Court orders solidary debt collection from guarantors and primary debtor for defaulted lease agreement claims.

Lietas Nr. C33320413

Lietas arhīva Nr. C-1001-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 10.martā

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V.Puškundze

ar sekretāri D.Ģērķi

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Nordea Finance Latvia” prasībā pret /pers. D/, /pers. E/ un

/pers. B/ par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2013.gada 20.februārī Rīgas rajona tiesā prasītāja cēlusi prasību pret atbildētājiem par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā lūgts tiesu solidāri piedzīt no atbildētājiem /pers. E/ un /pers. B/ (iepriekš /pers. H/), bet pilnīgas vai daļējas

piedziņas neiespējamības gadījumā piedzīt no /pers. D/ pamatparādu Ls 5814,48 apmērā, izdevumus, kas saistīti ar līzinga objekta

pārņemšanu un pārdošanu Ls 492,71 apmērā, samaksātos tiesas izdevumus un noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no parāda.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1578., 1590., 1591., 1654., 1652., 1671., 1672., 1683., 1692., 1694., 1698., 1699., 1702., 1716.,

1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1759., 1765., 2112., 2113., 2124., 2127., 2141., 2152., 2171. pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 13.augustā starp atbildētāju /pers. D/ kā nomnieku un prasītāju kā iznomātāju tika

noslēgts nomas (operatīvā līzinga) līgums, saskaņā ar kuru iznomātāja pēc nomnieka izvēles iegādājās un nodeva nomnieka turējumā

un lietošanā automašīnu /TL marka//pers. I/ (turpmāk līzinga objekts) ar nomas perioda laiku uz 60 mēnešiem ar mainīgu procentu

likmi 6,72% gadā. Mainīgā likme sastāv no bāzes likmes „6 mēnešu Euribor” un pievienotās likmes 2,0%.

2008.gada 13.augustā starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts Galvojuma līgums līdz ar ko, uzņēmās /pers. D/ ar līzinga

līgumu uzņemtās saistības, kā pats parādnieks.

2009.gada 2.decembrī prasītāja lauza līgumu, jo atbildētāja /pers. D/ ilgstoši nepildīja ar līgumu uzņemtās saistības, par ko viņu

informēja. Uz līguma laušanas dienu atbildētājas parāda kopsumma bija Ls 12900,60 un tā veidojās kā savlaicīgi neapmaksātie

rēķini Ls 970,91, automašīnas atlikusī vērtība Ls 4454,47 un nesamaksātie nomas maksājumi laika posmā no pēdējā izrakstītā rēķina

līdz pēdējam plānotajam maksājumam, atņemot ierēķinātos procentus Ls 7468,22. Prasītāja pārņēma nomas priekšmetu 2010.gada

6.aprīlī un realizēja to trešajai personai par Ls 7086,12, kas tika novirzīts neapmaksāto rēķinu apmaksai, līdz ar to nomnieka parāds

veidojas kā atlikušās vērtības kopsumma Ls 5814,48 apmērā. Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājai radušies zaudējumi,

kas saistās ar automašīnas realizācijas izdevumiem Ls 492,71 apmērā. Tādējādi kopējā prasības summa sastāda Ls 6307,19

apmērā un sastāv no pamatparāda Ls 5814,48 un izdevumiem, kas saistīti ar līzinga objekta pārņemšanu, pārdošanu un

apdrošināšanu. Atbildētājiem vairākkārtīgi tika sūtītas pretenzijas, bet pamatoti iebildumi uz parāda summu nav celti, saistības nav

izpildītas.

Atbildētāji/pers. D/ un /pers. E/ rakstveida paskaidrojumus tiesai nav snieguši.

