parāda samaksu, kas tika izbeigts, jo atbildētāja /pers. A/ to nepildīja, izriet, ka atbildētāja ir

piekritusi prasītāja parāda aprēķinam un faktam, ka uz 2015.gada 16.novembri parāds sastādīja EUR 6166,27 apmērā.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka

atbildētāji ir izpildījuši savas saistības pret prasītāju, veicot īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāda apmaksu, kā arī lietā netika iesniegti

pierādījumi faktam, ka prasītājs būtu licis šķēršļus atbildētājiem lietot strīdus dzīvojamo telpu, kā arī saņemt pamatpakalpojumus, īres līguma darbības

laikā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Līdz ar to, tā kā tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājas /pers. A/ un /pers. B/ ir izpildījušas savas saistības pret prasītāju, no atbildētājas

/pers. A/ prasītāja labā piedzenama īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas parāds par laiku no 2007.gada 1.februāra līdz 2014.gada 20.martam

EUR 4765,78 apmērā; no atbildētājam /pers. A/ un /pers. B/ solidāri parāds par laiku no 2014.gada 20.marta līdz 2016.gada 1.jūnijam EUR 320,60

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procentu jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu; šādus

procentus sauc par nokavējuma procentiem; 1765.pantu ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir seši procenti no simta gadā. Tā kā

atbildētājas /pers. A/ un /pers. B/ pieļāvušas parāda samaksas kavējumu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pamatoti aprēķinājis un atbildētājām /pers. A/ un

/pers. B/ ir pienākums maksāt prasītājam likumiskos nokavējuma procentus par samaksas kavējumu. Līdz ar to no atbildētājas /pers. A/ prasītāja labā

piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par parāda samaksas nokavējumu par laika periodu no 2007.gada 1.februāra līdz 2014.gada 20.martam

EUR 4765,78 apmērā - kā to aprēķinājis prasītājs, kas sastāda EUR 5,68 apmērā un solidāri no atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ par laiku no

2014.gada 20.marta līdz 2016.gada 1.jūnijam EUR 198,83 apmērā

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1765., 1763.pantu ir atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no

atbildētājas /pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas EUR 4765,78 apmērā un solidāri no atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/

– no pamatparāda summas EUR 320,60 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu solidāri no atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts

nodevas samaksu EUR 464,48 apmērā. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi (5.punkts), t.i. EUR 10,96 apmērā, kas piedzenami no atbildētājiem solidāri prasītāja labā.

Lietā kopumā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu sastāda EUR 17,04 apmērā.

Līdz ar to solidāri no atbildētājām /pers. A/ un /pers. B/ valsts labā piedzenami EUR 6,08 apmērā, ko nesedza prasītāja maksājums EUR 10,96 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panu tiesa atzīst, ka atbildētājām nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš desmit dienu laikā

pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9., 10.panta otro daļu, 11., 11. 1pantu, 12.panta pirmo un otro

daļu, 28.2panta pirmo un otro daļu, Civillikuma 177., 1587., 1753., 1756., 1759., 1765., 1763., 1838.panta un Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97.,

193., 195., 204.1panta, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,

izlikšanu un izbeigt 1998.gada 1.septembrī starp namu pārvaldi “Purvciems” un /pers. A/, personas kods /personas kods/, noslēgto dzīvojamās telpas

īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese A/, īri un izlikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/,

nepilngadīgo /pers. C/, personas kods /personas kods/, un nepilngadīgo /pers. D/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese A/, bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu un piedzīt no /pers. A/, personas kods

/personas kods/, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas nr.40103362321, labā parādu EUR 4765,78 (četri tūkstoši septiņi simti sešdesmit piecu

un 78/100 euro) apmērā, likumiskos procentus EUR 5,68 (piecu un 68/100 euro) apmērā, kopā EUR 4771,46 (četri tūkstoši septiņi simti septiņdesmit

viena un 46/100 euro) apmērā;

piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas nr.40103362321, labā parādu EUR 320,60 (trīs simti divdesmit un 60/100 euro) apmērā, likumiskos procentus EUR 198,83 (viens simts

deviņdesmit astoņu un 83/100 euro) apmērā un tiesas izdevumus EUR 475,44 (četri simti septiņdesmit piecu un 44/100 euro) apmērā, kopā EUR

994,87 (deviņi simti deviņdesmit četru un 87/100 euro) apmērā.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda EUR 4765,78 (četri tūkstoši septiņi simti sešdesmit piecu un 78/100 euro) apmērā līdz

sprieduma izpildei un solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus

procentus) gadā no pamatparāda EUR 320,60 (trīs simti divdesmit un 60/100 euro) apmērā līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods/personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 6,08 (seši un 8/100 euro) apmērā. Samaksu veikt Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Tiesu administrācijas, reģistrācijas

nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, norādot iemaksu mērķi: 21499. Kvīts par samaksas veikšanu iesniedzama Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā lēmuma labprātīgas izpildes termiņa laikā.

Noteikt /pers. A/ un /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2017.gada 1.novembrī.

Tiesnese K.Zdanovska