Court dismisses complaint against police decision to extend procedural deadline in administrative offense case.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the plaintiff's complaint regarding the police's decision to extend a procedural deadline in an administrative offense case. The plaintiff argued that the police incorrectly cited the wrong legal article and failed to address his claim for reimbursement of breathalyzer test costs. The court found the police's citation error to be a clerical mistake and determined that the plaintiff's liability for test expenses was established without needing to re-evaluate the underlying offense.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvo pārkāpumu kodeksa 245.2 panta; Administratīvo pārkāpumu kodeksa 282 panta: A court decision citing the wrong legal provision constitutes a clerical error and does not invalidate the decision if the correct provision is evident in the reasoning.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 107021413
LĒMUMS
Aizkrauklē, 2014. gada 10. janvārī
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese S. Daukšte
rakstveida procesā izskatīja /pers. B/ sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7.
novembra lēmumu „Par procesuālā termiņa atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648” un
k o n s t a t ē j a:
2013. gada 2. decembrī Aizkraukles rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7. novembra lēmumu „Par procesuālā termiņa atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.
PD748648”.
No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem zināms, ka 2013. gada 26. maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieks /valsts amatpersona/ sastādījis administratīvā
pārkāpuma protokolu Nr. PD748648 /pers. B/ par to, ka 2013. gada 26. maijā plkst. 01.20 Aizkrauklē sabiedriskā vietā /adrese/ (
daudzstāvu mājas kāpņu telpā) atradās tādā alkohola reibuma stāvoklī (gulēja kāpņu telpā pie dzīvokļa durvīm, no mutes bija jūtama
stipra alkohola smaka, pārvietodamies streipuļoja, runasveids neskaidrs), kas aizskar cilvēka cieņu.
/pers. B/ darbības kvalificētas kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ( turpmāk- LAPK) 171. panta pirmajā daļā
paredzētais administratīvais pārkāpums un viņam par to piemērots sods- brīdinājums.
2013. gada 15. oktobrī /pers.B/ Valsts policijā iesniedzis sūdzību par Valsts policijas 2013. gada 26. maija lēmumu Nr.PD748648
(turpmāk – sākotnējais lēmums) un 2013. gada 27. maija lēmumu Nr. PD 462525. Sūdzībā norādīts, ka abās minētajās lietās viņam
piemērots administratīvais sods – brīdinājums par LAPK 171. panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Sūdzības
iesniedzējs norādījis, ka 2013. gada septembrī saņēmis divas Zemgales apgabaltiesas 100. iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas L.G.
vēstules Nr. 4280 “Paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu izpildu lietā Nr.1007-A3.2/2013” un Nr. 4285 “Paziņojumu par
pienākumu izpildīt nolēmumu izpildu lietā Nr.1012-A3.2/2013”, kurās viņš informēts par Ls 94,94 piedziņu. Papildus sūdzības
iesniedzējs vēstulēs brīdināts par minētās summas piespiedu piedziņu gadījumā, ja tā līdz 2013. gada 12. septembrim netiks
ieskaitīta zvērinātas tiesu izpildītājas kontā.
Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka par no viņa piedzenamo parādu un to, ka piedzenamā naudas summa saistīta ar
iepriekšminētajiem 2013.gada 26. maija un 27. maija lēmumiem Nr. PD748648 un Nr. PD 462525, uzzinājis tikai no zvērināta tiesu
izpildītāja vēstulēm, jo nevienā no minētajiem lēmumiem nav norādīts, ka viņam piemērots naudas sods. Par minētajiem
pārkāpumiem viņam izteikti brīdinājumi.
Sūdzībā norādīts, ka saskaņā ar LAPK 23. un 24. pantu, brīdinājums ir viens no sodu veidiem, kuru var piemērot tikai kā pamatsodu.
Tādējādi, tiesību norma neparedzot vienlaikus par pārkāpumu kā sodu piemērot gan brīdinājumu, gan naudas sodu, kas vienlaikus
var būt gan pamatsods, gan papildsods. Tāpēc esot neizprotama Valsts policijas amatpersonu rīcība nododot minētos protokolus
naudas piedziņai no sūdzības iesniedzēja.
Bez tam sūdzībā norādīts uz to, ka ir pārkāptas LAPK 274. panta pirmās daļas 1.,6. un 11. punkta prasības, jo 26. un 27. maija
lēmumos nav norādīta obligāti norādāma šajā pantā minētā informācija. Sūdzības iesniedzējs norādījis arī uz nesaprotamiem
protokolos izmantotiem burtu salikumiem “VP ZRPKPN'”- protokolu sastādītāju iestādi.
Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav izdarījis pārkāpumus, par kuriem sodīts, jo neuzskata, ka būtu atradies sabiedriskā vietā cilvēka
cieņu aizskarošā izskatā. Minētā iemesla dēļ uzskatot, ka minētie Valsts policijas sastādītie protokoli ir nepamatoti un atceļami.
Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2013. gada 26. maija lēmumu Nr.PD748648 un 2013.
gada 27. maija lēmumu Nr. PD 462525 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pret viņu.
2013. gada 7. novembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī izskatīta /pers. B/ sūdzība un pieņemts
lēmums par procesuālā termiņa atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648 ( turpmāk- Lēmums). Lēmumā norādīts,
ka sūdzības iesniedzējs ir nokavējis sūdzības iesniegšanas termiņu, jo sūdzības par minēto lēmumu bija iesniedzama līdz 2013. gada
9. jūnijam. /pers. B/ to iesniedzis 2013. gada 13. oktobrī, ko apliecina pasta zīmogs.
Lēmumā norādīts, ka sūdzībā minētās nepilnības nav varējušas kavēt sūdzības iesniegšanu termiņā, jo protokollēmumā ir norādīta
pietiekama informācija par to, ka protokolu izdevusi Valsts policijas amatpersona. Iestādes ieskatā sūdzības iesniedzējam nav bijuši
nekādi objektīvi šķēršļi sūdzības iesniegšanai augstāk stāvošā iestādē noteiktā termiņā.
Lēmumā ir atsauce uz LAPK 245.2 panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa,
iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās,
neizskata.
Iestāde, atsaucoties uz LAPK 245.2 panta otro daļu, nolēmusi atteikt atjaunot procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr.PD748648 pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai.
2013. gada 2. decembrī Aizkraukles rajona tiesā saņemta /pers. B/ sūdzība par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7. novembra lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.
PD748648 Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka pārsūdz Lēmumu pilnā apjomā sekojošu iemeslu dēļ:
Neskatoties uz to, ka sūdzības iesniedzējs 2013. gada 27. septembrī pārsūdzējis gan 2013. gada 26. maija protokolu-lēmumu
Nr.PD748648, gan 2013. gada 27. maija protokolu- lēmumu Nr. PD 462525 un lūdzis atcelt abus minētos protokolus-lēmumus un
izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, kā arī apturēt vai atsaukt zvērināta tiesu izpildītāja pret sūdzības iesniedzēju vērsto piedziņas
lietu, Lēmumā izskatīta tikai sūdzība par protokolu-lēmumu Nr.PD748648, bet nekas nav minēts par protokolu- lēmumu Nr. PD
462525. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Valsts policijas amatpersona, kas parakstījusi Lēmumu, ignorējusi LAPK 287. panta
pirmās daļas prasības, jo nav pieņemts neviens no šajā pantā minētajiem lēmumiem.
Sūdzībā norādīts, ka nav saprotama Lēmumu pieņēmušās Valsts policijas amatpersonas rīcība, pieņemot lēmumu atteikt atjaunot
procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648, jo šādu lūgumu sūdzības iesniedzējs savā 2013. gada 27.
septembra sūdzībā nav izteicis. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Valsts policijas amatpersona patvaļīgi ir pārkāpusi savas pilnvaras.
Tamdēļ pārsūdzētais lēmums ir atceļams.
Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka neskatoties uz to, ka Valsts policijas amatpersona uzskata, ka ir nokavēts sūdzības iesniegšanas
termiņš, tā, saskaņā ar LAPK 287. panta pirmās daļas 2. vai 3. punkta nosacījumiem, bija tiesīga atcelt minētos protokolus-lēmumus,
jo sūdzības iesniedzējs lūdzis atcelt tos, uzskatot, ka minētie protokoli-lēmumi ir prettiesiski.
Atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 188. panta trešo daļu, sūdzības iesniedzējs norāda, ja administratīvajā aktā nav
norādīts, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt, tad pieteikumu minētā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos var iesniegt
viena gada laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Tā kā protokolu-lēmumu atbilstošās ailēs, kurās norādāma iestāde,
kurā viena mēneša laikā var tos apstrīdēt, nav norādīta ne iestāde, ne tās adrese, un par to, ka protokolus izdevusi Valsts policijas
Zemgales reģiona pārvalde, sūdzības iesniedzējs uzzinājis tikai no zvērināta tiesu izpildītāja paziņojumiem un kopš protokolu-lēmumu
spēkā stāšanās dienas nav pagājis gads, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka procesuālais termiņš nav nokavēts. Atsaucoties uz
Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 28. maija spriedumu lietā Nr. 142045010 9. punktu, sūdzības iesniedzējs norāda, ka to
apstiprinot arī judikatūra.
Sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka tiesību normas, uz kuru Iestāde atsaukusies pamatojot Lēmumu, - LAPK 245.5 pants, LAPK
neeksistē.
Ņemot vērā minēto, sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7.
novembra lēmumu “Par procesuālā termiņa atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648” vai atjaunot procesuālo
termiņu lietās par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes 2013. gada 26. maija lēmumu Nr.PD748648 un Valsts policijas
Zemgales reģiona pārvaldes 2013. gada 27. maija lēmumu Nr. PD 462525. Uzdot Valsts policijai apmaksāt sūdzības iesniedzēja
darba devēja SIA “NOVOBALTIC” no sūdzības iesniedzēja darba algas atvilkto summu Ls 97,83 apmērā saistībā ar Zemgales
apgabaltiesas 100. iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītāja vērsto parāda piedziņu izpildu lietās Nr. 1007-A3.2/2013 un Nr.1012-
A3.2/2013.
Izvērtējusi /pers.B/ sūdzībā minētos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus tiesnese atzīst, ka sūdzība par Valsts
policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7. novembra lēmumu “Par procesuālā termiņa atjaunošanu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648” ir noraidāma.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas kārtībnieks /valsts
amatpersona/ sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PD748648 /pers. B/ par LAPK 171. pana pirmajā daļā izdarīto
pārkāpumu un viņam piemērots sods- izteikts brīdinājums. Pie administratīvās atbildības sauktā personā minētajā datumā arī
iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu un saņēmusi tā kopiju.
Saskaņā ar LAPK 281. panta nosacījumiem, sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt desmit darba dienu laikā no pilna
lēmuma pasludināšanas dienas. Tātad sūdzības iesniegšanas termiņa administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648 pēdējā diena
bija 2013. gada 7. jūnijs. Pie administratīvās atbildības sauktā persona sūdzību augstāk stāvošā iestādē iesniegusi 2013. gada 13.
oktobrī.
Lai arī iestādes Lēmumā, par kuru iesniegta sūdzība, atteikts atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu administratīvā pārkāpuma lietā
Nr. PD748648, no Lēmuma satura secināms, ka faktiski, sūdzība ir atstāta bez izskatīšanas. Iestāde Lēmumā konstatējusi, ka pie
administratīvās atbildības sauktā persona ir nokavējusi sūdzības iesniegšanas termiņu, un lēmuma motīvu daļā arī norādīts, ka
saskaņā LAPK 245.2 panta pirmo daļā noteikto tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai
tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.
Pie administratīvās atbildības sauktā persona 2013. gada 27. septembra sūdzībā norādījusi uz apstākļiem, kuru dēļ sūdzība šajā
administratīvā pārkāpuma lietā iesniegta pēc sūdzības iesniegšanas termiņa beigām. Lai arī sūdzībā nav pieteikts lūgums atjaunot
sūdzības iesniegšanas termiņu, Iestāde acīmredzot tamdēļ, ka sūdzībā pamatots tās iesniegšanas termiņa nokavējums, lēmumā
izvērtējusi arī jautājumu par iespēju atjaunot nokavēto procesuālo termiņu.
Tiesa atzīst, ka iestādes lēmums par sūdzības neizskatīšanu un atteikumu atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu ir pamatots.
Iestāde pamatoti sūdzības iesniegšanas termiņa nokavējumu nav atzinusi par attaisnotu.
Kā secināms no sūdzības satura, tad tās iesniedzējs sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzis tikai pēc tam,
kad 2013. gada septembrī saņēmis Zemgales apgabaltiesas 100. iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītājas L.G. vēstules Nr. 4280
“Paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu izpildu lietā Nr.1007-A3.2/2013” un Nr. 4285 “Paziņojumu par pienākumu izpildīt
nolēmumu izpildu lietā Nr.1012-A3.2/2013”, kurās viņš informēts par Ls 94,94 piedziņu un brīdināts par minētās summas piespiedu
piedziņu gadījumā, ja tā līdz 2013. gada 12. septembrim netiks ieskaitīta zvērinātas tiesu izpildītājas kontā.
Kā secināms no sūdzības, tad tās iesniedzējam līdz laikam, kad viņš saņēma augstāk minētās zvērināta tiesu izpildītāja vēstules par
Ls 94,84 piedziņu, nav bijušas šaubas par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību un viņam
piemēroto sodu. Tās viņam radušās tikai saņemot minētās vēstules.
Tiesa sūdzības iesniedzēja argumentu, ka sūdzība nav iesniegta likumā paredzētajā termiņā, jo administratīvā pārkāpuma protokolā
Nr. PD748648 nav norādīta iestāde, kur iesniedzama sūdzība, jo protokolos- lēmumos kā to izdevējiestāde norādīts sūdzības
iesniedzējam nesaprotams burtu salikums „VP ZRP KPN”, neatzīst par tādu, kas attaisnotu sūdzības iesniegšanas termiņa
nokavējumu. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā tas izmantots kā formāls attaisnojums termiņa nokavējumam.
Administratīvā pārkāpuma lietai pievienotajā administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PD748648 kopijā (lietas 24. lapa) un visos
citos lietai pievienotajos rakstveida pierādījumos ( 25.,26. 28., 29. lapa) dokumenta daļā, kas satur informāciju par amatpersonu, kas
to sastādījusi vai pieņēmusi, ir spiedogs „Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas
patruļdienesta rotas kārtībnieks, seržants /valsts amatpersona/”. Tiesai iesniegtajā administratīvā pārkāpuma lietā nav neviena
dokumenta, kas saturētu sūdzības iesniedzēja norādīto un neizskaidroto burtu salikumu „VP ZRP KPN”. Sūdzības iesniedzējs
dokumentu, kas satur minēto saīsinājumu, sūdzībai nav pievienojis.
Kā jau Lēmumā atzinusi iestāde, administratīvā pārkāpuma protokolā ailē, kura satur informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas termiņu
un iestādi, kurā tas pārsūdzamas, tiešām nav norādīta iestāde, kur tas pārsūdzams, kas tiesas ieskatā nav atbalstāma prakse
sastādot šo dokumentu. Taču tiesas ieskatā tas neliedza sūdzības iesniedzējam iespēju likumā paredzētajā termiņā iesniegt sūdzību,
jo lietas materiāli saturēja pietiekamu informāciju par iestādi un amatpersonu, kas pieņēmusi sākotnējo lēmumu. Minētās informācijas
trūkums sūdzības iesniedzējam nav liedzis to iesniegt Valsts policijā 2013. gada 13. oktobrī. Sūdzības iesniedzējs arī nenorāda uz to,
ka viņš to būtu centies izdarīt agrāk - likumā noteiktajā termiņā , taču tieši iepriekš minētās informācijas neesamības dēļ viņam nav
bijis iespējams to izdarīt.
Tiesa par nepamatotu atzīst sūdzības iesniedzēja viedokli, ka izskatot sūdzību konkrētajā gadījumā Iestādei bija jāpieņem kāds no
LAPK 287. pantā paredzētajiem lēmumiem. Saņemot sūdzību, Iestādes amatpersona pārbauda, vai sūdzība iesniegta LAPK 281.
pantā paredzētajā termiņā un vai tās saturs atbilst LAPK 280. pantā noteiktajām prasībām. Gadījumā, ja sūdzības iesniegšanas
termiņš ir nokavēts un sūdzības iesniedzējs nav lūdzis to atjaunot, amatpersona pieņem lēmumu par atteikšanos izskatīt sūdzību
(LAPK 245.2 panta pirmā daļa). Ja sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, iestāde lemj par šī termiņa
atjaunošanu vai atteikumu to atjaunot. Tikai gadījumā, ja Iestāde ir pieņēmusi izskatīšanai sūdzību, kas iesniegta termiņā un tās saturs
atbilst LAPK 280. pantā noteiktajām prasībām, lietā tiek pieņemts kāds no šī kodeksa 287.panta pirmajā daļā minētajiem lēmumiem.
