Court upheld administrative fine for repeated sidewalk obstruction, rejecting appeal on grounds of insufficient deterrence.

NORAKSTS Lieta Nr.A42648608 A02463-10/11

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 25.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Putra, piedaloties pieteicējas SIA „ARVO” pārstāvim J.V. un atbildētājas – Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvim M.B.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „ARVO” pieteikuma par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 5.augusta lēmuma Nr.D57 25-13 atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 13.jūnijā Rīgas pašvaldības policijas vecākā inspektore sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.30831 SIA „ARVO” par to, ka uzņēmums patvarīgi aizņēmis transporta būves elementu, t.i., gājēju ietvi, novietojot uz tās vasaras kafejnīcu (terasi), nesaņemot Satiksmes departamenta atļauju. Pārkāpums konstatēts 2008.gada 1.jūnijā. SIA „ARVO” pārkāpusi Rīgas domes 2000.gada 28.decembra Saistošo noteikumu Nr.106 „Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi” 1.5.3.punktu. Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas Vidzemes priekšpilsētas apakškomisijas 2008.gada 2.jūlija lēmumu Nr.D57 17.9-2/1141 (turpmāk –Sākotnējais lēmums) par minēto pārkāpumu SIA „ARVO” saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.106 11.1.punktu, uzliekot naudas sodu Ls 50 apmērā.

Izskatot SIA „ARVO” apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas domes Administratīvā komisijas ar 2008.gada 5.augusta lēmumu Nr.D57 25-13 (turpmāk – Lēmums), atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [1.1] Pārkāpuma fakts, ka SIA „ARVO” vasaras kafejnīcu ir izvietojusi uz gājēju ietves, no terases malas līdz brauktuvei atstājot 120 cm, pierādīts ar lietas materiāliem. [1.2] Nav izpildītas Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.106 1.5.3.punkta prasības. Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.115 „Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” 31.punkts paredz pienākumu saņemt atļauju transporta būvju elementu aizņemšanai, ja montāžas darbi ir sarkanajās līnijās. Tādu atļauju izsniedz Rīgas domes Satiksmes departaments.

Atļauju uzņēmums nav saņēmis. [1.3] SIA „ARVO” attālumu no brauktuves malas līdz terasei 120 cm attālumā saskaņojusi ar VAS „Latvijas valsts ceļi” Satiksmes organizācijas uzraudzības daļas vadītāju, taču norāžu par Rīgas domes Satiksmes departamenta saskaņojumiem nav. VAS „Latvijas valsts ceļi” saskaņojums nevar tikt uzskatīts par Rīgas domes Satiksmes departamenta atļauju. [1.4] Uzņēmums norāda, ka sezonas tirdzniecības atļauja tiks izdota 2008.gada 10.jūlijā, taču tam lietā nav nozīmes, jo pārkāpums nav saistīts ar sezonas tirdzniecības atļaujas izdošanas procesu. [1.5] SIA „ARVO” jau vairākkārt ir saņēmusi administratīvos sodus par tādu pašu pārkāpumu.

Uzņēmumam ir pienākums pēc kontroles institūciju aizrādījuma būves novākt, taču tas nebija izdarīts. Nevar piekrist, ka uzņēmums vairākkārt sodīts par vienu un to pašu pārkāpumu. Ja persona pieļāvusi pārkāpumu, tas jānovērš nekavējoties. Ja pārkāpumu var novērst, tad personai dodams saprātīgs termiņš tā novēršanai. Pretējā gadījumā netiktu ievērots viens no administratīvās sodīšanas mērķiem - novērst ar pārkāpumu nodarīto sabiedrības interešu un noteiktās pārvaldes kārtības aizskārumu – persona, samaksājot salīdzinoši nelielu nauda sodu, iegūtu iespēju turpmāk nesodīti baudīt savas nelikumīgās rīcības pozitīvās sekas, proti, gūt peļņu no sezonas kafejnīcas ekspluatācijas.

