Court convicted defendant of theft and ordered payment of state-funded legal aid costs despite poverty claims.

Lietas Nr. 11221139716

Lietas arhīva Nr. K15-0305-17/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017.gada 13.aprīlī

Jelgavas tiesa:

tiesnese L.France,

piedaloties prokurorei S.Mīļai,

aizstāvei I.Cīrulei,

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa

k o n s t a t ē j a:

[1] Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos:

2016. gada 20.decembrī ap plkst.16.00 /pers. A/, zādzības izdarīšanas nolūkā iegāja SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” veikalā Jelgavā,

Rūpniecības ielā 22a, kur mantkārīgu motīvu vadīts, zādzības izdarīšanas nolūkā, piegāja pie tirdzniecības plaukta, no kura /pers. A/ slepeni nozaga

cietušajam SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” piederošo preci- 5 komplektus, kopumā 10 gab. “Bosch” griezējdiskus ner.met. 125x1 mm 38,95 euro

vērtībā (viens komplekts 7,79 euro vērtībā).

Nozagto preci /pers. A/ paslēpa pie sevis un pēc tam izgāja no veikala, nesamaksājot par to.

Zādzības rezultātā cietušajam SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” tika nodarīts materiālais zaudējums 38,95 euro apmērā.

Ar šādām darbībām apsūdzētais /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

[2] Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzina pilnīgi un piekrita neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā, tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par

apsūdzētā vainu, apsūdzētais piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, tiesa, uzklausot prokurores, aizstāves, zvērinātas advokātes viedokli, saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pieņēma lēmumu neveikt pierādījumu pārbaudi, vienlaikus izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas

procesuālo būtību un sekas, t.i., ka šādu spriedumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar

pieļautajiem procesa pārkāpumiem.

Tiesa atzīst par pilnībā pierādītu /pers. A/ vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu šajā daļā pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Apsūdzētā/pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu, un par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais ir sodāms.

[3] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošie dati.

Apsūdzētais/pers. A/ agrāk tiesāts vairākas reizes (lietas 32.-45.lapa), pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdējo reizi notiesāts Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 24.augustā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 140 stundām. Ar Jelgavas tiesas

2016.gada 5.oktobra lēmumu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods, ņemot vērā Jelgavas tiesas 2016.gada 18.augusta

spriedumu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.augusta spriedumu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, noteikts- piespiedu darbs

uz 300 stundām, un saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanā ieskaitīts apcietinājums pēc Jelgavas tiesas 2016.gada 18.augusta sprieduma no

2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 5.aprīlim, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām un pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada

24.augusta sprieduma- 2016.gada 3.maijs, kas atbilst 8 piespiedu darba stundām. Lēmums stājās spēkā 2016.gada 18.oktobrī.

No Valsts probācijas dienesta sniegtās informācijas redzams, ka sodu- piespiedu darbs nepildīja (lietas 48.lapa).

Pēdējo reizi notiesāts ar Jelgavas tiesas 2017.gada 18.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, 180.panta pirmās daļas,

saskaņā ar krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem-Jelgavas tiesas 2016.gada 5.oktobra lēmums (Jelgavas tiesas

2016.gada 18.augusta spriedums, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.augusta spriedums), pilnīgi saskaitot piespriestos sodus,

noteikta brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem un piespiedu darbs uz 300 stundām. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu sodus nolemts izpildīt

patstāvīgi. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu soda izciešanā ieskaitīts iepriekšējais apcietinājums no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2016.gada 5.aprīlim, kas

atbilst 16 piespiedu darba stundām(Jelgavas tiesas 2016.g.18.augusta spriedums), un 2016.gada 3.maijs, kas atbilst 8 piespiedu darba stundām (Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 24.augusta spriedums), un apcietinājums-no 2017.gada 2.janvāra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Drošības līdzeklis- apcietinājums-/pers. A/ atstāts līdz spriedums stāsies spēkā. Uz 2017.gada 13.aprīļa tiesas sēdes dienu, Jelgavas tiesas 2017.gada

18.janvāra spriedums nav stājies spēkā.

No Tiesu informatīvās sistēmas datiem redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lietvedībā ir kriminālprocess Nr.11087162315

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, viņam piemērots drošības līdzeklis- nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības

līdzeklis- aizliegums izbraukt no valsts, lieta nolikta iztiesāšanai 2017.gada 6.jūnijā, savukārt Jelgavas tiesas lietvedībā ir kriminālprocess

Nr.11221102316 /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, drošības līdzeklis nav piemērots, lieta nolikta iztiesāšanai 2017.gada

10.maijā.

Gada laikā administratīvi sodīts vairākas reizes (lietas 30.-31.lapa).

No Personu datu pārlūka izdrukas (lietas 29.lapa) redzams, apsūdzētajam /pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta /adrese A/, bet tiesas sēdē apsūdzētais

paskaidroja, ka ar dzīvesvietu ir problēmas, šobrīd atrodas apcietinājumā. Iepriekš strādājis par krāvēju. Apgādājamo personu viņam nav.

Apsūdzētais/pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka ir izvērtējis savu rīcību, plāno turpmāk strādāt.

[4] Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmo soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām, ņemot vērā

soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī

pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstama vainas vaļsirdīga atzīšana un izdarītā

nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā noteikts, ka par zādzību nelielā apmērā - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Atbilstoši minētajam tiesai vispirms izvērtējamas alternatīvo soda veidu piemērošanas iespējas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā /pers. A/ personību, viņa attieksmi pret izdarīto, tiesa uzskata, ka

Krimināllikuma 35.pantā noteiktā soda mērķa sasniegšanai, tas ir, lai vainīgā persona tiktu sodīta par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un, lai tiktu panākts,

ka notiesātais un citas personas pildītu likumu un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētajam /pers. A/ nosakāms sods brīvības

atņemšanas veidā. Tiesas ieskatā, izvērtējot apsūdzētā personību, cita soda vieglāka veida piemērošana nesasniegs soda mērķi.

