Court dismisses disciplinary penalty against court bailiff for failing to request written explanations before sanction.

NORAKSTS Lieta Nr.42421005 A0661-07/19 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 23.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dz.Amerika,

piedaloties pieteicējai Gundegai Postažai un atbildētājas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvim Jānim Strižko,

2007.gada 3.maijā atklātā tiesas sēdē Rīgā, Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo lietu pēc Gundegas Postažas (turpmāk – pieteicēja) pieteikuma par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2005.gada 19.augusta lēmuma Nr.287 „Par disciplinārsoda piemērošanu Rīgas apgabaltiesas iecirkņa nr.85 zvērinātai tiesu izpildītājai Gundegai Postažai” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 3.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums (reģ.Nr.14707) un ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2005.gada 6.oktobra lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A42421005.

[2] 2005.gada 19.augustā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (turpmāk – padome) pieņēmusi lēmumu Nr.287 „Par disciplinārsoda piemērošanu Rīgas apgabaltiesas iecirkņa nr.85 zvērinātai tiesu izpildītājai Gundegai Postažai” (turpmāk – Lēmums), kurā norādīts sekojošais: [2.1] 2004.gada 23.novembrī, ierodoties pieteicējas prakses vietā, padomes loceklis U.Zeps konstatēja, ka prakses vietas durvis ir slēgtas un uz tām piestiprināta zīmīte ar norādi, pie kura tiesu izpildītāja apmeklētājiem vērsties. 2004.gada 21.decembrī pieteicējas prakses vietā pārbaudes veikšanai ieradās Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes loceklis A.Spore.

Par šo pārbaudi tika sastādīts akts, kurā konstatēts, ka prakses vietā neatrodas ne depozītu summu uzskaites grāmata, ne aprēķinu reģistrācijas žurnāls, ne pabeigtās izpildu lietas. Pēc pieteicējas vārdiem aktā fiksēts, ka visi šie dokumenti atrodas viņas dzīvesvietā, savukārt daļa pabeigto izpildu lietu atrodas arhīvā Rīgas rajonā. Tādējādi, ņemot vērā šos apstākļus, 2004.gada 21.decembrī pārbaudi veikt nebija iespējams; [2.2] 2005.gada 11.janvārī padome rakstveidā informēja pieteicēju, ka laika posmā no 2005.gada 18.janvāra līdz 25.janvārim atkārtoti paredzēts veikt viņas vestās depozītu summu uzskaites un ar to saistīto dokumentu, kā arī pabeigto izpildu lietu pārbaudi, aicinot viņu iepriekš saskaņot precīzu pārbaudes datumu un laiku. 2005.gada 24.janvārī padomē saņemta pieteicējas atbildes vēstule, kurā norādīts, ka pārbaudi vēlams būtu veikt 2005.gada 1.februārī pēc plkst.12°° vai 2.februārī no plkst.11°°. 2005.gada 24.janvārī pieteicējai rakstveidā tika paziņots, ka minētā pārbaude tiks veikta 1.februārī plkst.12°°.

Pārbaudes rezultātā tika sastādīts akts, ka objektīvi veikt pārbaudi nav iespējams, jo prakses vietā neatrodas visas izpildu lietas. 2005.gada 29.aprīlī tika pieņemts lēmums par pieteicējas depozītu summu uzskaites un ar to saistīto dokumentu, ka arī pabeigto izpildu lietu pārbaudi 2005.gada 10.maijā plkst.12°°, par ko pieteicēja tika informēta mutvārdos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sēdē. Padomes locekļi, ierodoties 2005.gada 10.maijā pieteicējas prakses vietā pārbaudes veikšanai, konstatēja, ka noteiktajā laikā pieteicēja prakses vietā neatrodas, kā rezultātā viņas vesto depozītu summu uzskaites un ar to saistīto dokumentu, kā arī pabeigto izpildu lietu pārbaudi veikt kārtējo reizi nebija iespējams. 2005.gada 30.maijā padomē saņemts pieteicējas rakstveida paskaidrojums, kurā norādīts, ka lielās darba slodzes dēļ viņa esot sajaukusi pārbaudes datumus, proti, 10.maiju ar 11.maiju; [2.3] padome konstatējusi pieteicējas darbībā Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 8.punkta, kas nosaka, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jārūpējas par savas profesijas prestižu un jāveicina zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā izaugsme, pārkāpumu pazīmes, kā arī 20.punkta, kas paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāizturas ar pienācīgu cieņu un atbilstoši likumam pret citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem, pārkāpuma pazīmes; [2.4] 2005.gada 21.jūnijā padome lūdza pieteicējai līdz 2005.gada 5.jūlijam saskaņot ar padomi datumu un laiku, kad pārbaudei norīkotie padomes locekļi zvērinātas liesu izpildītājas prakses vietā varēs iepazīsties ar attiecīgajiem dokumentiem. 2005.gada 8.jūlijā padomē saņemts pieteicējas iesniegums Nr.600-85/2005 „Par pārbaudes veikšanu”, kurā viņa, atbildot uz padomes 2005.gada 21.jūnija pieprasījumu, norāda, ka 2005.gada 30.maijā, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja J.Muižnieka rīkojumu, viņas prakses vietā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis I.Bisters jau veicis pieteicējas darbību, grāmatu un izpildu lietu pārbaudi, secinot, ka pārkāpumi pārbaudē nav konstatēti; [2.5] tā kā pieteicēja atbildi pēc būtības uz padomes iesniegumu nesniedza, padome norīkoja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju I.Čepjolkinu pieteicējas depozītu summu uzskaites un ar to saistīto dokumentu, kā arī pabeigto izpildu lietu pārbaudei 2005.gada 25.jūlijā plkst.10:00 viņas prakses vietā Rīgā, Brīvības ielā 266. 2005.gada 25.jūlijā plkst.10:26 I.Čepjolkina sastādījusi aktu pieteicējas prakses vietā, konstatējot, ka pieteicēja savā prakses vietā neatrodas un durvis ir slēgtas.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 154.pantu zvērināts tiesu izpildītājs nosaka pieņemšanas laiku un zvērināta tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt apmeklētāju pieņemšanu, savukārt Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 14.punkts paredz, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāievēro pieņemšanas laiks un par savu prombūtni savlaicīgi jāizliek paziņojums savā prakses vietā. Tika konstatēts, ka pieņemšanas laikā pieteicējas prakses vietā apmeklētāju pieņemšana nav nodrošināta un arī paziņojums par prombūtni nav izlikts, tādējādi padome secina, ka pieteicēja nav ievērojusi Tiesu izpildītāju likuma 154.panta un Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 14.punkta prasības; [2.6] 2005.gada 27.jūlijā plkst.10:00 Rīgā, Brīvības ielā 82-3, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes telpās tika nozīmēta padomes priekšsēdētājas I.Čepjolkinas un pieteicējas tikšanās, par kuru pieteicējai tika paziņots 2005.gada. 25.jūlijā, atstājot ziņu viņas prakses vietā. 2005.gada 27.jūlijā, sastādot attiecīgu aktu, tika konstatēts, ka pieteicēja uz tikšanos nav ieradusies, kā arī nav brīdinājusi vai paziņojusi padomei par neierašanās iemesliem; [2.7] izvērtējot visu iepriekšminēto, padome secinājusi, ka pieteicēja ignorē padomes veiktos pasākumus zvērinātu tiesu izpildītāju darbības sakārtošanā un savā profesionālajā darbībā nav ievērojusi Zvērināta tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 8., 14. un 20.punktu, kā arī Tiesu izpildītāju likuma 154.pantu.

[3] Pieteicēja nepiekrīt pārsūdzētajam Lēmumam un norāda sekojošo: [3.1] Lēmumā pareizi norādīts, ka 2004.gada 21.decembrī, kad Andris Spore ieradās pieteicējas prakses vietā, tajā neatradās visi viņu interesējošie dokumenti, jo, tā kā izpilddirekcija, kuras telpās atrodas pieteicējas darba vieta, strādā līdz 17.00 un tad tiek slēgta, viņai nav iespējas strādāt ilgāk, kas ir nepieciešams, veicot brīvās juridiskās profesijas darbu, tādēļ darba dokumenti atradās pieteicējas dzīvesvietā. Bez tam, ierodoties 2005.gada 3.janvārī darbā, pieteicēja konstatējusi, ka biroja durvis ir uzlauztas, kas liecina par to, ka ēkā netiek veikta pietiekoša apsardzība; [3.2] padomes Lēmumā pareizi norādīts, ka pieteicēja 2005.gada 10.maijā savā prakses vietā nav atradusies, jo tūlīt pēc pieņemšanas pēc plkst. 12.00 devusies prom; [3.3] 2005.gada 29.aprīlī padomes sēdēs laikā pieteicējai tika darīts zināms, ka padomes pārstāvji ieradīsies pieteicējas darba vietā pārbaudes veikšanai.