Tādējādi ar soda piemērošanu tiktu legalizēta nelikumīga darbība un tās sekas. Rīgas būvinspekcijas vadītājs J.U. norādīja, ka samērīgs termiņš būves nojaukšanai ir 1 darba diena. [1.6] Sods ir samērīgs, jo uzņēmums ne tikai pārkāpj sabiedrisko kārtību un traucē normālas infrastruktūras attīstībai un ekspluatācijai, bet arī apdraud kājāmgājēju un transporta kustības drošību. [2] 2008.gada 4.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „ARVO„ (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2009.gada 26.janvāra lēmumu ierosināta administratīvā lieta par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja 2008.gada 27.maijā atkārtoti saņēmusi Rīgas domes Satiksmes departamentā saskaņojumu vasaras kafejnīcas izvietošanas uz ietves. Saskaņojumus izdarījis VAS „Latvijas valsts ceļi” pārstāvis. Pārkāpums fiksēts jau pēc saskaņošanas, kas novedis pie prettiesiska lēmuma. Pieteicējai sods 2008.gada 5.jūlijā uzlikts piecas reizes, tādējādi pārkāpjot likumu, ka par vienu un to pašu pārkāpumu sodu nevar piemērot atkārtoti.

Lēmums nesatur obligātā administratīvā akta sastāvdaļas, līdz ar to Lēmums ir atceļams arī procesuālo pārkāpumu dēļ. [3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojums, norādot, ka pieteikumu neatzīst. Papildus Lēmumā norādītajam paskaidro, ka Lēmums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 274.panta prasībām. Formāla atsaukšanās uz procesuāliem pārkāpumiem nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai.

Pierādījumi, ka pārkāpumā konstatētās darbības ir novērstas, saņemot atļauju, nav iesniegti. [4] Tiesas sēdē pietiecējas pārstāvis prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka visas atļaujas pirms āra kafejnīcas izveidošanas tika saņemtas Rīga domē, izņemot Satiksmes departamenta atļauju. Atļauju saņemšana notiek paralēli kafejnīcas uzstādīšanai. Atļauja tika pieteikta pa telefonu mutiski, iespējams 13.maijā, bet nezināmu iemeslu dēļ atļaujas izsniegšana tika novilcināta.

Atļaujas neizsniegšanā bija iesaistītas kādas ieinteresētās personas, jo atļauja tika saņemta tikai 2008.gada augustā, t.i., jau sezonas beigās. Taču jau 28.martā tika saņemta atļauja no būvvaldes un 22.maijā arī papildus atļauja, taču tiesai šīs atļaujas pārstāvis uzrādīt nevar. No Satiksmes departamenta atļauja pēc vilcināšanās tika saņemta tikai 28.augustā pēc rakstveida iesnieguma augustā, taču norādīt, kad bija rakstveida iesniegums, nevar un nevar iesniegt pierādījumus par rakstveida pieprasījuma iesniegšanu pašvaldībā.

Pieteicēja pārstāvis kā nepieciešamo Satiksmes departamenta atļauju iesniedz tiesai Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes Tirdzniecības vietas pasi Nr.265/08-UK. Norādīja, ka laikam būvvalde šādu dokumentu izsniedz, saskaņojot ar Satiksmes departamentu. Atzīst, ka uz pārbaudes brīdi Satiksmes departamenta atļaujas nebija, taču uzskata, ka Satiksmes departaments neizsniedza atļauju savlaicīgi. Pārstāvis norādīja, ka tirdzniecības vietas pase ir tas pats, kas Satiksmes departamenta atļauja, kura bija pieprasīta, bet nebija izsniegta.

Pēc administratīvajiem sodiem pārkāpumu nenovērsa, jo centās dabūt atļauju. [5] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja, ka tam nav nozīmes, ka atļauja bija pieprasīta, jo svarīgākais, ka pārbaudes brīdī atļaujas nebija. Atļaujas saņemšanai nepieciešams rakstveida iesniegums, bet pieteicēja tādu nevar uzrādīt. Lietā nav ziņu, ka uzņēmumam Satiksmes departaments vispār kādu atļauju būtu izsniedzis.

Neskatoties uz vairākkārtējiem sodiem, pieteicējai āra kafejnīcas konstrukcija stāvēja līdz sezonas beigām, pieteicēja nenovērsa izdarīto pārkāpumu. Saistošajiem noteikumiem Nr.106 pielikumā ir Satiksmes departamenta izsniedzamās atļaujas paraugs.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, atzīst, ka Lēmums atstājams spēkā, bet pieteikums ir noraidāms. [7] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus. [7.1] Lietā ir shēma, no kuras redzams, ka no terases malas līdz brauktuvei ir saskaņots 120 cm liels attālums. Saskaņojumus 2008.gada 27.maijā veicis VAS „Latvijas valsts ceļi” pārstāvis un 2008.gada 22.maijā Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa (lietas 46.lapa). [7.2] 2008.gada 1.jūnijā plkst.18.15 veikta pieteicējas teritorijas apskate, kur konstatēts, ka uz ietves ir izveidots paaugstinājums ar nojumi, kur ir galdi un krēsli. Sastādīts apskates protokols, tam pievienojot situācijas shēmu un fotogrāfijas (lietas 36., 39. un 40.-41.lapa). [7.3] 2008.gada 1.jūnijā Rīgas pašvaldības policijas kārtībnieka dienesta ziņojumā norādījis, ka, veicot darba uzdevumu, tika apsekota pieteicējas teritorija, kurā atrodas kafejnīca, un tika konstatēts, ka kafejnīca izvietota uz ietves. Tika veikta apskate un uzzīmēta shēma (lietas 42.lapa). [7.4] 2008.gada 13.jūnijā pieteicējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.30831 (lietas 35.lapa). Protokola sastādīšanas laikā pieteicējas pārstāvis norādīja, ka tirdzniecības vieta tika uzstādīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ierastajā kārtībā, veicot saskaņošanu Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā (lietas 48.lapa). [7.5] 2008.gada 28.augustā Rīgas pilsētas būvvalde pieteicējai izsniegusi tirdzniecības vietas pasi (lietas 58.lapa). [8] Lēmums pieteicējai ir negatīvs administratīvais akts, kas pamatots ar Rīgas domes 2000.gada 28.decembra Saistošo noteikumu Nr.106 „Rīgas transporta būvju aizsardzības noteikumi” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi Nr.106) 1.5.3.punktu un

11.1.punktu. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.106 1.5.3.punktu, lai nodrošinātu Rīgas transporta būvju un inženierkomunikāciju saglabāšanu ielu sarkano līniju robežās un transporta būvju un inženierkomunikāciju aizsardzības zonās, aizliegts patvarīgi aizņemt transporta būvju elementus, novietojot uz tiem nožogojumus, sastatnes, konteinerus, estakādes, būvmateriālus, dažādus mehānismus un citas pagaidu konstrukcijas. Saistošo noteikumu Nr.106 5.1. un 5.2.punkts attiecīgi noteic, ka, lai uzsāktu darbus, kas saistīti ar (..) transporta būvju elementu aizņemšanu, ir jāsaņem atļauja, ko izsniedz Satiksmes departaments saskaņā ar Transporta būvju komisijas lēmumu un šo noteikumu prasībām.

Atļauja nepieciešama atsevišķi katram konkrētam darbu veidam un apjomam. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.106 5.3.2.punktu, lai saņemtu atļauju transporta būvju elementu aizņemšanai ar kādām pagaidu konstrukcijā, trīs darba dienas pirms darbu uzsākšanas Transporta būvju komisijā jāiesniedz noteikumos uzskaitītie dokumenti, savukārt 5.5.2.punkts noteic, ka Rīgas ielu vai transporta būvju aizņemšanai Transporta būvju komisija izsniedz atļaujas pēc noteikta parauga, proti, pēc Saistošo noteikumu Nr.106 3.pielikuma. Cita starpā noteikumi paredz, ka atļauja tiek izsniegta ne vēlāk kā vienu dienu pirms darbu uzsākšanas.

Saistoši noteikumu Nr.106 11.1.punkts noteic, ka par šajos noteikumos minēto prasību pārkāpšanu fiziskās un juridiskās personas var tikt sodītas ar naudas sodu līdz Ls 50. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajām tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka persona patvarīgi aizņēmusi transporta būves elementus bez kompetentas institūcijas izsniegtas atļaujas. [9] Saistošo noteikumu Nr.106 terminu skaidrojumos noteikts, ka transporta būves cita starpā ir arī ielas, savukārt ietve ir ielas daļa, kas paredzēta gājējiem.

