Small claims court dismisses lawyer fee claim due to lack of evidence for licensed attorney services.

Lietas Nr. C29607014

Lietas arhīva Nr. C-2466-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 8.maijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (turpmāk – DzĪKS) /Nosaukums

A/ maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 20.jūnijā prasītājs DzĪKS /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlis maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers.

A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā, pamatojoties uz likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 13.pantu, Civillikuma 1425., 1431., 1587., 1765., 1759., 1775., 1779.,

1786., 1791.pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 1979,97 apmērā, tiesas izdevumus – valsts

nodevu EUR 296,55 apmēra un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, zaudējumus EUR 93,00 apmērā par juridiskajiem

pakalpojumiem, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa Nr.69, /adrese/, īpašnieks, savukārt prasītājs uz 2007.gada 3.septembra dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma pamata nodrošina dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu. Atbildētājs neveic maksājumus par

dzīvokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu, tādējādi ir izveidojies parāds EUR 1976,97 apmērā. Prasītājs ir vairākkārt rakstiski brīdinājis atbildētāju par

parāda samaksas nepieciešamību, taču atbildētājs lūgumus izpildīt saistības ir atstājis bez ievērības un nav mēģinājis jebkādā veidā vienoties ar prasītāju

par parāda dzēšanas iespējām. Pie minētajiem apstākļiem prasītājs savu interešu aizsardzībai vēršas tiesā.

2014.gada 1.jūlijā atbildētājam /pers. A/ uz prasības pieteikumā norādīto adresi /adrese/, kas vienlaikus ir arī atbildētājas deklarētā dzīvesvieta,

nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa. Paziņojumā norādīts, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 20.panta nosacījumiem pusēm ir

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus tiesai nav iesniedzis, nav cēlis iebildumus pret prasību, kā arī nav lūdzis iztiesāt lietu tiesas

sēdē. Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir

izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

2015.gada 25.martā lietas dalībniekiem nosūtīts tiesas paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2015.gada 8.maijā. Tādējādi par

lietas izskatīšanas laiku un vietu lietas dalībniekiem ir paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Tiesa atzīst, ka nepastāv šķēršļi lietas

izskatīšanai rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības kopijas (lietas 16.lapa) ir redzams, ka 2007.gada 16.maijā atbildētājs /pers. A/ uz

dāvinājuma līguma pamata ir ieguvis īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – dzīvokli Nr.69, /adrese/, kadastra Nr./numurs A/, un ir reģistrējis īpašuma

tiesības zemesgrāmatā.

No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības /Nosaukums A/ statūtiem (lietas 17.-32.lapa),

rēķina par 2014.gada februāri, kā arī 2007.gada 3.septembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma (lietas 12.lapa; 13.-15.lapa)

konstatējams, ka prasītājs veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, par ko lietā nepastāv strīds.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā cita starpā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Panta otrajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina

dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu (..).

No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem ir konstatējams, ka 2007.gada 3.septembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 13-15.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājs apņēmās veikt maksājumus par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, kā arī veikt maksājumus par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Pamatojoties uz minēto, atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī

saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

No prasītāja iesniegtā rakstveida pierādījuma – 2014.gada februāra rēķina (lietas 12.lapa) ir konstatējams, ka atbildētāja parāds par dzīvojamās

mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem veidojies ilgstošā laika periodā un uz 2014.gada 1.martu parāds sastāda EUR

1976,97.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs ir sniedzis atbildētājam dzīvokļa uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, kā arī sniedzis

komunālos pakalpojumus dzīvokļa īpašumam Nr.69, /adrese/, taču apmaksa par tiem nav veikta.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus par parāda nomaksu.

Izvērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem EUR 1976,97 apmērā.

Prasītājs prasībā lūdzis noteikt tā tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% gadā no piespriestās, bet nesamaksātās

pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas (EUR 1976,97) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja /pers. A/ par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 296,55 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 301,25 apmērā.

Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par sūtījuma nosūtīšanu katram lietas dalībniekam sastāda EUR

1,55. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 6,20 (lietas 2.lapa), ko veido izdevumi par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam un

paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem.

Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie

izdevumi EUR 1,50 apmērā ir piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Prasības pieteikumā prasītājs cita starpā lūdzis piedzīt no atbildētāja zaudējumus EUR 93,00 apmērā, kuri prasītājam radušies šī prasības

pieteikuma sastādīšanai, izmantojot citas personas sniegtos juridiskos pakalpojumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a)apakšpunkta noteikumiem ar lietas vešanu saistītie izdevumi - izdevumi advokāta

palīdzības samaksai - prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — ir atlīdzināmi to faktiskajā apmērā,

tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Šo izdevumu atlīdzināšanas priekšnoteikums ir pierādījumu esamība lietā, ka

juridisko palīdzību lietā ir sniedzis zvērināts advokāts.

Prasītājs nav iesniedzis lietā pierādījumus, ka konkrētās lietas ietvaros būtu izmantojis zvērināta advokāta palīdzību. No prasības pieteikumam

pievienotā 2014.gada 28.aprīļa rēķina-faktūras Nr.P-19 un 2014.gada 28.aprīļa maksājuma uzdevuma to nevar konstatēt, jo šie dokumenti nesatur

konkrētu norādi par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību un palīdzības apmaksu. Lietā nav iesniegts ne kāda konkrēta zvērināta advokāta

orderis, ne arī konkrēta zvērināta advokāta piestādīts rēķins ar konkretizētiem sniegtajiem pakalpojumiem un to izcenojumiem. Ņemot vērā minēto, tiesas

ieskatā nav pamata apmierināt lūgumu par zaudējumu EUR 93,00 apmērā atlīdzināšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 250.25 un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu EUR

1976,97 apmērā un tiesas izdevumus EUR 301,25 apmērā, kopā piedzenot EUR 2278,22 (divi tūkstoši divi simti septiņdesmit astoņi euro 22 centi).

Atzīt prasītāja SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītās parāda pamatsummas (EUR 1976,97) par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,50 (viens euro 50 centi), kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: civillieta Nr.C29607014.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas un tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošus dokumentus nekavējoties

iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas – 2015.gada 8.maija Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Sviķe