Tā kā sēdes laikā pieteicēja izjutusi milzīgu psiholoģisku spiedienu un pazemojošu attieksmi no padomes puses, viņa ļoti satraukusies. Šīs nervu pārslodzes dēļ viņa sajaukusi datumus un tūliņ pēc pieņemšanas 2005.gada 10.maijā devusies darba darīšanās. Šajā pat dienā piedzinējs pieteicējai bija atgādinājis, ka nākamajā dienā – 11.maijā jāveic izlikšana. Ap plkst. 16.00 pieteicēja zvanījusi uz padomi, lai pateiktu, ka 2005.gada 11.maijā uz pārbaudi nevarēs ierasties, jo atradīsies izlikšanā, un tikai tad no padomes darbinieces pieteicēja uzzinājusi, ka pārbaudei vajadzēja notikt jau šajā dienā – 10.maijā.

Par šo kļūdu pieteicēja atvainojusies padomes darbiniecei. Tomēr padome pieteicējas rīcību novērtējusi kā neētisku attieksmi pret padomes locekļiem, kam nevarētu piekrist. Tas bija tikai un vienīgi pārpratums, kas radās no psiholoģiskā spiediena, kuru pieteicējai nācās pārdzīvot augstāk minētās padomes sēdes laikā. Pieteicēja norāda, ka ētika ir filozofiska kategorija, un katram cilvēkam pret to ir sava subjektīva attieksme. Ja padome uzskatījusi, ka pieteicējas rīcība ir bijusi neētiska, tad pieteicējai ir cits uzskats; [3.4] pieteicēja nepiekrīt padomes lēmumā izteiktajam secinājumam, ka viņa būtu pārkāpusi Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 8.punktu, jo tiesu izpildītāju profesijas prestižu ar konkrēto, augstāk aprakstīto rīcību viņa negrauj.

Tāpat savā darbībā nesaskata šī kodeksa 20.punkta pārkāpumus, jo pret citiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem izturas ar cieņu, kā arī vienmēr ir pretimnākoša pret citu juridisko profesiju pārstāvjiem, kolēģiem; [3.5] nav skaidrs, kādēļ padome, zinot, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja J.Muižnieka rīkojumu visiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem maija beigās bija profesionālās darbības pārbaude, ar milzīgu konsekvenci cenšas akcentēt pieteicējas profesionālās darbības pārbaudes nepieciešamību, un 2005.gada 21.jūnijā atkārtoti pieprasa, lai tiktu nozīmēts laiks pārbaudei.

Pēc pieteicējas domām tas ir personiskas ieinteresētības un neētiskas rīcības pret viņu dēļ; [3.6] Zvērinātu tiesu izpildītāju likuma 127.panta 7.daļa paredz, ka padome uzrauga zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, nevis galvenokārt rūpējas par pastiprinātas kontroles veikšanu. Šo likumā paredzēto uzraudzības funkciju drīzāk jāsaprot kā atbalsta institūtu tiesu izpildītāja darbībai, nevis otrādi. Pastiprināti kontrolējot citus tiesu izpildītājus, padomes locekļi nevar praktizēt personīgi, jo ir aizņemti ar šo funkciju veikšanu un savus pienākumus ir spiesti veikt ar palīgu starpniecību, kas, pēc pieteicējas domām, grauj šīs institūcijas būtību un neatbilst likumdevēja gribai; [3.7] 2005.gada 22.augustā pieteicēja pēkšņi saslimusi un veselības traucējumu dēļ nebija iespējams izlikt savā prakses vietā paziņojumu par to.

Tas tika izlikts 2005.gada 25.augusta pēcpusdienā, jo pieteicējai vajadzēja atrast personu, kas šādu sludinājumu izliek, jo Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas darbiniece, ar kuru ir draudzīgas attiecības, atradās atvaļinājumā un nebija neviena cita, kam palūgt šo sludinājumu izvietot; [3.8] pieteicēja nepiekrīt lēmumā norādītajam par viņas uzaicināšanu uz padomi 2005.gada 27.augustā. Tas izraisa izbrīnu, jo šo uzaicinājumu ierasties uz padomes sēdi padomes priekšsēdētāja I.Čepjolkina esot atstājusi prakses vietā.

Ņemot vērā, ka pieteicēja strādā viena pati un nav citu darbinieku, tad šādu uzaicinājumu nevarēja atstāt prakses vietā un līdz ar to arī nebija iespējams saņemt uzaicinājumu; [3.9] vērojot padomes veiktos pasākumus tiesu izpildītāju profesionālās darbības sakārtošanā, rodas aizdomas, ka tas tiek veikts, lai atbrīvotos no padomes pārstāvjiem nevēlamiem tiesu izpildītājiem, kas dotu padomes locekļiem lielāku autoritatīvu varu. Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir visu zvērināto tiesu izpildītāju pārstāve, kurai būtu jāaizstāv zvērināti tiesu izpildītāji, kā tas notiek saskarsmē ar citu profesiju pārstāvjiem.

Regulārās pārbaudes, kuras veic padome, traucē strādāt gan praktiski, gan psiholoģiski, jo rada psiholoģisku diskomfortu, atņem daudz laika un rada liekas stresa situācijas.

[4] Paskaidrojumos tiesai padome uztur spēkā pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus un papildus norāda, ka pie apstākļiem, kad pieteicēja bez objektīva iemesla septiņus mēnešus ignorē padomes veiktos pasākumus zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās darbības sakārtošanai, padome uzskata, ka pieteicēja nav ievērojusi minētās ētikas kodeksa normas, ņemot vērā, ka zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālās ētikas normas nav interpretējamas pēc atsevišķa indivīda noskaņojuma, psiholoģiskā komforta vai diskomforta. Nav saprotams pieteicējas pieteikumā minētais, ka sakarā ar pēkšņo sasirgšanu 2005.gada 22.augustā, viņai pazīstama trešā persona 2005.gada 25.augusta pēcpusdienā izlikusi paziņojumu par zvērināta tiesu izpildītāja prombūtni, jo šajā lēmumā nekas nav minēts par ierašanos pieteicējas prakses vietā 2005.gada 25.augustā, bet gan 25.jūlijā. Turklāt padome lēmumu par pieteicējas saukšanu pie disciplināratbildības pieņēmusi 2005.gada 19.augustā. Minētais attiecināms arī uz pieteicējai atstāto uzaicinājumu ierasties padomē, jo padome nav pieteicēju aicinājusi ierasties padomē 2005.gada 27.augustā, kā minēts viņas pieteikumā, kā arī disciplinārlietas ietvaros piemērojusi disciplinārsodupiezīmi, nevis kā pieteicēja norāda pieteikumā- rājienu. Pieteicējas izteikumi draudu pozīcijām, vērstām personīgi pret viņu, lai atbrīvotos no padomes pārstāvjiem nevēlamiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kas dotu padomes locekļiem lielāku varu, tādejādi traucējot viņai amata darbībā gan praktiski, gan psiholoģiski, ir bez pamatojoša iemesla un nekorekti, turklāt zvērināts tiesu izpildītājs saskaņā ar Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksu nav tiesīgs izteikt kritiku vai piezīmes par kolēģu profesionalitāti. [5] Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja prasījumu uz pieteikumā minēto argumentu pamata, papildus piebilstot, ka padomes rīcības rezultātā viņai bija psiholoģiska trauma. Atbildot uz tiesas jautājumu, pieteicēja norāda, ka pārbaudes veikšanas laikā 2005.gada 1.janvārī uzrādījusi depozīta grāmatiņu un visas lietas. Pieteicēja tiesas sēdes laikā vairākkārtīgi norādīja, ka padome pret viņu izturējusies neētiski.

[6] Padomes pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina un lūdza to noraidīt uz pārsūdzētajā Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos minēto argumentu pamata. Pārstāvis norādīja, ka protokols pieteicējai sastādīts par to, ka viņa neatradās savā prakses vietā laikā, kad jānodrošina klientu pieņemšana. Padomei pieteicēja teikusi, ka atradusies mācībās, bet tiesai saka, ka bija citas problēmas. Padome uzskata, ka ir pārkāptas tiesu izpildītāja ētikas normas. Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms.