Tā kā Iestāde konstatēja, ka /pers. B/ ir nokavējis sūdzības iesniegšanas termiņu, tad tā pamatoti ir pieņēmusi lēmumu par sūdzības
atstāšanu bez izskatīšanas un atteikusi atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu un tā nebija tiesīga pieņemt kādu no LAPK 287. pantā
paredzētajiem lēmumiem.
Tiesa par nepamatotu atzīst sūdzības iesniedzēja atsauci uz Administratīvā procesa likuma 188. pantu sakarā ar termiņu līdz kuram
iesniedzama sūdzība. Lietvedība un tiesvedība administratīvo pārkāpumu lietās notiek saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā 238. panta noteikto, proti, administratīvo pārkāpumu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi
normatīvie akti.
Tiesa izskatot sūdzību par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7. novembra lēmumu
„Par procesuālā termiņa atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648” nevar lemt par procesuālā termiņa atjaunošanu
administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD 462525. Šis lūgums, saskaņā ar LAPK 282. pantā noteikto, iesniedzams administratīvā
pārkāpuma lietā Nr. PD 462525 un iestādē, kura ir tiesīga izskatīt sūdzību, konkrētajā gadījumā - Valsts policijas Zemgales reģiona
pārvaldē.
Tiesa atzīst, ka izskatot sūdzību nav pamata lemt par to, vai iesniedzējam ir atmaksājama no darba algas atvilktā summa Ls 97,83
apmērā saistībā ar Zemgales apgabaltiesas 100. iecirkņa zvērinātas tiesu izpildītāja vērsto parāda piedziņu izpildu lietās Nr. 1007-
A3.2/2013 un Nr.1012-A3.2/2013.
Kā secināms no administratīvā pārkāpuma protokola un sūdzības, tad no sūdzības iesniedzēja ir piedzīti izdevumi, kas saistīti ar
alkohola ietekmes pārbaudes veikšanu.
Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteikumu Nr. 915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar
alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” nosaka, ka persona,
kurai uzlikts administratīvais sods, sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola ietekmes pārbaudi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.
gada 2. jūnija noteikumu Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 14. punktu, ja
izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija ir 0,5 promiles vai lielāka, pārbaudes izdevumus 11 latu apmērā sedz pārbaudāmā
persona. Tātad pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu, ir personai, kura saukta pie
administratīvās atbildības. Tā kā izskatot /pers. B/ 2013. gada 27. septembra sūdzību tiesa nevērtē, vai viņš ir izdarījis administratīvo
pārkāpumu un par to ir saucams pie administratīvās atbildības, tad nav pamata vērtēt arī ar alkohola koncentrācijas noteikšanu
saistīto izdevumu piedziņas pamatotību un piedzītās summas atmaksu sūdzības iesniedzējam.
Lēmumā iestāde atsaukusies uz LAPK 245.5 pantu, uz ko kā pamatu lēmuma atcelšanai norādījis sūdzības iesniedzējs. Tiesa
atzīst, ka konstatētā neatbilstība ir pārrakstīšanās kļūda, ka faktiski Iestāde ir atsaukusies uz LAPK 245.2 pantu, jo tas minēts arī
lēmuma motīvu daļā.
Minēto iemeslu dēļ tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir likumīgs un atstājams negrozīts, bet sūdzība- noraidāma.
Pamatojoties uz teikto un vadoties no Administratīvo pārkāpumu kodeksa 245.2 un panta, tiesa
n o l ē m a:
noraidīt /pers. B/ sūdzību.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa 2013. gada 7. novembra lēmumu „Par procesuālā termiņa
atjaunošanu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PD748648” atstāt negrozītu.
Lēmumu nav pārsūdzams.
Tiesnese S.Daukšte