2013.gada 25.martā tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka viņa prasību neatzīst. Norādīts,

ka nav samērīga prasība par visu atlikušo nomas maksājumu veikšanu un nomas līguma noteikumi uzskatāmi par tādiem, kas

patērētāju nostāda būtiski nevienlīdzīgākā stāvoklī un ir pretrunā ar labas ticības principiem, tādējādi šāds līguma noteikums atzīstams

par netaisnīgu. Tāpēc prasību atzīst par pamatotu pamatparāda Ls 4454,47 apmērā, bet uzskata, ka prasītājam nav likumiska

pamata prasīt no atbildētāja nesamaksātos nomas maksājumus laika posmā no nomas līguma izbeigšanas līdz pēdējam plānotajam

maksājumam Ls 7468,22 apmērā. Atzīst, ka ir parakstījusi galvojuma līgumu, bet norāda, ka tā noteikumi un sekas no prasītājas

puses netika izskaidroti, tāpēc uzskata, ka šāda līguma noslēgšana nav pierādījums, ka tā noteikumi pusēm ir apspriesti (lietas

71.lapa).

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus norādīja, ka

pamata saistība ir nomas līgums, ko atbildētāja /pers. D/ ir noslēgusi ar prasītāju par konkrēta nomas objekta nomu, ko pati izvēlējās,

līdz ar to bija zināma automašīnas cena. Atbildētāja šo automašīnu vēlējās iegūt lietošanā, nevis īpašumā uz 5 gadiem. Auto pēc šī

termiņa beigām tiktu atgriezta pārdevējam. Automašīnas cena bija EUR 24930 un prasītājs visu šo summu ir samaksājis pārdevējam

SIA /Nosaukums A/. Atbilstoši līgumam, pirmais maksājums bija jāveic nomniekam EUR 1056,36, starpību ir finansējis prasītājs.

Finansētais pirkums bez PVN bija EUR 20070,78. 60 mēnešu laikā daļu no pirkuma maksas bija jāsamaksā nomniekam. Nomnieks

apņēmās samaksāt EUR 15732,64. Ja tiktu izpildītas visas saistības, nomas objekts tiktu pārdots atpakaļ SIA /Nosaukums A/ par

summu EUR 6338,14. Līgums tika lauzts pirms termiņ, kad saistības netika pildītas 91 dienu, kaut līgumu varēja lauzt jau pēc 30

dienām. Uz līguma laušanas brīdi pirkuma daļa bija EUR 16964,46, kas jāatmaksā nomniekam. Uz līguma laušanas brīdi, kopējā

neatmaksātā summa bija Ls 12900,60, šo summu veido nomas maksājumi Ls 970,91, pārējā daļa ir auto neatmaksātā cena, kas

sadalās vēl divās daļās, kas ir neatmaksātie nomas maksājumi līdz līguma beigām un atlikusī nolīgtā vērtība. Auto tika pārdots par Ls

7086,12, līdz ar to, starpība, ko puses nolīgušas līgumā bija Ls 5814,48, kas ir pamatparāds. Papildus radušies ar līzinga objekta

pārņemšanu un pārdošanu saistītie izdevumi.

Atbildētāja/pers. B/ tiesas sēdē prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos sniegtos argumentus. Papildus norādīja, ka

pirmās trīs sūtītās vēstules par saistību izpildi viņa nesaņēma, jo bija mainīta dzīvesvieta. Pirmo brīdinājumu saņēma 2012.gadā,

tāpēc uzskatīja, ka saistības tiek pildītas. Atzina, ka ir parakstījusi galvojuma līgumu, kā arī atzina pamatsummas parādu, bet nepiekrīt,

ka tā tiek piedzīta no viņas. Norādīja uz finansiāla rakstura problēmām saistību izpildīt.

Atbildētāji/pers. D/ un /pers. E/ uz tiesas sēdi neieradās tiesai nezināmu iemeslu dēļ. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājiem tika

paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas kārtībā, 2013.gada 1.novembrī nosūtot tiesas pavēstes uz lietas

dalībnieku deklarētajām dzīvesvietām. Tiesa uzskata, ka tas apstāklis, ka atbildētājs /pers. E/ tiesas dokumentus nesaņēma un tie ir

nosūtīti atpakaļ tiesai ar pasta norādi, ka „beidzies glabāšanas laiks”, pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu

(Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa), jo fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē

(Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa). Savukārt tiesas sūtītie dokumenti /pers. D/ nav nosūtīti tiesai atpakaļ, līdz ar to tiesa atzīst,

ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, atbildētājiem ir paziņots par tiesas sēdes vietu un

laiku. Atbildētāji nav snieguši tiesai paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, nav informējuši tiesu par neierašanās iemesliem, nav

lūguši izskatīt lietu bez viņiem vai atlikt to. Pie šādiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa uzskata

par iespējamu izskatīt civillietu bez atbildētāju /pers. E/ un /pers. D/ klātbūtnes tiesas sēdē.

