Court dismisses appeal against traffic fine for stopping in a 'No Stopping' zone to drop off a disabled passenger.

Lietas Nr. 128022414

Lietas arhīva Nr. 1-0224-14/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014. gada 21.augustā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Risberga

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes 2014.gada 3.aprīļa lēmumu

Nr.D57/06/ZV142063/1 un

konstatēja:

2014.gada 16.februārī Rīgas pašvaldības policijas kārtībnieks Andris Keišs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr.

142063, par to, ka /pers. A/ 2014.gada 16.februārī plkst.11:47 Rīgā, Dzirciema ielā 1a, vadot transporta līdzekli Mercedes - Benz, ar

valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā, tādējādi neievērojot Ministru kabineta 2004.gada

29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.11. punktā minētās prasības.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 149. 10panta otrās daļas 8.punktu, Rīgas

pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks N.Mažolis 2014.gada 3.martā

pieņēma lēmumu Nr.D57/06/ZV142063 par administratīvā soda piemērošanu /pers. A/ un uzlika viņam naudas sodu 30 (trīsdesmit)

euro apmērā.

2014.gada 14.martā /pers. A/ iesniedza sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes Sabiedriskās kārtības

sargāšanas nodaļas priekšnieka N.Mažoļa 2014.gada 3.marta lēmumu Nr.D57/06/ZV142063.

2014.gada 3.aprīlī Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Zariņš izskatīja /pers. A/ sūdzību un pieņēma

lēmumu Nr. D57/06/ZV142063/1, kurā konstatēja, ka 2014.gada 16.februārī plkst. 12.00 RPP Kurzemes pārvaldes kārtībnieks

A.Keišs, pildot darba pienākumus, sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par transportlīdzekļa MERCEDES BENZ

SPRINTER 308, reģistrācijas numurs /TL numurs/, apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā pretim namam Dzirciema ielā 1A, Rīgā.

Notikuma vietā policijas darbinieks konstatēja, ka nav ievērotas Ministru kabineta noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk - CSN) 135.11.punkta prasības. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu šajā gadījumā paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.10 panta otrās daļas 8.punktā. Saskaņā ar LAPK 214.1panta otrās daļas 2.punktu SKSN

priekšnieks N.Mažolis par administratīvo pārkāpumu pieņēma lēmumu uzlikt naudas sodu EUR 30,- (trīsdesmit euro) apmērā.

Pamatojoties uz LAPK 285.panta noteikto kartību, Pieteicēja sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par

administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai.

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība.

Saskaņā ar LAPK 286.pantu tika pārbaudīta administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma likumība un pamatotība, kā arī ņemti

vērā Pieteicēja sūdzībā norādītie argumenti.

Atbilstoši LAPK 243 .pantam iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura

sauc personu pie administratīvās atbildības, tādēļ tika izvērtēti materiāli, kas kalpo par pierādījumiem lietas izskatīšanā. LAPK 243

.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras LAPK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā. Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, RPP Kurzemes pārvaldes priekšnieks

M.Zariņš secina, ka administratīvā pārkāpuma lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, to apjoms un saturs atbilst normatīvo aktu

prasībām, proti, lietas materiālos atrodas šādi pierādījumi:

1. 2014.gada 16.februāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV142063 iekļautās ziņas;

2. Policijas darbinieka uzņemts video ieraksts, kurā fiksēts transportlīdzeklis MERCEDES BENZ SPPJNTER 308, reģistrācijas

numurs /TL numurs/, pārkāpuma konstatēšanas brīdī;

3. Policijas darbinieka ziņojums.

Konkrētajā gadījumā administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc LAPK 149.10panta ,,Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu

pārkāpšana” otrās daļas 8.punkta. Tajā noteikts, ka (..) par transportlīdzekļa apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā, izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā. Ņemot vērā minēto tiesību normu

nepieciešams konstatēt:

1. Vai transportlīdzeklis apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā;

2. Vai ir izdarīts CSN 11.nodaļas (,,Apstāšanās un stāvēšana”) noteikto prasību pārkāpums.

Saskaņā ar CSN 1.4.punktu, apstāšanās ir (..) transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir

nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā un policijas darbinieka ziņojumā norādīts, ka 2014.gada 16.februārī plkst. 11.47

transportlīdzeklis MERCEDES BENZ SPRINTER 308, reģistrācijas numurs /TL numurs/, apstājās pretim namam Dzirciema ielā 1A,

Rīgā, un transportlīdzeklī iekāpa trīs pasažieri. Minēto faktu apliecina arī policijas darbinieka uzņemtais video ieraksts, tādējādi ir

noskaidrots, ka augstāk minētais transportlīdzeklis bija apstājies.

Atbilstoši lietas materiāliem Jūrmalas gatves un Dzirciema ielas krustojumā ir uzstādīta 326.ceļa zīme, savukārt tās darbības zona ir

Dzirciema ielas brauktuves labā puse, virzienā no minētā krustojuma uz Vīlipa ielu. Ar administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem

materiāliem ir pierādīts, ka transportlīdzeklis apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā. Saskaņā ar CSN 135.11.punktu 326.ceļa zīmes

darbības zonā transportlīdzekļiem aizliegta apstāšanās un stāvēšana, tādējādi konstatēts, ka transportlīdzekļa MERCEDES BENZ

SPRINTER 308, reģistrācijas numurs /TL numurs/, vadītājs nav ievērojis apstāšanās un stāvēšanas noteikumus.

Policijas darbinieks pamatoti un likumīgi sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņēmis lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā. Piemērojot administratīvo sodu, tika izvērtēts pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe,

mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, kā ari lietderības apsvērumi, tostarp administratīvā akta vajadzība

un piemērotība attiecīgā mērķa sasniegšanai - panākt, lai ceļu satiksmes dalībnieki ievēro apstāšanās un stāvēšanas noteikumus.

Pieteicēja sūdzībā norādītie argumenti.

Pieteicējs sūdzībā izteicis lūgumu atcelt lēmumu par administratīvo pārkāpumu, pamatojot to ar sekojošiem argumentiem:

Pieteicējs apstādinājis transportlīdzekli MERCEDES BENZ SPRINTER 308, reģistrācijas numurs /TL numurs/, 326.ceļa zīmes

darbības zonā, jo viens no pasažieriem uzrādījis invalīdu stāvvietu izmantošanas karti un lūdzis apstādināt transportlīdzekli.

Pieteicējs norāda, ka nav izvērtēti visi lietas apstākļi un kvalificējot administratīvo pārkāpumu LAPK LAPK 149.10panta

otrās daļas 8.punkts piemērots nepareizi.

Saskaņā ar CSN 288.3.punktu transportlīdzeklim 326.ceļa zīmes darbības zonā atļauts apstāties, ja pastāv divi nosacījumi, proti

transportlīdzeklis ir apzīmēts ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti un pasažierim, kuram nepieciešams izkāpt vai iekāpt

transportlīdzeklī ir noteikta invaliditāte. Saskaņā ar CSN un Ceļu satiksmes drošības direkcijas interneta vietnē publiskoto informāciju,

invalīdu stāvvietu kartes izsniedz ne tikai invalīdiem, bet arī viņu pilnvarotām personām, aizbildņiem un aizgādņiem. Ņemot vērā

minēto, transportlīdzekļa vadītājam ir jāpārliecinās, ka personai, kura lūdz apstādināt transportlīdzekli 326.ceļa zīmes darbības zonā ir

noteikta invaliditāte. LAPK 243 .pantā noteikts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var

izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Pieteicējs sūdzībā norāda, ka pasažieris uzrādījis invalīdu

stāvvietu izmantošanas karti, taču nenorāda pasažiera personas datus, kurus būtu iespējams pārbaudīt, turklāt Pieteicējs šādas ziņas

nesniedza arī pārkāpuma konstatēšanas brīdī. Papildus minētajiem argumentiem, policijas darbinieku uzņemtajā video ierakstā ir

redzams, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī transportlīdzeklī MERCEDES BENZ SPRINTER 308, reģistrācijas numurs /TL numurs/,

iekāpa trīs pasažieri, savukārt no transportlīdzekļa neizkāpa neviens.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Pieteicēja iesniegtie argumenti nav pamatoti un nevar būt par pamatu administratīvā pārkāpuma lietā

pieņemtā lēmuma grozīšanai. RPP Kurzemes pārvaldes priekšnieks atzīst, ka policijas darbinieks pareizi novērtējis atbildību

mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus. Konkrētais administratīvais pārkāpums nav radījis draudus ceļu satiksmes drošībai, taču

atbildību pastiprina apstāklis, ka Dzirciema ielā pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija intensīva satiksme, tādejādi tika traucēti citi

satiksmes dalībnieki.

