Court partially allowed insurance claim for water damage, awarding direct costs but rejecting fixed fee.

Lieta Nr. C73636521

Lietas arhīva Nr. C-1786-22/40

ECLI:LV:ZRT:2022:0324.C73636521.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2022.gada 24.martā

Zemgales rajona tiesa: tiesnese N. Zavadska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 1.novembrī prasītāja apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA” tiesā cēla vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju

sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1652., 1753.,

1756., 1775., 1779.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.pantu,

Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 907 „ Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”,

Ministru kabineta noteikumu Nr. 905 „Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”,

lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1169,03 euro (t.sk., fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu 103,30 euro); valsts nodevu

175,35 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro; noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā

no galvenā parāda.

[1.1] Prasības pieteikums pamatots ar to, ka starp apdrošināšanas akciju sabiedrību „BALTA” (turpmāk – prasītāja) un /pers. A/ noslēgts

apdrošināšanas līgums un izsniegta Ģimenes apdrošināšanas polise Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru tika apdrošināts /adrese/ (turpmāk – dzīvoklis). Polises

darbības termiņš no 2016.gada 11.oktobra līdz 2019.gada 10.oktobrim.

[1.2] Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts, par ko mājas apsaimniekotājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk –

atbildētāja) sastādīja aktu Nr. /numurs/, kurā norādīts, ka appludināšana notika sakarā ar kopīpašumā esošās daļas aukstā ūdens stāvvadu.

Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks

noplūdes brīdī bija atbildīga par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

[1.3] Prasītāja apsekoja dzīvokli un eksperts sastādīja tāmi. Prasītāja akceptēja tiešas remonta izmaksas 1135,73 euro, un, atskaitot ar polisi

noteikto pašrisku 70 euro, prasītāja izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1065,73 euro.

[1.4] Prasītāja atbilstoši sadarbības līguma Nr. 01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, pilnvaroja SIA „Julianus Inkasso Latvija”.

Prasītājai radās papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 euro par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā, kas piedzenami no

atbildētājas.

[2] Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā, izskaidrojot tās procesuālās tiesības.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[3] Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties

uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to paziņojot lietas dalībniekiem.

Pusēm par lietas izskatīšanas vietu un laiku, saīsinātā sprieduma saņemšanas iespējām, izskaidrojot par tiesībām iesniegt sprieduma sastādīšanas

lūgumu paziņots 2022.gada 14.februārī, nosūtot tiesas paziņojumu prasītājas pilnvarotajam pārstāvim uz prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta

adresi un atbildētājai, nosūtot tiesas paziņojumu uz tās juridisko adresi.

[4] Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[6] 2022.gada 5.aprīlī no atbildētājas saņemts lūgums par pilna sprieduma teksta sastādīšanu (lietas 52.-53.lapa), līdz ar to tiesa sastāda

spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta saturam.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1065,73 euro.

No lietas materiāliem redzams un lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimniekoja atbildētāja, pamatojoties

uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma pamata.

No lietā esošās Ģimenes apdrošināšanas polises Nr. /numurs/ (lietas 20.?21.lapa) redzams, ka starp prasītāju un apdrošinājuma ņēmēju /pers. A/

noslēgts apdrošināšanas līgums, kura darbības termiņš ir no 2016.gada 11.oktobra līdz 2019.gada 10.oktobrim.

No lietā pievienotajiem materiāliem redzams, ka, prasītāja, apsekojot dzīvokli, sastādīja bojātā īpašuma apskates protokolu un tāmi atlīdzības lietā

Nr. /numurs/ par remonta darbiem un akceptēja tiešas remonta izmaksas 1135,73 euro apmērā. (lietas 24., 25.lapa)

Prasītāja, pamatojoties uz atlīdzības pieteikumu Nr. /numurs/ par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem (lietas 23.-24.lapa), atskaitot ar polisi

noteikto pašrisku 70 euro, izmaksāja apdrošinātā dzīvokļa īpašniecei /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 1065,73 euro (lietas 27.lapa).

No lietā esošā SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 2019.gada 17.jūnija akta Nr. /numurs/ apstiprinās, ka 2019.gada 17.jūnijā atbildētājas

pārstāvji apsekoja /adrese/ un konstatēja, ka dzīvokļa gaitenī, istabā un virtuvē appludināti un bojāti balsinātie griesti, sienas tapešu līmējums un grīdas

seguma lamināts. Aktā norādīts, ka appludināšanas iemesls ir kopīpašuma esošās daļas aukstā ūdens stāvvads, kas bojāts tā nolietojuma dēļ. (lietas

22.lapa)

Cita starpā aktā norādīts, ka, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi,

kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” vidējais normatīvais kalpošanas ilgums aukstā ūdens cinkoto cauruļvadu sistēmās (ar vītņu

savienojumiem) ir 30 gadi, bet dzīvojamā māja /adrese/, ir celta 1986.gadā.

Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma daļā esošā aukstā ūdens stāvvada bojājuma dēļ apdrošinātais dzīvoklis appludināts.

Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka 2019.gada 16.jūnijā, tas ir, apdrošināšanas līguma darbības laikā, notikusi apdrošinātā dzīvokļa

appludināšana, kuras cēlonis bija kopīpašuma daļā esošā aukstā ūdens stāvvada bojājums, tādējādi nodarīti zaudējumi.

Atbildētājs zaudējumu apmēru pēc būtības nav apstrīdējis. Tiesai nav pamata apšaubīt zaudējumu apmēru sakarā ar appludinātā dzīvokļa

remontdarbiem. Izvērtējot bojātā īpašuma apskates protokolu un remontdarbu tāmē norādītos darbus un izmaksas (lietas 24., 25.lapa), vadoties no

loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem, nav pamata apšaubīt, ka remontdarbu izmaksas saistāmas ar bojājumiem nekustamajā īpašumā

(Civillikuma 1792.pants). Tāpat tiesai nav pamats uzskatīt, ka apdrošinātājs būtu ieinteresēts palielināt pats savu izmaksu apmēru, kuru atgūšanas

perspektīva un iespējas uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi nav zināma.

[7.1] Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas

tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

Tādējādi prasītājam iestājas pienākums pierādīt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus, lai prasītu atbildību par zaudējumiem no atbildētājas

Civillikuma 1775.panta, 1779.panta izpratnē, jo līguma attiecību starp prasītāju kā apdrošinātāju un atbildētāju nav un speciālais likums nosaka

apdrošinātāja tiesības prasīt atbildību.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Minētās normas izpratnē, zaudējumu atlīdzības pienākums

iestājas, ja konstatēts konkrēts zaudējumu apmērs, prettiesiska rīcība un cēlonība starp abiem. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 2.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC143/2008).

[7.1.1] Prasītāja uzskata, ka atbildība par zaudējumiem jāuzņemas atbildētājai kā pārvaldniekam, jo tas bija atbildētājas ar likumu noteikts

pienākums rūpēties par komunikāciju, t.sk. komunikāciju tehnisko stāvokli. Un ūdensvada bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka atbildētājas bezdarbības

rezultātā, tās pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību un tajā norādītajiem apstākļiem nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi. Pretējus pierādījumus

prasības pieteikumā norādītajam nav iesniegusi.

[7.1.2] Izšķirot strīdu par to, vai atbildētāja vainojama darbības vai bezdarbības rezultātā prasītājai radītiem zaudējumiem sakarā ar izmaksāto

apdrošināšanas atlīdzību, kā arī par atbildētājas pienākumu tos atlīdzināt, tiesa ņem vērā līdzīgās lietās, piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2018.gada

19.oktobra spriedumā lietā Nr. C33465716 un Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 23.janvāra spriedumā lietā Nr. CA-0188-20/9 C73341219,

norādītās atziņas, kurās minēts, ka Civillikuma 2295.pants noteic pilnvarniekam pienākumu darboties, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību,

tad, ņemot vērā atbildētājas darbības veidu – nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata, ir saprātīgi sagaidīt, ka atbildētājs savu

pienākumu pārvaldīt dzīvojamo māju pildīs ar lielāko rūpību.

[7.1.3] Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir pārvaldīšanas

darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna,

sagatavošana, attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, finanšu uzskaites organizēšana.

Minētās likuma normas 10.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto

pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk — pārvaldīšanas uzdevums). Uzdoto darbību izpildē

pārvaldnieks attiecībās ar dzīvojamās mājas īpašnieku kļūst par pakalpojumu sniedzēju šā likuma izpratnē, izņemot gadījumu, kad tas saņēmis

pilnvarojumu slēgt līgumu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā.

No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas satura izriet, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības sadalītas obligāti

veicamajās (1.punkts) un citās (2.punkts). Dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā noteikts minētā

panta otrās daļas 1.punktā, ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, tai skaitā dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju

apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts ( d) apakšpunkts).

Konkrētus dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumus noteic Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr. 907 „Noteikumi par

dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” (turpmāk – Noteikumi).

Noteikumu 3.punkts paredz, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā

apskatē. Savukārt Noteikumu 4.punktā noteikts, ka remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku

ekspluatāciju. Remonts var būt ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana.

Noteikumu 15.punkts noteic, ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs lemj

par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17.punktā minētajiem bojājumiem.

Savukārt Noteikumu 17.punkta 17.10.apakšpunkts noteic, ka ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti bojājumi cauruļvados bojājumi

cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm.

Noteikumu Nr. 907 4.1. un 17.10.apakšpunkts, iztulkojot minētās normas kopsakarā, ļauj secināt, ka inženierkomunikāciju nolietojuma gadījumā

jāveic ārpuskārtas remonts konstatēto bojājumu savlaicīgai novēršanai.