MOTĪVU DAĻA

Noklausījusies prasītājas pārstāvja un atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos

rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiāliem konstatēts, ka 2008.gada 13.augustā starp prasītāju /pers. D/ kā iznomātāju un atbildētāju kā nomnieku

noslēgts Nomas līgums Nr.20081720 (lietas 17.lapa), saskaņā ar kuru prasītāja nodeva atbildētājam tā izvēlēto nomas priekšmetu

automašīnu /TL marka/.

Saskaņā ar līgumā pielīgto definīciju līzinga objekts ir lieta, ko nomnieka uzdevumā savā īpašumā ir iegādājies iznomātājs, un kas uz

nomas periodu tiek nodots nomnieka turējumā un lietošanā.

Noslēgtais līgums, kā arī maksājuma grafiks (lietas 17.-25.lapa), kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa, nav apstrīdēts, parakstot to,

nomnieks apliecināja, ka visi līguma noteikumi ir apspriesti, izlasīti un saprotami, tādēļ tas viņam ir saistošs un izpildāms.

Par līzinga objekta pirkuma faktu no SIA /Nosaukums A/ liecina lietā esošais Pirkuma līgums Nr. 20081720 (lietas 24.lapa) un konta

pārskats (lietas 26.lapa).

Savukārt par līzinga objekta nodošanu nomniekam liecina lietā esošais Piegādes akcepts (lietas 27.lapa). Ar minēto dokumentu tiek

konstatēts, ka līzinga objekts nomniekam ir nodots un atbildētāja to pieņēmusi.

Civillikuma 1587.panta nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Ar noslēgtā līguma noteikumiem pirkuma maksa noteikta EUR 24 930,00 un nomas periods 60 mēneši. Ar noslēgtā līguma

6.1.punktu nomnieks uzņēmās par pienākumu veikt nomas maksājumus līgumā noteiktajā apmērā. Ikmēneša nomas maksājuma

apmērs noteikts maksājumu grafikā.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja /pers. D/ no līguma izrietošās saistības nav pildījusi, tāpēc prasītāja ar

2009.gada 2.decembrī lauza līguma darbību, par ko 2009.gada 2.decembrī informēja atbildētāju, noformējot to paziņojuma veidā

(lietas 32.lapa).

Tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja pilnīgi vai daļēji netiek samaksāti nomas maksājumi un maksāšanas saistību neizpilde

turpinās 1 (viens) mēnesis pēc attiecīgās maksājumu dienas, pielīgtas 7.2.8.3. punktā. Saskaņā ar līguma 7.4.2.punktu šāda

nosacījuma iestāšanās gadījumā, iznomātājs ir tiesīgs pārņemt savā valdījumā līzinga objektu un pēc sava ieskata to pārdod. Tādā

gadījumā nomniekam pilnībā un bez papildu nosacījumiem jāsedz visi pamatotie iznomātāja izdevumi, kas nepieciešami minēto

darbību veikšanai, kā arī jāsamaksā naudas summa, kas veidojas kā starpība starp summu, ko iznomātājs ieguvis pārdodot līzinga

objektu, un parāda un nesamaksāto nomas maksājumu un atlikušās vērtības kopsummu.

Kā norādīts prasības pieteikumā un ko tiesas sēdē apstiprināja prasītājas pārstāvis, tad prasības summa sastāv no neapmaksāto

rēķinu parāda, nesamaksāto nomas maksājumu, atlikušās vērtības kopsummas un līzinga objekta realizācijas un ar to saistīto

izdevumu starpības.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādīto saistības neizpildes faktu, minētais apstāklis apstiprinās ar lietā esošajiem

rēķiniem (lietas 28.-31.lapa), parāda un līgumsoda aprēķins, tajā skaitā veikto maksājumu atšifrējums (lietas 8.-10.lapa). Ar minētiem

rakstveida dokumentiem tiek konstatēts, ka atbildētāja nav apmaksājusi četrus rēķinus par kopējo summu Ls 977,91 jeb 1391,44

euro apmērā. Tāpat no rēķiniem un tiesas sēdē paskaidrotā izriet, ka rēķinos ir iekļauts līgumsods par katra rēķina samaksas

nokavējumu.

