A42646708 / A42-01840-10 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

NORAKSTS Lieta Nr.A42646708 A1840-10/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 6.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese E.Apīne, piedaloties pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) „Eiromāja” – pilnvarotajam pārstāvim S.P., atbildētāja pusē pieaicinātās Rīgas domes Administratīvās komisijas pilnvarotajai pārstāvei L.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc SIA „Eiromāja” pieteikuma par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 3.jūnija lēmuma Nr.D57 18-2 atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 3.jūnija lēmumu Nr.D57 18-2 (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 5.lapa) SIA „Eiromāja” (turpmāk arī – pieteicēja) saukta pie administratīvās atbildības par to, ka /adrese/ patvaļīgi bez būvatļaujas uzsākta ēkas rekonstrukcija, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 152.panta pirmo daļu un piemērojot naudas sodu Ls 2000.

[2] Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja Lēmumam nepiekrīt un lūdz to atcelt, jo pie administratīvās atbildības ir saucama persona, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu. 2008.gada 8.maijā Rīgas pilsētas būvinspekcija ir sastādījusi atzinumu Nr.5-14- DA-08-333-atz par būves pārbaudi (lietas 8.-9.lapa) un 2008.gada 12.maijā administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.033-L CB 003579 par SIA „Eiromāja” pārkāpuma konstatēšanu /adrese/ (lietas 7.lapa). Kā redzams no zemesgrāmatu izdrukas, tad nekustamā īpašuma tiesības uz īpašumu /adrese/ ir reģistrētas SIA „Celtniecība un īpašumi”, nevis SIA „Eiromāja” (lietas 10.-12.lapa). Pieteicēja šajā īpašumā nekad nav veikusi un neveic ne ēkas rekonstrukcijas, ne citus darbus. Lēmums nevar būt tiesisks, jo pieņemts formāli, nenoskaidrojot nekustamā īpašuma īpašniekus un vainīgās personas.

[3] Rīgas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – atbildētājs) savos 2008.gada 25.augusta rakstveida paskaidrojumos neatzīst pieteikumu par pamatotu. Rīgas pilsētas būvinspekcijas atzinums ir izsniegts pieteicējas pilnvarotajai personai M.F. un tajā norādīts, ka būvprojekts „Biroju un dzīvojamās ēkas rekonstrukcija” /adrese/ akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē 2008.gada 27.martā ar Nr.653. No minētā atbildētājs secina, ka pieteicēja ir būvniecības ieceres pasūtītāja.

Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā. Taču, kā izriet no M.F. paskaidrojumiem komisijas sēdē, darbi ir sākti vēl pirms projekta saskaņošanas un turpināti bez būvatļaujas. Komisija uzskata, ka šāda rīcība liecina par klaju pastāvošās tiesiskās kārtības ignoranci, kura var radīt apdraudējumu sabiedrībai (lietas 19.lapa).

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, atsaucoties uz tajā paustajiem argumentiem. Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, atsaucoties uz Lēmumā norādīto, kā arī akcentēja, ka komisijas sēdē M.F. neesot cēlis iebildumus, tāpēc komisijas locekļiem nebija šaubu, ka būvinspektors kaut kādā mērā nebūtu pareizi sastādījis dokumentus. Motīvu daļa

[5] Tiesa, iepazīstoties ar procesa dalībnieku paskaidrojumiem un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka prasījums ir pilnībā pamatots un apmierināms.

[6] Ar Lēmumu pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 152.panta pirmās daļas, nosakot sodu Ls 2000 apmērā. LAPK 152.panta pirmā daļa noteic, ka „par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz trīstūkstoš latiem”. Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem un arī pieteicēja norāda, ka būvatļauja nav bijusi, taču lietā ir strīds par tiesību normu pareizu piemērošanu.

[7] Vērtējot tiesību normas kopsakarā ar procesa dalībnieku paskaidrojumiem, Administratīvā rajona tiesa secina, ka izskatāmajā lietā attiecībā pret pieteicēju nav konstatējams administratīvā pārkāpums sastāvs, proti, SIA „Eiromāja” nav atzīstama par administratīvā pārkāpuma subjektu. Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu uzsākšanas jāsaņem būvatļauja Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā, savukārt minētā panta piektajā daļā noteikts, ka būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos tiesību aktos.

