Court reduced sentence for accomplice in joint theft case due to lesser culpability compared to principal offender.

NORAKSTS

Lietas Nr. 15830111109

Lietas arhīva Nr. KA04-0663-14/22

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 14.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja B.Būmeistere

tiesneses S.Gļazere, Ž.Vēvere

ar sekretāri I.Bogdanova - Jermolajeva

piedaloties prokuroram V.Harlamovam

aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem I.Šultei, I.Jakušonokam

izskatīja atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā apsūdzētā /pers. H/, personas kods /personas kods/, viņa aizstāves - zvērinātas advokātes

I.Šultes un apsūdzētās /pers. I/, personas kods /personas kods/, aizstāves - zvērinātas advokātes I.Šultes apelācijas sūdzības par Rīgas

pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu.

Pārbaudījusi pierādījumus lietā apelācijas sūdzību ietvaros, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

k o n s t a t ē j a:

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu

/pers. I/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 3

(trīs) gadiem.

/pers. I/ atzīta par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar

brīvības atņemšanu uz 4(četriem) gadiem, konfiscējot mantu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības sodi daļēji saskaitīti, galīgais sods noteikts - brīvības

atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, konfiscējot mantu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, sods par brīvības atņemšanu noteikts nosacīti un to neizpildīt, ja 5 (piecu) gadu laikā /pers. I/ neizdarīs

jaunu noziedzīgu nodarījumu.

/pers. H/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 3

(trīs) gadiem.

/pers. H/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts

ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem, konfiscējot mantu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības sodi daļēji saskaitīti, galīgais sods noteikts - brīvības

atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, konfiscējot mantu.

Brīvības atņemšanas soda iziešanas termiņš skaitīts no 2014.gada 27.marta.

/pers. H/ piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. /pers. H/ apcietināts tiesas zālē.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu /pers. I/ un /pers. H/ atzīti par vainīgiem noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā un 15.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, tas ir, par to, ka viņi personu grupā

pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana), kā arī /pers. I/ un /pers. H/ personu

grupā pēc iepriekšējas vienošanās mēģināja iegūt svešu mantu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana).

/pers. I/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana).

/pers. I/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mēģināja iegūt svešu mantu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu

(krāpšana), pie sekojošiem apstākļiem:

Izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotos apstākļos (laikā, vietā un veidā), bet ne vēlāk, kā 2008.gada 1.jūlijā, laulātie /pers. I/ un /pers. H/ vienojās

par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanas) izdarīšanu, izvēloties par krāpšanas objektu budžeta

līdzekļus, kurus piešķir un izmaksā Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tieši - maternitātes un vecāku

pabalsta veidā.

Plānojot noziedzīgas darbības, /pers. I/ un /pers. H/ vienojās par nozieguma izdarīšanas kopīgām un saskaņotām darbībām, un nolēma izmantot:

- sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, NMR kods 40003540141, juridiskā adrese /adrese A/, rekvizītus, kurā no 2008.gada

28.novembra līdz 2009.gada 7.janvārim /pers. H/ kļuva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ valdes locekli un vienīgo dalībnieku ar

paraksta tiesībām;

- sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, NMR kods 40003141707, juridiskā adrese /adrese B/, rekvizītus, kurā no 2008.gada

4.jūnija līdz 2010.gada 9.martam /pers. I/ kļuva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ valdes locekli un vienīgo dalībnieci ar paraksta

tiesībām.

Bez tam, /pers. H/ un /pers. I/ izmantoja arī viņu rīcībā esošas ziņas par maternitātes un vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, jo

iepriekš /pers. I/ jau bija pieprasījusi un saņēmusi maternitātes un vecāku pabalstus, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona nodaļa iepriekš veica sociālā pabalsta pārrēķināšanu /pers. I/.

Saskaņā ar izstrādāto plānu par krāpšanas izdarīšanu personu grupā, /pers. I/ un /pers. H/ sagatavoja attiecīgo uzņēmumu grāmatvedības

dokumentus, kā arī aizpildīja darba devēja ziņojumus, kas tiek iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām. Sagatavojot Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt ziņas, /pers. I/ un /pers. H/ norādīja nepatiesu informāciju par /pers. I/ ienākumiem,

nepamatoti uzrādot ziņas par /pers. I/ lielo algu, pēc tam, saskaņā ar noziedzīgo plānu un noziedzīgo lomu sadali, /pers. I/, būdama persona, kurai bija

tiesības saņemt sociālas apdrošināšanas pabalstus (maternitātes un vecāku pabalstus), bija jāvēršas attiecīgajā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

nodaļā ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, pamatojoties uz /pers. I/ iesniegumu, tiktu

pieņemts lēmums par vecāku pabalsta piešķiršanu /pers. I/, pabalsta apmēru aprēķinot no vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, kas saturēja

minētās nepatiesās ziņas par /pers. I/ nepamatoti lielo algu.

Izstrādāto noziedzīgo plānu /pers. I/ un /pers. H/ īstenoja sekojoši:

Ar mērķi turpmāk izkrāpt no valsts budžeta naudas līdzekļus maternitātes un vecāku pabalsta veidā grupā ar /pers. I/, sabiedrības ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums A/ valdes loceklis /pers. H/, pildot savu lomu vienotā grupas noziedzīgā nodoma realizācijā, noslēdza ar /pers. I/ darba līgumu

datētu ar 2008.gada 28.novembri, saskaņā ar kuru /pers. I/ tika pieņemta darbā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par pētnieku-

marketologu ar mēnešalgu Ls 14400 apmērā pirms nodokļu nomaksas. Darba līgumu no darba devēja puses bija parakstījis /pers. H/, bet no darba

ņēmēja puses parakstīja /pers. I/. Pēc tam saskaņā ar lomu sadali grupas sastāvā krāpšanas izdarīšanā, zinot, ka /pers. I/ reāli neveica darba pienākumus

atbilstoši uzrādītajai nesamērīgi lielajai algai un nav guvusi darba devēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ norādītos ienākumus, /pers.

H/ iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu, kurā uzrādīja nepatiesas ziņas par /pers. I/ darba algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ par 2008.gada novembri Ls 14 400 apmērā.

Savukārt /pers. I/, pildot savu lomu krāpšanas izdarīšanā un darbojoties grupā ar /pers. H/, 2009.gada 1.jūlijā iesniedza iesniegumu Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļai, kas atrodas /adrese/, ar lūgumu piešķirt /pers. I/ vecāku pabalstu, kā rezultātā Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes nodaļa 2009.gada 2.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.42913 ,,Par pabalsta piešķiršanu” par periodu no

2009.gada 24.augusta līdz 2010.gada 19.jūnijam, nosakot /pers. I/ vecāku pabalstu mēnesī Ls 1286,76 apmērā. Pieņemot lēmumu un aprēķinot vecāku

pabalsta apmēru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes nodaļa ņēma vērā ziņas par /pers. I/ mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu

algu, tajā skaitā, arī minētās nepatiesās ziņas par /pers. I/ algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par 2008.gada novembri Ls 14 400

apmērā.