Tiesības aprēķināt līgumsodu pielīgtas līguma 1.1.punktā un tā apmērs ir noteikts 0,2% apmērā dienā no laikā nenomaksātās

summas. Saskaņā ar parāda aprēķinā un tiesas sēdē norādīto, līgumsods ir aprēķināts ir aprēķināts par trīs rēķinu neapmaksu līdz

2009.gada 1.novembrim un par šo periodu tas sastāda Ls 61,28 jeb 87,20 euro apmērā.

Ar lietā esošo maksājumu grafiku, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa un tādēļ atbildētājai saistoša, konstatēts, ka līgumā pielīgtie

nomas maksājumi 260,58 euro apmērā ik mēnesi bija jāmaksā līdz 2013.gada 1.septembrim. Savukārt ar brīdinājumu un pārējiem

lietas materiāliem, kā arī prasītāja pārstāvja paskaidroto, kam nav celti iebildumi, konstatēts, ka prasītāja ir atkāpusies no līguma ar

2009.gada 2.decembri.

Ņemot vērā to, ka tiesības aprēķināt nesamaksātos nomas maksājumus ir pielīgtas līguma 7.4.2. punktā un minētā līguma noteikumi

nav apstrīdēti, tiesa, pretēji atbildētājas rakstveida paskaidrojumos un tiesas sēdē paustajam viedoklim, uzskata, ka prasītājai ir

tiesisks pamats nesamaksāto nomas maksājumu piedziņai, kas saskaņā ar prasības aprēķinā un tiesas sēdē norādīto ir Ls 7468,22

apmērā.

Tāpat par pamatotu tiesa atzīst prasības summas veidojošo pozīciju par atlikušās vērtības kopsummas iekļaušanu. Pamats samaksāt

līzinga objekta atlikušo vērtību līguma laušanas gadījumā, gluži tāpat kā nesamaksātos nomas maksājumus, ir pielīgts līguma

7.4.2.punktā. Līzinga objekta atlikušās vērtības apmērs izriet no parāda aprēķina un sastāda Ls 4454,47 apmērā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka vienpusēji izbeidzot līgumu saistību nepildīšanas gadījumā, par ko strīds lietā nav, prasītājai ir līgumisks

pamats aprēķināt visus pamatotos izdevumus, kuru kopsumma uz līguma laušanas dienu ir Ls 12900,60 apmērā. Savukārt par

nepamatotu tiesa atzīst atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumos norādīto apstākli par to, ka prasītāja nepamatoti aprēķinājusi

un lūdz piedzīt nesamaksātos nomas maksājumus no līguma izbeigšanas dienas līdz pēdējam plānotajam maksājumam.

Ar lietas materiāliem pievienoto Nomas pirkuma (Līzinga) līgums Nr.20100319 (lietas 43.lapa), apstiprinājumu gūst prasības

pieteikumā un tiesas sēdē norādītais līzinga objekta pārdošanas fakts trešajai personai. No nomas pirkuma (līzinga) līguma izriet, ka

automašīnas realizācijas vērtība ir 12 200 euro jeb Ls 7086,12.

Savukārt ar līzinga objekta realizāciju saistīto izdevumu apmērs apstiprinās ar lietā esošo Pavadzīmi-rēķinu (lietas 41.lapa). No

minētā dokumenta izriet, ka prasītājai sniegtā pakalpojuma veids Ls 283,44 apmērā ir definēts kā maksa par pakalpojumiem, ko

veikusi SIA /Nosaukums B/. Par minētā pakalpojuma apmaksu liecina prasītājas konta pārskats (lietas 42.lapa). Izdevumu par naudas

sodu samaksu Ls 60,51 apmērā par ceļu satiksmes pārkāpumiem, ko veicis iznomātājs, apliecina Kvīts Nr. RB1003694607 no

CSDD. Izdevumus Ls 148,76 apmērā par nomas objekta nogādāšanu līdz iznomātājam apliecina rēķins Nr. 31/2010 (lietas 34.lapa).

Tādējādi ar minētajiem rakstveida dokumentiem, parāda aprēķinu, rēķiniem un pārējiem lietā esošajiem dokumentiem konstatēts

nesegtais no Nomas līguma izrietošais parāds Ls 6307,19 apmērā, kas sastāv no pamatparāda un ar automašīnas realizāciju saistīto

izdevumiem un veidojas kā līzinga objekta realizācijas, nomas maksājumu parāda, nesamaksāto nomas maksājumu atlikušās

vērtības un līzinga objekta atlikušās vērtības starpība.

Tiesai nav pamata atzīt par nepamatotu parāda aprēķinu un tajā iekļautās, parādu veidojošās pozīcijas par līzinga priekšmeta atlikušo

vērtību un neapmaksāto rēķinu apmēru. Izrakstītos rēķinus un to apmēru, kā arī parāda aprēķinu atbildētāja /pers. D/ neapstrīdēja,

iebildumus saistības esamībai un tās apmēram necēla, rakstveida paskaidrojumus tiesai nesniedza un tiesas sēdē nepiedalījās. Līdz

ar to tiesa uzskata, ka prasītāja ir pierādījusi prasību, tāpēc no atbildētājas ir piedzenams no nomas līguma izrietošais parāds Ls

6307,19 apmērā.

Tiesas rīcībā nav pamata uzskatīt, ka starp pusēm nav apspriesti līguma noteikumi, un ka prasītāja nav sniegusi pilnīgu un patiesu

informāciju par sniegto pakalpojumu. Parakstot līgumu /pers. D/ atzina, ka līguma noteikumi ir apspriesti un saprotami (18.1.punkts).

Līdz ar to tiesa neuzskata par pamatotu atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumos norādīto atsauci uz Patērētāju tiesību

aizsardzības likumu par netaisnīgiem līguma noteikumiem un Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2006.gada 6.novembra lēmumu

Nr.38-lg, jo tajā ir sniegts vērtējums līguma noteikumiem attiecībā uz tiesībām piedzīt nomas priekšmeta vērtības starpību. Kā izriet no

/pers. B/ paskaidrojumiem, tad atbildētāja atzīst atlikušās preces vērtību Ls 4454,47 apmērā.

Prasības pieteikumā lūgts un tiesas sēdē uzturēts lūgums piedzīt parādu solidāri no atbildētājiem /pers. E/ un /pers. B/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā to vērts pret nomnieku /pers. D/.

Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Savukārt minētā likuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno

parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesas izdevumiem.

Civillikuma 1702.pants noteic, ka, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to pa priekš pie galvenā

parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Ar lietas materiāliem pievienotiem galvojuma līgumiem, kurus 2008.gada 13.augustā no vienas puses slēdza SIA „Nordea Finance

Latvia” un otras puses /pers. D/ kā nomnieks un /pers. E/, /pers. B/ kā galvinieki, konstatēts, ka galvinieki katrs atsevišķi uz noslēgtā

līguma pamata neatsaucami galvoja iznomātājai, ka /pers. D/ pienācīgi pildīs savas saistības, kas izriet no līzinga līguma un uzņēmās

saistības kā paši nomnieki samaksās iznomātājam no līzinga līguma izrietošos maksājumus

Ar lietas materiāliem pievienotiem brīdinājumiem (lietas 45.-46., 49.-52., 54.-55.lapa) apstiprinās prasības pieteikumā un tiesas sēdē

norādītais apstāklis par to, ka galvinieki ir brīdināti par saistību esamību un lūgti to nokārtot.

Par nepamatotu tiesa atzīst atbildētājas /pers. B/ paskaidrojumos un tiesas sēdē norādīto apstākli, ka viņa nav saņēmusi pirmos

brīdinājumus un nav zinājusi par saistību esamību, jo ir mainījusi savu dzīvesvietu.