Apsūdzētais jau agrāk tiesāts par zādzībām, jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīja soda- piespiedu darbs- izciešanas laikā, turklāt izvairījās no

piespiedu darba izciešanas, un tiesas ieskatā minētie apstākļi kopumā norāda, ka noziedzīgajām darbībām nav gadījuma raksturs un tās liecina par

apsūdzētā nevēlēšanos kritiski izvērtēt savu rīcību, un tiesai nav pārliecības, ka cita vieglāka soda piemērošana sekmēs soda mērķa sasniegšanu.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētajam /pers. A/ konstatēts viens atbildību mīkstinošs un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, kā arī

apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas tiesības uz sadarbību, ko nosaka Kriminālprocesa likuma

21.pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko

attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību

mīkstinošu apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumu lietā

Nr. SKK- 232/08).

Ņemot vērā minēto, tiesas ieskatā prokurores prasītais soda mērs- brīvības atņemšana uz 7 mēnešiem- konkrētajā gadījumā, ņemot vērā

noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, radīto kaitējumu, kā arī maksimālo brīvības atņemšanas soda termiņu apsūdzībā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas- ir pārāk bargs soda mērs, tādēļ tas būtu samazināms.

Naudas sods apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērojams, ņemot vērā, ka lietas materiālos nav ziņu par apsūdzētajam piederošu mantu vai naudas

līdzekļiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms apcietinājums no 2017.gada 13.aprīļa līdz sprieduma spēkā

stāšanās dienai.

Apsūdzētajam/pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nav piemērots nekāds drošības līdzeklis, tomēr tiesa uzskata, ka šajā kriminālprocesā

sprieduma izpildes nodrošināšanai, apsūdzētajam ir piemērojams drošības līdzeklis- apcietinājums, kas atstājams līdz spriedums stāsies spēkā.

[5] Cietušais SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” pirmstiesas kriminālprocesā nav pieteicis kaitējuma kompensāciju, jo nozagtā prece pirmstiesas

kriminālprocesā atdota cietušajam, derīga realizācijai (lietas 10.lapa).

[6] Tiesas sēdē apsūdzētajam /pers. A/ tika nodrošināta aizstāves, zvērinātas advokātes I.Cīrules sniegtā juridiskā palīdzība, kurai saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 84.pantu par sniegto juridisko palīdzību izmaksājama atlīdzība no valsts līdzekļiem.

Tiesas sēdē prokurore lūdza atbrīvot apsūdzēto /pers. A/ no procesuālo izdevumu segšanas par sniegto valsts nodrošināto juridisko palīdzību,

norādot, ka apsūdzētajam /pers. A/ iepriekš ir bijis maznodrošinātas, trūcīgas personas statuss, tiesā šo statusu apliecinoši dokumenti nav iesniegti, bet

iespējams māte nepieciešamos dokumentus nokārtojusi, bet pašam apsūdzētajam tie nav pieejami.

Aizstāve, zvērināta advokāte norādīja, ka viņas rīcībā ir informācija, ka ģimenei izsniegta izziņa, kas apliecina, ka ģimene nonākusi krīzes situācijā,

bet to nevar uzrādīt, tomēr materiālais stāvoklis /pers. A/ ģimenei ir ļoti smags, tādēļ lūdz atbrīvot apsūdzēto no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības

samaksas pienākuma.

Uzklausot procesa dalībnieku viedokļus, tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 368.pantā minētos apstākļus, kas dotu pamatu apsūdzētā

atbrīvošanai no procesuālo izdevumu piedziņas. Tiesa konstatē, ka ne krimināllietas materiālos, ne tiesas sēdē netika iesniegti dokumenti, kas apliecinātu

apsūdzētā maznodrošinātas personas statusu. Tāpat tiesa konstatē, ka apsūdzētajam /pers. A/ apgādībā nav personas, kuru mantiskais stāvoklis varētu

tikt būtiski ietekmēts procersuālo izdevumu piedziņas gadījumā. Tiesas ieskatā prokurores un aizstāves, zvērinātas advokātes sniegtā informācija par

iepriekš /pers. A/ piešķirto maznodrošinātās personas statusu, grūto materiālo stāvokli, ģimenes krīzes statusu nav dokumentāli apstiprināta, tādejādi

nepamatojot apsūdzētā /pers. A/ maznodrošinātas personas statusu vai apstiprinot smago materiālo stāvokli. Turklāt tiesa ņem vērā, ka tiesas sēdē

apsūdzētais /pers. A/ paskaidroja, ka ir strādājis pagaidu darbus par krāvēju, pēc atbrīvošanās no ieslodzījumā arī plāno strādāt, tātad ir spējīgs gūt

ienākumus.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.pantu no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi 85

euro- samaksa par advokāta juridisko palīdzību tiesā un nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520., 530.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu pēc šī panta un daļas ar

brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt apcietinājumu no 2017.gada 13.aprīļa līdz sprieduma

spēkā stāšanās dienai.

Piemērot /pers. A/drošības līdzekli- apcietinājumu- un atstāt to līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā - procesuālos izdevumus 85 euro- samaksu par advokāta juridisko palīdzību tiesā un noteikt termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei- 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas 2017.gada 19.aprīļa apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,

sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese L.France