Court dismisses management fee claim due to lack of contract and insufficient evidence of services rendered.

Lietas arhīva Nr. C-1673-19/9

ECLI:LV:RPPT:2019:0516.C68431918.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 16.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnesis J.Stūrmanis,

ar tiesas sēžu sekretāri V. Silovu,

piedaloties SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

atbildētājam /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. E/, /pers. F/, /pers. B/ juridiskās palīdzības sniedzējam /pers. G/, izskatīja

atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/, /pers. F/, /pers. C/, /pers. D/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,

komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 13.septembrī tiesā saņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītājs) prasības pieteikums pret /pers. B/, /pers. F/, /pers.

C/, /pers. D/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2010. gada 29. decembra lēmumu, reģistrēta sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Kurzemes namu apsaimniekotājs" reorganizācija, nosakot, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kurzemes namu apsaimniekotājs" saistību un

tiesību pārņēmēja ir SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks", kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kurzemes namu apsaimniekotājs" saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, līdz 2013. gada 1. februārim apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/.

Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septītā daļa nosaka, ka pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai persona.

Saskaņā ar Rīgas domes priekšsēdētāja 17.01.2013. rīkojumu Nr.l5-r "Par nekustamā īpašuma /adrese/ A, Rīgā nodošanu pārvaldīšanā dzīvokļu

īpašniekam /pers. B/" nekustamā īpašuma /adrese/ pārvaldīšanas tiesības ar 01.02.2013. tika nodotas /pers. B/.

Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, no 2007. gada 7. maija

reģistrētas īpašumtiesības uz 5/12 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/,

/pers. F/, personas kods /personas kods/, no 2004. gada 10. janvāra reģistrētas īpašumtiesības uz 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma

/adrese/,

/pers. C/, personas kods /personas kods/, no 2007. gada 1. maija reģistrētas īpašumtiesības uz 1/12 domājamām daļām no nekustamā īpašuma

/adrese/,

/pers. D/, personas kods /personas kods/, no 2007. gada 7. maija reģistrētas īpašumtiesības uz 1/12 domājamām daļām no nekustamā īpašuma

/adrese/,

Saskaņā ar "Dzīvokļa īpašuma likuma" 10. pantā noteikto, atbildētājiem kā īpašniekiem ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā,

segt izdevumus, norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un maksāt zemes nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja

atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz 09.12.2008. MK noteikumiem Nr.1014 "Kārtība,

kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" (spēkā līdz 2017. gada 20.jūlijam) un no 2017. gada 21. jūlija

pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.408 "Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi.

Prasītājs ir pildījis savas no Līguma izrietošās saistības, t.i. sniedza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, savukārt

atbildētāji savus pienākumus, kas izriet no likuma vai Līguma nav pildījuši. Maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu, pārvaldīšanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, veikuši neregulāri, un nepilnā apmērā.

Atbildētājiem, atbilstoši katram piederošajām domājamām daļām nekustamajā īpašumā, par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem

pakalpojumiem, par laika periodu līdz pārvaldīšanas tiesību nodošanai 2013. gada 1.februārī, ir izveidojusies parāda summa :

1) /pers. B/ pamatparāds 1473,95 EUR, likumiskie procenti 519,01 EUR;

2) /pers. F/ pamatparāds 1179,16 EUR, likumiskie procenti 415,21 EUR;

3) /pers. C/ pamatparāds 294,79 EUR, likumiskie procenti 103,80 EUR

4) /pers. D/ pamatparāds 294,79 EUR, likumiskie procenti 103,80 EUR. Kopā par pārvaldīšanas maksu, komunālajiem pakalpojumiem un

likumiskie procenti 4384,51 EUR.

Atbildētāju parāds pamatots ar piedzenamās summas aprēķiniem. Aprēķinos esošā pamatparāda un likumisko procentu summa ir lielāka no

prasības pieteikumā prasītās atbilstoši 1/12 domājamajai daļai, kas sastāda attiecīgi 294,79 EUR un 103,80 EUR. Šīs summas attiecināmas uz

nekustamā īpašuma /adrese/ 1/24 domājamo daļu (katram) īpašniekiem /pers. J/ un /pers. E/, no kurām prasīt izveidojušos pārvaldīšanas maksas un

komunālo pakalpojumu parada piedziņu nav tiesiska pamata.

Likumiskos procentus par pārvaldīšanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem prasītājs aprēķinājis par laika periodu no 01.05.2010 līdz

01.02.2013. un rēķinājis no 03.06.2010. līdz 01.10.2017.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājiem likumiskos nokavējuma procentus, kas izriet no Civillikuma 1756.panta; proti "pienākums maksāt

procentus pamatojas vai nu uz tiesisku dārgumu, vai uz likumu". Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1759. Panta pirmās daļas pirmo punktu "Procenti

jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs: šādus

procentus sauc par nokavējuma procentiem". Saskaņā ar Civillikuma 1765 .panta pirmo daļu "Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas

nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā".

Visā norādītajā laika periodā Atbildētāji iebildumus, pretenzijas vai ierosinājumus par saņemto pakalpojumu kvalitāti, maksājumu aprēķiniem nav

snieguši.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar "Dzīvokļa īpašuma likuma" 8.panta otro daļu, 10.pantu, Civillikuma 1402. pantu, 1651. pantu, 1652.

panta trešo daļu, 1753. pantu 1756. pantu, 1759. panta pirmo punktu, 1765. pantu, un Civilprocesa likuma 1. pantu, 41.pantu, 129. pantu, SIA "Rīgas

namu pārvaldnieks" lūdz tiesu:

1. Piedzīt no Atbildētāja /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Prasītājam SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" reģistrācijas

Nr.40103362321, pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas pamatparādu 1473,95 EUR (viens tūkstotis četri simti septiņdesmit trīs euro

un 95 centi), likumiskos procentus 519,01 EUR (pieci simti deviņpadsmit euro 01 cents),

2. Piedzīt no Atbildētāja /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu Prasītājam SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" reģistrācijas

Nr.40103362321, pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas pamatparādu 1179,16 EUR (viens tūkstotis viens simts septiņdesmit deviņi

euro un 16 centi), likumiskos procentus 415,21 EUR (četri simti piecpadsmit euro 21 cents),

3. Piedzīt no Atbildētāja Juri ja Stetjuhas, personas kods /personas kods/, par labu

Prasītājam SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" reģistrācijas Nr.40103362321, pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas pamatparādu

294,79 EUR (divi simti deviņdesmit četri euro un 79 centi), likumiskos procentus 103,80 EUR (viens simts trīs euro 80 centi),

4. Piedzīt no Atbildētāja /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu Prasītājam SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" reģistrācijas

Nr.40103362321, pārvaldīšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksas pamatparādu 294,79 EUR (divi simti deviņdesmit četri euro un 79 centi),

likumiskos procentus 103,80 EUR (viens simts trīs euro 80 centi), pamatparāds un likumiskie procenti kopā no Atbildētājiem 4384,51 EUR

5. Piedzīt no Atbildētājiem /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, Juri ja Stetjuhas, personas kods

/personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu Prasītājam SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" reģistrācijas Nr.40103362321

samaksāto valsts nodevu 410,02 EUR (četri simti desmit euro un 02 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,41 EUR (deviņi euro un 41 cents);

6. Atzīt Prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

Rakstveida paskaidrojumos par celto prasību /pers. D/ norāda, ka prasību neatzīst, jo atbildētājam ir šaubas par prasības summas pamatotību, kā

arī parāda esamību vispār, jo, kā minēts iepriekš, nekustamais īpašums ir privātmāja, kuras apsaimniekošanu un pārvaldīšanu vienmēr nodrošināja un līdz

šim nodrošina tās kopīpašnieki pašu spēkiem.

Prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas pamatotu prasījuma summu. Atbildētājam līdz šim nav bijis iesniegts neviens rēķins,

neapmaksātos rēķinus prasītājs nav pievienojis arī savai prasībai. Tāpat atbildētājam netika piestādīti nedz pārvaldīšanas darba plāni, nedz pārskati par

pārvaldīšanas uzdevuma izpildi; šādi dokumenti, no kuriem varētu spriest par aprēķinātā parāda pamatotību, nav pievienoti arī prasības pieteikumam.

Atbildētājam vispār nekas nav bijis zināms par kādu parādu līdz pat šī gada aprīlim, kad no prasītāja tika saņemts 2018.gada 21.aprīļa pirmstiesas

brīdinājums, kurā atbildētājam tika piedāvāts samaksāt visu parādu 4783,11 EUR, t.sk. pamatparādu 3537,49 EUR un nokavējuma procentus 1245,62

EUR.

Rakstveida paskaidrojumos par celto prasību /pers. C/ norāda, ka prasību neatzīst, jo atbildētājam ir pamatotas šaubas par prasības summas

pamatotību, kā arī parāda esamību vispār, jo, kā minēts iepriekš, nekustamais īpašums ir privātmāja, kuras apsaimniekošanu un pārvaldīšanu vienmēr

nodrošināja un līdz šim nodrošina tās kopīpašnieki pašu spēkiem.

Prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, kas pamatotu prasījuma summu. Atbildētājam līdz šim nav bijis iesniegts neviens rēķins,

neapmaksātos rēķinus prasītājs nav pievienojis arī savai prasībai. Tāpat atbildētājam netika piestādīti nedz pārvaldīšanas darba plāni, nedz pārskati par

pārvaldīšanas uzdevuma izpildi; šādi dokumenti, no kuriem varētu spriest par aprēķinātā parāda pamatotību, nav pievienoti arī prasības pieteikumam.

Atbildētājam vispār nekas nav bijis zināms par kādu parādu līdz pat šī gada aprīlim, kad no prasītāja tika saņemts 2018.gada 21.aprīļa pirmstiesas

brīdinājums, kurā atbildētājam tika piedāvāts samaksāt visu parādu 4783,11 EUR, t.sk. pamatparādu 3537,49 EUR un nokavējuma procentus 1245,62

EUR.

Kā norādīts iepriekš, prasības pieteikumam nav pievienots neviens prasītāja atbildētājam piestādīts rēķins, līdz ar ko nav iespējams pārbaudīt, vai

prasītāja veiktais pamatparāda aprēķins ir pamatots, un nav saprotams, kas - maksa par kādiem pakalpojumiem vai komunālajiem maksājumiem - veido

šo parādu.

Ievērojot minēto, atbildētājs uzskata, ka prasītājs nav izpildījis savu prasības pamatošanas pienākumu. Prasības pieteikumā ir atrodami tikai un

vienīgi prasītāja pilnvarotā pārstāvja izteiktie apgalvojumi par parāda konkrētā apmērā esamību, taču, tā kā lietas materiālos neatrodas pierādījumi, kas

šos apgalvojumus apstiprinātu, ievērojot Civilprocesa likuma 104.panta pirmās daļas prasības, tie nav atzīstami par pierādījumiem.

Rakstveida paskaidrojumos par celto prasību /pers. F/ norāda, ka prasību neatzīst, jo Pārvaldīšanas līgums ir noslēgts 29.12,2003. un tā

1.1.punktā skaidri noteikts, ka ar līgumu pilnvarotājs nodod apsaimniekošanā un pārvaldīšanā Rīgas Domes īpašumus. No paša prasītāja prasībai

pievienotā Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas izraksta (2.dala, 1.iedaļa, ieraksts nr.3.1.) ir redzams, ka atbildētāja Nekustamo īpašumu ir iegādājusies

ar 23.10.2003. Pirkuma līgumu. Tātad Nekustamā īpašuma domājamās daļas atbildētāja īpašumā nonākušas vairāk kā 2 mēnešus pirms Pārvaldīšanas

līguma noslēgšanas un Nekustamais īpašums nevarēja būt par Pārvaldīšanas līguma priekšmetu, jo pretēji šī līguma 1.1.punktā nodotajam, Nekustamais

īpašums nebija Rīgas domes īpašums. Rīgas domei nav tiesību dot pilnvarojumus vai pārvaldīšanas uzdevumus attiecībā uz citām personām piederošiem

īpašumiem.

Attiecīgi no minētā secināms, ka prasībai pievienotais Pārvaldīšanas līgums nesaista atbildētāju un no tā nevar izrietēt atbildētāja maksājumu

pienākumi.

Atbildētāja vēlas arī norādīt to, ka faktiski Nekustamajā īpašumā nekad prasītājs nav nodrošinājis kopējos mājas pārvaldīšanas vai

apsaimniekošanas pakalpojumus, bet gan līdz 2013.gadam veicis atkritumu izvešanu un ūdensapgādes pakalpojumu nodrošināšanu.