Saskaņā ar LAPK 21.pantu, par ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz

četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļus satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par

maznozīmīgu. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā

konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda

uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav

nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz

to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

LAPK 21.pantā noteikto kritēriju izvērtējums ir institūcijas (amatpersonas) subjektīvs vērtējums, kurš var tikt pārvērtēts visās

pārsūdzības instancēs.

Ņemot vērā, ka par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu neievērošanu līdzīgos gadījumos pie atbildības tiek saukti arī citi

transportlīdzekļu vadītāji, lai administratīvo pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu, ir jāpastāv apstākļiem, kuri konkrētu pārkāpumu atšķir

no citiem analoģiskiem pārkāpumiem. Šajā gadījumā lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi vai tādi

apstākļi, kas daļēji vai pilnībā attaisno administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Izvērtējot lietas būtību, pārkāpēja personību un citus

apstākļus, tostarp pārkāpēja attieksmi pret izdarīto pārkāpumu, saskaņā ar LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, ietverot

administratīvā procesa un vispārējos tiesību principus, RPP Kurzemes pārvaldes priekšnieks M.Zarinš nolēma RPP Kurzemes

pārvaldes SKSN priekšnieka N.Mažoļa 2014.gada 3.marta administratīvā pārkāpuma lietā Nr.06/ZV142063 pieņemto lēmumu uzlikt

naudas sodu EUR 30,- (trīsdesmit euro) apmērā atstāt negrozītu, savukārt /pers. A/ iesniegto sūdzību noraidīt.

2014.gada 3.aprīļa Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka Mārtiņa Zariņa lēmumu Nr. D57/06/ZV142063/1

/pers. A/ pārsūdzēja Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Sūdzībā norādīts, ka pārsūdzētajam lēmumam nepiekrīt, jo minētajā

lēmumā norādīts, ka transportlīdzekļa vadītājam /pers. K/ bija jāpārliecinās, ka personai, kura lūdz apstādināt transportlīdzekli

326.ceļa zīmes darbības zonā ir noteikta invaliditāte.

/pers. A/ šo secinājumu uzskata par nepamatotu, jo neviens normatīvais akts neuzliek pienākumu transportlīdzekļa vadītājam, kas

pārvadātāja uzdevumā veic pasažieru komercpārvadājumus, noskaidrot pasažieru personību, līdz ar to viņam pasažiera personas

dati nebija zināmi. Tiesai adresētajā sūdzībā /pers. A/ norāda, ka viņš apstājies 326.ceļa zīmes darbības zonā, ņemot vērā pasažiera

– invalīda, kuram bija invalīdu stāvvietas izmantošanas karte, lūgumu.

Savā sūdzībā /pers. A/ lūdz tiesu atcelt Kurzemes pārvaldes priekšnieka Mārtiņa Zariņa 2014.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.

D57/06/ZV142063/1un izbeigt lietu.

2014.gada 2.jūnijā tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka 2014.gada 16.februārī Iestāde veica

sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nelicencētu pārvadātāju un licencētu neregulāro pārvadātāju pastiprinātu kontroli un konstatēja,

ka Dzirciema ielā 1a, Rīgā, transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ (turpmāk tekstā - Transportlīdzeklis) apstājās

326.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu un uzņemtu pasažierus.

MK noteikumu Nr.571 ,,Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk tekstā - CSN) 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda

šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to

personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Savukārt CSN 135.11..papildpunkts nosaka, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā.

Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodekss (turpmāk tekstā - LAPK) 149.10panta otrās daļas 8.punkts paredz administratīvo atbildību

par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā, paredzot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības

sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta otrā daļa paredz, ka LAPK 243 .pantā minētos faktus konstatē ar sekojošiem līdzekļiem: ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku

liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā

arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas

noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video un tml.).

Līdz ar to par pierādījumiem lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols -paziņojums, dienesta ziņojumi, Pieteicēja

paskaidrojumi un foto uzņēmumi un video ieraksti.

Saskaņā ar CSN 282.punktu aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Šo noteikumu

282.26.apakšpunktā noteikta 326.zīme ,,Apstāties aizliegts”, ar kuru noteikts aizliegums transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt.

Administratīvā atbildība par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā paredzēta LAPK 149.10 panta otrās daļas 8.punktā (redakcijā,

kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī), kas noteic, ka par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā izsaka brīdinājumu vai

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā. Tādējādi, lai Pieteicēju sauktu pie administratīvās atbildības

atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis tika apstādināts vietā, kura apzīmēta ar 326.ceļa

zīmi.

Izskatot lietu pēc būtības, ņemot vērā Pieteicēja iesniegtās pretenzijas, Iestāde secina, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Pieteicējs

apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu un uzņemtu pasažierus.

Pieteicējs uzskata lēmumu par nepamatotu un pārsūdz to, jo apstājies 326.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu pasažieri, kas bijis

invalīds. Iestāde šādu Pieteicēja apgalvojumu vērtē kritiski sekojošu iemeslu dēļ:

Kā secināts no dzīvē gūtām atziņām, persona, kas uzskata, ka nepamatoti saukta pie administratīvās atbildības, izsaka savus

iebildumus protokola-paziņojuma sastādīšanas brīdī, proti, norāda kādēļ nepiekrīt sastādītajam administratīvā pārkāpuma

protokolam-paziņojumam. Kā secināms no lietā esošiem materiāliem Pieteicējs šādus paskaidrojumus nav sniedzis, kas iestādei

liek secināt, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī Pieteicējs ir apzinājies par kāda CSN pārkāpumu izdarīšanu tiek saukts pie

administratīvās atbildības un piekritis tam. Administratīvās apgabaltiesas 2009.gada 15.decembra spriedumā ietverta atziņa, ka, ja

persona patiešām nav vainīga, tad tā ir ieinteresēta uzreiz tūlīt pēc pārkāpuma sniegt patieso lietas apstākļu izklāstu sīkā

paskaidrojumā. Sniegt paskaidrojumus ir personas tiesības, ja viņa tās neizmanto, tad vēlāk vairs nevar atsaukties uz saviem

pirmajiem paskaidrojumiem. Vislielākā ticamība ir dodama tieši pirmajiem paskaidrojumiem, kamēr personai vēl nav bijis laika

izdomāt sev izdevīgāku versiju.

Iestādes darbinieka dienesta ziņojumā norādīts un administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV142063, ka pulksten 12:00 Pieteicējs

izlaida vairākus pasažierus un vairākus pasažierus uzņēma Transportlīdzeklī, taču Pieteicējs norādījis, ka esot apstājies pēc

pasažiera (invalīda) lūguma un izlaidis tikai vienu pasažieri. Lai gan policijas darbinieka liecības (arī paskaidrojumi un dienesta

ziņojumi) nav pašas par sevi uzskatāmas par absolūti ticamām un neapstrīdamām, tomēr policijas darbinieku liecinātajam par

notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka

policijas darbinieki ir snieguši nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Tā kā Iestāde šādus pierādījumus nav

konstatējusi un tā kā Pieteicējs ir personīgi ieinteresēts lietas iznākumā, Iestāde piešķir augstāku ticamību Iestādes darbinieka

ziņojumam un secina, ka Pieteicējs ir izlaidis vairākus pasažierus, tādēļ Pieteicēja paskaidrojumus par invalīda izlaišanu vērtē kritiski.

Turklāt pamatojoties uz CSN 288.3.apakšpunktu 326.zīmes darbības zonā atļauta invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos, kas apzīmēti

ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no tiem. Lietā nav strīda par to, ka Transportlīdzeklis nebija apzīmēts ar invalīda

stāvvietas izmantošanas karti, tādēļ Pieteicējam nebija tiesības apturēt Transportlīdzekli, pat gadījumos, ja Pieteicējs izlaistu

pasažieri, kas būtu invalīds.

Arī citi SIA ,,Sky Bus” darbinieki un Pieteicējs ir iesniedzis identiskas sūdzības lietās Nr.115010214, Nr.129058514, kur SIA ,, Sky

Bus” darbinieki izklāsta tieši tos pašus lietas, it kā, faktiskos apstākļus un apstāšanās iemeslus, kas liek Iestādei, kopā ar lietā

esošiem pierādījumus, kritiski vērtē Pieteicēja sūdzībā izteikto apgalvojumu patiesumu.

Iestāde pamatojoties uz LAPK 244.pantu ir novērtējusi pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas un secinājusi, ka Pieteicējs saucams pie

administratīvās atbildības pamatojoties uz 149. panta otrās daļas 8.punktu.

Turklāt Iestāde uzskata, ka Pieteicēja izdarītais pārkāpums nevar tikt uzskatāms par maznozīmīgu sekojošu iemeslu dēļ:

Ceļu satiksmes likuma 19.pants nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības,

kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt

satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

LAPK 21.panta pirmā dala noteic, ka tad, ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas

pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Ceļu satiksmē izdarīta pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu LAPK 21.panta otrā daļa paredz divus kritērijus: pirmkārt, par attiecīgo

pārkāpumu paredzētais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro; otrkārt, šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes

dalībniekiem vai viņu mantai.

LAPK 21.pants nepiešķir personai subjektīvās tiesības, bet gan paredz lēmuma pieņēmēja rīcības brīvību atbrīvot personu no

administratīvās atbildības. Tomēr ikvienā gadījumā tiesību normu piemērotajam ir pienākums izvērtēt to, vai attiecīgajā personas

nodarījumā saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un vai ir kādi apstākļi, kas varētu personas administratīvo

atbildību izslēgt.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka satiksmes drošību apdraudoša nodarījuma kaitīgums un bīstamība izpaužas tajā apstāklī, ka persona,

kuras rīcībā ir paaugstinātas bīstamības avots -transportlīdzeklis, neievēro normatīvajos aktos ietvertos CSN vai transportlīdzekļu

ekspluatācijas noteikumus un rezultātā tiek nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, kā arī sabiedrības drošībai. Saskaņā ar Ceļu

satiksmes likuma 19.panta ceturto daļu, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes

norisē izpildīs noteiktās prasības.

Viena no galvenajām tiesību normas pazīmēm ir tā, ka tiesību norma satur obligātus priekšrakstus jeb vispārsaistošu regulējumu. Ar

tiesību normu palīdzību, ievērojot taisnīguma un vienlīdzības principus, valsts panāk gan jau radušās, gan potenciālas interešu konflikta

situācijas atrisinājumu.

Iestāde konstatē, ka konkrētajā gadījumā LAPK 21.pants nav piemērojams, jo apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas

konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību

normu piemērošanu, lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu

pārkāpšanu. Turklāt pastāv tiesiskais regulējums, kas uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas ir izdarījušas minēto

pārkāpumu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus.

Augstākās tiesas Senāts 2009.gada 12.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-15/2009 atzinis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams

par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus

apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs

(audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības

prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu.

Lai atzītu pārkāpumu par maznozīmīgu saskaņā ar LAPK 21.pantu, nepieciešams konstatēt tādus konkrētajai lietai raksturīgus

apstākļus, kuri gan neizslēdz administratīvā pārkāpuma esību (sastāvu), bet kuru dēļ jebkāda soda piemērošana attiecīgajā situācijā

būtu pārmērīga vai neadekvāta. Konkrētā gadījumā Pieteicējam rīcībā nav konstatējami LAPK 33.panta pazīmes. Iepazīstoties ar

Pieteicēja sūdzību ir secinām, ka Pieteicējs nenožēlo izdarīto un nekas neliecina, ka Pieteicējs atturēsies atkāroti izdarīt līdzīgu

pārkāpumu.

Atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu pie konkrētā lietā esošiem apstākļiem būtu pretrunā ar LAPK 22.pnatu, kas nosaka, ka

administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu

ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus. Ja katrs ceļu satiksmes dalībnieks novietos transportlīdzekļi 326.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu pasažierus, pēc

tam aizbildinoties, ka tika izlaist invalīds, un šādus apstākļus uzskatītu par objektīviem, lai piemērotu LAPK 21.pantu un atzītu

pārkāpumu par maznozīmīgu, tad Pieteicējs un citi ceļu satiksmes dalībnieki regulāri pārkāps ceļu satiksmes noteikumus, lūdzot tos

atzīt par maznozīmīgiem. Šāda situācija nav pieļaujama, jo radīs haosu un nenoteiktību ceļu satiksmē, uz ielām veidotos sastrēgumi

un plūstoša ceļu satiksme nebūtu iespējama.

Pamatojoties uz iepriekš minētām tiesību normām un lietas faktiskiem apstākļiem lūdz noraidīt /pers. A/ sūdzību par Rīgas

pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes 2014.gada 3.aprīļa lēmumu Nr.D57/06/ZV142063/1.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka M.Zariņa 2014.gada

3.aprīļa lēmums Nr.D57/06/ZV142063/1 ir likumīgs un pamatots, tas ir atstājams spēkā, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6pantu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskata

rakstveida procesā. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu

rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta otro daļu, augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma

lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Administratīvā pārkāpuma protokols ZV Nr.142063, sastādīts par to, ka /pers. A/ 2014.gada 16.februārī plkst.11: 47 Rīgā, Dzirciema

ielā 1a, vadot transporta līdzekli Mercedes - Benz, ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/, apstājās 326.ceļa zīmes darbības zonā,

tādējādi neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punktā minētās prasības.

Ceļu satiksme noteikumu 135.11.punkts noteic, ka aizliegts apstāties uz stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā (atbilstoši Ceļu

satiksmes noteikumu 4.pielikumam 326.ceļa zīme ir zīme „Apstāties aizliegts”).

Lietā nav strīda, ka /pers. A/ vadītais transporta līdzeklis Mercedes – Benz 2014.gada 16.februārī plkst.11:47 Rīgā, Dzirciema ielā 1a

bija apstājies 326.ceļa zīmes darbības zonā, taču ir strīds par to, vai /pers. A/ vadītajam transporta līdzeklim bija tiesības apstāties

326.ceļa zīmes darbības zonā, jo, kā norāda sūdzības iesniedzējs, viens no pasažieriem bija invalīds ar stāvvietu izmantošanas karti,

kurš, uzrādot minēto invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, lūdza /pers. A/ apstāties 326.ceļa zīmes darbības zonā, un, ņemot vērā šī

pasažiera lūgumu, /pers. A/ arī apstājās minētās ceļa zīmes darbības zonā.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 288.3.punktu 326.ceļa zīmes darbības zonā ir atļauta invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos,

kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no tiem.

Savukārt prasības, kādām jāatbilst invalīdu stāvvietu izmantošanas kartei, ir noteiktas Ceļu satiksmes noteikumu 270.1punktā,

paredzot, ka automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, un automobiļiem, kuru pasažieri ir invalīdi ar

pārvietošanās traucējumiem vai 1.grupas redzes invalīdi, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu

izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts

komisijas sniegto informāciju.

Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte (Ceļu satiksmes noteikumu 4.pielikuma 13.punkts) ir tumši zils taisnstūris (garums 148 mm,

augstums 106 mm). Kartes aversa kreisajā pusē norādīts kartes derīguma termiņš, izdevējs, kartes sērijas numurs, zem tā attēlota

invalīda pazīšanas zīme baltā krāsā, labajā pusē — Latvijas atšķirības zīme “LV”, zem tās uzraksts latviešu valodā “Eiropas Kopienas

modelis”, zem tā ar atstarpi uzraksts latviešu valodā “Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte”, zem tā ar atstarpi analogs uzraksts citās

Eiropas Savienības valodās. Kartes reversa kreisajā pusē — kartes īpašnieka fotogrāfija, zem tās norādīts personas vārds, uzvārds

un paraksts, labajā pusē — informācija latviešu valodā “Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu

pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs”.

Tādējādi, kā izriet no minētajām tiesību normām, invalīdu stāvvietu izmantošanas karte ir īpaša transporta līdzekļa pazīšanās zīme,

kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija. Minēto karti saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem atļauts ievietot to automobiļu

salonā pie priekšējā stikla, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem, kā arī to automobiļu salonā pie priekšējā stikla, kuru

pasažieri ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem vai 1.grupas redzes invalīdi.

