Court orders full debt collection for apartment management fees and converts Latvian Lats to Euro using fixed exchange rate.

Lietas Nr. C20301413

Lietas arhīva Nr. C-0700-14/16

SPRIEDUMS

L AT V IJAS R E P U B L IK AS V ĀR D Ā

Liepājā, 2014.gada 22.janvārī

Liepājas tiesa

Šādā sastāvā: tiesnese Liena Jansone

Ar tiesas sēžu sekretāri Evitu Rukmani

Piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. C/, atbildētājai /pers. D/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu. Izskatot

lietu, tiesa

ko nsta tē ja

prasītāja cēlusi prasību pret atbildētāju, kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai apsaimniekošanas un komunālo

maksājumu parādu Ls 1535,22, likumiskos procentus Ls 14,60, nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 226,99 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kā arī lūdz noteikt prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no

nesamaksātās parāda pamatsummas. Prasība pamatota uz Civillikuma 1432., 1587., 1756., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma

10., 13.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2006.gada 15.jūlija pirkuma līgumu, atbildētājai /pers. D/ pieder dzīvokļa īpašums

/adrese/, kurš sastāv no divām istabām ar kopējo platību 50 m 2. Māju/adrese/ apsaimniekoja SIA ,,Karosta”, bet kopš 2010.gada

1.septembra SIA „Karosta” tika reorganizēta un pievienota SIA „Vecliepāja”, kurai nomainīja nosaukumu uz SIA „Liepājas namu

apsaimniekotājs”. Minētajā dzīvokļa īpašumā atbildētāja ir deklarējusies 2003.gada 16.aprīlī, un 2006.gada 8.septembrī noslēdza

dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu ar SIA ,,Karosta”.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nepildot savus dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kas noteikti Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantā,

kā arī dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 5.3.punktu, kurā noteikts, ka īpašnieks veic rēķinu

apmaksu līdz katra mēneša 20.datumam.

Atbildētāja nepilda savas saistības, lai gan viņai ir nodrošināta dzīvojamās mājas apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos

pakalpojumus. Atbildētāja parādu nav nomaksājusi, un uz 2013.gada 30.jūniju tas sastāda Ls 1549,82, tai skaitā pamatparāds Ls

1535,22 un likumiskie procenti Ls 14,60.

Atbildētājas parāds izveidojies par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 30.jūnijam un rēķinos sākot ar 2010.gada

1.oktobri ir sākts aprēķināt likumiskos procentus

Prasītāja norāda, ka 2012.gada 2.maijā un 2013.gada 30.oktobrī ar atbildētāju tika noslēgti līgumi par parāda samaksu uz 6

mēnešiem, bet atbildētāja līgumus par parāda samaksu nepildīja.

2013.gada 27.decembrī prasītāja tiesā iesniegusi pieteikumu par pieauguma pievienošanu, kurā norādīts, ka laika periodā no

2013.gada 30.jūnija līdz 2013.gada 30.novembrim parāds ir pieaudzis par Ls 116,26, atbildētājai par šo laika periodu izsniegti rēķini

kopsummā par Ls 186,25, savukārt atbildētāja par šo laika periodu ir veikusi maksājumus Ls 70 apmērā. Tādējādi atbildētājas

kopējais parāds prasītājai uz 2013.gada 30.novembri ir Ls 1666,08, kuru veido komunālo un apsaimniekošanas pakalpojumu

pamatparāds par laika periodu no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 30.novembrim Ls 1666,08. Līdz ar to, ņemot vērā

aprēķināto pieaugumu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu Ls 1666,08,

nomaksātos tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 226,99 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30, kā arī lūdz noteikt

prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību tiesai nav sniegusi.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja un sniedza paskaidrojumus pēc prasības pieteikumā un tā papildinājumos

norādītajiem motīviem un pamatiem, papildus paskaidrojot, ka neraugoties uz apstākli, ka pušu noslēgtajā Dzīvojamās mājas

kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 5.8.punktā ir paredzētas prasītājas tiesības maksājumu par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu un sniegtajiem pamatpakalpojumiem kavējuma gadījumā aprēķināt līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās kavējuma

summas, prasītāja šo tiesību neesot izmantojusi, bet par maksājumu kavējumu veikusi likumisko nokavējuma procentu apmēru.

Neraugoties uz apstākli, ka rēķinos, kas tika piestādīti atbildētājai ir bijis norādīts arī līgumsods, sniedzot prasību tiesā līgumsods ir

aizstāts ar likumiskajiem procentiem, veicot attiecīgi arī parāda pamatsummas parāda pārrēķinu par visu laika posmu no 2008.gada

1.decembra līdz 2013.gada 30.novembrim.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību atzina pilnībā, vienlaikus paskaidrojot, ka nepiekrīt rēķinos norādītā līgumsoda aprēķinam. Attiecībā uz

prasītājas veiktajiem parāda aprēķiniem, kas iesniegti tiesā, atbildētāja pamatotus iebildumus necēla.

Novērtējusi prasību, lietā esošos rakstveida pierādījumus, kā arī uzklausot pušu sniegtos paskaidrojumus, tiesa uzskata, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar likuma Par dzīvokļu īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.pantu, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir

piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt šī paša likuma 12.pantā

noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz [..] izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī [..] atlīdzību pārvaldniekam par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā; Dzīvokļa īpašnieks norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu

īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt saskaņā ar šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Izraksts no Zemesgrāmatas nodalījuma (lietas 15.-16.lapa) apliecina, ka atbildētājai 2006.gada 10.augustā ir reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli, kas atrodas /adrese/

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu, dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu.

Dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 9-12.lapa) apliecina, ka 2006.gada 8.septembrī

pamatojoties starp atbildētāju un SIA „Karosta” ir noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums,

ar kuru SIA „Karosta” ir apņēmusies apsaimniekot atbildētājas īpašumā esošās dzīvojamās mājas /adrese/kopīpašuma 500/36834

domājamās daļas, savukārt atbildētāja ir apņēmusies segt ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos izdevumus

proporcionāli viņas īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas lielumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2010. gada 1. septembra lēmums (lietas 33.lapa) apliecina, ka SIA „Karosta” reorganizācijas

ietvaros ir pievienota SIA ”Vecliepāja”, kurai pēc reorganizācijas ir mainīts nosaukums uz SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”.

Līdz ar to ir atzīstamas prasītājas - SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.pantu, apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves

atkritumu izvešana ir attiecināma uz obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 5.3.punktu atbildētājas pienākums ir

norēķināties ar prasītāju par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, un atbildētājai maksājumi par mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu jāveic līdz katra mēneša 20.datumam (lietas 9.-12. lapa).

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav veikusi likumā „Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamās mājas

kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumā noteiktās saistības, lai gan viņai ir nodrošināta dzīvojamās mājas

apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus.

Parāda aprēķins (lietas 38.-39.lapa) apliecina, ka atbildētāja laika posmā no 2008.gada 1.decembra līdz 2013.gada 30.novembrim

nav veikusi apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem apmaksu pilnā apmērā, kā rezultātā

atbildētājas parāds prasītājai par neapmaksātajiem mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir Ls 1666,08. Bez

tam, saskaņā ar parāda aprēķinu, tajā nav iekļauts līgumsods par savlaicīgi neveiktajiem maksājumiem, bet ar 2010.gada 1.oktobri ir

veikts likumisko procentu aprēķins.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav apstrīdējusi

prasītājas veiktos parāda summas aprēķinus un nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka viņa ir samaksājusi prasībā

norādītos maksājumus lielākā apmērā, nekā norāda prasītāja. Lietā arī nav strīda par to, ka atbildētājai ir bijusi nodrošināta iespēja

izmantot pamatpakalpojumus un prasītāja ir veikusi kopīpašuma apsaimniekošanu. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā

norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētājas parādu prasītājas norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi: samaksātā valsts nodeva – Ls 226,99, ar prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi - Ls 3,30.

Savukārt saskaņā Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja valsts labā piedzenami prasītāja nesegtie tiesas izdevumi – valsts

nodeva Ls 4,65 un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 0,70 apmērā (1.

lietas lapa).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā

norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantam, tiesa nosaka prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja procentus– 6 % gadā no

piedzītās parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.pantu, atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā

pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz euro, ievērojot Padomes noteikto

maiņas kursu. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu

konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no

konvertētajām sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta

kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu.

Saskaņā ar Eiropas Ekonomikas un finanšu lietu padomes (ECOFIN) 2013. gada 9. jūlija lēmumu par Latvijas pilntiesīgu dalību

Ekonomikas un monetārajā savienībā no 2014.gada 1. janvāra, atceļot līdz šim spēkā bijušo "atliktās dalības" statusu lata kurss

attiecībā pret eiro – 0.702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro (Padomes noteiktais maiņas kurss).

Līdz ar to, nosakot piedzenamo naudas summu apmēru, ir veicams latu pārrēķins uz eiro, ievērojot neatsaucami fiksēto euro maiņas

kursu 0,702804, un dalot ar šo skaitli latos noteiktās piedzenamās summas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 189.pantu - 193.pantu, 195.pantu, 204.1 pantu, tiesa

no sp ri e d a

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42103004583,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu EUR 2370,62 (divi tūkstoši trīs simti septiņdesmit euro un 62 centi) (Ls

1666,08), tiesas izdevumus EUR 327,67 (trīs simti divdesmit septiņi euro un 67 centi) (Ls 230,29).

Samaksa veicama SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42103004583, norēķinu kontā

Nr. LV70UNLA0050003813922, kas atvērts AS „SEB banka”.

Noteikt SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, reģistrācijas Nr.42103004583, tiesības saņemt no /pers. D/, /personas kods/, par laiku

līdz sprieduma izpildei vai dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas Civillikuma 1763.pantā norādītie

apstākļi, procentus – 6 % apmērā gadā no piedzītās parāda pamatsummas – EUR 2370,62.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu EUR 6,62 (seši euro un 62 centi) (Ls 4,65), kas jāiemaksā kontā:

Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis – lieta Nr. C20301413,

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1 (viens euro) (Ls 0,70), kas jāiemaksā kontā: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,

konta Nr.LV51TREL2190458019000 maksājuma mērķi norādot: kods 21499 lieta Nr.20301413.

Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, sūdzību iesniedzot

Liepājas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Jansone