Atbildētāja vēlas norādīt, ka tā iebilst ne tikai par faktu, ka prasība ir nepamatota pēc būtības, bet attiecībā uz prasībā identificētajām saistībām ir

iestājies noilgums.

Darījumā ar prasītāju kā pakalpojumu sniedzēju, atbildētāja ir uzskatāma par patērētāju saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Taču prasītājs attiecībās pret atbildētāju ir uzskatāms par komersantu, kura prasījumiem piemērojams Komerclikumā 406.pantā norādītais

prasījumu noilgums, kas ir trīs gadi.

Prasītāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītās motivācijas, papildus paskaidrojot, ka

prasītājam nav papildus pierādījumu, kuri apstiprina pakalpojumu sniegšanu atbildētājiem. Uzskata, ka prasību pierāda piedzenamās summas aprēķini.

Pierādījumu, ka prasītājs ir izrakstījis un sūtījis atbildētājiem rēķinus, prasītājam nav.

Atbildētāji tiesas sēdē prasību neatzina, jo uzskata, ka prasītājs nav pierādījis pakalpojumu sniegšanu atbildētājiem, atbildētājs /pers. B/ pats

apsaimnieko privātmāju.

Liecinieks/pers. N/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ pats apsaimnieko privātmāju /adrese/.

Lieciniece/pers. O/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ pats apsaimnieko privātmāju /adrese/.

Liecinieks/pers. P/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ pats apsaimnieko privātmāju /adrese/.

Liecinieks/pers. R/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ pats apsaimnieko privātmāju /adrese/.

Lieciniece/pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. B/ pats apsaimnieko privātmāju /adrese/.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu

pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. B/ no 2004. gada 10. janvāra reģistrētas īpašumtiesības uz 1/3 domājamo daļu, bet no 2007. gada 7. maija uz

5/12 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/,

/pers. F/ no 2004. gada 10. janvāra reģistrētas īpašumtiesības uz 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese/,

/pers. C/ no 2007. gada 7. maija reģistrētas īpašumtiesības uz 1/12 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/,

/pers. D/ no 2007. gada 7. maija reģistrētas īpašumtiesības uz 1/12 domājamām daļām no nekustamā īpašuma /adrese/.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Prasītājs norāda, ka tas saskaņā ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī

2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, līdz 2013. gada l. februārim apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/.

Tiesa konstatē, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-688-lī ir noslēgts 29.12.2003. un tā 1.1.punktā skaidri

noteikts, ka ar līgumu pilnvarotājs nodod apsaimniekošanā un pārvaldīšanā Rīgas pašvaldības īpašumus.

No prasībai pievienotā Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas izraksta (2.dala, 1.iedaļa, ieraksts nr.3.1.) ir redzams, ka /pers. F/, /pers. B/ un

/pers.Z/Nekustamo īpašumu no Rīgas pilsētas pašvaldības ir iegādājušies ar 2003. gada 23. oktobra Pirkuma līgumu. Tātad Nekustamā īpašuma

domājamās daļas atbildētāju īpašumā nonākušas vairāk kā 2 mēnešus pirms Pārvaldīšanas līguma noslēgšanas un Nekustamais īpašums nevarēja būt par

Pārvaldīšanas līguma priekšmetu, jo pretēji šī līguma 1.1.punktā nodotajam, Nekustamais īpašums nebija Rīgas domes īpašums. Rīgas domei nebija un

nevar būt tiesību dot pilnvarojumus vai pārvaldīšanas uzdevumus attiecībā uz citām personām piederošiem īpašumiem.

Tiesa atzīst, ka nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-688-lī nesaista atbildētājus, un no tā nevar celties atbildētāju

maksājumu pienākumi.

Tas, ka atbildētāji /pers. F/ un /pers. B/ savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrējuši zemesgrāmatā 2004. gada 10. janvārī, nepiešķīra

Rīgas pilsētas pašvaldībai tiesības 2003. gada 29. decembrī nodot atbildētājiem piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanā prasītājam, jo jau no

2003. gada 23. oktobra nekustamais īpašums /adrese/, nepiederēja Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Papildus tam, tiesa atzīst, ka ar lietas materiāliem, atbildētāju un liecinieku liecībām ir pierādīts, ka prasītājs nav veicis nekustamā īpašuma /adrese/,

apsaimniekošanu, to ir darījis /pers. B/ pats.