Saskaņā ar /pers. I/ lūgumu, par laika periodu no 2009.gada 24.augusta līdz 2010.gada 19.jūnijam /pers. I/ no valsts budžeta līdzekļiem bija

izmaksāts vecāku pabalsts Ls 12727,86 apmērā, bet, ja vecāku pabalsta apmēra noteikšanā netiktu ņemtas vērā minētās iemaksas no sabiedrības ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, tad mēnesī /pers. I/ izmaksājamā vecāku pabalsta apmērs būtu Ls 446,76 (kopā par minēto laika periodu - Ls

4419,08), līdz ar to par nepamatoti izmaksātu atzīstama naudas starpība summā Ls 8308,78 starp izmaksāto vecāku pabalsta apmēru un apmēru, kas

/pers. I/ pienāktos, neņemot vērā minētās iemaksas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (12727,86 - 4419,08 = 8308,78).

Krāpšanas izdarīšanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus Ls 8308,78 /pers. I/ un/pers. H/ turpmāk izmantoja pēc saviem ieskatiem.

Tādējādi /pers. I/ un /pers. H/, zinot, ka reāli /pers. I/ nav guvusi darba devēja norādītos ienākumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/, iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai attiecīgos dokumentus pabalsta piešķiršanai, apzināti maldināja Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūru, t.i., pielietoja viltu un ar savām darbībām veica krāpnieciskas darbības personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un tā

rezultātā /pers. I/ tika aprēķināts un no valsts budžeta izmaksāts maternitātes un vecāku pabalsts Ls 8308,78, kuru /pers. I/ norādītajā apmērā nebija

tiesīga saņemt, un tā nodarīja materiālu kaitējumu valstij, Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai Ls 8308,78

apmērā, par ko tika pieprasīta materiālā kompensācija.

Bez tam, izdarot augstākminētās darbības un apzināti mēģinot turpināt krāpnieciskās darbības, saskaņā ar noziedzīgo lomu sadali, 2009.gada

3.augustā precīzi nenoskaidrotā laikā /pers. I/ telefoniski sazinājās ar izmeklēšanā noskaidroto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes

nodaļas inspektori un pieprasīja pārrēķināt maternitātes un vecāku pabalstus sakarā ar to, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ sniedza

Valsts ieņēmumu dienestam papildu informāciju par /pers. I/ ienākumiem. Vēlāk arī pa pastu /pers. I/ iesniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

Rīgas Kurzemes nodaļai rakstveida iesniegumu, datētu ar 2010.gada 15.maiju (saņemts nodaļā 2010.gada 29.jūnijā), un rakstveida iesniegumu, datētu ar

2010.gada 10.jūliju (saņemts nodaļā 2010.gada 19.jūlijā), lūdzot veikt vecāku pabalsta pārrēķinu, sakarā ar to, ka sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums B/ tika reģistrēti /pers. I/ darba ienākumi 2008.gadā no septembra līdz novembrim 1000 Ls mēnesi, decembrī 1550 Ls apmērā, 2009.gadā

janvārī un februārī 2010 Ls mēnesī, kā arī ņemot vērā iepriekš norādīto /pers. I/ algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par 2008.gada

novembri 14 400 Ls apmērā.

Pirms tam, saskaņā ar izstrādāto noziedzīgo plānu un noziedzīgo lomu sadali, /pers. H/ iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja

ziņojumu, uzrādot nepatiesas ziņas par /pers. I/ darba algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ Ls 14 400 apmērā par 2008.gada

novembri, kā arī /pers. I/ iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu, uzrādot nepatiesas ziņas par savu minēto darba algu sabiedrībā ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums B/. Iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā nepatiesas ziņas par /pers. I/ algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, /pers. H/ un /pers. I/ darbojās, zinot, ka viņa reāli neveica darba pienākumus

atbilstoši uzrādītajai nesamērīgi lielajai algai, kā arī zinot, ka viņa nav guvusi darba devēju norādītos ienākumus, kā arī to, ka valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekš minētajā periodā aprēķinātām darba algām sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ netika

veiktas.

Tādējādi /pers. I/ un /pers. H/, zinot, ka reāli /pers. I/ nav guvusi darba devēja norādītos ienākumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, iesniedzot attiecīgos dokumentus pabalsta piešķiršanai, apzināti maldināja Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūru, t.i., pielietoja viltu un ar savām darbībām veica krāpnieciskas darbības personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Turpmāk, darbojoties grupā ar /pers. H/ ar nolūku izkrāpt valsts budžeta līdzekļus, /pers. I/ 2010.gada 23.augustā iesniedza sūdzību Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes nodaļas rīcību, lūdzot uzdot nodaļai veikt

minēto pabalstu pārrēķinu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā bija pieņemts lēmums Nr.09-5/NA/11652 par atteikumu pārrēķināt /pers. I/

maternitātes un vecāku pabalstus, - līdz ar to /pers. I/ un /pers. H/ apzinātas darbības, kas bija tieši vērstas uz Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā

paredzēta tīša nozieguma izdarīšanu - svešas mantas iegūšanu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana), personu grupā, -

nebija izdarītas līdz galam no /pers. I/ un /pers. H/ gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā to, ka:

- pēc tam, kad 2009.gada 3.augustā telefoniski un vēlāk iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai minētos iesniegumus, datētus ar

2010.gada 15.maiju un 2010.gada 10.jūliju, un pieprasot pārrēķināt maternitātes un vecāku pabalstus, tad /pers. I/ būtu piešķirts un izmaksāts

maternitātes pabalsts kopsummā Ls 19 497,75, bet ievērojot to, ka iepriekš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau bija izmaksājusi /pers. I/

maternitātes pabalstu kopsummā Ls 3550,94, tad /pers. I/ un /pers. H/ mēģināja izkrāpt maternitātes pabalstu kopsummā Ls15 946,81 (19 497,75 -

3550,94 = 15 946,81);

- pēc tam, kad 2009.gada 3.augustā telefoniski un vēlāk iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai minētos iesniegumus, datētus ar

2010.gada 15.maiju un 2010.gada 10.jūliju, un pieprasot pārrēķināt maternitātes un vecāku pabalstus, tad /pers. I/ būtu piešķirts un izmaksāts vecāku

pabalsts kopsummā Ls 16 512,99, bet ievērojot to, ka iepriekš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau bija izmaksājusi /pers. I/ vecāku pabalstu

kopsummā Ls12 727,86, tad /pers. I/ un /pers. H/ mēģināja izkrāpt vecāku pabalstu kopsummā Ls 3785,13 (16 512,99 - 12 727,86 =3785,13).

Tādējādi /pers. I/ un /pers. H/ mēģināja izkrāpt no valsts budžeta papildus naudas līdzekļus kopā Ls 19 731,94 apmērā ( 15946,81 +

3 785,13 = 19 731,94), t.i. lielos apmēros.

/pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja svešas mantas iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana).

/pers. H/ personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās mēģināja iegūt svešu mantu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu

(krāpšana).

Minētie noziedzīgie nodarījumi veikti sekojoši:

Izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotos apstākļos (laikā, vietā un veidā), bet ne vēlāk, kā 2008.gada 1.jūlijā, laulātie /pers. I/ un /pers. H/ vienojās

par svešas mantas iegūšanu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšanas) izdarīšanu, izvēloties par krāpšanas objektu budžeta

līdzekļus, kurus piešķir un izmaksā Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tieši - maternitātes un vecāku

pabalsta veidā.

Plānojot noziedzīgas darbības, /pers. I/ un /pers. H/ vienojās par nozieguma izdarīšanas kopīgām un saskaņotām darbībām un nolēma izmantot:

- sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, NMR kods 40003540141, juridiskā adrese /adrese A/, rekvizītus, kurā no 2008.gada

28.novembra līdz 2009.gada 7.janvārim /pers. H/ kļuva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ valdes locekli un vienīgo dalībnieku ar

paraksta tiesībām;

- sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, NMR kods 40003141707, juridiskā adrese /adrese B/, rekvizītus, kurā no 2008.gada

4.jūnija līdz 2010.gada 9.martam /pers. I/ kļuva par sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ valdes locekli un vienīgo dalībnieku ar paraksta

tiesībām.

Bez tam, /pers. H/ un /pers. I/ izmantoja arī viņu rīcībā esošās ziņas par maternitātes un vecāku pabalsta piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību, jo

iepriekš /pers. I/ jau bija pieprasījusi un saņēmusi maternitātes un vecāku pabalstus, kā arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona nodaļa iepriekš veica sociālā pabalsta pārrēķināšanu /pers. I/.

Saskaņā ar izstrādāto plānu par krāpšanas izdarīšanu personu grupā, /pers. I/ un /pers. H/ sagatavoja attiecīgo uzņēmumu grāmatvedības

dokumentus, kā arī aizpildīja darba devēja ziņojumus, kas tiek iesniegti Valsts ieņēmumu dienestā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām. Sagatavojot Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt ziņas, /pers. I/ un /pers. H/ norādīja nepatiesu informāciju par /pers. I/ ienākumiem,

nepamatoti uzrādot ziņas par /pers. I/ lielo algu, pēc tam, saskaņā ar noziedzīgo plānu un noziedzīgo lomu sadali, /pers. I/, būdama persona, kurai bija

tiesības saņemt sociālas apdrošināšanas pabalstus (maternitātes un vecāku pabalstus), bija jāvēršas attiecīgajā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

nodaļā ar iesniegumu par vecāku pabalsta piešķiršanu, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, pamatojoties uz /pers. I/ iesniegumu, tiktu

pieņemts lēmums par vecāku pabalsta piešķiršanu /pers. I/, pabalsta apmēru aprēķinot no vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, kas saturēja

minētās nepatiesās ziņas par /pers. I/ nepamatoti lielo algu.

Izstrādāto noziedzīgo plānu /pers. I/ un /pers. H/ īstenoja sekojoši:

Ar mērķi turpmāk izkrāpt no valsts budžeta naudas līdzekļus maternitātes un vecāku pabalsta veidā grupā ar /pers. I/, sabiedrības ar ierobežotu

atbildību /Nosaukums A/ valdes loceklis /pers. H/, pildot savu lomu vienotā grupas noziedzīgā nodoma realizācijā, noslēdza ar /pers. I/ darba līgumu,

datētu ar 2008.gada 28.novembri, saskaņā ar kuru /pers. I/ tika pieņemta darbā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par pētnieku-

marketologu ar mēnešalgu Ls 14400 apmērā pirms nodokļu nomaksas. Darba līgumu no darba devēja puses bija parakstījis /pers. H/, bet no darba

ņēmēja puses parakstīja /pers. I/. Pēc tam saskaņā ar lomu sadali grupas sastāvā krāpšanas izdarīšanā, zinot, ka /pers. I/ reāli neveica darba pienākumus

atbilstoši uzrādītajai nesamērīgi lielajai algai un nav guvusi darba devēja sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ norādītos ienākumus, /pers.

H/ iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu, kurā uzrādīja nepatiesas ziņas par /pers. I/ darba algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ par 2008.gada novembri Ls 14 400 apmērā.

Savukārt /pers. I/, pildot savu lomu krāpšanas izdarīšanā un darbojoties grupā ar /pers. H/, 2009.gada 1.jūlijā iesniedza iesniegumu Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļai, kas atrodas /adrese/, ar lūgumu piešķirt /pers. I/ vecāku pabalstu, kā rezultātā Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes nodaļa 2009.gada 2.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.42913 ,,Par pabalsta piešķiršanu” par periodu no

2009.gada 24.augusta līdz 2010.gada 19.jūnijam, nosakot /pers. I/ vecāku pabalstu mēnesī Ls 1286,76 apmērā. Pieņemot lēmumu un aprēķinot vecāku

pabalsta apmēru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes nodaļa ņēma vērā ziņas par /pers. I/ mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu

algu, tajā skaitā arī minētās nepatiesās ziņas par /pers. I/ algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par 2008.gada novembri Ls 14 400

apmērā.

Saskaņā ar /pers. I/ lūgumu, par laika periodu no 2009.gada 24.augusta līdz 2010.gada 19.jūnijam /pers. I/ no valsts budžeta līdzekļiem bija

izmaksāts vecāku pabalsts Ls 12727,86 apmērā, bet, ja vecāku pabalsta apmēra noteikšanā netiktu ņemtas vērā minētās iemaksas no sabiedrības ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, tad mēnesī /pers. I/ izmaksājamā vecāku pabalsta apmērs būtu Ls 446,76 (kopā par minēto laika periodu – Ls

4419,08), līdz ar to par nepamatoti izmaksātu atzīstama naudas starpība summā Ls 8308,78 starp izmaksāto vecāku pabalsta apmēru un apmēru, kas

/pers. I/ pienāktos, neņemot vērā minētās iemaksas no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ (12727,86-4419,08 = 8308,78).

Krāpšanas izdarīšanas rezultātā iegūtos naudas līdzekļus Ls 8308,78 /pers. I/ un /pers. H/ turpmāk izmantoja pēc saviem ieskatiem.

Tādējādi /pers. I/u n /pers. H/, zinot, ka reāli /pers. I/ nav guvusi darba devēja norādītos ienākumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/, iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai attiecīgos dokumentus pabalsta piešķiršanai, apzināti maldināja Valsts sociālās

apdrošināšanas aģentūru, t.i., pielietoja viltu un ar savām darbībām veica krāpnieciskas darbības personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, un tā

rezultātā /pers. I/ tika aprēķināts un no valsts budžeta izmaksāts maternitātes un vecāku pabalsts Ls 8308,78, kuru /pers. I/ norādītajā apmērā nebija

tiesīga saņemt, un tā nodarīja materiālu kaitējumu valstij, Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai Ls 8308,78

apmērā, par ko tika pieprasīta materiālā kompensācija.

Bez tam, izdarot augstākminētās darbības un apzināti mēģinot turpināt krāpnieciskās darbības, saskaņā ar noziedzīgo lomu sadali, 2009.gada

3.augustā precīzi nenoskaidrotā laikā /pers. I/ telefoniski sazinājās ar izmeklēšanā noskaidroto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes

nodaļas inspektori un pieprasīja pārrēķināt maternitātes un vecāku pabalstus sakarā ar to, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ sniedza

Valsts ieņēmumu dienestam papildu informāciju par /pers. I/ ienākumiem. Vēlāk arī pa pastu /pers. I/ iesniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

Rīgas Kurzemes nodaļai rakstveida iesniegumu, datētu ar 2010.gada 15.maiju (saņemts nodaļā 2010.gada 29.jūnijā) un rakstveida iesniegumu, datētu ar

2010.gada 10.jūliju (saņemts nodaļā 2010.gada 19.jūlijā), lūdzot veikt vecāku pabalsta pārrēķinu, sakarā ar to, ka sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums B/ tika reģistrēti /pers. I/ darba ienākumi 2008.gadā no septembra līdz novembrim 1000 Ls mēnesī, decembrī 1550 Ls apmērā, 2009.gadā

janvārī un februārī 2010 Ls mēnesī, kā arī ņemot vērā iepriekš norādīto /pers. I/ algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ par 2008.gada

novembri 14 400 Ls apmērā.

Pirms tam, saskaņā ar izstrādāto noziedzīgo plānu un noziedzīgo lomu sadali, /pers. H/ iesniedza Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja

ziņojumu, uzrādot nepatiesas ziņas par /pers. I/ darba algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ Ls 14 400 apmērā par 2008.gada

novembri, kā arī /pers. I/ iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam darba devēja ziņojumu, uzrādot nepatiesas ziņas par savu minēto darba algu sabiedrībā ar

ierobežotu atbildību /Nosaukums B/. Iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā nepatiesas ziņas par /pers. I/ algu sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, /pers. H/ un /pers. I/ darbojās, zinot, ka viņa reāli neveica darba pienākumus

atbilstoši uzrādītajai nesamērīgi lielajai algai, kā arī zinot, ka viņa nav guvusi darba devēju norādītos ienākumus, kā arī to, ka valsts sociālās

apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekš minētajā periodā aprēķinātām darba algām sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/ netika

veiktas.

Tādējādi /pers. I/ un /pers. H/, zinot, ka reāli /pers. I/ nav guvusi darba devēja norādītos ienākumus sabiedrībā ar ierobežotu atbildību

/Nosaukums A/ un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, iesniedzot attiecīgos dokumentus pabalsta piešķiršanai, apzināti maldināja Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūru, t.i., pielietoja viltu un ar savām darbībām veica krāpnieciskas darbības personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Turpmāk, darbojoties grupā ar /pers. H/ ar nolūku izkrāpt valsts budžeta līdzekļus, /pers. I/ 2010.gada 23.augustā iesniedza sūdzību Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas Kurzemes nodaļas rīcību, lūdzot uzdot nodaļai veikt

minēto pabalstu pārrēķinu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā bija pieņemts lēmums Nr.09-5/NA/11652 par atteikumu pārrēķināt /pers. I/

maternitātes un vecāku pabalstus, - līdz ar to /pers. I/ un /pers. H/ apzinātas darbības, kas bija tieši vērstas uz Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā

paredzēta tīša nozieguma izdarīšanu - svešas mantas iegūšanu lielā apmērā, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana), personu grupā, -

nebija izdarītas līdz galam no /pers. I/ un /pers. H/ gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Ņemot vērā to, ka:

- pēc tam, kad 2009.gada 3.augustā telefoniski un vēlāk iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai minētos iesniegumus, datētus ar

2010.gada 15.maiju un 2010.gada 10.jūliju, un pieprasot pārrēķināt maternitātes un vecāku pabalstus, tad /pers. I/ būtu piešķirts un izmaksāts

maternitātes pabalsts kopsummā Ls 19 497,75, bet ievērojot to, ka iepriekš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau bija izmaksājusi /pers. I/

maternitātes pabalstu kopsummā Ls 3550,94, tad /pers. I/ un /pers. H/ mēģināja izkrāpt maternitātes pabalstu kopsummā Ls 15 946,81 (19 497,75 -

3550,94 = 15 946,81);

- pēc tam, kad 2009.gada 3.augustā telefoniski un vēlāk iesniedzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai minētos iesniegumus, datētus ar

2010.gada 15.maiju un 2010.gada 10.jūliju, un pieprasot pārrēķināt maternitātes un vecāku pabalstus, tad /pers. I/ būtu piešķirts un izmaksāts vecāku

pabalsts kopsummā Ls 16 512,99, bet ievērojot to, ka iepriekš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra jau bija izmaksājusi /pers. I/ vecāku pabalstu

kopsummā Ls 12 727,86, tad /pers. I/ un /pers. H/ mēģināja izkrāpt vecāku pabalstu kopsummā Ls 3785,13 (16 512,99 - 12 727,86 =3785,13).

Tādējādi /pers. I/ un /pers. H/ mēģināja izkrāpt no valsts budžeta papildus naudas līdzekļus kopā Ls 19 731,94 apmērā ( 15 946,81 + 3 785,13

= 19 731,94), t.i. lielos apmēros.

Par augstākminēto pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesnieguši apsūdzētais /pers. H/, viņa aizstāve - zvērināta

advokāte I.Šulte un apsūdzētās /pers. I/ aizstāve - zvērināta advokāte I.Šulte.

Apsūdzētais/pers. H/ savā apelācijas sūdzībā lūdz apelācijas instances tiesu pārbaudīt visus krimināllietā esošos pierādījumus un atcelt pirmās

instances tiesas spriedumu attaisnojot /pers. H/ un /pers. I/.

Apelācijas sūdzībā norāda, ka viņa skatījumā šāds tiesas spriedums ir prettiesisks un nepamatots, tādēļ to pārsūdz pilnā apjomā sekojošu

apsvērumu dēļ.

Apelācijas sūdzībā tālāk tiek norādīts, ka uzskata, ka tiesa nepamatoti norādīja, ka viņa un viņa sievas /pers. I/ apgalvojumi, ka /pers. I/ ir

paveikusi investīciju biznesa izstrādi par sarunāto investoru atlīdzību, nav guvuši nekādu apstiprinājumu un tie ir pretrunā ar krimināllietas materiāliem. Šajā

kontekstā uzskata, ka tiesa nav vispusīgi izvērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus.

Viņa prāt, tiesa neizvērtējot visus krimināllietā esošos pierādījumus pilnvērtīgi, vispusīgi un objektīvi ir rīkojusies pretrunā ar Kriminālprocesa

likumā noteikto, ka visas saprātīgas šaubas par vainu tiek vērtētas par labu apsūdzētajam.

Bez tam, uzskata, ka kriminālprocess tika izskatīts neievērojot viņa tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Tā,

kriminālprocess tika uzsākts 2009.gadā. Ar kriminālprocesa neizskatīšanu saprātīgā termiņā ir pārkāptas ne vien Latvijas normatīvo aktu normas, bet arī

Eiropas Savienības konvencijas un Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesas nolēmumos noteiktais. Turklāt, piemērojot viņam reālu brīvības atņemšanu uz

pieciem gadiem, tiesa norādīja, ka lietā nav atbildību pastiprinošu apstākļu un pastāv viens atbildību mīkstinošs apstāklis. Tātad, tiesa ir noteikusi piecu

gadu reālas brīvības atņemšanas sodu, jo vairāk, piemērojot drošības līdzekli – arestu tiesas zālē, personai, kas agrāk nav sodīta, kuras pastrādātais

noziegums neatstāja smagas sekas. Jo vairāk ņemot vērā, ka Krimināllikums paredz iespēju piemērot nosacītu sodu , ja jau apsūdzētais tiek pozitīvi

raksturots. Un, jo vairāk, ka Krimināllikuma 177.panta otrajā un trešajā daļā ir paredzēti alternatīvie soda veidi, tādi, kā naudas sods. Jebkurā gadījumā

šāds alternatīvais sods labāk spētu sasniegt Krimināllikuma mērķi – atturēt personu no jauna likuma pārkāpumu izdarīšanas.

Bez tam, spriežot tiesu, tiesa neņēma vērā sekojošus svarīgus apstākļus. Tā, tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka viņa apgādībā atrodas trīs

mazgadīgi bērni, 2, 4 un 9 gadus veci, kā arī nestrādājuša sieva, kas kopj un audzina bērnus. Vienīgais viņu apgādnieks ir viņš un bez viņa algas viņi visi

būtu spiesti ubagot.

Norāda, ka pastāv vēl viens svarīgs apstāklis. Viņš un viņa ģimene dzīvo dzīvoklī /adrese B/. Dzīvoklis bija ieķīlāts un 2013.gada decembrī tas

tika pārdots izsolē. Šobrīd vai nu ir jāvienojas ar jaunajiem īpašniekiem par iespēju īrēt no viņiem šo dzīvokli, vai tas ir jāatstāj un jāsameklē jauna mītne

trim mazgadīgiem bērniem ar nestrādājošu māti. Māti, kas šādos apstākļos diez vai varēs atrast adekvātu darbu, jo trīs mazgadīgi bērni – nav joks.

Jebkurā gadījumā bez viņa ienākumiem viņa trīs bērniem un viņa mātei citu iztikas avota nav un paredzamajā nākotnē nebūs.

Bez tam, pastāv vēl daži apstākļi, kas tiesai gan nebija zināmi. Tā, viņa mammai ir konstatēts audzējs. Viņa vecmāmiņām ir 87 un 89 gadi.

Informācija par viņa atrašanos cietumā būtu viņām ļoti kaitīga, ja ne nāvējoša.

Bez tam, gan prokurors, gan cietušās personas pārstāve lūdza tiesai piemērot nosacītu sodu, kā arī uzstāja uz materiālās kompensācijas

piedziņas no viņa un viņa sievas. Nepārprotami viņa atrašanās ieslodzījuma vietā nekādi nevar sekmēt tiesas piespriesto kompensāciju VSAA atmaksāt,

jo bez viņa ienākumiem viņam vairs nav nekādu īpašumu.

Apsūdzētā /pers. H/ aizstāve - zvērināta advokāte I.Šulte apelācijas sūdzībā lūdz apsūdzēto /pers. H/ attaisnot un ņemt vērā, ka soda mērķi

- vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, ir iespējams sasniegt, arī nosakot citu vieglāku sodu - brīvības atņemšanas sodu nosacīti, ņemot vērā arī apstākli, ka arī prokurors

tiesas sēdē lūdza pret viņas aizstāvamo piemērot nosacītu sodu.

norāda, ka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nelikumīgu un nepamatotu un pārsūdzu pilnā apmērā sekojošu apsvērumu dēļ.

Norāda, ka par nepamatotu uzskata tiesas norādi uz to, ka apsūdzēto apgalvojumi, ka /pers. I/ veikusi projektu izstrādi par sarunāta

investoru naudu nav guvuši nekādu apstiprinājumu un tie ir pretrunā ar minētajiem krimināllietas materiāliem. Turklāt norāda, ka neskatoties uz to, ka

apsūdzētie tiesas laikā sniedza liecības par darījumu apstākļiem tie ir pretrunā ar minētajiem krimināllietas materiāliem un tiesas sēdē pārbaudītajiem

pierādījumiem.

Uzskata, ka tiesa šajā situācijā nav vispusīgi izvērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus un devusi tiem ticamības pakāpi.

Pirmās instances tiesā neizvērtējot aizstāvības pierādījumus un argumentus tiek pārkāpts: Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā

noteiktais, ka visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Pamatojoties uz augstāk minēto, uzskata, ka /pers. H/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā

daļā un 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā nav pierādīta un viņš ir attaisnojams.

Bez tam, ir pārkāptas /pers. H/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Kā redzams no krimināllietas materiāliem, kriminālprocess uzsākts jau 2009.gadā.

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā

tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu sevī ietver arī lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez

neattaisnotas novilcināšanas.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmā daļa garantē personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā arī

personu tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu, tas ir, lietas virzību saprātīgos termiņos. Šīs normas mērķis ir „aizsargāt visas procesa iesaistītās

puses (...) no pārmērīgiem procesuāliem kavējumiem”. (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Stogmuller v.Austria, (1969)), novērst

pārmērīgi ilgu tiesisko nenoteiktību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1999,gada 28.jūlija spriedums lietā Bottazzi v.Italv, pieteikums Nr. 34 884/97).

Krimināllietās lietas izskatīšanas termiņš, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, tiek rēķināts nevis no brīža, kad lieta nonāk tiesā, bet jau

no izmeklēšanas stadijas.

Eiropas cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka laika skaitīšana kriminālprocesā sākas ar brīdi, kad „kompetentas iestādes ir paziņojušas kādai

personai par to, ka tā tiek turēta aizdomā par kriminālnozieguma izdarīšanu” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā De Veer v.Belgium

(1980)), vai arī „personas stāvoklis ir ticis būtiski ietekmēts” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Ekle v.FRG (1982), proti, personas

tiesības kriminālprocesa ietvaros tikušas būtiski ierobežotas.

