Court dismisses request for off-queue social housing citing failure to meet specific eligibility criteria.

Lietas Nr. A420466313

Lietas arhīva Nr. A42-01563-14/24

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2014. gada 27. martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Kalvāne,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. D/ tiktu piedāvāts izīrēšanai ārpuskārtas sociālais dzīvoklis.

Aprakstošā daļa

[1] 2013. gada 25. jūlijā Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisija (turpmāk arī – komisija vai atbildētāja), izskatot /pers. D/

(turpmāk arī – pieteicējs) 2013. gada 10. jūnija iesniegumu, kurā pieteicējs lūdz paātrināt viņa dzīvokļa jautājuma risināšanu, ņemot

vērā veselības stāvokli un dzīves apstākļus, pieņēma lēmumu (sēdes protokols) Nr. 1 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru nolēma atteikt

piedāvāt īrēt ārpuskārtas dzīvokli pieteicējam, pamatojoties uz likuma „Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”

10. panta otro daļu un Rīgas domes 2010. gada 15. jūnija saistošo noteikumu Nr. 80 „Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas

kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi) 24.5. un 80. punktu.

Lēmums pamatots ar to, ka nav tiesiska pamata pieņemt pieteicējam labvēlīgu lēmumu par ārpuskārtas dzīvojamās telpas izīrēšanu,

jo lietā nav iegūta informācija par faktisko apstākļu atbilstību Saistošo noteikumu 24.5. punktā minētajiem nosacījumiem.

[2] 2013. gada 14. augustā tiesā saņemts pieteicēja pieteikums. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja ieskatā no likuma izriet viņa tiesības pēc 75 gadu vecuma un veselības stāvokļa, ko apliecina ģimenes ārstes

izraksts, saņemt sociālu dzīvokli ārpus kārtas.

[2.2] Pieteicējs dzīvo ar sievu 25 gadus, un viņa viņam palīdz visu šo laiku izdzīvot, bet meita dzīvo citā valstī. No 2002. gada 22.

oktobra pieteicēja ģimene bija spiesta īrēt dzīvokļus, savukārt pirms tam pusotru gadu nodzīvoja dārza mājiņā un dzīvoklī Bolderājā.

Dzīvoklis, no kura pieteicēja ģimene izlikta, vēl līdz šim laikam ir tukšs un neviens tajā nedzīvo. Pieteicējs Latvijā nostrādājis 50 gadus,

viņam jau ir 83 gadi, un viņš vēlās nodzīvot savā dzīvoklī, bet viņa kārtas numurs 13. reģistrā ir 602.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā atbildētāja norāda, ka pieteikums ir noraidāms uz Lēmumā norādīto argumentu

pamata.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums nav pamatots.

[5] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs no 2009. gada 13. maija ir reģistrēts palīdzības saņemšanai 13. reģistrā, ir sasniedzis 75

gadu vecumu un kopā ar sievu un mazmeitu dzīvo īrētā dzīvoklī Rīgā. Pieteicējs vēlas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā ārpus kārtas. Līdz ar to lietā ir noskaidrojams, vai pieteicējam piemīt tiesības ārpuskārtas īrēt sociālo dzīvokli Rīgā.

[6] Saskaņā ar Saistošo noteikumu 24. punktu izīrēšanas komisija var pieņemt lēmumu par ārpuskārtas dzīvojamās telpas izīrēšanu

personām, kas ir reģistrētas palīdzības saņemšanai 13. reģistrā turpmāk norādītajos gadījumos:

1) personām ar sevišķiem nopelniem (24.1. punkts);

2) denacionalizēto māju īrniekiem – atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām

personām un personām, kuru ģimenēs ir nepilngadīgs bērns, ja viņu īrētajās dzīvojamās telpās nav nodrošināti likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 11.3 panta pirmās daļas 1. punktā minētie pamatpakalpojumi, par ko Rīgas pilsētas Īres valde sastādījusi aktu (par konkrētu

dzīvojamo telpu) un Administratīvā komisija pieņēmusi lēmumu par namīpašnieka (pilnvarotās personas) sodīšanu ar naudas sodu

par pamatpakalpojumu nesniegšanu, un Tehniskā komisija konstatējusi pamatpakalpojumu nesniegšanas faktu vai arī uzsākta

vispārējas jurisdikcijas tiesvedība civilprocesuālajā vai kriminālprocesuālajā kārtībā (24.3. punkts);

3) denacionalizēto māju īrniekiem - atsevišķi dzīvojošām pensijas vecumu sasniegušām vai par 1. vai 2.grupas invalīdiem atzītām

personām, ņemot vērā Sociālā dienesta atzinumu par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (24.4. punkts);

4) par 1.grupas invalīdiem atzītām vai atsevišķi dzīvojošām 75 gadu vecumu sasniegušām personām, ņemot vērā Sociālā dienesta

atzinumu par personu veselības stāvokli un dzīvokļa apstākļiem (24.5. punkts).

[7] Novērtējot faktisko apstākļu atbilstību tiesību normā ietvertajiem kritērijiem, kas dod personai tiesības ārpus kārtas īrēt pašvaldības

dzīvojamo telpu, tiesa konstatē, ka pieteicējs neatbilst nevienam no tiesību normā izvirzītajiem priekšnoteikumiem, lai viņam rastos

tiesības ārpus kārtas īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu.

Proti, pieteicējs nav persona ar sevišķiem nopelniem. Tāpat pieteicējs neīrē dzīvokli denacionalizētā mājā un nav 1. vai 2. grupas

invalīds. Lai arī pieteicējs ir sasniedzis 75 gadu vecumu, tomēr pieteicēju nevar atzīt par atsevišķi dzīvojošu personu, lai pieteicējam

rastos tiesības īrēt pašvaldības dzīvojamo telpu ārpus kārtas saskaņā ar Saistošo noteikumu 24.5. punktu.

Interpretējot Saistošo noteikumu normu par to, kāda persona ir uzskatāma par atsevišķi dzīvojošu (t.i., kura dzīvo viena), Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka ar to saprotama persona, kas dzīvoklī dzīvo viena, neatkarīgi no tā, vai viņai ir vai

nav apgādnieki (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 16. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-71

10. punktu).

Ievērojot to, ka pieteicējs dzīvoklī dzīvo kopā ar sievu un mazmeitu, pieteicēju nevar atzīt par atsevišķi dzīvojošu personu.

[8] Ņemot vērā tiesas iepriekš konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka nav pamata izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu, ar

kuru pieteicējam tiktu piedāvāts ārpus kārtas īrēt sociālo dzīvokli.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. D/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. D/ tiktu piedāvāts izīrēšanai ārpuskārtas

sociālais dzīvoklis.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2014. gada 27. martā.

Tiesnese K.Kalvāne