Prasītājs prasībai nav pievienojis nevienu rēķinu, kas būtu adresēts kādam no līdzatbildētājiem, kā arī nav identificējis, kādus tieši pakalpojumus tas

prasa atbildētājiem apmaksāt.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis apliecināja, ka prasītājam nav neviena pierādījuma, kas apstiprinātu pieprasāmā parāda summu,

vienīgais, kas pamato prasījumu apmēru esot grāmatvedības aprēķini.

Tiesa uzskata, ka tikai identificējot sniegtos pakalpojumus, atbildētājiem un tiesai ir iespējams pārliecināties par prasījuma saturu un attiecīgi - tā

pamatotību.

Atbildētāji nav noslēguši ar prasītāju nekādus līgumus, kas uzliktu tiem par pienākumu apmaksāt “pakalpojumus”. Prasībai pievienotās izdrukas no

prasītāja grāmatvedības sistēmas nekādā mērā nepamato prasījuma pamatotību un neļauj izvērtēt vai prasījums sastāv no pakalpojumu elementiem, kurus

prasītājs ir sniedzis atbildētājiem. Par “pakalpojumu” būtību var secināt vien no prasības virsraksta, kurā norādīts, ka prasība ir par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumu piedziņu.

Lietā nav strīda, ka atbildētāji, sev piederošajā atsevišķajā mājā, ir pasūtījuši no prasītāja tikai sadzīves atkritumu izvešanu un ūdens, kanalizācijas

pakalpojumu nodrošināšanu, par ko veikta samaksa.

Tiesa konstatē, ka atbildētāji nav devuši prasītājam pārvaldīšanas uzdevumu, ne arī saņēmusi pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas pakalpojumus.

Tiesa uzskata, ka mantiska rakstura prasībās, kas sastāv no vairākiem prasījumiem, viens no būtiskākajiem pierādījumiem ir parāda summas

atšifrējums un neapmaksāto rēķinu iesniegšana tiesas pārbaudei. Tikai šādā gadījumā pusēm ir tiesības uz pilnvērtīgu sacīkstes principu tiesvedību,

atspēkojot nepamatotus prasījumus, kā arī tikai šādā veidā ir iespējams objektīvi pārbaudīt vai prasītāja prasījums ir pamatots vai gluži pretēji -

noraidāms.

Ja puse nespēj pierādīt sava prasījuma pamatotību, tā neizpilda Civilprocesa likuma 93.pantā norādīto pienākumu un šāds prasījums nav

apmierināms.

Tā kā prasītāja prasību nepamato neviens ar atbildētājiem noslēgts darījums, savukārt prasības summas aprēķinu, tās sastāva elementus nepamato

neviens objektīvi pārbaudāms pierādījums, tad tiesai pastāv pamatotas šaubas par prasījuma pamatotību un prasības apmēru.

Lai gan atbildētāji nav ar prasītāju slēguši darījumu, kas varētu pamatot prasību, tomēr arī civiltiesībās pastāv princips, kas līdzīgs publiskajās

tiesībās pastāvošajam in dubio pro civis un in dubio pro reo principam, proti, prasībās, kurās konstatējamas šaubas, tās tulkojamas par labu

parādniekam (Civillikuma 1508., 1509. pants).

Tiesa uzskata, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasība pret /pers. B/, /pers. F/, /pers. C/, /pers. D/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,

komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu ir noraidāma kā nepamatota.

Tiesa uzskata, ka noraidot prasību lietā tiek atrasts taisnīgs risinājums.

Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā. Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr. 2002-06-01

norādījusi, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu. Šādu viedokli izsaka arī tiesību speciālisti juridiskajā literatūrā.

Profesors V.Sinaiskis raksta, ka „tiesas lēmums jeb spriedums nozīmē realizācijas tiesības – piepildījušos taisnību” (V.Sinaiskis. Personība un

personiskās tiesības jaunajā Civillikumā. Rīga: TM Vēstnesis, Nr. 2, TM izdevums, 1938, 251.lpp.).

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 36., 41., 93., 97., 193., 195., 2041.pantu, tiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, prasību pret /pers. B/, /pers. F/, /pers. C/, /pers. D/ par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 16.maijā.

Tiesnesis J.Stūrmanis