Court orders full debt collection including interest and penalties for unpaid property management fees.

Lietas Nr. C29641216

Lietvedības Nr.C-0368-17

S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē 2017.gada 9.maijā

Dobeles rajona tiesa

tiesnese I.Kovaļova

ar tiesas sēdes sekretāri S.Baumani,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 2.novembrī prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1651., 1587.pantu, 1716.panta pirmo, trešo

daļu, 1759.panta 1.punktu, 1762.pantu, 1765,panta pirmo daļu, Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta pirmās daļas

2. un 3.punktu, astoto daļu, 54.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā 01.01.2010.-31.12.2014.), likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, cēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par parāda piedziņu, lūdzot

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 5 286,98 EUR, likumiskos procentus 401,48 EUR, līgumsodu 528,70 EUR, valsts nodevu 483,43

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70, lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā no piespriestās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka Dzīvojamā māja /adrese/, ar 04.04.2000. Pilnvarojuma līgumu Nr.128 Par nekustamā īpašuma

apsaimniekošanu nodota Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Pļavnieku nami”. Ar 02.11.2004.

Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Pļavnieku nami”, pamatojoties uz 19.10.2004. Rīgas domes

lēmumu Nr.3557, tika reorganizēta par Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Pļavnieku nami”. Ar 29.12.2010. Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Pļavnieku nami” tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar citām

komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Ar 20.04.2011. Papildvienošanos Nr.DI-ll-258-lī pie

noslēgtajiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumiem tika pagarināts 04.04.2000. Pilnvarojuma līguma Nr.128 Par

nekustamā īpašuma apsaimniekošanu termiņš, līdz Rīgas pilsētas pašvaldība ar 05.07.2011. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-

910-lī Dzīvojamo māju nodeva SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā. Pašlaik Prasītājs Dzīvojamo māju pārvalda, pamatojoties uz

08.07.2016. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418- lī. Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā /pers. C/, 19.07.2007.

nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.7 /adrese/, un kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas. 23.08.2010.

Atbildētājs ar Prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.40/0403-10 Ar tā 1.punktu Prasītājs

apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamās mājas kopīpašumu un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt Atbildētājs apņēmās maksāt

Prasītājam ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistīto izdevumu daļu, kas proporcionāli atbilst Atbildētāja Dzīvokļa lielumam, kā

arī par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Līguma 4.1.1 .apakšpunktā noteikts, ka Atbildētājs maksājumus apņemas veikt laicīgi un pilnā

apjomā. Saskaņā ar Līguma 3.7.apakšpunktu maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa lietošanu, kavējuma gadījumā par katru nokavēto dienu Atbildētājs maksā līgumsodu 0,02% apmērā no kopējās parāda summas. Prasītājs

atbilstoši savam pilnvarojumam un normatīvajiem tiesību aktiem veica dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, norēķinās ar pakalpojumu

sniedzējiem par Atbildētājam sniegtajiem pakalpojumiem, bet Atbildētājs pilnā apmērā nenorēķinās ar Prasītāju.

Rakstveida paskaidrojumi no atbildētāja tiesā nav saņemti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 panta pirmo daļu, 2017.gada 10.februārī civillieta saņemta izskatīšanai Dobeles rajona tiesā.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis neieradās. 2017.gada 24.aprīlī tiesā saņemts prasītājas iesniegums, kuros lūgts tiesai lietu izskatīt bez tās pārstāvja

klātbūtnes tiesas sēdē

Atbildētājs/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradies, kaut gan par lietas izskatīšanu paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu,

kas tiesā saņemti atpakaļ kā neizsniegti. Tiesas sūtītais prasības pieteikums saņemts atpakaļ ar norādi, beidzies sūtījuma glabāšanas laiks. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā

dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Tas, ka

tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, [..] un no pasta tiek

saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā noteiktos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pušu

piedalīšanās tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Izvērtējot lietas materiālus un pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus tiesas

sēdē, nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasību un likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē

gūtiem novērojumiem.

Lietā nav strīda par to, ka 2007.gada 19.jūlijā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/- 7 /pers. C/ nostiprinātas īpašuma tiesības

uz dzīvokļa īpašumu Nr.7, /adrese/, un kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas, kadastra numurs /numurs B/.

Prasītājas kā juridiskas personas esamība pierādīta ar Uzņēmumu reģistra izziņu.

Daudzdzīvokļu māja /adrese/, atrodas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības

bezpeļņas organizācija SIA “Pļavnieku nami”, vēlāk Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”) apsaimniekošanā.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

No 2006.gada 1.septembra līdz 2010.gada 31.decembrim tiesiskās attiecības apspriežamas saskaņā ar likumu “Par dzīvokļa īpašumu”, bet no

2011.gada 1.janvāra saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmā un otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 26.10.1995. – 31.12.2009.) noteic, ka dzīvokļa

īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu,

kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās

dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu līgumu. Ar likuma grozījumiem, kuri

stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī 12.pants tika izteikts jaunā redakcijā apredzot, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas

nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto

atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata

noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās

pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kā rezultātā samazinās

mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu.

Likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 35.pants (likuma redakcijā, kas bija spēkā 19.02.1997. – 31.12.2010.) noteic, ka līdz dzīvokļa ierakstīšanai

zemesgrāmatā uz dzīvokļa ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī

dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu un citu dzīvoklī iemitināto personu statusu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmā un otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011.) noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona,

kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz

dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās

likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai

personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos

noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un

raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku

kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju

saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo

īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus; ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas

tiesību aprobežojumus; atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām,

kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu; iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai

personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.2011.) noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši

viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju

nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzēja pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 23.augustā puses noslēdza Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.40/0403-10.

Pamatojoties uz Līgumu, prasītāja apņēmās sniegt atbildētājam dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, bet atbildētājs

apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt prasītājas izrakstītos un nosūtītos rēķinus.

Lietā nav strīds par to, ka atbildētājam nav likti šķēršļi izmantot piederošo īpašumu un saņemt pakalpojumus, līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt,

ka prasītāja puse savu pienākumu apsaimniekot dzīvojamo māju un nodrošināt komunālo pakalpojumu saņemšanu ir pildījusi, bet atbildētājs savu,

pienākumu maksāt par apsaimniekošanu un par komunālo pakalpojumu sniegšanu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis rakstveida iebildumus par

saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītāja aprēķinājusi un lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem

pakalpojumiem par periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.oktobrim 5 111,76 EUR, kā arī parādu par zemes gabala nomas maksu, uz kura

atrodas dzīvojamā māja par periodu no 01.03.2012. līdz 01.10.2016. 175,22 EUR, par kopējo summu 5 286,98 EUR apmērā.

Civillikuma 1651.panta noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā

gadījumā ir parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums. Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, jāpierāda

atbildētājai, taču šādi pierādījumi lietā nav iesniegti.

Atbilstoši Civillikuma 1757.pantam nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem . Savukārt

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā atbildētājs nav veicis maksājumus par nepieciešamiem izdevumiem saistībā ar daudzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un

uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem pilnā apmērā, viņam ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, pamatojoties uz Civillikuma

1759.panta 1.punktu.

Tādējādi prasība par likumisko nokavējumu procentu par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 21.oktobrim 401,48 EUR piedziņu

uzskatāma par pierādītu un apmierināmu pilnībā.

Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu par pamatparāda par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un

pakalpojumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa lietošanu samaksas kavējumu 511,18 EUR par laiku no 2014.gada 10.jūlija līdz 2016.gada 21.oktobrim un

līgumsodu par zemes gabala nomas maksas samaksas kavējumu par laiku no 2012.gada 21.jūlija līdz 2016.gada 21.oktobrim 17,52 EUR, par kopējo

summu 528,70 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita

mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja

līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.7.punktu atbildētāja ir apņēmusies maksāt līgumsodu par maksas par

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas, kā arī maksājumu par pakalpojumiem maksājumu termiņa kavējumu 0,2% apmērā no kopējās

parāda summas par katru nokavēto dienu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu, jo ir kavējusi maksājumu saistības un

novērtējot līgumsoda apmēru, nav pamata tā samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma maksāt līgumsodu. Tiesa atzīst, ka prasība par

līgumsoda piedziņu 528,70 EUR ir pamatota un apmierināma.

Tādējādi, prasība par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumu un saņemto pakalpojumu parāda par laiku no 2008.gada

1.jūlija līdz 2016.gada 1.oktobrim 5 286,98 EUR, likumisko procentu 401,48 EUR par laiku no 01.01.2015. līdz 21.10.2016. un līgumsoda 528,70

EUR par laiku no 2014.gada 10.jūlija līdz 2016.gada 21.oktobrim piedziņu uzskatāma par pierādītu un apmierināmu pilnībā.

Prasītāja lūgusi noteikt tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei no atbildētāja 6% likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā, ka atbildētājs savas saistības nav izpildījis, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai ir

atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildes (izsoles noslēguma dienai) dienai saņemt 6% gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda. Saskaņā ar

Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu un 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai

piedzenama valsts nodeva 483,43 EUR (6 217,16 EUR – 2 134 EUR = 4 083,16 EUR; 4 083,16 EUR x 4% = 163,33 EUR; 163,33 EUR +

320,10 EUR = 483,43 EUR) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms labprātīgs izpildes termiņš sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 195., 204.1 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, pamatparādu

5 286,98 EUR par laiku no 2008.gada 1.jūlija līdz 2016.gada 1.oktobrim, likumiskos procentus 401,48 EUR par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 21.oktobrim, līgumsodu 528,70 EUR par laiku no 2014.gada 10.jūlija līdz 2016.gada 21.oktobrim, un tiesas izdevumus 488,13 EUR, kopā

piedzīt 6 705,29 EUR (seši tūkstoši septiņi simti pieci euro, 29 centi), samaksu veicot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontā

LV63RIKO0002013197596, AS DNB banka.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nenomaksātās pamatparāda summas, procentu pieaugumam apstājoties, kad vēl nesamaksāto

procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2017.gada 9.maija, apelācijas sūdzību

iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova