Court partially allowed insurance claim for water damage, awarding direct costs but rejecting fixed fee.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the insurance company's claim against the property management for water damage compensation. While the court ordered the defendant to pay the direct repair costs and court expenses, it rejected the portion of the claim requesting a fixed administrative fee. The decision was based on the principle that the defendant is liable for actual damages caused by the leak but not for the fixed fee claimed under the cooperation agreement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 39., 41., 97., 189., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 panti; The court partially satisfies a claim for damages by awarding proven direct losses while rejecting a separate claim for a fixed administrative fee.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C73636521
Lietas arhīva Nr. C-1786-22/40
ECLI:LV:ZRT:2022:0324.C73636521.4.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ogrē 2022.gada 24.martā
Zemgales rajona tiesa: tiesnese N. Zavadska,
rakstveida procesā izskatīja civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības „BALTA” vienkāršotās procedūras prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu
atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2021.gada 1.novembrī prasītāja apdrošināšanas akciju sabiedrība „BALTA” tiesā cēla vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju
sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1652., 1753.,
1756., 1775., 1779.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.-6.pantu,
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, Ministru kabineta
noteikumiem Nr. 907 „ Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām”,
Ministru kabineta noteikumu Nr. 905 „Kārtība, kādā tiek plānotas un organizētas ar dzīvojamās mājas renovāciju un rekonstrukciju saistītās darbības”,
lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1169,03 euro (t.sk., fiksētā maksa saskaņā ar sadarbības līgumu 103,30 euro); valsts nodevu
175,35 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro; noteikt tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā
no galvenā parāda.
[1.1] Prasības pieteikums pamatots ar to, ka starp apdrošināšanas akciju sabiedrību „BALTA” (turpmāk – prasītāja) un /pers. A/ noslēgts
apdrošināšanas līgums un izsniegta Ģimenes apdrošināšanas polise Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru tika apdrošināts /adrese/ (turpmāk – dzīvoklis). Polises
darbības termiņš no 2016.gada 11.oktobra līdz 2019.gada 10.oktobrim.
[1.2] Polises darbības laikā dzīvoklis tika appludināts, par ko mājas apsaimniekotājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (turpmāk –
atbildētāja) sastādīja aktu Nr. /numurs/, kurā norādīts, ka appludināšana notika sakarā ar kopīpašumā esošās daļas aukstā ūdens stāvvadu.
Ievērojot to, ka ūdens noplūdes cēlonis atradās komunikāciju posmā, kas ietilpst kopīpašuma daļā, atbildētāja kā dzīvojamās mājas pārvaldnieks
noplūdes brīdī bija atbildīga par šo komunikāciju uzturēšanu, kā arī par to bojājumu rezultātā nodarītiem zaudējumiem.
[1.3] Prasītāja apsekoja dzīvokli un eksperts sastādīja tāmi. Prasītāja akceptēja tiešas remonta izmaksas 1135,73 euro, un, atskaitot ar polisi
noteikto pašrisku 70 euro, prasītāja izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1065,73 euro.
[1.4] Prasītāja atbilstoši sadarbības līguma Nr. 01490-05-11 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai, pilnvaroja SIA „Julianus Inkasso Latvija”.
Prasītājai radās papildus zaudējumi fiksētās maksas 103,30 euro par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā, kas piedzenami no
atbildētājas.
[2] Atbildētājai atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām uz juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un
paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā, izskaidrojot tās procesuālās tiesības.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pieteikti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
[3] Ņemot vērā, ka puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties
uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to paziņojot lietas dalībniekiem.
Pusēm par lietas izskatīšanas vietu un laiku, saīsinātā sprieduma saņemšanas iespējām, izskaidrojot par tiesībām iesniegt sprieduma sastādīšanas
lūgumu paziņots 2022.gada 14.februārī, nosūtot tiesas paziņojumu prasītājas pilnvarotajam pārstāvim uz prasības pieteikumā norādīto elektroniskā pasta
adresi un atbildētājai, nosūtot tiesas paziņojumu uz tās juridisko adresi.
[4] Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
[6] 2022.gada 5.aprīlī no atbildētājas saņemts lūgums par pilna sprieduma teksta sastādīšanu (lietas 52.-53.lapa), līdz ar to tiesa sastāda
spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta saturam.
[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 1065,73 euro.
No lietas materiāliem redzams un lietā nav strīda, ka dzīvojamo māju, kurā atrodas apdrošinātais dzīvoklis, apsaimniekoja atbildētāja, pamatojoties
uz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma pamata.