No minētā terminu skaidrojuma secināms, ka arī ietve ir atzīstama par transporta būvi, līdz ar to pamatoti konstatēts, ka pieteicēja ar pagaidu kafejnīcu ir aizņēmusi transporta būves elementu. Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir uzstādījusi pagaidu kafejnīcu uz transporta būves elementa. Lietā nav strīda par to, ka šādām darbībām nepieciešama atļauja. Lietā nav strīda par administratīvajā procesā iesaistīto Rīgas pilsētas pašvaldības institūciju un amatpersonu kompetenci. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir saņēmusi Saistošajos noteikumos Nr.106 paredzēto atļauju no Rīgas domes Satiksmes departamenta. [10] Pieteicējas pārstāvis norāda, ka visi saskaņojumi komercdarbībai bija saņemti, gan VAS „Latvijas valsts ceļi” saskaņojums, gan 2008.gada 28.augustā Rīgas pilsētas būvvaldes ar novēlošanos izsniegta tirdzniecības vietas pase.

Tiesa, izvērtējot pieteicējas pārstāvja paskaidrojumus kopsakarā ar Saistošo noteikumu Nr.106 regulējumu, atzīst, ka pieteicēja paskaidrojumi vērtējami kritiski. No Saistošajiem noteikumiem Nr.106 secināms, ka, pirmkārt, atļaujas pieprasīšana nav iespējama mutiskā formā, jo vienlaicīgi ar pieprasījumu iesniedzami noteikumos uzskaitītie dokumenti. Pieteicēja nevar ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem pierādīt faktu, ka tā pieprasījusi Rīgas domē atļauju tieši transporta būvju elementu aizņemšanai.

Otrkārt, tiesību normas paredz, ka atļauja pieprasāma ne mazāk kā trīs dienas pirms darbu uzsākšanas un ne vēlāk kā vienu dienu pirms darbu uzsākšana atļauja tiek izsniegta. Lietā konstatēts, ka pieteicēja darbus uzsākusi pirms pieprasījuma iesniegšanas Rīgas domē un kafejnīcas konstrukcijas uzstādījusi, un veikusi komercdarbību bez atļaujas saņemšanas. Treškārt, pieteicējas pārstāvis kļūdaini uzskata, ka 2008.gada 28.augusta Rīgas pilsētas būvvaldes izsniegtā tirdzniecības vietas pase uzskatāma par Saistošo noteikumu Nr.106 noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju.

Saistošajos noteikumos Nr.106 nepārprotami norādīts, ka jautājumus par transporta būvju aizņemšanu izskata Satiksmes departamenta izveidota Transporta būvju komisija, un noteikta parauga atļauju izsniedz Rīgas domes Satiksmes departaments. Pieteicējas pārstāvis nevar tiesai uzrādīt noteikta parauga Satiksmes departamenta izsniegtu atļauju un norāda, ka viņa rīcībā ir tikai tirdzniecības vietas pase. Tiesa, izvērtējot tirdzniecības vietas pasi, konstatē, ka tā ir izsniegta, pamatojoties uz Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr.43 „Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” (zaudējuši spēku ar 2008.gada 11.aprīli, un no 2008.gada 11.aprīļa spēkā stājušies tāda paša nosaukuma Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.115).

Tiesa atzīst, ka tirdzniecības vietas pase nav pielīdzināma Satiksmes departamenta izsniegtajai atļaujai un nedod pieteicējai tiesības aizņemt transporta būves elementus, bet tikai sniedz tirdzniecības vietas atbilstības apliecinājumu saskaņotajam projektam. Tiesa kritiski vērtē pieteicējas pārstāvja paskaidrojumus, ka nepiekrīt pārkāpumam, jo visus sezonu atļauju gaidījusi, un tās izsniegšana tika vilcināta. Tiesas ieskatā pieteicēja nevarēja paļauties, ka tirdzniecības vietas pase pielīdzināma Satiksmes departamenta atļaujai, jo arī Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr.115 „Par tirdzniecību un pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Rīgā” 31.punkts īpaši noteic, ka tirdzniecības veicējs ir tiesīgs sākt sezonas tirdzniecības vietas montāžas darbus ne ātrāk kā desmit dienas pirms sezonas tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma, par ko tiek veikta norāde sezonas tirdzniecības atļaujā, savukārt, ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas sarkano līniju robežās, tirdzniecības veicējam jāsaņem atļauja transporta būvju elementu aizņemšanai.