Atbilstoši 2010.gada 21.oktobra grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī Krimināllikumā ir paredzēta jauna norma -

49.1pants, kas paredz veidus, kā tiesa, nosakot sodu, labo personai nodarīto kaitējumu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā.

Vienlaikus arī Krimināllikuma 58.pants („Atbrīvošana no kriminālatbildības”) ir ticis papildināts ar piekto dalu, kas nosaka: „No

kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā”.

Gadījumos, kad tiek konstatēts personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums, viens no iespējamiem tiesas

rīcības modeļiem, kas izriet no Krimināllikuma 58.panta piektās daļas, ir - personas atbrīvošana no kriminālatbildības un tai sekojoša kriminālprocesa

izbeigšana, kas, aizstāvības ieskatā, konkrētā gadījumā būtu izvērtēšanas vērts jautājums.

Turklāt, tiesas spriedumā nav atrodams objektīvs pamatojums tam, kādēļ kā tiesa norāda, ka ņemot vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošo

apstākļu samēru, personību raksturojošos apstākļus, apstākli, ka minētais noziegums neatstāja smagas sekas, to, ka nav konstatēti atbildību pastiprinošie

apstākļi, ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis, /pers. H/ ir piemērojams tikai un vienīgi tik bargs reālās brīvības atņemšanas sods.

Kādā veidā šāda soda piemērošana veicina Krimināllikuma 35.pantā paredzētā soda mērķa sasniegšanu. Pirmās instances tiesa nav motivējusi

to, kādēļ agrāk nesodītai personai, kura tiek pozitīvi raksturota nevar noteikt nosacītu sodu - piemērojot Krimināllikuma 55.panta prasību nosacījumus.

Uz brīdi, kad šī krimināllieta tika nodota tiesai, viņas aizstāvamais strādāja SIA /Nosaukums C/ direktora veselības jomā amatā.

Tāpat viņam ir patstāvīga dzīves vieta /adrese/, viņš ir ieguvis augstāko ekonomisko izglītību, ir precējies, audzina 3 mazgadīgus 2, 4 un 9 gadus

vecus bērnus. Līdz apcietinājuma brīdim bija vienīgais apgādnieks savā ģimenē, jo sieva mājās audzina bērnus. Abiem mazākajiem bērniem netiek

piedāvāta vieta bērnudārzā.

Turklāt, kā redzams no Kurzemes rajona tiesas sprieduma, ir noteikta kompensācija, kura ir jāsedz, tādejādi būtu lietderīgāk /pers. H/ ļaut

pelnīt sev un ģimenes locekļiem iztiku, lai sprieduma stāšanās spēkā gadījumā, varētu segt kompensāciju pilnā apmērā.

Kopš noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīža ir pagājuši 5 gadi. Visu šo periodu viņš nav veicis nekādas krimināli sodāmas darbības un nav

izdarījis jebkādus citus pārkāpumus, dzīvo likumpaklausīga pilsoņa dzīvi, ko pierāda ar savu uzvedību.

Turklāt vienīgais nekustamais īpašums tika pārdots izsolē.

/pers. H/ mātei konstatēts audzējs, un dēls viņai bija liels morālais atbalsts.

Tāpat /pers. H/ ir divas 87 un 89 gadus vecas vecmammas, kurām arī nepieciešams materiālais un morālais atbalsts no /pers. H/ puses.

Tā kā savā darbavietā /pers. H/ ieņem vadošu amatu, tad nepieciešama viņa klātbūtne darba procesu norisē.

Apsūdzētās /pers. I/ aizstāve - zvērināta advokāte I.Šulte apelācijas sūdzībā lūdz attaisnot vai nosakot sodu ņemt vērā, ka soda mērķi -

vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas, ir iespējams sasniegt, arī nosakot citu vieglāku sodu - brīvības atņemšanas sodu nosacīti, ņemot vērā arī apstākli, ka arī prokurors

tiesas sēdē lūdza pret viņas aizstāvamo piemērot nosacītu sodu.

Apelācijas sūdzībā norāda, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas spriedumu uzskata par nelikumīgu un nepamatotu un pārsūdz pilnā apmērā

sekojošu apsvērumu dēļ.

Pirmās instances tiesa neizvērtējot aizstāvības pierādījumus un argumentus pārkāpa: Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā noteikto, ka

visas saprātīgas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Pamatojoties uz augstāk minēto, uzskata, ka /pers. I/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā

daļā un 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā nav pierādīta un viņa ir attaisnojama.

Bez tam, ir pārkāptas /pers. I/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Kā redzams no krimināllietas materiāliem, kriminālprocess uzsākts jau 2009.gadā.

Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā

tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu sevī ietver arī lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.

Kriminālprocesa likuma 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez

neattaisnotas novilcināšanas.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmā daļa garantē personas tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā, arī

personu tiesības uz savlaicīgu lietas izskatīšanu, tas ir, lietas virzību saprātīgos termiņos. Šīs normas mērķis ir „aizsargāt visas procesā iesaistītās puses

(...) no pārmērīgiem procesuāliem kavējumiem” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Stogmuller v.Austria, (1969)), novērst pārmērīgi ilgu

tiesisko nenoteiktību (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1999.gada 28.jūlija spriedums lietā Bottazzi vJtalv, pieteikums Nr.34884/97).

Krimināllietās lietas izskatīšanas termiņš, atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, tiek rēķināts nevis no brīža, kad lieta nonāk tiesā, bet jau

no izmeklēšanas stadijas.

Eiropas cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka laika skaitīšana kriminālprocesā sākas ar brīdi, kad „kompetentas iestādes ir paziņojušas kādai

personai par to, ka tā tiek turēta aizdomā par kriminālnozieguma izdarīšanu” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā De Veer v.Belgium

(1980)), vai arī "personas stāvoklis ir ticis būtiski ietekmēts" (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Ekle v.FRG (1982), proti, personas

tiesības kriminālprocesa ietvaros tikušas būtiski ierobežotas.

Atbilstoši 2010.gada 21.oktobra grozījumiem Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī Krimināllikumā ir paredzēta jauna norma –

49.1pants, kas paredz veidus, kā tiesa, nosakot sodu, labo personai nodarīto kaitējumu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā.

Vienlaikus arī Krimināllikuma 58.pants („Atbrīvošana no kriminālatbildības”) ir ticis papildināts ar piekto daļu, kas nosaka: „No

kriminālatbildības personu var atbrīvot, ja konstatē, ka nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā”.