No lietā esošās Ģimenes apdrošināšanas polises Nr. /numurs/ (lietas 20.?21.lapa) redzams, ka starp prasītāju un apdrošinājuma ņēmēju /pers. A/
noslēgts apdrošināšanas līgums, kura darbības termiņš ir no 2016.gada 11.oktobra līdz 2019.gada 10.oktobrim.
No lietā pievienotajiem materiāliem redzams, ka, prasītāja, apsekojot dzīvokli, sastādīja bojātā īpašuma apskates protokolu un tāmi atlīdzības lietā
Nr. /numurs/ par remonta darbiem un akceptēja tiešas remonta izmaksas 1135,73 euro apmērā. (lietas 24., 25.lapa)
Prasītāja, pamatojoties uz atlīdzības pieteikumu Nr. /numurs/ par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem (lietas 23.-24.lapa), atskaitot ar polisi
noteikto pašrisku 70 euro, izmaksāja apdrošinātā dzīvokļa īpašniecei /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 1065,73 euro (lietas 27.lapa).
No lietā esošā SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” 2019.gada 17.jūnija akta Nr. /numurs/ apstiprinās, ka 2019.gada 17.jūnijā atbildētājas
pārstāvji apsekoja /adrese/ un konstatēja, ka dzīvokļa gaitenī, istabā un virtuvē appludināti un bojāti balsinātie griesti, sienas tapešu līmējums un grīdas
seguma lamināts. Aktā norādīts, ka appludināšanas iemesls ir kopīpašuma esošās daļas aukstā ūdens stāvvads, kas bojāts tā nolietojuma dēļ. (lietas
22.lapa)
Cita starpā aktā norādīts, ka, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi,
kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” vidējais normatīvais kalpošanas ilgums aukstā ūdens cinkoto cauruļvadu sistēmās (ar vītņu
savienojumiem) ir 30 gadi, bet dzīvojamā māja /adrese/, ir celta 1986.gadā.
Lietā nav strīda, ka dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašuma daļā esošā aukstā ūdens stāvvada bojājuma dēļ apdrošinātais dzīvoklis appludināts.
Tādējādi tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka 2019.gada 16.jūnijā, tas ir, apdrošināšanas līguma darbības laikā, notikusi apdrošinātā dzīvokļa
appludināšana, kuras cēlonis bija kopīpašuma daļā esošā aukstā ūdens stāvvada bojājums, tādējādi nodarīti zaudējumi.
Atbildētājs zaudējumu apmēru pēc būtības nav apstrīdējis. Tiesai nav pamata apšaubīt zaudējumu apmēru sakarā ar appludinātā dzīvokļa
remontdarbiem. Izvērtējot bojātā īpašuma apskates protokolu un remontdarbu tāmē norādītos darbus un izmaksas (lietas 24., 25.lapa), vadoties no
loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem, nav pamata apšaubīt, ka remontdarbu izmaksas saistāmas ar bojājumiem nekustamajā īpašumā
(Civillikuma 1792.pants). Tāpat tiesai nav pamats uzskatīt, ka apdrošinātājs būtu ieinteresēts palielināt pats savu izmaksu apmēru, kuru atgūšanas
perspektīva un iespējas uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksas brīdi nav zināma.
[7.1] Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas
tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.
Tādējādi prasītājam iestājas pienākums pierādīt zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus, lai prasītu atbildību par zaudējumiem no atbildētājas
Civillikuma 1775.panta, 1779.panta izpratnē, jo līguma attiecību starp prasītāju kā apdrošinātāju un atbildētāju nav un speciālais likums nosaka
apdrošinātāja tiesības prasīt atbildību.
Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Minētās normas izpratnē, zaudējumu atlīdzības pienākums
iestājas, ja konstatēts konkrēts zaudējumu apmērs, prettiesiska rīcība un cēlonība starp abiem. Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums
atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama
darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un
neatļauto darbību (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 2.aprīļa spriedums lietā Nr. SKC143/2008).
[7.1.1] Prasītāja uzskata, ka atbildība par zaudējumiem jāuzņemas atbildētājai kā pārvaldniekam, jo tas bija atbildētājas ar likumu noteikts
pienākums rūpēties par komunikāciju, t.sk. komunikāciju tehnisko stāvokli. Un ūdensvada bojājuma fakts dod pamatu atzīt, ka atbildētājas bezdarbības
rezultātā, tās pārvaldībā esošās komunikācijas nebija pienācīgā kārtībā.
Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību un tajā norādītajiem apstākļiem nav sniegusi, iebildumus nav cēlusi. Pretējus pierādījumus
prasības pieteikumā norādītajam nav iesniegusi.
[7.1.2] Izšķirot strīdu par to, vai atbildētāja vainojama darbības vai bezdarbības rezultātā prasītājai radītiem zaudējumiem sakarā ar izmaksāto
apdrošināšanas atlīdzību, kā arī par atbildētājas pienākumu tos atlīdzināt, tiesa ņem vērā līdzīgās lietās, piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2018.gada
19.oktobra spriedumā lietā Nr. C33465716 un Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 23.janvāra spriedumā lietā Nr. CA-0188-20/9 C73341219,
norādītās atziņas, kurās minēts, ka Civillikuma 2295.pants noteic pilnvarniekam pienākumu darboties, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rūpību,
tad, ņemot vērā atbildētājas darbības veidu – nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata, ir saprātīgi sagaidīt, ka atbildētājs savu
pienākumu pārvaldīt dzīvojamo māju pildīs ar lielāko rūpību.
[7.1.3] Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir pārvaldīšanas
darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna,
sagatavošana, attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, finanšu uzskaites organizēšana.
Minētās likuma normas 10.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto
pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam (turpmāk — pārvaldīšanas uzdevums). Uzdoto darbību izpildē
pārvaldnieks attiecībās ar dzīvojamās mājas īpašnieku kļūst par pakalpojumu sniedzēju šā likuma izpratnē, izņemot gadījumu, kad tas saņēmis
pilnvarojumu slēgt līgumu dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā.
No Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas satura izriet, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības sadalītas obligāti
veicamajās (1.punkts) un citās (2.punkts). Dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā noteikts minētā
panta otrās daļas 1.punktā, ir viena no obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, tai skaitā dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju
apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts ( d) apakšpunkts).
Konkrētus dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumus noteic Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumi Nr. 907 „Noteikumi par
dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” (turpmāk – Noteikumi).
Noteikumu 3.punkts paredz, ka dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka vizuālajā
apskatē. Savukārt Noteikumu 4.punktā noteikts, ka remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu turpmāku
ekspluatāciju. Remonts var būt ārpuskārtas remonts – šajos noteikumos minēto bojājumu savlaicīga novēršana.
Noteikumu 15.punkts noteic, ja vizuālajā apskatē ir konstatēti dzīvojamās mājas vai tajā esošo iekārtu un inženiertīklu bojājumi, pārvaldītājs lemj
par ārpuskārtas remonta veikšanu, ja ir konstatēts kāds no šo noteikumu 17.punktā minētajiem bojājumiem.
Savukārt Noteikumu 17.punkta 17.10.apakšpunkts noteic, ka ārpuskārtas remontu veic, ja ir konstatēti bojājumi cauruļvados bojājumi
cauruļvados un to sajūgumos ar veidgabaliem, armatūru un ierīcēm.
Noteikumu Nr. 907 4.1. un 17.10.apakšpunkts, iztulkojot minētās normas kopsakarā, ļauj secināt, ka inženierkomunikāciju nolietojuma gadījumā
jāveic ārpuskārtas remonts konstatēto bojājumu savlaicīgai novēršanai.
[7.1.4] Kā secināms no lietas materiālos esošā akta (lietas 22.lapa) atbildētāja bija konstatējusi aukstā ūdens stāvvada ilgstošo nolietojuma
periodu.
Tiesa gūst pārliecību, ka aukstā ūdens stāvvada bojājums saistāms ar atbildētājas pārraudzībā un kontrolē esošu objektu apsekošanu un avārijas
situāciju novēršanu. Tiesas ieskatā atbildētāja kā pārvaldnieks nav pienācīgā kārtā pildījusi obligāti veicamo darbību dzīvojamās mājas esošo iekārtu un
komunikāciju apsekošanā, tehniskā apkopē un kārtējā remontā, un tādējādi pieļāvusi prettiesisku rīcību, kas izpaudusies kā bezdarbība, rīkojoties
vieglprātīgi un nevērīgi, pienācīgā tehniskā stāvoklī neuzturot tā pārvaldījumā esošās caurules.
Tiesas ieskatā, atbildētājai savas profesionālās darbības ietvaros bija jāzina un jāparedz sekas, kādas iestājas savlaicīgi neveicot pasākumus, tāpēc
zaudējums nav uzskatāms par nejaušu notikumu.
