Court orders debt collection for management and utility fees owed by a new owner of a condominium unit.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the payment of approximately 5,642 euros in management and utility fees. The plaintiff proved the defendant utilized services since May 2009 without paying, and the defendant accepted ownership through inheritance. Consequently, the court ruled that the defendant is liable for the debt despite the property not yet being registered in the land registry.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law on Condominium Ownership s. 8, 12; Civil Procedure Law s. 41, 44, 193: A condominium owner who utilizes services is liable for fees regardless of land registry registration status, and debt obligations transfer to heirs upon inheritance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33459213
Lietas arhīva Nr. C-0648-15/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 29.janvārī
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Lipska
ar sekretāri /pers. B/,
piedaloties advokātei I.Dūrītei,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “DIENVIDU NAMS 72” prasībā pret /pers. E/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 13.septembrī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “DIENVIDU NAMS 72” cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. E/ par
parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2006.gada janvārī starp prasītāju un dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašniekiem noslēgts dzīvojamās mājas pilnvarojuma
līgums, ar kuru dzīvojamā māja nodota prasītājas apsaimniekošanā.
Dzīvokļa īpašums Nr. 19, /adrese/ piederējis /pers. F/. 2006.gada 1.augustā starp prasītāju un /pers. F/ noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 652.
Līguma 4.punkts noteic, ka maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu dzīvokļa īpašniekiem jāsamaksā par katru mēnesi līdz
nākamā mēneša 25.datumam. Komunālie maksājumi jāmaksā tādā pašā kārtībā. Maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu
proporcionāli no aizņemtās kopējās platības noteikta 0,20 lati par 1 m2 . Saskaņā ar vienošanos no 2007.gada 1.maija apsaimniekošanas maksa
palielināta par 0,10 latiem par vienu kvadrātmetru. Dzīvokļa kopējā platība ir 59,79 m2, līdz ar ko apsaimniekošanas maksa mēnesī ir 17,94 lati.
2009.gada 22.maijā dzīvokļa īpašniece /pers. F/ mirusi. 2011.gada 10.augustā prasītāja notārei, kas ved mantojuma lietu, iesniegusi kreditora
pretenziju. 2013.gada 30.jūlijā mantojuma tiesībās uz /pers. F/ atstāto mantojumu apstiprinājies viņas dēls /pers. E/.
Kopš 2009.gada aprīļa mēneša par dzīvokli maksājumi nav veikti, kaut gan dzīvoklis lietots un izmantoti komunālie pakalpojumi.
Uz 2013.gada 8.jūniju aprēķināts parāds 3522,71 lati, tajā skaitā 932,88 lati apsaimniekošanas maksas parāds un 2589,83 lati komunālo
maksājumu parāds.
No mantojuma apliecības konstatējams, ka atbildētājs mantojis dzīvokļa īpašumu Nr. 19, /adrese/. Lai gan atbildētāja īpašuma tiesības nav
reģistrētas zemesgrāmatā, viņš, pieņemot mantojumu, uzņemies arī parādsaistības.
Pamatojoties uz Civillikuma 382., 701., 705.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, prasītāja lūgusi
tiesu piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanas maksas 932,88 latu un komunālo maksājumu 2589,83 latu parādu, kopā piedzīt 3522,71 latus, un
tiesāšanās izdevumus.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Ielūkojoties Vienotās migrācijas informācijas sistēmā, noskaidrots, ka atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas. Par tiesvedību atbildētājs
informēts, nosūtot pavēsti uz atbildētāja dzīvesvietu, kuru norādījusi prasītāja, un aicinot ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kas atbilst
Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā un 59.panta pirmajā daļā noteiktajam.
Tiesas sēdē dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “DIENVIDU NAMS 72” pārstāve uzturēja prasību. Paskaidroja, ka šobrīd atbildētājs
vairs nav dzīvokļa īpašnieks.
/pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis.
Tiesa atzinusi par iespējamu skatīt lietu atbildētāja prombūtnē, jo par tiesvedību atbildētājs informēts, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta
piektajā daļā un 59.panta pirmajā daļā noteiktajam.
Motīvu daļa
Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.
Ar zemesgrāmatas nodalījuma izdruku (lietas 18.lapa) apstiprinās, ka īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/, Salaspilī nostiprinātas
/pers. F/.
/pers. F/ mirusi /miršanas datums/(lietas 22.lapa).
Dzīvojamās mājas /adrese/dzīvokļu īpašnieki 2006.gada janvārī noslēguši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu, ar kuru uzdevuši,
apņemoties segt pārvaldnieka izdevumus un maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai “DIENVIDU NAMS
72”, savukārt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība “DIENVIDU NAMS 72” apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/.
Mantojuma tiesībās uz /pers. F/ mantojumu, tostarp dzīvokļa īpašumu Nr. /adrese/, 2013.gada 30.jūlijā apstiprināts /pers. F/ dēls /pers. E/, kas ir
atbildētājs lietā (lietas 25.lapa). Atbildētājs īpašuma tiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā reģistrējis 2013.gada 3.septembrī.
Atbilstoši Civillikuma 701.pantam ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar
viņa personu, pāriet uz mantinieku. Juridiskajā literatūrā norādīts: “mantojuma iegūšana saistīta ar gribas izteikšanu pieņemt mantojumu. Faktiska mantas
iegūšana valdījumā var notikt arī vēlāk, taču, ja mantinieks mantojumu pieņem, mantojums pāriet viņa īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi. Tātad
mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no
mantojuma atklāšanās laika. Ar to tiek nodrošināta īpašuma tiesību nepārtrauktība” (Z.Gencs. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs. - Rīga: Tiesu
nama aģentūra, 2002, 16.lpp.).
Minētais izriet arī no Civillikuma 1034.panta, kurā noteikts, ka ar īpašnieka nāvi īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem.
Civillikuma 994.panta pirmā daļa noteic, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās, taču
minētais nenozīmē, ka atbildētājs, kurš ieguvis īpašumu mantošanas ceļā, nav varējis lietot šo īpašumu līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Ievērojot minēto, lai arī atbildētājs īpašuma tiesības uz dzīvokli zemesgrāmatā reģistrējis 2013.gada 3.septembrī, tiesa konstatē, ka atbildētājs kā
dzīvokļa īpašnieks jau kopš 2009.gada 22.maija izmanto prasītājas nodrošinātos īpašuma apsaimniekošanas un komunālos pakalpojumus, bet par tiem
nav norēķinājies, kā rezultātā šo maksājumu pamatparāds laikā kopš 2009.gada aprīļa līdz 2013.gada 8.jūnijam sasniedzis 3522,71 latus, kas atbilst
5012,37 euro.
Arī Dzīvokļa īpašuma 8.panta otrā daļa noteic, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā
likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs
iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12.pants (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) un Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pants (spēkā no
2011.gada 1.janvāra) noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums maksāt par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas apsaimniekošanu un
komunālajiem pakalpojumiem.
Tātad atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem izriet no likuma.
Kā izriet no parāda aprēķina, parāds par sniegtajiem dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ir 3522,71, kas atbilst
5012,37 euro. Aprēķins atspoguļo sniegto pakalpojumu pozīcijas un parāda rašanos laikā no 2009.gada aprīļa līdz 2013.gada 1.augustam. Atbildētājs
nav cēlis iebildumus par pakalpojumu kvalitāti, prasības summu un tās apmēru, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasītāja pierādījusi prasību par parāda piedziņu
un ka atbildētājs nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem (tostarp parādu līdz mantojuma atklāšanās
laikam, jo arī mantojuma atstājēja saistības pāriet uz mantinieku, par kurām pieteikta kreditora pretenzija).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. un 44.pantu prasītājas labā no atbildētāja piedzenami tiesāšanās izdevumi: valsts nodeva 305,91 lati, kas atbilst
435,27 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tostarp ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi, 22,07 euro (3,30 lati, kas atbilst 4,70
euro, 1,21 lati, kas 1,72 euro, 11 lati, kas atbilst 15,65 euro), kā arī izdevumi advokāta palīdzības samaksai 121 lats, kas atbilst 172,17 euro, pavisam
kopā 629,51 euro.
Atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97. un 193.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt
piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “DIENVIDU NAMS 72”, reģistrācijas
numurs 40003448746, apsaimniekošanas maksas parādu 1327,37 euro, komunālo maksājumu parādu 3685 euro un tiesāšanās izdevumus 629,51
euro, kopā 5641,88 euro (pieci tūkstoši seši simti četrdesmit viens euro un 88 centi).
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona
tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 12.februārī.
Tiesnese