Gadījumos, kad tiek konstatēts personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums, viens no iespējamiem tiesas

rīcības modeļiem, kas izriet no Krimināllikuma 58.panta piektās daļas, ir - personas atbrīvošana no kriminālatbildības un tai sekojoša kriminālprocesa

izbeigšana, kas, aizstāvības ieskatā, konkrētā gadījumā būtu izvērtēšanas vērts jautājums.

Turklāt, tiesas spriedumā nav atrodams objektīvs pamatojums tam, kādēļ kā tiesa norāda, ka ņemot vērā apsūdzētās atbildību ietekmējošo

apstākļu samēru, personību raksturojošos apstākļus, apstākli, ka minētais noziegums neatstāja smagas sekas, to, ka nav konstatēti atbildību pastiprinošie

apstākļi, ir viens atbildību mīkstinošs apstāklis, /pers. I/ ir piemērojams tikai un vienīgi tik bargs nosacītās brīvības atņemšanas sods.

Kādā veidā šāda soda piemērošana veicina Krimināllikuma 35.pantā paredzētā soda mērķa sasniegšanu. Pirmās instances tiesa nav motivējusi

to, kādēļ agrāk nesodītai personai, kura tiek pozitīvi raksturota nevar noteikt nosacītu sodu tuvu minimālajai robežai.

Tāpat /pers. I/ ir patstāvīga dzīves vieta /adrese/, ir precējusies, audzina 3 mazgadīgus 2, 4 un 9 gadus vecus bērnus. Abiem mazākajiem

bērniem netiek piedāvāta vieta bērnudārzā.

Kopš noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas brīža ir pagājuši 5 gadi. Visu šo periodu viņa nav veikusi nekādas krimināli sodāmas darbības un nav

izdarījusi jebkādus citus pārkāpumus, dzīvo likumpaklausīga pilsoņa dzīvi, ko pierāda ar savu uzvedību.

Turklāt vienīgais nekustamais īpašums tika pārdots izsolē.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. H/ savu apelācijas sūdzību uzturēja daļā par noteiktā soda samazināšanu un liecināja, ka

atzīst savu vainu izdarīto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un nožēlo izdarīto un turpmāk dzīvos godīgu dzīvi. Atrodoties cietumā daudz ko pārdomājis un

sapratis, ka bija nepareizi rīkojies un izdarījis noziedzīgus nodarījumus. Tagad viņš domā par to, kā atlīdzināt valstij radušos zaudējumus. Lūdz tiesu

piespriest tādu sodu, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Ja viņš atradīsies brīvībā, tad viņam būs darbs, jo tad viņam būs iespēja strādāt savā

iepriekšējā darba vietā. Kompensācija ir nomaksāta apmēram puse, tas ir, aptuveni EUR 6000,00. Viņš vēlas maksimāli ātri nomaksāt atlikušo

kompensācijas summu, tas varētu būt pusgada laikā.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētā /pers. I/ savu apelācijas sūdzību uzturēja daļā par noteiktā soda samazināšanu un liecināja, ka viņa

atzīst savu vainu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā un ļoti nožēlo izdarīto. Tolaik vīram bija slikti ar darbu un viņi nedomāja, ko dara. Viņa saprot, ka tas

bija nepareizi, viņa vairs nekad nedarīs neko pretlikumīgu. Viņa lūdz tiesu dot iespēju viņu ģimenei laboties. Viņiem ir trīs bērni, kuri jāaudzina. Viņi

apsolās samaksāt kompensāciju valstij un, ja vīrs strādās, tad būs vieglāk samaksāt kompensāciju. Šobrīd ģimenē ir smaga psiholoģiskā situācija. Pēc

psihologu ieteikuma viņa bērniem pateica, ka tēvs atrodas komandējumā, bet vecākā meita visu zina un ļoti pārdzīvo. Lūdz tiesu piemērot tādu sodu, kas

nav saistīts ar brīvības atņemšanu, lai viņi varētu samaksāt kaitējumu.

Cietušā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve /pers. T/ tiesas sēdē liecināja, ka uz 2014.gada 8.oktobri ir atmaksāti EUR

6394,54 un palika vēl atmaksāt EUR 5427,83.

Tiesu kolēģija, noklausījusies apsūdzēto /pers. H/ un /pers. I/ paskaidrojumus, advokātu un prokurora viedokļus, iepazinusies ar lietas

materiāliem apelācijas sūdzību ietvaros un ar apelācijas sūdzības būtību, uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atceļams daļā par apsūdzētajiem

/pers. H/ un /pers. I/ noteiktajiem sodiem par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā, 15.panta ceturtajā

daļā un 177.panta trešajā daļā un par galīgā soda noteikšanu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu.

Tiesu kolēģija nosakot sodu apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ ņem vērā Krimināllikuma 46.panta otrās un trešās daļas nosacījumus, tas ir,

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī minētā likuma

35.panta otrās daļas nosacījumu, ka soda mērķis, ir (1) aizsargāt sabiedrības drošību, (2) atjaunot taisnīgumu, (3) sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, (4) resocializēt sodīto personu un (5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu

nodarījumu izdarīšanas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu noziedzīgi nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā, pieskaitāmi pie

smagiem noziegumiem, bet Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētie noziedzīgie nodarījumi saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu

pieskaitāmi pie sevišķi smagiem noziegumiem.

Tiesu kolēģija norāda, ka pirmās instances tiesa nosakot sodu apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ ņēma vērā to, ka viņi abi savu vainu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā neatzina.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/ savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un nožēloja izdarīto,

bez tam, viņi tika daļēji seguši radītos zaudējumus cietušajai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, ko tiesas sēdē apstiprināja cietušā pārstāve.

Tiesu kolēģija uzskata, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētās /pers. I/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir atzīstams

tas, ka viņa savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzina un nožēloja izdarīto, kā arī to, ka labprātīgi atlīdzinājusi daļēji cietušajam radīto kaitējumu.

Tiesu kolēģija uzskata, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. H/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir atzīstams

tas, ka viņš savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzina un nožēloja izdarīto, kā arī to, ka labprātīgi atlīdzinājis daļēji cietušajam radīto kaitējumu.

Bez tam, tiesu kolēģija nosakot sodu ņem vērā, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu ir atzīts, ka saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro

daļu par apsūdzēto /pers. I/ un /pers. H/ atbildību mīkstinošiem apstākļiem ir atzīts tas, ka /pers. H/ un /pers. I/ apgādībā atradās trīs nepilngadīgi bērni,

noziedzīgais nodarījums veikts laikā, kad bija nepieciešama vispirms viena bērna, pēc tam divu mazgadīgu bērnu aprūpe un apgādāšana, /pers. I/ atradās

grūtniecības stāvoklī, pēc tam – mazgadīga zīdaiņa kopšanā, kas samērā ar ekonomisko krīzes perioda sākumu bija grūts psiholoģisks un materiāls

periods jaunās ģimenes dzīvē.

Pirmās instances tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta nosacījumiem nav konstatējusi ne apsūdzētās /pers. I/, ne apsūdzētā /pers. H/

atbildību pastiprinošus apstākļus un arī apelācijas instancē šādi apstākļi nav konstatēti.

Par apsūdzētās /pers. I/ personību pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi, ka viņa agrāk nav tiesāta, ir augstākā izglītība, precējusies ar

līdzapsūdzēto /pers. H/ un ir trīs kopīgi mazgadīgi bērni, uzskaitēs nesastāv.

Par apsūdzētā /pers. H/ personību pirmās instances tiesa ir noskaidrojusi, ka viņš ir precējies ar līdzapsūdzēto /pers. I/ un viņiem ir trīs kopīgi

mazgadīgi bērni, viņam ir augstākā izglītība, uzskaitēs nav sastāvējis, agrāk nav tiesāts, strādājis SIA “/Nosaukums D//” par valdes locekli.

Apelācijas instances tiesā papildus par apsūdzēto /pers. I/ un /pers. H/ personību raksturojošiem datiem ir iesniegti sekojoši dokumenti:

- 11 maksājuma uzdevumi par naudas pārskaitīšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par kopējo summu EUR 6394,50;

- dokumenti par /pers. V/ (dzim.1935.g.) veselības stāvokli;

- /pers. I/ un /pers. H/ personības un ģimenes raksturojums no /pers. Z/, /pers. A0/, /pers. AA/, kas ir pozitīvi;

- /pers. H/ raksturojums no SIA “/Nosaukums E/”, kas ir pozitīvs;

- /pers. H/ raksturojums no SIA “/Nosaukums C/”, kas ir pozitīvs;

- 2014.gada 1.jūlija raksturojums no Rīgas Centrālcietuma, kas ir pozitīvs.

Kriminālprocesa likuma 564.panta sestā daļa nosaka, ka, ja apelācijas instances tiesa atstāj pirmās instances tiesas spriedumu bez grozījumiem,

tā var neatkārtot pirmās instances tiesas spriedumā minētos pierādījumus un atzinumus.

Tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas atzinumiem un secinājumiem par soda veida noteikšanu apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/,

bet tiesu kolēģija, ņemot vērā apelācijas instances tiesas sēdē papildus konstatētos apsūdzēto atbildību mīkstinošos apstākļus un personību raksturojošos

datus, uzskata, ka soda apmērs nosakāms mazāks par pirmās instances tiesas noteikto.

Tiesu kolēģija nosakot sodu apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ ņem vērā arī prokurora viedokli par sodu un cietušā pārstāves viedokli.

Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja, nosakot sodu – brīvības atņemšana – ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par pieciem

gadiem, tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus apstākļus, iegūst pārliecību, ka vainīgais,

sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tā vainīgo var notiesāt nosacīti, bet otrajā daļā noteikts, ka šajā gadījumā tiesa nolemj sodu

neizpildīt, ja tās noteiktajā pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos un

kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus.

Minētā likuma panta sestā daļa nosaka, ka nosacīti notiesājot, tiesa var uzlikt notiesātajam par pienākumu (1) noteiktā laikā novērst radīto

kaitējumu, (2) piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem.

Tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumam, ka apsūdzēto /pers. I/ var notiesāt nosacīti, kā arī ņem vērā apelācijas instances

tiesā papildus konstatētos atbildību mīkstinošos apstākļus, un arī tiesu kolēģijai ir radusies pārliecība, ka apsūdzētā /pers. I/ neizciešot sodu turpmāk

nepārkāps likumu.

Tiesu kolēģija uzskata, ka apsūdzētajam /pers. H/ sodu var noteikt nosacīti, jo ņemot vērā, ka viņš agrāk nav tiesāts, noziedzīgo nodarījumu

smagumu un kaitīgumu, savu vainu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā ir atzinis un nožēlojis, kā arī citus konstatētos atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī

to, ka lietā nav konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi, viņa personību raksturojošos datus, ģimenes apstākļus, ir radusies pārliecība, ka nosakot sodu

nosacīti viņš turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Ņemot vērā, ka apsūdzētie /pers. I/ un /pers. H/ ir atlīdzinājuši apmēram pusi radītā zaudējuma labprātīgi, tiesu kolēģija uzskata, ka nav pamata

noteikt termiņu zaudējumu atlīdzināšanai saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 1.punktu.

Ņemot vērā to, ka tiesu kolēģija sodu apsūdzētajam /pers. H/ nosaka nosacīti, /pers. H/ ir nekavējoties atbrīvojams no apcietinājuma.

Tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumus ir atceļams daļā par noteikto sodu un apsūdzētajiem /pers. I/ un /pers. H/ sodi

nosakāmi nosacīti ar pārbaudes laiku.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563., 568.pantiem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a:

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 27.marta spriedumu atcelt daļā par /pers. I/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 177.panta otrās

daļas, 15.panta ceturtās un 177.panta trešās daļas, par galīgā soda noteikšanu pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas un Krimināllikuma 55.panta

piemērošanu, un par /pers. H/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 177.panta otrās daļas, 15.panta ceturtās daļas un 177.panta trešās daļas, par galīgā

soda noteikšanu pēc Krimināllikuma 50.panta pirmās daļas.

/pers. I/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1(vienu) gadu

6(sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. I/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 2(diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt vieglāko sodu iekļaujot smagākajā un

galīgo sodu /pers. I/ noteikt - brīvības atņemšana uz 2(diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem sodu /pers. I/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2(diviem) gadiem.

/pers. I/ uzlikt par pienākumu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā desmit darba dienu laikā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc dzīves

vietas un piedalīties Valsts probācijas dienesta rīkotajās programmās.

/pers. H/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta otrajā daļā sodīt ar brīvības atņemšanu uz 1(vienu) gadu

6(sešiem) mēnešiem, bez mantas konfiskācijas.

/pers. H/ par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā un 177.panta trešajā daļā sodīt ar brīvības

atņemšanu uz 2(diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikt vieglāko sodu iekļaujot smagākajā un

galīgo sodu /pers. H/ noteikt - brīvības atņemšana uz 2(diviem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem sodu /pers. H/ noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2(diviem) gadiem.

/pers. H/ uzlikt par pienākumu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā desmit darba dienu laikā reģistrēties Valsts probācijas dienestā pēc dzīves

vietas un piedalīties Valsts probācijas dienesta rīkotajās programmās.

Drošības līdzekli /pers. H/ – apcietinājumu, atcelt un atbrīvot tiesas zālē nekavējoties.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantos paredzētajos

gadījumos, iesniedzot sūdzību Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā.

Pilna tiesas nolēmuma pieejamības datums – 2014.gada 1.decembrī.

Priekšsēdētāja (personiskais paraksts) B.Būmeistere

Tiesneses (personiskais paraksts) S.Gļazere

(personiskais paraksts) Ž.Vēvere