[7.1.4] Kā secināms no lietas materiālos esošā akta (lietas 22.lapa) atbildētāja bija konstatējusi aukstā ūdens stāvvada ilgstošo nolietojuma

periodu.

Tiesa gūst pārliecību, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums saistāms ar atbildētājas pārraudzībā un kontrolē esošu objektu apsekošanu un avārijas

situāciju novēršanu. Tiesas ieskatā atbildētāja kā pārvaldnieks nav pienācīgā kārtā pildījusi obligāti veicamo darbību dzīvojamās mājas esošo iekārtu un

komunikāciju apsekošanā, tehniskā apkopē un kārtējā remontā, un tādējādi pieļāvusi prettiesisku rīcību, kas izpaudusies kā bezdarbība, rīkojoties

vieglprātīgi un nevērīgi, pienācīgā tehniskā stāvoklī neuzturot tā pārvaldījumā esošās caurules.

Tiesas ieskatā, atbildētājai savas profesionālās darbības ietvaros bija jāzina un jāparedz sekas, kādas iestājas savlaicīgi neveicot pasākumus, tāpēc

zaudējums nav uzskatāms par nejaušu notikumu.

[7.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas kā zaudējumus arī maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30

euro apmērā.

Prasības pieteikumam pievienots sadarbības līgums Nr. 01490-05-11, kas noslēgts starp apdrošināšanas akciju sabiedrību ,,BALTA” un

sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA”. Tāpat pievienota 2020.gada 12.novembrī izsniegtā pilnvara, saskaņā ar kuru

apdrošināšanas akciju sabiedrība ,,BALTA” pilnvarojusi sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” piedzīt regresātu

parādus un ir tiesīga veikt visas ar regresa parādu atgūšanu saistītās juridiskās darbības. (lietas 13., 14.lapa)

Prasītāja lietas materiāliem pievienojusi faktūrrēķinu un maksājuma uzdevumu, no kura redzams, ka prasītāja samaksāja pilnvarotajai personai

85,37 euro plus PVN par tiesvedības pakalpojumiem lietas administrēšanai. (lietas 18., 19.lapa)

[7.2.1] Tiesa norāda, ka atbilstoši Civilprocesa likuma jēgai un tiesiskajam regulējumam tiesāšanās izdevumi, tai skaitā, ar lietas vešanu saistītie

izdevumi, tiek atlīdzināti Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, līdz ar to tie nevar tikt atzīti par zaudējumiem Civillikuma 1779.panta izpratnē,

kas būtu radušies atbildētājas darbības vai bezdarbības dēļ.

Augstākās tiesas Senāts 2000.gada 11.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-466 jau norādīja, ka strīds par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei

pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786.pants) nav

piemērojama. Šāda atziņa apstiprināta arī Augstākās tiesas 2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-6, kas izskatīta paplašināta tiesnešu sastāvā.

[7.2.2] Tādējādi prasītājas izdevumi 103,30 euro, kas samaksāti pilnvarniekam par dotā uzdevuma izpildi, nav atzīstami par zaudējumiem, kas

atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma normām, un to piedziņa tiek noraidīta.

[7.3] Ievērojot iepriekš minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 1065,73 euro, kas izmaksāti dzīvokļa īpašniecei /pers. A/

saskaņā ar atlīdzības pieteikumu Nr. /numurs/ par dzīvoklim /adrese/ nodarītiem zaudējumiem, kas radušies, dzīvoklim applūstot, dēļ kopīpašumā esošās

daļas aukstā ūdens stāvvada. Savukārt prasība daļā par fiksētās maksas 103,30 euro piedziņu no atbildētājas noraidāma.

[8] Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas nokavējumu,

kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (..). Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai

darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atbilstoši Civillikuma 1759., 1765.pantam un Civilprocesa likuma 195.pantam atzīst prasītājas tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgas

izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 procentus gadā no parāda.

[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

[..].

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 175,35 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro. (lietas 11., 12.lapa)

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto

prasījumu apmēram, proti, prasība apmierināta daļēji, t.i. 91,16% apmērā, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 159,85

euro un izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu 4,99 euro, kopā 164,84 euro.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41., 97., 189., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, par labu apdrošināšanas

akciju sabiedrībai „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, zaudējumus 1065,73 euro un tiesas izdevumus 164,84 euro, kopā 1230,57 euro (viens

tūkstotis divi simti trīsdesmit euro, 57 centi).

Samaksa veicama prasītājas pārstāvja SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” „Swedbank” AS norēķinu kontā

Nr. LV61HABA0551008868793.

Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no parāda par laiku pēc sprieduma

labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Noraidīt prasību daļā par zaudējumu atlīdzību fiksētās maksas 103,30 euro apmērā piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas

nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548.

Noteikt atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Zemgales rajona tiesā (Ogrē), ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilns spriedums sastādīts 2022.gada 22.aprīlī.

Tiesnese N. Zavadska

ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU