Supreme Court dismisses appeal on public tender deadline error, ruling general law prevails over specific administrative provisions.

Lieta Nr.A420509213

SKA-811/2016

S P R I E D U M S

Rīgā 2016.gada 18.augustā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnese D.Mita

tiesnese Dz.Amerika

tiesnese L.Slica

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar

kuru Valsts ieņēmumu dienests atzītu, ka /pers. A/ ir iesniedzis konkursa pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora

vietnieka amatu sludinājumā noteiktajā termiņā, vai atjaunotu konkursa pieteikuma iesniegšanas termiņu, sakarā ar /pers. A/ kasācijas sūdzību par

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 11.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienests 2013.gada 14.augustā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz Informātikas pārvaldes direktora

vietnieka amatu, nosakot pretendentu pieteikšanos 20 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Vienlaikus vakance izsludināta interneta portālā

www.cv.lv izvietotajā sludinājumā, norādot, ka pieteikšanās termiņš ir līdz 2013.gada 3.septembrim.

Pieteicējs /pers. A/ 2013.gada 3.septembrī iesniedza pieteikumu konkursā. Taču 2013.gada 4.septembrī saņēma Valsts ieņēmumu dienesta atbildi,

kurā atteikts izskatīt viņa pieteikumu, jo tas bija jāiesniedz līdz 2013.gada 2.septembrim. Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 17.oktobra lēmumu

Nr.1.5.-3/82536 atzīts, ka pieteicējs ir nokavējis amata konkursam noteikto pieteikšanās termiņu, atteikts pieņemt pieteikumu, kā arī atteikts apturēt

minētā konkursa norisi.

[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienests atzītu, ka pieteicējs ir iesniedzis

konkursa pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu sludinājumā noteiktajā termiņā, vai atjaunotu

konkursa pieteikuma iesniegšanas termiņu.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2014.gada 11.jūlija spriedumu pieteikumu apmierināja. Tiesa atzina, ka, tā kā pieteicējs nav pārsūdzējis konkursa

rezultātā pieņemto lēmumu, šajā lietā nav iespējams lemt par tā tiesiskumu. Savukārt prasījums ir interpretējams atbilstoši pieteicēja mērķim, proti, par

pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēt pieteicēja konkursa pieteikumu. Attiecīgi, apmierinot pieteikumu, tiesa uzlika pienākumu Valsts

ieņēmumu dienestam izvērtēt pieteicēja konkursa pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu atbilstoši

konkursa nolikumam.

[4] Izskatījusi lietu sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa ar 2016.gada 11.janvāra spriedumu

pieteikumu noraidīja. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Ņemot vērā, ka atbilstoši Darba likuma 16.panta pirmajai daļai termiņš sākas tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu,

pieteikšanās termiņš jāskaita no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests izsludināja konkursu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, proti, no 2013.gada

14.augusta. Tātad pretendentu pieteikšanās termiņš beidzās 2013.gada 2.septembrī, kas nozīmē, ka pieteicējs nokavējis pieteikšanās termiņu. Nav

konstatējams, ka dienests būtu pieņēmis un izvērtējis kāda cita pretendenta pieteikumu, kas iesniegts pēc 2013.gada 2.septembra.

[4.2] Lietā nav pierādījumu tam, ka termiņa nokavējums būtu pieļauts nepārvaramu apstākļu dēļ. Tieši pretēji, no pieteicēja sniegtajiem

paskaidrojumiem secināms, ka pieteicējs ir nepareizi interpretējis tiesību normās noteikto un tādēļ pretendentu pieteikšanās termiņu ir skaitījis no nākamās

dienas pēc konkursa izsludināšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, proti, no 2013.gada 15.augusta. Sludinājumā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir

nepārprotami norādīts, ka pretendenta pieteikuma vēstule un norādītie dokumenti jānosūta dienestam 20 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas

dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

[4.3] Tā kā pieteicējs nokavējis pieteikuma iesniegšanas termiņu, konkrētajā gadījumā viņš nav atzīstams par pretendentu šajā konkursā. Līdz ar to

tiesai nav tiesiska pamata izvērtēt konkursa procedūras tiesiskumu. Tiesa ir tiesīga izvērtēt vien to, vai pieteicējs pamatoti netika iekļauts konkursa

pretendentu sarakstos.

[5] Par apgabaltiesas spriedumu pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību. Tā pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Apgabaltiesa nepamatoti dienesta attiecībās, kas ir publisko tiesību attiecības, piemērojusi Darba likuma normas. Darba likuma normas ir

piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl publisko tiesību normas nenoteic citādi.

[5.2] Interpretējot Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu, jāņem vērā, ka Valsts civildienesta likuma pieņemšanas brīdī Administratīvā

procesa likums nebija pieņemts un administratīvo procesu noteica Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumi Nr.154 „Administratīvo aktu procesa

noteikumi”, kas savukārt neregulēja termiņu aprēķināšanu. Tādēļ Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikts, ka attiecībā uz termiņu

noteikšanu piemērojamas Darba likuma normas.

[5.3] Savukārt ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos vispārējo kārtību termiņu aprēķināšanā noteica šis likums. To nepiemēro tikai

gadījumos, ja speciālajās tiesību normās ir noteikta cita kārtība. Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta likums nenoteic citu kārtību termiņu aprēķināšanā,

jāņem vērā jaunākās vispārīgās Administratīvā procesa likuma normas.

[5.4] Atbilstoši privātpersonu tiesību ievērošanas principam un labas pārvaldības principam gadījumos, kad iestāde uzskata, ka termiņa

aprēķināšanas kārtība atšķiras no vispārzināmās kārtības administratīvajā procesā, iestādei sludinājumā jānorāda konkrēti, līdz kuram datumam persona

var pieteikties konkursā. Konkrētajā gadījumā tas nav darīts.

[5.5] Tiesa nepamatoti kā trešo personu pieaicināja /pers. E/. Turklāt pieteicējs nav saņēmis ne trešās personas pieteikumu tiesai par trešās

personas statusa piešķiršanu, ne tiesas lēmumu par trešās personas statusa piešķiršanu, ne trešās personas paskaidrojumus. Tādējādi pieteicējam netika

dota iespēja sagatavot pretargumentus, ierobežojot viņa tiesības uz taisnīgu tiesu.

[6] Valsts ieņēmumu dienests par pieteicēja kasācijas sūdzību iesniedza paskaidrojumus, uzskatot to par nepamatotu.

[7] Pieteicējs par Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojumiem arī iesniedzis paskaidrojumus, norādot, ka pretēji dienesta minētajam, Valsts

civildienesta likumā nav skaidri noteikts, ka attiecībā uz termiņiem ir jāpiemēro darba tiesisko attiecību regulējošās tiesību normas.

Motīvu daļa

[8] Kasācijas sūdzībā ir pamatoti norādīts, ka vispārīgi administratīvajā procesā termiņus skaita atbilstoši Administratīvā procesa likuma 42.pantam.

Šā panta pirmajā daļā cita starpā ir noteikts, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms dienās, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, kurš nosaka tā

sākumu.

Parasti vispārēja procesuāla tiesību norma nav šķērslis speciālo tiesību normu esībai. Proti, tādu tiesību normu esībai, kas konkrēto jautājumu

reglamentē atšķirīgi no vispārējās kārtības.

[9] Izskatāmajā lietā, pieteicēja ieskatā, Administratīvā procesa likuma 42.panta pirmā daļa ir šķērslis citu tiesību normu piemērošanai. Savukārt

iestāde piemēroja nevis minēto tiesību normu, bet gan Darba likuma normas. Apgabaltiesa šādam iestādes viedoklim ir piekritusi.

[10] Tā kā pieteicējs pieteicās uz valsts civildienesta amatu Valsts ieņēmumu dienestā, ir pamatoti aplūkot gan tiesisko regulējumu, kas pamatā

reglamentē attiecības valsts civildienesta ietvaros, – Valsts civildienesta likumu –, gan tiesību normas, kas ietvertas likumā „Par Valsts ieņēmumu

dienestu”.

[11] Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības

regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas,

darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

Ar jēdzienu „nosaka termiņus” minētās normas izpratnē ir saprotama arī tā skaitīšana. Līdz ar to termiņu aprēķināšana valsts civildienesta tiesiskajās

attiecībās ir viena no jomām, kas risināma atbilstoši darba tiesisko attiecību reglamentējošajām tiesību normām. Jautājums par termiņiem ir ietverts Valsts

civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā kopš tā pieņemšanas 2000.gada 7.septembrī. Lai arī norma ir grozīta ar 2006.gada 2.novembra likumu (tātad

jau pēc Administratīvā procesa likuma pieņemšanas 2001.gada 25.oktobrī), termiņu aprēķināšanas kārtība netika mainīta.

[12] Atbilstoši Valsts civildienesta likuma 3.panta otrajai daļai atsevišķās valsts pārvaldes iestādēs ir noteikts specializētais valsts civildienests.

Valsts ieņēmumu dienests ir viena no šādām iestādēm. Attiecībā uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem Valsts civildienesta likuma 2.panta trešajā

daļā ir regulēts, kuras no šā likuma normām ir piemērojamas. Likuma I nodaļa ir noteikta par attiecināmu uz specializētā civildienesta ierēdņiem. Ņemot

vērā, ka 2.pants atrodas Valsts civildienesta likuma I nodaļā, arī uz civildienesta gaitu Valsts ieņēmumu dienestā ir piemērojams 2.panta ceturtās daļas

regulējums.

[13] Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 18.pants nosaka kārtību, kādā ir izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma

atbilstība ierēdņa amatam. Šis pants kopā ar likuma 6.nodaļu, kas cita starpā reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu statusu, tika izteikts jaunā

redakcijā ar 2001.gada 25.oktobra likuma grozījumiem. Kopš minētajiem grozījumiem līdz pat šim brīdim 18.panta otrā daļa paredz, ka, izsludinot

konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas

vietu. Nav grozīta arī panta trešā daļa, atbilstoši kurai pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no

konkursa izsludināšanas dienas. Saskaņā ar šā panta pirmās 2.punktu atklātu pretendentu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā

„Latvijas Vēstnesis” izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

Iesniedzot minētos 6.nodaļas grozījumus, valdība likumprojekta anotācijā norādīja, ka tā izstrādi noteikusi Valsts civildienesta likuma pieņemšana.

Proti, nepieciešams saskaņot abus likumus, ņemot vērā Valsts civildienesta likuma 2.panta trešajā daļā minētās normas, kuras ir attiecināmas uz Valsts

ieņēmumu dienestu kā specializēto valsts civildienestu.

[14] Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 18.panta trešajā daļā noteiktais, ka pretendentu uz vakanto civildienesta amata vietu Valsts ieņēmumu

dienestā pieteikšanās termiņš ir skaitāms no konkursa izsludināšanas dienas (t.i., sludinājuma publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”), ņemot vērā

Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu, ir piemērojams kontekstā ar Darba likuma 16.panta pirmo daļu. Minētā tiesību norma paredz, ka termiņš

sākas tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu.

[15] Ievērojot visu līdz šim teikto, Augstākā tiesa secina, ka likumdevējs ir reglamentējis jautājumu par termiņa skaitījumu attiecībā uz pieteikšanos

uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā atšķirīgi no vispārīgi noteiktās termiņu aprēķināšanas administratīvajā procesā. Kopš

2001.gada 25.oktobra, kad tika pieņemts Administratīvā procesa likums, likumdevējs nav uzskatījis par vajadzīgu šo atšķirību mainīt. Papildus jāņem

vērā, ka Administratīvā procesa likuma pieņemšana radīja liela apjoma grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, lai līdzšinējo regulējumu pielāgotu

jaunajam administratīvā procesa regulējumam. Šādi grozījumi atbilstoši Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 3.punkta

2.apakšpunktam bija iesniedzami Saeimai līdz 2003.gada 1.septembrim. Tomēr šajā lietā aktuālās tiesību normas grozītas netika.

Turklāt radītais atšķirīgais regulējums termiņa aprēķināšanai uz vakanto ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienesta izsludinātajā konkursā nerada

fundamentālu pretrunu ar administratīvā procesa mērķi. Augstākās tiesas ieskatā, no Administratīvā procesa likuma 42.panta pirmās daļas vai jebkuras

citas normas neizriet aizliegums atsevišķos gadījumos termiņa skaitījumu reglamentēt atšķirīgi.

Līdz ar to Augstākā tiesa secina, ka tiesību normu piemērošanā esošā kolīzija nav risināma atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta

devītajā daļā noteiktajam, ka vecākā speciālā tiesību norma (jeb Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtā daļa) ir piemērojama tiktāl, ciktāl tās mērķis

nav pretrunā ar jaunākās vispārējās tiesību normas (normatīvā akta) (jeb Administratīvā procesa likuma 42.panta pirmās daļas) mērķi. Tā vietā ir

piemērojama šā panta septītā daļa, saskaņā ar kuru vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Tas nozīmē, ka

gan Valsts ieņēmumu dienests, gan apgabaltiesa ir pamatoti piemērojusi Darba likuma 16.panta pirmo daļu.

[16] Apgabaltiesa ir izvērtējusi konkrētās lietas apstākļus iepriekš minētā tiesiskā regulējuma ietvaros un secinājusi, ka pieteicējs ir nokavējis

termiņu par vienu dienu. Turklāt nokavējis nevis kādu no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, bet gan tādēļ, ka uzskatījis, ka termiņš ir skaitāms citādi.

Tiesa gan nav tiešā tekstā vērtējusi apstākli, ka interneta portālā www.cv.lv izvietotajā sludinājumā bija nepareizi norādīts, ka pieteikšanās termiņš

ir līdz 2013.gada 3.septembrim, t.i., par vienu dienu vēlāk. Tomēr šā apstākļa detalizēta nevērtēšana nenoved pie tiesas sprieduma atcelšanas, jo nav

konstatējams, ka tā varēja radīt citu lietas iznākumu. Pirmkārt, tiesa ir izdarījusi apsvērumus atbilstoši tiesību normās noteiktajai kārtībai – konkursa

pieteikumi bija jāsūta 20 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Šajā sludinājumā datums netika minēts. Kā norāda

Valsts ieņēmumu dienests, tas nav arī interneta portālam norādījis konkrētu datumu. Otrkārt, tiesa spriedumā ir secinājusi, ka konkursa pieteikuma

iesniegšanas nokavējumu radījusi pieteicēja pārliecība par citādu termiņa aprēķināšanu, proti, pieteicējs bija vadījies no Administratīvā procesa likuma

42.panta pirmajā daļā noteiktā. Šo tiesas secinājumu pieteicējs kasācijas sūdzībā nav apstrīdējis vai norādījis vēl uz citiem apstākļiem.

[17] Augstākā tiesa piekrīt pieteicējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta sludinājuma teksts attiecībā uz termiņu skaitījumu būtu vieglāk saprotams, ja

tajā būtu norādīts konkursa pieteikumu iesniegšanas pēdējais datums. Vienlaikus arī pieteicējs pats varēja šo situāciju novērst, noskaidrojot šo jautājumu

Valsts ieņēmumu dienestā vai šaubu gadījumā neatstājot pieteikšanos uz pēdējo dienu.

[18] Nav nozīmes kasācijas sūdzības argumentam par trešās personas pieaicināšanu lietā, jo pieteikums tiek noraidīts uz iepriekš minēto argumentu

pamata. Ja tiesa būtu piekritusi pieteicējam attiecībā uz termiņa nokavējumu un konkurss jau būtu noslēdzies, lietā būtu izvērtējami konkursa gala

rezultāti, kādas sekas šādi secinājumi rada attiecībā uz jau notikušo konkursu. Ja tiesa būtu lēmusi par konkursa norises tiesiskumu un apsvērusi tā

atcelšanas iespēju, trešās personas (konkursā uzvarējušās personas) iesaiste lietā būtu pamatota.

[19] Ņemot vērā iepriekš teikto, Augstākā tiesa atzīst, ka kasācijas sūdzības argumenti nav pamats apgabaltiesas sprieduma atcelšanai. Līdz ar to

pieteicēja kasācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta ceturto daļu, 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departaments

n o s p r i e d a

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 11.janvāra spriedumu, bet /pers. A/ kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) D.Mita

Tiesnese (paraksts) Dz.Amerika

Tiesnese (paraksts) L.Slica