Respektējot Ceļu satiksmes noteikumu 270.1punktā minēto personu ar pārvietošanās traucējumiem īpašās vajadzības, kā arī lai

atvieglotu šo personu dalību ceļu satiksmē, Ceļu satiksmes noteikumos ir iekļauta norma, kas paredz, ka 326.ceļa zīmes („Apstāties

aizliegts”) darbības zonā ir atļauta invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos vai izkāpšana no tiem, taču tikai tādā gadījumā, ja šie

transportlīdzekļi ir apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti. Tādējādi, lai personas ar pārvietošanās traucējumiem varētu

izmantot Ceļu satiksmes noteikumos minētās priekšrocības – piemēram, apstāties 326.ceļa zīmes darbības zonā, transporta

līdzeklim ir jābūt apzīmētam ar īpašu pazīšanas zīmi – invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, novietojot to automobiļu salonā pie

priekšējā stikla, Ceļu satiksmes noteikumu 270.1punktā noteiktajā kārtībā.

Kā izriet no lietas materiāliem, brīdī, kad /pers. A/ ar savu vadīto transporta līdzekli 2014.gada 16.februārī plkst.11:47 Rīgā, Dzirciema

ielā 1a, bija apstājies 326.ceļa zīmes („Apstāties aizliegts”) darbības zonā, /pers. A/ vadītā transporta līdzekļa salonā pie priekšējā

stikla nebija izvietota atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 270.1punktā minētajām prasībām noformēta invalīdu stāvvietu

izmantošanas karte. Līdz ar to secināms, ka uz konkrētu situāciju nav attiecināms Ceļu satiksmes noteikumu 288.3.punktā noteiktais

izņēmums, kas atļauj 326.ceļa zīmes darbības zonā apstāties tiem transporta līdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu

izmantošanas karti.

Tāpat no lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ 2014.gada 16.februārī, iepazīstoties ar sastādīto administratīvā pārkāpuma protokola

saturu, neinformēja policijas darbiniekus par savās vēlāk sagatavotajās Rīgas pašvaldības policijai un tiesai iesniegtajās sūdzībās

norādīto apstākli, ka viņš apstājies 326.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu pasažieri – invalīdu. No lietas materiāliem redzams, ka

/pers. A/ neizmantoja arī savas tiesības sniegt rakstisku paskaidrojumu par sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu, līdz ar to

tiesa /pers. A/ vēlāk sagatavotajās sūdzībās izteikto apgalvojumu par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā, lai izlaistu pasažieri

– invalīdu, vērtē kā izvairīšanos no iespējamās administratīvās atbildības.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmo daļu ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu

un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu

norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Savukārt

saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 8.punktu visām fiziskajām un juridiskajām personām ir saistošs Ministru kabineta

normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību – Ceļu satiksmes noteikumi. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu

135.11.punktam aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes („Apstāties aizliegts”) darbības zonā.

Līdz ar to secināms, ka /pers. A/, apstājoties 326.ceļa zīmes darbības zonā, ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkta

prasības un tādējādi izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas APK 149. 10panta otrās daļas 8.punktā.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 10panta otro daļu par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā paredzēta administratīvā atbildība –

brīdinājuma izteikšana vai administratīvais sods transportlīdzekļa vadītājam 30 (trīsdesmit) euro apmērā.

Atbilstoši Latvijas APK 22.pantā noteiktajam, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis, kas tiek piemērots, lai personu, kura

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību

pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ievērojot iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir pamatoti atzīts par vainīgu Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punktā norādītā

pārkāpuma izdarīšanā, par ko Latvijas APK 149.10panta otrās daļas 8.punktā paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat tiesa uzskata,

ka /pers. A/ pamatoti piemērots administratīvais sods – naudas sods 30 euro apmērā, tas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka Mārtiņa Zariņa 2014.gada 3.aprīļa

lēmums Nr.D57/06/ZV142063/1 ir likumīgs un pamatots un tā atcelšanai nav pamata, savukārt /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 pantu un 289.18 pantu

tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka Mārtiņa Zariņa 2014.gada 3.aprīļa lēmumu

Nr.D57/06/ZV142063/1 un noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I.Risberga