No minētās tiesību normas secināms, ka sezonas tirdzniecības atļauja pati par sevi nedod pieteicējai tiesības veikt montāžas darbus arī uz transporta būves elementiem, konkrēti, ietves. [11] Pieteicēja norāda, ka Lēmums nesatur visas administratīvā akta sastāvdaļas, līdz ar to procesuālo pārkāpumu dēļ lēmums ir atceļams. Tiesa noraida pieteicējas argumentu kā nepamatotu. Administratīvo pārkāpumu lietās Administratīvā procesa likums piemērojams tik tālu, cik tālu speciālais likums, proti, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz citu kārtību.

Līdz ar to attiecībā uz Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā piemērojami LAPK 274.panta nosacījumi. Pieteicēja nav norādījusi, kādas administratīvā akta sastāvdaļas Lēmumā iztrūkst, taču tiesa izvērtējot lēmuma satura atbilstību LAPK 274.panta prasībām, trūkumus nekonstatē. [12] Pieteicēja norāda, ka tā vienā dienā saukta pie administratīvās atbildības vairākkārt, līdz ar to pārkāpts nosacījums, ka par vienu un to pašu pārkāpumu piemēro tikai vienu sodu.

Saskaņā ar LAPK 35.panta pirmo daļu, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Savukārt LAPK 35.panta otrā daļa noteic, ka, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu (..). Tiesa, pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā pieejamo informāciju, konstatē, ka pieteicējai saistībā ar Saistošo noteikumu Nr.106 prasību neievērošanu ierosinātas vēl

5 tiesvedības, proti, par tādu pašu pārkāpumu, kas konstatēts 2008.gada 9.maijā, 29.maijā, 30.maijā, 31.maijā un 2.jūnijā. Lieta Nr.A42665308 par pārkāpumu, kas konstatēts 2008.gada 9.maijā, izskatīta un 2010.gada 16.martā pasludināts spriedums, kas nav stājies spēkā. Tiesas ieskatā konkrētajā situācijā piemērojama LAPK 35.panta pirmā daļa, kas paredz pārkāpējam administratīvo sodu par katru pārkāpumu piemērot atsevišķi. Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir nevis tam, ka pieteicējai vienā dienā pieņemti vairāki lēmumi par administratīvo sodīšanu, kuros pieteicēja tiek sodīta par vienas un tās pašas tiesību normas neievērošanu, bet gan tam, ka kompetentās amatpersonas veikušas vairākas atsevišķas pārbaudes, un līdz ar to konstatējušas vairākus pārkāpumus ar līdzīgiem administratīvā pārkāpuma sastāviem.

Pārkāpums pirmo reizi konstatēts 2008.gada 9.maijā, par ko pieteicējai uzlikts administratīvais sods 2008.gada 28.maijā. Ja pieteicēja no protokola sastādīšana līdz Sākotnējā lēmuma pieņemšanai nebija novērsusi pārkāpumu un saņēmusi nepieciešamo Satiksmes departamenta atļauju, kā arī pēc soda piemērošanas nebija novērsusi pārkāpumu, patvaļīgi izvietoto konstrukciju nojaucot, tad atbildīgajām kontrolējošām institūcijām bija tiesības atkārtoti veikt pārbaudes un pamatoti secināt, ka atkal izdarīts tas pats pārkāpums.

Pieteicēja iebilst par to, ka pārbaudes veiktas 4 dienas pēc kārtas, taču iebildumu pamatā nav apstāklis, ka pieteicēja nav paspējusi tik īsā laikā konstrukciju nojaukt. Lietā ir konstatēts un par to nav strīda, ka pieteicēja nemaz negatavojās un nevēlējas pārkāpumu novērst un konstrukciju nojaukt. Lietā nodibināts, ka pieteicēja nav Satiksmes departamenta atļauju pieprasījusi un saņēmusi līdz pat vasaras tirdzniecība sezonas beigām. Ņemot vērā iepriekš minēto, nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka par vienu un to pašu pārkāpumu tai piemēroti vairāki sodi.

Lietā konstatēts, ka pieteicēja izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus ar līdzīgiem administratīvā pārkāpuma sastāviem. [13] Par Saistošo noteikumu Nr.106 pārkāpumiem piemēro nauda sodu fiziskām un juridiskām personām līdz 50 latiem. Pieteicējai piemērots maksimālais naudas sods Ls 50 apmērā. Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tādējādi atbildētājai, konstatējot Saistošo noteikumu Nr.106 neievērošanu, attiecībā uz soda apmēru ir rīcības brīvība noteikt konkrētā lēmuma saturu. Proti, atbildētāja pieņem lēmumu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, veicot lietderības apsvērumus, nosaka administratīvā akta saturu

(nosaka konkrētu soda apmēru). Citiem vārdiem, atbildētājai ir jāvērtē, kāds soda apmērs ir samērīgs ar konkrēto pārkāpumu. [14] Atbildētāja maksimālā naudas soda piemērošanu pamato ar to, ka pieteicēja jau iepriekš bija sodīta par Satiksmes departamenta atļaujas neesamību, līdz ar to pieteicējai bija pienākums konstrukciju nojaukt, bet tas netika izdarīts, neskatoties uz to, ka konstrukcijas nojaukšanai tika paredzēts saprātīgs termiņš. Lēmumā norādīts, ka nedrīkst pieļaut, ka persona, samaksājot samērā nelielu naudas sodu, savu pretlikumīgo rīcību legalizētu un turpinātu baudīt tās augļus, proti, peļņu no tirdzniecības.

Konstatējams, ka pieteicēja apzināti atkārtoti pārkāpusi Saistošo noteikumu Nr.106 prasības. Ievērojot būvniecības izmaksas, tirdzniecības patības nomas izmaksas Rīgā, piemērotais naudas sods uzskatāms par samērīgu. Pieteicēja pārkāpusi ne tikai noteikto sabiedrisko kārtību un traucējusi normālas infrastruktūras attīstību, bet arī apdraudējusi kājām gājējus un transporta kustību. Tādējādi tiesa secina, ka atbildētāja ir izdarījusi lietderības apsvērumus attiecībā uz piemērojamā soda apmēru. Izvērtējot pārkāpuma raksturu, tiesa konstatē, ka pieteicēja pārkāpumu izdarīja ar nodomu, proti, apzinājās savas rīcības prettiesisko raksturu un apzināti pieļāva kaitīgo seku iestāšanos, turklāt ievērojot to, ka pieteicēja ir juridiska persona, kura pārkāpumu izdarīja ar mērķi pēc iespējas ātrāk uzsākt komercdarbību vasaras kafejnīcā un tādējādi gūt peļņu, tiesa atzīst piemēroto sodu par samērīgu un atbilstošu konstatētajam pārkāpumam.

Lēmumā norādīts, ka pieteicējai nav konstatēti ne atbildību mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi. Taču tiesa lietā konstatē, ka pieteicēja prettiesisko bezdarbību turpinājusi, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt, kā arī pieteicēja gada laikā atkārtoti izdarījusi līdzīgu pārkāpumu, par kuru jau administratīvi sodīta, kas ir LAPK 34.pantā paredzētie atbildību pastiprinošie apstākļi. LAPK 22.pantā cita starpā kā administratīvā soda mērķis ir noteikta personas audzināšana likumu ievērošanas garā, lai netiktu izdarīti jauni pārkāpumi.

Līdz ar to sodam ir jābūt tādam, ar kuru noteiktais mērķis ir sasniedzams. Lietā konstatēts, ka arī ar maksimālā naudas soda piemērošanu administratīvā soda mērķis nav sasniegts. Pieteicēja visas sezonas laikā turpināja ignorēt Saistošo noteikumu Nr.106 prasības. Līdz ar to nav pamata lemt arī par naudas soda grozīšanu sankcijas ietvaros, jo, ja pieteicējas rīcību nespēj ietekmēt maksimālais naudas sods, tad soda mērķis nav sasniedzams arī ar mazāku naudas sodu. [15] Pastāvot spriedumā konstatētiem tiesiskiem un faktiskiem apstākļiem, tiesa secina, ka atbildētāja ir pareizi konstatējusi pārkāpumu un pamatoti saukusi pieteicēju pie administratīvās atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.106 1.5.3. un 11.1.punktu, tādējādi Lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicējas pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa nosprieda

atstāt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 5.augusta lēmuma Nr.D57 25-13 negrozītu, bet SIA „ARVO” pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 25.martā.

Tiesnese (paraksts) I.Putra

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese __________I.Putra Rīgā, 2010.gada 25.martā