Court dismisses prisoner's claim that a phone ban and refusal to compensate for non-material damage were unlawful.

ECLI:LV:ADRJLTN:2018:1116.A420231518.4.S

Lieta Nr. A420231518

Lietas arhīva Nr. A42-02315-18/39

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2018. gada 16. novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane,

piedaloties pieteicējam /pers. C/,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka p.i.

2018. gada 18. jūnija lēmuma Nr. 1/6-M/593/740 „Par piemēroto sodu” un Liepājas cietuma administrācijas rīcības, 2018. gada 14. februārī liedzot

/pers. C/ kārtējo telefonsarunu, atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei atlīdzināt /pers. C/ nemantisko kaitējumu

1000 euro.

Aprakstošā daļa

[1] Konstatējot, ka pieteicējs /pers. C/ 2018. gada 30. janvārī pulksten 18.30, atrodoties kamerā Nr. /kamera///kamera/, aizskāra Liepājas

cietuma (turpmāk – cietums) darbinieka godu un cieņu, izsakot lamu vārdus, kā rezultātā izdarīja Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss)

70. panta ceturtās daļas 1. punktā noteikto soda izciešanas režīma pārkāpumu, kā arī pārkāpa Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumu

Nr. 423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 423) 44.6. apakšpunkta prasības, cietuma priekšnieks

2018. gada 9. februārī pieņēma lēmumu „Par soda piemērošanu notiesātajam” (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nolemts pieteicējam piemērot

sodu – aizliegt kārtējo telefonsarunu (lietas 36. lapa).

Nepiekrītot minētajam, pieteicējs sākotnējo lēmumu apstrīdēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) priekšniekam (lietas 32.-

34. lapa). Ar Pārvaldes priekšnieka p.i. 2018. gada 16. marta lēmumu Nr. 1/6-M/593 „Par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšu” apstrīdēšanas

iesnieguma izskatīšanas termiņš pagarināts līdz 2018. gada 16. aprīlim (lietas 13. lapa).

Savukārt 2018. gada 26. februārī Pārvaldē saņemts pieteicēja 21. februāra iesniegums, ar kuru pieteicējs apstrīdēja cietuma administrācijas rīcību,

2018. gada 14. februārī liedzot pieteicējam telefona zvanu žurnālistam (lietas 35. lapa).

Ar Pārvaldes priekšnieka p.i. 2018. gada 23. marta lēmumu Nr. 1/6-M/593/740 „Par iesniegumu apvienošanu un izskatīšanas termiņa

pagarināšanu” nolemts abus iesniegumu apvienot un izskatīt līdz 2018. gada 16. aprīlim (lietas 14. lapa). Savukārt attiecīgi ar Pārvaldes priekšnieka

2018. gada 16. aprīļa lēmumu Nr. 1/6-M/593/740 „Par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšu” un 2018. gada 16. maija lēmumu Nr. 1/6-

M/593/740 „Par iesnieguma izskatīšanas termiņa pagarināšu” iesniegumu izskatīšanas termiņš attiecīgi pagarināts līdz 16. maijam un pēc tam līdz

16. jūnijam (lietas 15., 16. lapa).

2018. gada 18. jūnijā Pārvaldes priekšnieka p.i. pieņēma lēmuma Nr. 1/6-M/593/740 „Par piemēroto sodu” (turpmāk – Lēmums), ar kuru

nolemts: 1) atzīt par tiesisku sākotnējo lēmumu, ņemot vērā Lēmumā norādīto precizējumu; 2) atzīt par tiesisku cietuma rīcību, 2018. gada 14. februārī

liedzot pieteicējam kārtējo telefonsarunu; 3) atteikt izdot administratīvo aktu par nemantiskā kaitējuma 1000 euro atlīdzināšanu (lietas 9.-12. lapa).

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējam ar sākotnējo lēmumu piemērotais sods atzīstams par tiesisku, pamatotu un samērīgu, kā arī tam ir saskatāms leģitīms mērķis.

[1.1.1] Likumdevējs notiesātajam ir paredzējis obligātu pienākumu būt pieklājīgam saskarsmē ar cietuma administrāciju, kā arī bez ierunām izpildīt

cietuma administrācijas likumīgās prasības, līdz ar ko notiesātajam nav tiesību būt nepieklājīgam saskarsmē ar cietuma darbiniekiem un aizskart

darbinieku godu un cieņu.

[1.1.2] Cietuma amatpersonas pieteicējam piedāvāja iepazīties ar noformēto ziņojumu un sniegt paskaidrojumu, uz ko pieteicējs nereaģēja, līdz ar

ko amatpersonas secināja, ka pieteicējs paskaidrojumu nesniegs. Pārvalde nav guvusi apstiprinājumu pieteicēja norādītajam, ka amatpersonas būtu viņu

nosaukušas par /Nosaukums A/ un /Nosaukums B/, nedodot iespēju sniegt paskaidrojumu par ziņojumā norādīto pārkāpumu.

[1.1.3] Pieteicēja pārkāpumu pierāda cietuma amatpersonu ziņojumi. Pārvaldei nav pierādījumu, kas liecinātu, ka cietuma amatpersonas būtu

apzināti sniegušas nepatiesas ziņas. Cietuma administrācijai nav un nevar būt subjektīvu interešu attiecībā pret ieslodzītajiem.

[1.1.4] No sākotnējā lēmumā ietvertās fabulas nav iespējams saprast, kādas pieteicēja darbības liecināja par pārkāpumu. Līdz ar to, nenorādot

pilnu faktu konstatējumu, sākotnējā lēmumā ir pieļauts procesuāls pārkāpums un ir nepieciešams precizēt sākotnējā lēmuma pamatojumu, norādot, ka

pieteicējs 2018. gada 30. janvārī plkst. 18.30, atrodoties kamerā Nr. /kamera///kamera/, saskarsmē ar cietuma administrācijas pārstāvjiem, izsakoties

„.. jūs cūkas tos svarus esat sterilizējuši, jums tikai cūkas barot nevis mani, dzīvnieki tādi ..” un „.. jūs tiešām esat cūkas un dzīvnieki ..” nebija pieklājīgs,

aizskāra brīvības atņemšanas iestādes darbinieku godu un cieņu. Tas, ka sākotnējā lēmumā nav norādīti vārdi, kas aizskāra amatpersonas, būtiski

nemaina iepriekš konstatēto. Arī pieteicējs sākotnējā lēmuma paskaidrojumu daļā norāda vārdus /Nosaukums A/, /Nosaukums B/, no kā secināms, ka

2018. gada 30. janvārī šādi vārdi tika izteikti.

[1.1.5] Piemērojot sodu, iestādei jāizdara lietderības apsvērumi par soda veidu un apmēru. Pieteicējs 2017. gadā bija pieļāvis divus soda

izciešanas režīma pārkāpumus, par kuriem vienu reizi disciplināri sodīts. Cietuma priekšnieks izvērtēja pieteicēja uzvedību, pārkāpuma raksturu un

smagumu, kā arī ņēma vērā to, ka pieteicējs ir pieļāvis rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu un pēc iepriekšējās disciplinārās sodīšanas nav guvis

mācību.

[1.2] Izpildot ar sākotnējo lēmumu piemēroto sodu, Cietuma administrācijas rīcība, 2018. gada 14. februārī liedzot pieteicējam kārtējo

telefonsarunu, atzīstama par tiesisku. Kodeksa 70. panta pirmās daļas 4. punkts, kas cita starpā noteic pieteicējam piemēroto sodu, papildus neatrunā, ar

kādiem abonentiem telefonsarunas tiek aizliegts veikt. Sākotnējā lēmuma apstrīdēšana tā darbību neaptur.

[1.3] Tā kā sākotnējais lēmums un cietuma administrācijas rīcība ir tiesiska, tad nav tiesiska pamata izvērtēt pieteicēja prasījumu par nemantiskā

kaitējuma atlīdzinājumu.

[2] 2018. gada 5. jūlijā Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts pieteicēja pieteikums, kas pamatots ar turpmāk norādītiem

argumentiem.

[2.1] Pārvalde ir ignorējusi un nav pārbaudījusi pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumos norādīto, bet ir vienpusēji uzklausījusi cietuma administrācijas

viedokli, Lēmumā lavierējot starp tiesību principiem un izrakstot no konteksta būtiskāko. Pārvalde izmanto pieteicēja īpaši pakļautās personas statusu un

ierobežotās iespējas kaut ko pierādīt, nostājoties cietuma administrācijas pusē un atriebjoties pieteicējam par viņa iepriekšējām sūdzībām. Ir

acīmredzams, ka cietuma administrācija ir pieļāvusi kļūdas.

[2.2] Ja pieteicējs Lēmumā norādītās aizskarošās frāzes tiešām ir izteicis, tad rodas jautājums, kāpēc tās nav norādītas sākotnējā lēmumā, tādējādi

atņemot pieteicējam tiesības zināt, par ko viņš tiek sodīts. Turklāt pieteicēja it kā izteiktās frāzes ir neloģiskas un nesakarīgas, kas liecina par to, ka

pieteicējs šādas frāzes nav lietojis. Konkrētā situācija izveidojās, kad pieteicējam aizskarošā veidā tika izsniegta necilvēcīga uztura norma, līdz ar ko

pieteicējs amatpersonai pajautāja, vai tā uzskata pieteicēju par cūku vai citu dzīvnieku, ko naidīgā amatpersona pavērsa pret pieteicēju. Tāpat pieteicējs

izteica piezīmi arī par netīriem svariem, kas amatpersonai nepatika.

[2.3] Pieteicējs no paskaidrojuma sniegšanas neattiecās. Neviena amatpersona pie pieteicēja nepienāca un paskaidrojumu sniegt nepiedāvāja.

[2.4] Lēmumā norādītajam, cik reizes iepriekš pieteicējs nesekmīgi zvanījis medijiem, šajā lietā nav nozīmes. Pieteicējs zvanu žurnālistam un

televīzijas raidījumam lūdza un tas pieteicējam tika apsolīts vēl pirms soda piemērošanas.

[3] Pārvalde tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem, papildus

paskaidrojot, ka kritiski ir vērtējams pieteicēja norādītais par to, ka pirms sākotnējā lēmuma pieņemšanas viņam netika dota iespēja sniegt

paskaidrojumu. Ja minētais atbilstu patiesībai, būtu loģiski, ka pieteicējs to būtu norādījis sākotnējā lēmumā fiksētajā paskaidrojumā.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādīto, savukārt Pārvaldes pārstāvis pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteicēja pieteikums ir

noraidāms.

[6] Atbilstoši Kodeksa 9. pantā noteiktajam personām, kuras izcieš sodu, ir tostarp likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem.

Saskaņā ar Kodeksa 41. panta pirmo daļu viens no režīma pamatnoteikumiem brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesātajiem noteikto pienākumu precīza

bezierunu izpilde.

Brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību noteic Noteikumi Nr. 423. Šo noteikumu 44.6. apakšpunkts paredz notiesātajiem pienākumu būt

pieklājīgiem saskarsmē ar citiem notiesātajiem, administrācijas pārstāvjiem un apmeklētājiem, sastopoties ar brīvības atņemšanas iestādes darbiniekiem

vai amatpersonām, kuras apmeklē brīvības atņemšanas iestādi, sveicināt viņus pieceļoties, uzrunāt ar „jūs” un lietot vārdu „kungs” („kundze”). Ja

notiesātos kamerā apmeklē brīvības atņemšanas iestādes administrācija, notiesātie nostājas norādītajā vietā, un kameras dežurants ziņo par notiesāto

skaitu kamerā.

Pieteicējam sods piemērots par to, ka pieteicējs saskarsmē ar cietuma administrācijas pārstāvjiem nav ievērojis šo noteikumu 44.6. apakšpunkta

prasības, proti, aizliegumu lietot lamuvārdus.

Kā paredz Kodeksa 70. panta ceturtās daļas 1. punkts, tad iestādes darbinieku cieņas un goda aizskaršana atzīstama par rupju soda izciešanas

režīma pārkāpumu.

Ievērojot norādīto, tiesai izskatāmās lietas ietvaros jāpārbauda, vai pieteicējs 2018. gada 30. janvārī saskarsmē ar cietuma administrācijas

pārstāvjiem lietoja lamuvārdus, tādējādi aizskarot viņu godu un cieņu un pieļaujot rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu, kā arī vai secīgā cietuma

administrācijas rīcība, aizliedzot pieteicējam kārtējo telefonsarunu, konkrētajos apstākļos atzīstama par tiesisku.

[7] Pārbaudot lietā esošos pierādījumus attiecībā uz pieteicēja pieļauto soda izciešanas režīma pārkāpumu, tiesa konstatē un secina turpmāk

norādīto.

[7.1] 2018. gada 30. janvārī cietuma Uzraudzības daļas vecākais uzraugs /pers. G/ sastādīja ziņojumu „Par ieslodzītā disciplīnas pārkāpumu”, kurā

norādīts, ka pieteicējs 2018. gada 30. janvārī pulksten 18.30, atrodoties kamerā Nr. /kamera///kamera/, aizskāra cietuma darbinieka godu un cieņu,

izsakot lamuvārdus. Atzilstoši ziņojumā norādītajam pieteicējs par norādīto sniegt paskaidrojumu atteicās (lietas 37. lapa).

2018. gada 30. janvārī sastādītos divos papildu ziņojumos /pers. G/ norādīja, ka 2018. gada 30. janvārī pulksten 18.30 pieteicējs vakariņu

dalīšanas laikā izrādīja neapmierinātību par ēdiena kvalitāti un daudzumu, sakot: „Ko jūs man te taisās dot, te ir norma, dodiet man visu atsevišķi, lai es

redzu, cik daudz iedodat”. Pēc tam tika paņemti svari ēdiena nosvēršanai, ko ieraugot, pieteicējs sāka lamāties: „Jūs, cūkas, tos svarus esat sterilizējuši,

jums tikai cūkas barot, nevis mani, dzīvnieki tādi, lai medmāsa nāk un notīra tos svarus, jūs tos svarus turat tualetē, tagad gribat, lai man piemetās

skrejamais, jūs tiešām esat cūkas un dzīvnieki”. Pieteicējam par lamuvārdu lietošanu tika aizrādīts, viņš brīdināts, ka tiks sastādīts ziņojums, bet pieteicējs

turpināja lamāties. Par pārkāpumu paskaidrojumu rakstīt pieteicējs atteicās (lietas 39., 40. lapa).

Savukārt 2018. gada 21. aprīlī sastādītā ziņojumā /pers. G/ papildus norādīja, ka brīdī, kad pieteicējam aizrādīts par lamāšanos, pie kameras

pienāca arī uzraugs /pers. H/. Pieteicējs turpināja skaļā balsī lamāties un izteikt apvainojumus amatpersonām. Pēc ziņojuma sastādīšanas ap pulksten

18.45 /pers. G/ kopā ar uzraugu /pers. I/ atvēra pieteicēja kameras durvis, iepazīstināja pieteicēju ar sastādīto ziņojumu un izskaidroja pārkāpuma būtību.

Pieteicējs neko neatbildēja, no galda nepiecēlās, bet tikai skatījās amatpersonu virzienā, nereaģējot arī uz piedāvājumu rakstīt paskaidrojumu. Tad, kad

/pers. G/ vēlas uzsākt sarunu ar pieteicēju, viņš bieži neatbild un ar viņu nerunā (lietas 42. lapa).

[7.2] 2018. gada 30. janvārī cietuma Uzraudzības daļas uzraugs /pers. I/ sastādīja ziņojumu, kurā norādīts, ka 2018. gada 30. janvārī pulksten

18.30 pieteicējs vakariņu dalīšanas laikā izrādīja neapmierinātību par ēdiena daudzumu, sakot: „Ko jūs man te dosiet, šeit ir norma, dodiet man visu

atsevišķi, lai redzu, cik daudz iedodat”. Pēc tam tika paņemti svari ēdiena nosvēršanai, ko ieraugot, pieteicējs sāka lamāties: „Jūs, cūkas, tos svarus esat

sterilizējuši un sertificējuši, jūs tos svarus turat tualetē, lai medmāsa nāk un notīra tos svarus, jūs tikai tualetē podus mazgāt drīkstat, citu neko jūs

nemākat” (lietas 38. lapa).

Savukārt 2018. gada 21. aprīlī sastādītā ziņojumā /pers. I/ papildus norādīja, ka pieteicējs izrādīja neapmierinātību gan par ēdiena kvalitāti, gan

daudzumu, skaļā balsī pieprasot, lai griķus un zivs kotleti neliek kopā, sakot: „Ko jūs man te taisāties dot, te ir norma?”. Dzirdot sarunu paaugstinātā tonī

un pieteicēja pārmetumus, pie kameras pienāca arī uzraugs /pers. H/. Kad ēdiena dalītājs paņēma svarus, pieteicējs tupināja izrādīt neapmierinātību un

sāka lamāties: „Jūs, cūkas, tos svarus esat sterilizējuši, jums tik cūkas barot, nevis mani, dzīvnieki tādi. Lai medmāsa nāk un notīra tos svarus. Jūs tos

svarus turat tualetē, tagad gribat, lai man piemetas skrejamais, jūs tiešām esat cūkas un dzīvnieki. Jums tualetes tīrīt, nevis ar cilvēkiem strādāt”. /pers. G/

pieteicējam aizrādīja, ka par lamuvārdu lietošanu var tikt sastādīts ziņojums. Ap pulksten 18.45 /pers. G/ ieradās pie pieteicēja, lai viņu iepazīstinātu ar

ziņojumu par disciplīnas pārkāpumu. /pers. G/ aicināja pieteicēju iepazīties ar minēto ziņojumu, uz ko pieteicējs nekādi nereaģēja, līdz ar ko /pers. G/

informēja pieteicēju par ziņojuma saturu un būtību, norādot, ka amatpersonu uzrunāšana par cūkām un dzīvniekiem ir godu aizskaroša. Pieteicējs neko

neatbildēja un uz aicinājumu ar ziņojumu iepazīties neatsaucās (lietas 41. lapa).

[7.3] Pieteicējs gan savās sūdzībās Pārvaldei, gan pieteikumā tiesai norāda, ka par cūku un dzīvnieku cietuma amatpersonas ir nosaukušas tieši

pieteicēju, proti, ka tieši pieteicēja gods un cieņa esot tikusi aizskarta. Pieteicējs uzskata, ka cietuma amatpersonas tā rīkojas speciāli, jo pieteicējs nav

apmierināts ar ēdināšanu un rakstījis par to sūdzības.

Nav strīda, ka pieteicējs tiešām rakstījis sūdzības par ēdiena kvalitāti, taču tiesa no lietas materiāliem nekonstatē, ka tas būtu pamatots iemesls, lai

pret pieteicēju sastādītu nepamatotus ziņojumus. Pieteicējs strīdu ar cietuma amatpersonām 2018. gada 30. janvārī bija uzsācis tieši dēļ pasniegtā ēdiena.

Kā redzams no pieteicēja 2018. gada 4. februāra iesnieguma Pārvaldei (lietas 60.-63. lapa), pieteicējs pauž neapmierinātību ar ēdiena daudzumu un

kvalitāti. Nav strīda, ka pieteicējam ir tiesības pārliecināties, vai pasniegtais ēdiens atbilst paredzētajām normām, tāpat pieteicējam arī ir tiesības palūgt, lai

ēdiena daudzums tiktu nosvērts, ja pieteicējam ir pamatotas šaubas par izsniegtās porcijas svaru, taču tam nav jānotiek konfliktējošā un aizskarošā veidā.

Tiesai nav pamata neticēt divu amatpersonu ziņojumiem par notikušo situāciju. Tai pat laikā tiesa ir skrupulozi iepazinusies ar pieteicēja aprakstīto

situācijas skaidrojumu, tomēr neatzīst to par ticamu, jo jāņem vērā, ka pieteicējs pēc notikušā ir ieinteresēts sniegt tādu skaidrojumu, kas būtu pieteicēja

interesēs.

Tiesai nav pamata neticēt amatpersonas norādītajam, ka pieteicējs ir atteicies rakstīt paskaidrojumu par notikušo, tai pat laikā nevar piešķirt

ticamību pieteicēja norādītajam, ka viņš nav zinājis par ziņojuma sastādīšanu, jo no pieteicēja 2018. gada 4. februāra iesnieguma Pārvaldei ir secināms,

ka pieteicējs ir informēts par ziņojuma sastādīšanu.

[7.4] Tiesai nav arī pamata piešķirt ticamību pieteicēja norādītajam, ka ziņojums par viņu uzrakstīts speciāli. Kā redzams no lietā esošās izziņas par

pieteicēja disciplinārsodiem (lietas 43. lapa), pieteicējam pirms šī disciplinārsoda ir bijis piemērots viens disciplinārsods par rīcību 2017. gada 11. jūlijā.

Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka par pieteicēja rīcību regulāri tiktu sastādīti ziņojumi un piemēroti disciplinārsodi.

[7.5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 154. panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

taisnības principiem.

Konkrētajā gadījumā tiesa ir izvērtējusi lietas materiālos esošos ziņojumus, pieteicēja saraksti ar Pārvaldi, kā arī pieteicēja tiesai sniegtos

paskaidrojumus kopsakarā un atzinusi, ka nav pamata apšaubīt amatpersonu sniegtos ziņojumus. Proti, tiesai nav pamata pieņemt, ka lietā konstatētie

apstākļi liecinātu par nepamatotu ziņojumu sastādīšanu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ir pierādīts tas, ka tieši pieteicējs abas amatpersonas ir nosaucis par

cūkām un dzīvniekiem, tādējādi aizskarot to godu un cieņu.

Kā jau tiesa norādīja iepriekš, pieteicējam ir tiesības pārliecināties par pasniegtā ēdiena kvalitāti, taču pieteicējam jāņem vērā, ka personas, kas

ēdienu pasniedz, pasniedz to visiem ieslodzītajiem vienādi un šīs personas nav tieši atbildīgas par konkrētajā dienā pasniegtā ēdiena veidu, lai pieteicējam

būtu pamats uzsākt strīdu ar šīm amatpersonām, aizskarot to godu un cieņu.

[8] Lēmumā secināts, ka sākotnējā lēmumā ir pieļauts procesuāls pārkāpums, proti nav norādīts pilns faktu konstatējums.

Nav strīda, ka administratīvais akts savu galīgo noformējumu iegūst tieši pēc tam, kad administratīvo aktu ir izdevusi augstāka iestāde pēc

apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas. Tādējādi augstākā iestāde drīkst novērsts tās nepilnības sākotnējā lēmumā, lai administratīvais akts savā galīgā

noformējumā būtu pamatots un adresātam saprotams.

Konkrētajā gadījumā gan jāņem vērā, ka sākotnējais lēmums tiek izpildīts nekavējoties, līdz ar to nevar būt pieļaujama situācija, ka izpildot

sākotnējo lēmumu, pieteicējs nezinātu, par kādu pārkāpumu tas tiek izpildīts. Tai pat laikā tiesai nav šaubu, ka pieteicējs, saņemot sākotnējo lēmumu,

bija informēts, par kādu pārkāpumu disciplinārsods tiek piemērots, jo, pirmkārt, tiesa neapšauba, ka pieteicējs bija informēts par ziņojuma sastādīšanu,

otrkārt, no pieteicēja paskaidrojuma, ko viņš rakstījis brīdī, kad ticis iepazīstināts ar sākotnējo lēmumu, viennozīmīgi secināms, ka pieteicējs ir bijis

informēts, kādu vārdu lietojums ir bijis par pamatu, lai uzskatītu, ka pieteicējs ir aizskāris amatpersonu godu un cieņu.

Tas, ka sākotnējā lēmumā ir norādīts tikai tas, ka pieteicējs nav bijis pieklājīgs saskarsmē ar administrācijas pārstāvjiem un aizskāris brīvības

atņemšanas iestādes darbinieku godu un cieņu, pēc būtības ir pietiekams formulējums, ja pieteicējs ir iepazīstināts ar sākotnējam lēmumam pievienoto

ziņojumu vai viņam ir izskaidrots, kāda tieši rīcība bijusi nepieklājīga, proti, kādi vārdi ir uzskatīti par nepieklājīgiem un godu un cieņu aizskarošiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 72. panta pirmajai daļai iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas

pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Lēmumā šī norma izmantota, lai precizētu sākotnējo lēmumu, kas, tiesas ieskatā, nav pamatoti, jo tiesību norma pieļauj acīmredzamu kļūdu

labošanu, piemēram, nepareizs vārds vai zemesgabala numurs, saskaitīšanas kļūda, vārdu vai burtu izlaidums. Par pārrakstīšanās kļūdu uzskatāma arī

neprecīza terminoloģijas un nepareiza vārdu lietošana, kļūdas datorprogrammā, kā arī neveikls, grūti saprotams izteikums. Savukārt nepareiza apstākļu

novērtēšana vai nepietiekama administratīvā akta motivācija nevar tikt uzskatīta par šādu kļūdu un nevar tikt labota, pamatojoties uz komentējamo pantu

(sk. J.Briede 72. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Briede J. (Zin. red.) Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2013, 717. lpp.).

Tā kā tiesai nav šaubu, ka pieteicējs sākotnējā lēmuma saņemšanas brīdī bija informēts par kādu tieši rīcību disciplinārsods tiek piemērots,

nepareiza Administratīvā procesa likuma 72. panta pirmās daļas piemērošana Lēmumā neietekmē Lēmuma tiesiskumu kopumā.

[9] Saskaņā ar Kodeksa 71. panta pirmo daļu, uzliekot sodu, ievēro, kādos apstākļos pārkāpums izdarīts, notiesātā uzvedību pirms

pārkāpuma, agrāk uzlikto sodu skaitu un raksturu, kā arī viņa paskaidrojumus par pārkāpuma būtību. Uzliktajam sodam jāatbilst notiesātā izdarītā

pārkāpuma smagumam un raksturam.

Pieteicējam konkrētajā gadījumā par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumu piemērots kārtējās telefonsarunas aizliegums. Šāds soda veids

piemērots, ņemot vērā to, ka pieteicējs, atrodoties cietumā, neskaitot izskatāmo gadījumu, ir pieļāvis divus disciplinārpārkāpumus, proti, 2017. gada

25. maijā pieteicējs tīši bojāja cietuma īpašumu, ar tabureti sitot pa kameras durvīm, par ko pieņemts lēmums veikt pārrunas un nesodīt, savukārt

2017. gada 11. jūlijā pieteicējs atteicās izpildīt likumīgu prasību tikt pārvietotam uz kameru, kā arī nebija pieklājīgs saskarsmē ar darbiniekiem un lietoja

necenzētus vārdus, par ko pieteicējam izteikts rājiens (lietas 43. lapa). Tāpat ņemts vērā, ka saskaņā ar Kodeksa 70. panta ceturtās daļas 1. punktu

iestādes darbinieku cieņas un goda aizskaršana ir uzskatāma par rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa pieteicējam piemēroto disciplinārsodu – kārtējās telefonsarunas aizliegumu – atzīst par atbilstošu un samērīgu pieteicēja

izdarītajam soda izciešanas režīma prasību pārkāpumam.

[10] 2018. gada 15. janvārī cietumā saņemts pieteicēja iesniegums ar lūgumu atļaut pieteicējam steidzamu bezlimita telefona zvanu televīzijas

raidījumam „4. studija” un žurnālistam /pers. L/, jo pieteicējs vēlas sniegt interviju. Uz iesnieguma cietuma amatpersona norādījusi: „Neiebilstu” (lietas

46. lapa).

2018. gada 14. februārī pieteicējam kārtējā telefonsaruna tika liegta tieši dēļ sākotnējā lēmumā piemērotā disciplinārsoda, kas pieteicējam arī

izskaidrots rakstveidā, proti, 2018. gada 20. februārī cietuma priekšnieka p.i. sniedza pieteicējam atbildi Nr. 10/7-M-2764 „Par iesnieguma izskatīšanu”,

kurā norādīja, ka pieteicējam ar sākotnējo lēmumu tika piemērots sods – aizliegt kārtējo telefonsarunu. Tā kā atbilstoši Kodeksa 50.4 panta devītās

daļas 4. punktam pieteicējam ir tiesības izmantot vienu telefonsarunu mēnesī, telefonsaruna ar žurnālistu šajā mēnesī pieteicējam netiek nodrošināta (lietas

45. lapa).

Līdz ar to cietuma administrācijas rīcība, 2018. gada 14. februārī liedzot pieteicējam kārtējo telefonsarunu, ir saistīta ar sākotnējā lēmuma izpildi un

ir atzīstama par tiesisku.

[11] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92. pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai

personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un

Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts

pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Tā kā tiesai nav pamata uzskatīt, ka Lēmums vai cietuma administrācijas rīcība, 2018. gada 14. februārī liedzot pieteicējam kārtējo telefonsarunu, ir

prettiesiska, nav pamata uzskatīt, ka pieteicējam būtu radīts nemantisks kaitējums.

[12] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai

daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs

triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa sprieduma norakstu nosūta tiesu izpildītājam izpildei.

Pieteicējs ar tiesneses 2018. gada 16. jūlija lēmumu ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā. Līdz ar to

pieteicējam uzliekams par pienākumu atmaksāt valstij valsts nodevu 30 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Sodu izpildes kodeksa 71. panta piekto daļu, Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu, 246.-251., 289.-

291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka p.i. 2018. gada 18. jūnija lēmuma Nr. 1/6-M/593/740 „Par piemēroto

sodu” un Liepājas cietuma administrācijas rīcības, 2018. gada 14. februārī liedzot /pers. C/ kārtējo telefonsarunu, atzīšanu par prettiesisku un pienākuma

uzlikšanu Ieslodzījuma vietu pārvaldei atlīdzināt /pers. C/ nemantisko kaitējumu 1000 euro.

Uzlikt par pienākumu /pers. C/, personas kods /personas kods/, atmaksāt valstij valsts nodevu 30 euro triju mēnešu laikā no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese K.Brokane