Pasūtītājs, atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 24.punktam, ir nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība. Savukārt būvētājs, atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 7.punktam, ir fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem. No minētajām tiesību normām izriet, ka par būvatļaujas saņemšanu vai būvprojekta saskaņošanu atbildīga ir persona, kuras īpašumā, nomā vai lietošanā ir attiecīgais nekustamais īpašums vai atsevišķos gadījumos persona, kura tam īpaši pilnvarota.

Līdzīgas tiesību normas ietvertas arī Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi). Minēto noteikumu 31.punktā noteikts, ka būvniecību var ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs). Uz pilnvaroto personu (projekta vadītāju) attiecas visi šajos noteikumos noteiktie pasūtītāja pienākumi, tiesības un atbildība. Savukārt saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 105.punktu pēc būvprojekta akcepta saņemšanas pasūtītājs var iesniegt būvvaldē pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.

Atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 112.punktam, pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju, kas izsniegta saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu. Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama. Tādējādi secināms, ka par būvatļaujas saņemšanu rekonstrukcijas darbiem /adrese/, atbildīgā persona ir pasūtītājs, proti, īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai to pilnvarota persona.

[8] Administratīvās lietas materiālos, kas bija par pamatu pieteicējas saukšanai pie administratīvās atbildības, atbildētājs nav noskaidrojis pieteicējas saistību ar būvniecības objektu, proti, lietā nav strīda, ka īpašums /adrese/, kurā notika būvdarbi, pieder SIA „Celtniecība un īpašumi”, taču tajā pat laikā lietā nav pierādījumu, kāpēc administratīvā pārkāpuma protokols un atzinums sastādīts SIA „Eiromāja”, nevis SIA „Celtniecība un īpašumi”. No administratīvās lietas materiāliem nav redzams, ka pieteicēja atrastos ar SIA „Celtniecība un īpašumi” kādās tiesiskās attiecībās, piemēram, pieteicēja būtu īpašuma /adrese/ nomnieks vai lietotājs ar būvniecības tiesībām vai pilnvarotā persona, proti, persona, kurai būtu pienākums nodrošināt būvatļaujas saņemšanu šajā objektā. Arī pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē šādu saistību starp pieteicēju un SIA „Celtniecība un īpašumi” noliedz. Tas apstāklis, ka M.F. parakstījis viņam izsniegto būvinspektora atzinumu un piedalījies komisijas sēdē, nav pietiekams, lai pie administratīvās atbildības sauktu juridisku personu – SIA „Eiromāja”. Administratīvā pārkāpuma sastāvs ir jāpierāda administratīvās lietas izskatītājam un administratīvā soda piemērotājam. No personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, nav samērīgi gaidīt argumentus, kas vērsti uz tās sodīšanu, jo persona izmanto tiesības sevi aizstāvēt. Tāpat jānorāda, ka tieši atbildētājs ir iesniedzis tiesai kopā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pilnvaru, ko SIA „Celtniecība un īpašumi” vēl 2006.gada 24.jūlijā ir izsniegusi M.F. komersanta pārstāvībai projekta izstrādē objektam /adrese/ (lietas 26.lapa). Tātad M.F., piedaloties administratīvās komisijas sēdē, ir uzrādījis īpašuma /adrese/ īpašnieka izsniegtu pilnvaru, taču atbildētājs tam nav pievērsis pietiekamu uzmanību un nav ieguvis nepieciešamos pierādījumus, kas noveduši pie nepamatota un prettiesiska lēmuma pieņemšanas. Būvatļauja 2008.gada 25.jūnijā ir izsniegta M.F., taču tajā kā pasūtītājs ir norādīts SIA „Celtniecība un īpašumi”, proti, būvniecības objekta īpašnieks.

Pie šādiem apstākļiem nav saskatāms tiesisks pamats, kāpēc pie administratīvās atbildības par patvaļīgiem rekonstrukcijas darbiem /adrese/ būtu saucama SIA „Eiromāja”.

[9] Atbilstoši APK 239.panta 1.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tādējādi tiesa secina, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret pieteicēju pēc LAPK 152.panta pirmās daļas ir izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ, proti, pieteicēja nav administratīvā pārkāpuma subjekts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 3.jūnija lēmumu Nr.D57 18-2 ar tā pieņemšanas dienu un izbeigt lietu. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese /paraksts/ E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas tiesnese ________________E. Apīne Rīgā, 2010.gada 6.augustā