[8] Pārbaudot to, vai ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi Lēmuma pieņemšanā, tiesa konstatē sekojošu procesuālu pārkāpumu. Tiesu izpildītāju likuma (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2005.gada 19.augustam) 66.pants noteic, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vai tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam nevienu no šajā likumā minētajiem disciplinārsodiem un nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja iepriekš nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no šā zvērināta tiesu izpildītāja. Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, konstatē, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemts 2005.gada 10.jūnijā (lietas lapa 27-28). Pieteicēja par ierosināto disciplinārlietu ir informēta ar 2005.gada 21.jūnija pavadvēstuli Nr.239/9, kurā nav pieprasīts rakstveida paskaidrojums no pieteicējas (lietas lapa 29). Atbildētājs pirms disciplinārlietas ierosināšanas 2005.gada 18.maijā ir lūdzis pieteicējai sniegt rakstveida paskaidrojumu par konkrētu notikumu – par neatrašanos prakses vietā 2005.gada 10.maijā (lietas lapa 31), uz kuru pieteicēja ir sniegusi atbildi 2005.gada 26.maijā, norādot, ka pieteicējai laiks ap 10.05.2005. ir bijis intensīvi pārslogots, kā rezultātā pieļāvusi kļūdu, sajaucot datumus, t.i., 10.maiju ar 11.maiju (lietas lapa 30). Savukārt, 2005.gada 21.jūnijā atbildētājs vēlreiz ir lūdzis pieteicējai saskaņot ar padomi datumu un laiku, kad pārbaudei norīkotie padomes locekļi pieteicējas prakses vietā varēs iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem. Paskaidrojums netiek pieprasīts (lietas lapa 23). Pieteicēja, atbildot uz šo vēstuli, 2005.gada 8.jūlijā iesniegusi padomē vēstuli, kurā norāda, ka viņas darbību jau pārbaudījis tiesnesis (lietas lapa 22). Pārsūdzētajā Lēmumā nekas nav norādīts, ka pieteicējai būtu pieprasīti šādi paskaidrojumi.

[9] Tiesa uzskata, ka 2005.gada 18.maijā pieprasītais rakstveida paskaidrojums nevar tikt vērtēts kā tāds, kurš pieprasīts konkrētās disciplinārlietas ietvaros, jo, pirmkārt, tas ir pieprasīts pirms disciplinārlietas ierosināšanas, otrkārt, tas pieprasīts tikai par vienu notikumu, proti, par 10.maiju. Taču, lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu atbildētājs ir atsaucies uz virkni notikumu, sākot jau ar 2004.gada 23.novembri, kuru to kopumā (kad 7 mēnešu laikā nav iespējams veikt pārbaudi) un atsevišķi (piemēram, netiek nodrošināta apmeklētāju pieņemšana pieņemšanas laikā) atbildētājs saskatījis profesionālās ētikas normu pārkāpumu pazīmes. Līdz ar to, atbildētājam bija jālūdz pieteicējai sniegt paskaidrojumu par visu šo situāciju kopumā un par katru gadījumu atsevišķi, respektīvi, par 2005.gada 10.jūnija lēmumā norādītajiem apstākļiem, kurus atbildētājs uzskatījis par pamatu disciplinārlietas ierosināšanai.

[10] Tiesu izpildītāju likuma 66.pants ir imperatīva norma, kura nosaka obligātu iestādes pienākumu, kura neizpildes gadījumā iestājas konkrētas sekas. Proti, ja atbildētājs nav pieprasījis rakstveida paskaidrojumus, tad tas nav tiesīgs piemērot disciplinārsodu. Līdz ar to, tiesai pat nav jāvērtē, cik būtiski ir ietekmēts Lēmuma procesuālais tiesiskums, ja šādi paskaidrojumi nav pieprasīti, jo likums pats par sevi jau nosaka šāda procesuālā pārkāpuma sekas.

[11] Ievērojot minētos apsvērumus, tiesa secina, ka atbildētājs vispār nebija tiesīgs pieņemt Lēmumu, līdz ar to tiesai nav pamata vērtēt Lēmuma materiālo tiesiskumu, un tāpēc tiesa nevērtēs šai sakarā izteiktos administratīvā procesa dalībnieku argumentus.

[12] Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, tiesa secina, ka pārsūdzētais Lēmums ir prettiesisks un tādēļ atceļams, bet pieteicējas prasījums ir apmierināms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

Apmierināt Gundegas Postažas pieteikumu. Atcelt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2005.gada 19.augusta lēmumu Nr.287 „Par disciplinārsoda piemērošanu Rīgas apgabaltiesas iecirkņa nr.85 zvērinātai tiesu izpildītājai Gundegai Postažai” ar tā pieņemšanas dienu. Piedzīt no atbildētāja par labu Gundegai Postažai viņas samaksāto valsts nodevu

10 (desmit) latus. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) Dz.Amerika

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

Tiesnese Dz.Amerika

Rīgā, 2007.gada 23.maijā