Parakstot līgumus, galvinieki ar līguma apņēmās ievērot līguma 3.6.punktu paziņot par adreses maiņu. Līdz ar to tiesa uzskata, ka,

nosūtot brīdinājumus uz līgumā norādīto adresi, prasītāja ir ievērojusi līguma noteikumus, tāpēc brīdinājumi ir uzskatāmi par

saņemtiem septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.

Civillikuma 1672.pants noteic, ka solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Savukārt Civillikuma 1699.pants

noteic, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild solidāri.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājas pieteiktais prasījums – parādu piedzīt solidāri no galviniekiem atbilst galvojuma būtībai Civillikuma

izpratnē, jo /pers. E/ un /pers. B/ solidāras izpildes pienākums izriet no likuma.

Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības prasīt galvojuma līguma izpildi un saņemt apmierinājumu sākotnēji no galviniekiem un tikai

piedziņas neiespējamības gadījumā no nomnieka /pers. D/. Šāda tiesība nav pretrunā ar Civillikumā noteiktām galvojuma institūta

reglamentējošām tiesību normām. Savukārt, izpildot saistību, galviniekiem, nav liegtas tiesības regresā kārtībā vērst piedziņu pret

galveno parādnieku /pers. D/ izpildītās jeb segtās saistības apmērā.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājai kā kreditoram ir tiesības vērsties pret galviniekiem, savukārt galvinieki ir atbildīgi par saistības

izpildījumu, ko viņi ir apņēmušies ar galvojuma līgumiem.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāji tiesā nav iesnieguši

pierādījumus saistības izpildei ar prasītāju, /pers. D/ un /pers. E/ nav iesniedzis paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību. Tiesai

nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, to nav apstrīdējuši paši atbildētāji, /pers. B/ pamatotus iebildumus prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem necēla, vien norādīja uz finansiāla rakstura problēmām izpildīt saistību, kas tiesas ieskatā

nekalpo par likumisku un pamatotu attaisnojumu saistību nepildīšanai.

Pamatojoties uz minēto, tiesa uzskata par pamatotu un apmierināmu prasītājas prasību pret atbildētāju par kopējā parāda Ls

6307,19 jeb 8974,32 euro apmērā piedziņu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumu par euro ieviešanu Latvijas

Republikā ar 2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likumu, noteiktais maiņas valūtas kurss ir 1 euro = 0,702804 lati, līdz ar

to nolēmumā summas latos ir konvertējamas euro valūtā atbilstoši minētajam valūtas maiņas kursam.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītājas tiesības par

laiku līdz spieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu

prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nenomaksātās piedzenamās

summas.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta nosacījumiem samaksājusi valsts nodevu Ls 406,83 apmērā un

atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta nosacījumiem ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 7,70 apmērā (lietas 11.-12.lapa).

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenami tās samaksātā valsts nodeva 578,78

euroapmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 96., 97., 192., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Piedzīt solidāri no /pers. E/, personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Nordea

Finance Latvia”, vienotais reģistrācijas numurs 40003348054, pamatparādu 8273,26 euro apmērā, izdevumus, kas saistīti ar līzinga

objekta pārņemšanu un pārdošanu 701,06 euro apmērā, kopā parādu 8974,32 euro apmērā, kā arī samaksātos tiesas izdevumus:

valsts nodevu 578,78 euroapmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro apmērā, kopā 9564,06 euro (deviņi

tūkstoši pieci simti sešdesmit četrus euro seši centi) apmērā, bet piedziņas neiespējamības gadījumā vai sprieduma

daļējas izpildes gadījumā, kopējo parāda summu9564,06 euro (deviņi tūkstoši pieci simti sešdesmit četrus euro seši centi)

apmērā piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/.

Noteikt SIA „Nordea Finance Latvia”, reģistrācijas Nr.40003348054, tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai),

likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no neapmaksātās parāda summas 8974,32 euro (astoņi tūkstoši deviņi simti septiņdesmit

četri euro 32 centi) apmērā.

Noteikt labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014.gada 24.martā.

Tiesnese V.Puškundze

Pilna sprieduma faktiskais sastādīšanas datums – 2014.gada 31.marts