[7.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas kā zaudējumus arī maksu par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā 103,30
euro apmērā.
Prasības pieteikumam pievienots sadarbības līgums Nr. 01490-05-11, kas noslēgts starp apdrošināšanas akciju sabiedrību ,,BALTA” un
sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA”. Tāpat pievienota 2020.gada 12.novembrī izsniegtā pilnvara, saskaņā ar kuru
apdrošināšanas akciju sabiedrība ,,BALTA” pilnvarojusi sabiedrību ar ierobežotu atbildību ,,JULIANUS INKASSO LATVIJA” piedzīt regresātu
parādus un ir tiesīga veikt visas ar regresa parādu atgūšanu saistītās juridiskās darbības. (lietas 13., 14.lapa)
Prasītāja lietas materiāliem pievienojusi faktūrrēķinu un maksājuma uzdevumu, no kura redzams, ka prasītāja samaksāja pilnvarotajai personai
85,37 euro plus PVN par tiesvedības pakalpojumiem lietas administrēšanai. (lietas 18., 19.lapa)
[7.2.1] Tiesa norāda, ka atbilstoši Civilprocesa likuma jēgai un tiesiskajam regulējumam tiesāšanās izdevumi, tai skaitā, ar lietas vešanu saistītie
izdevumi, tiek atlīdzināti Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, līdz ar to tie nevar tikt atzīti par zaudējumiem Civillikuma 1779.panta izpratnē,
kas būtu radušies atbildētājas darbības vai bezdarbības dēļ.
Augstākās tiesas Senāts 2000.gada 11.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-466 jau norādīja, ka strīds par izdevumu atlīdzību, kas radušies, pusei
pilnvarojot pārstāvi lietas vešanai, izšķirams saskaņā ar Civilprocesa likuma normām un materiālo tiesību norma (Civillikuma 1786.pants) nav
piemērojama. Šāda atziņa apstiprināta arī Augstākās tiesas 2009.gada 21.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-6, kas izskatīta paplašināta tiesnešu sastāvā.
[7.2.2] Tādējādi prasītājas izdevumi 103,30 euro, kas samaksāti pilnvarniekam par dotā uzdevuma izpildi, nav atzīstami par zaudējumiem, kas
atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma normām, un to piedziņa tiek noraidīta.
[7.3] Ievērojot iepriekš minēto, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami zaudējumi 1065,73 euro, kas izmaksāti dzīvokļa īpašniecei /pers. A/
saskaņā ar atlīdzības pieteikumu Nr. /numurs/ par dzīvoklim /adrese/ nodarītiem zaudējumiem, kas radušies, dzīvoklim applūstot, dēļ kopīpašumā esošās
daļas aukstā ūdens stāvvada. Savukārt prasība daļā par fiksētās maksas 103,30 euro piedziņu no atbildētājas noraidāma.
[8] Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata (..) par katru parāda samaksas nokavējumu,
kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (..). Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai
darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Tiesa atbilstoši Civillikuma 1759., 1765.pantam un Civilprocesa likuma 195.pantam atzīst prasītājas tiesības par laiku pēc sprieduma labprātīgas
izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 procentus gadā no parāda.
[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
[..].
Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 175,35 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro. (lietas 11., 12.lapa)
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli tiesas apmierināto
prasījumu apmēram, proti, prasība apmierināta daļēji, t.i. 91,16% apmērā, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 159,85
euro un izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu 4,99 euro, kopā 164,84 euro.
[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39., 41., 97., 189., 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, par labu apdrošināšanas
akciju sabiedrībai „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, zaudējumus 1065,73 euro un tiesas izdevumus 164,84 euro, kopā 1230,57 euro (viens
tūkstotis divi simti trīsdesmit euro, 57 centi).
Samaksa veicama prasītājas pārstāvja SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” „Swedbank” AS norēķinu kontā
Nr. LV61HABA0551008868793.
Noteikt apdrošināšanas akciju sabiedrībai „BALTA”, reģistrācijas Nr. 40003049409, tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no parāda par laiku pēc sprieduma
labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.
Noraidīt prasību daļā par zaudējumu atlīdzību fiksētās maksas 103,30 euro apmērā piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jelgavas
nekustamā īpašuma pārvalde”, reģistrācijas Nr. 43603011548.
Noteikt atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību
iesniedzot Zemgales rajona tiesā (Ogrē), ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Pilns spriedums sastādīts 2022.gada 22.aprīlī.
Tiesnese N. Zavadska
ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU