Court convicts defendant of theft and orders 240 hours of compulsory labor with victim compensation.

Lietas Nr. 11210041215

Lietas arhīva Nr. K16-0073-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2016.gada 16.maijā

Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Tumanova,

ar tiesas sēdes sekretāri R.Jerlikovu, tulci I.Golubovu,

piedaloties prokurorei S.Rudzītei,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /pers.kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 175.panta 3.daļā. Tiesas izmeklēšanā tiesa

k o ns t a t ē ja

[1] /pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) no telpas šādos apstākļos:

Laika periodā no 2014.gada decembra līdz 2015.gada februāra beigām /pers. A/, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā precīzi nenoskaidrotos datumos

un laikos, nolūkā izdarīt svešas mantas zādzību, mantkārīgu tieksmju vadīts, no pie mājas Nr./adrese/ esošā, cietušajai /pers. B/ piederošā malkas šķūņa,

iekļūstot tajā pa caurumu sienā, kas vieno viņa un cietušās šķūņus, vairākās reizēs nolaupīja /pers. B/ piederošo malku 7m3 par kopējo vērtību 84,00

euro, nodarot cietušajai /pers. B/ materiālo zaudējumu uzrādītās summas apmērā.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ (turpmāk – apsūdzētais) izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta 3.daļā.

[2] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina daļēji, neapstrīdēja noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, piekrita pieteiktā mantiskā kaitējuma kompensācijai 94,00 euro apmērā. Apstrīdēja apsūdzībā norādītās

nozagtas kopējās malkas apjomu (lietas 45.-50.lapa).

Cietusī /pers.B/(turpmāk - cietusī) uzturēja mantiskā kaitējuma kompensācijas pieteikumu 94,00 euro apmērā un pauda viedokli, ka lietā

pierādījumu pārbaudes izdarīšana nav nepieciešama.

Prokurore izteica viedokli, ka lietā ir nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu daļēji.

[3] Noklausoties procesa dalībnieku viedokli un pārbaudot krimināllietas materiālus tiesa nolēma izdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā

Kriminālprocesa likuma 500.pantā noteiktajā kārtībā attiecībā uz apsūdzētajam celto apsūdzību un cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju.

[4] Apsūdzētais /pers. A/ tiesas izmeklēšanā apstiprināja, ka apsūdzībā norādītajā laikā no 2014.gada decembra līdz 2015.gada februārim lietoja

garāžu (šķūni), kas atrodas blakus pie mājas Nr. /adrese/ esošajai un cietušajai /pers. B/ piederošajam garāžai. Liecināja, ka zaga malku no cietušajai

piederošās garāžas, iekļūstot tajā vairākas reizes pa viņa lietošanā esošās garāžas caurumu sienā. Apsūdzētais pēc pierādījumu pārbaudes tiesas

izmeklēšanā apstiprināja, ka nozagtās malkas kopējais apjoms varētu būt 7m3. Nozagto malku izmantoja savām vajadzībām, kurināšanai.

Apsūdzētais atzina, ka nozagtās malkas kopējā vērtība ir 84,00 euro, norādīja, ka cietušās norādīta summa ir pamatota. Cietušās pieteikto

kaitējuma kompensāciju par mantisku zaudējumu 94,00 euro atzina, solīja to pa daļām atlīdzināt.

[5] Novērtējot lietā iegūtos un tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka ir pierādīta apsūdzētā

/pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 175.panta 1.daļas.

[5.1] Apsūdzētā vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierādīta ar cietušās /pers. B/ liecībās sniegtajām ziņām.

Cietusī liecināja, ka viņai pieder šķūnis, kas atrodas pie mājas Nr. /adrese/. Šķūnī atradās malka apmēram 24 m3, šķūnis bija aizslēgts. Laikā no

2014.gada oktobra līdz 2015.gada 1.aprīlim viņas nebija mājās. 2014.gada 2.aprīlī cietusī konstatēja, ka no viņai piederošā šķūņa ir pazudusi lielāka

daļa no malkas apjoma – 7m3. Pamanīja, ka šķūņa sienā bija noņemti dēļi, izveidojot caurumu cienā uz blakus esošo šķūni. No kaimiņiem cietusī

uzzināja, ka malku paņēma apsūdzētais /pers. A/, ko viņš pats esot teicis. Nevienai citai personai lietot malku atļauju nedeva, šķūņa atslēgas bija tikai pie

viņas.

Cietusī paskaidroja, ka pieteiktā kaitējuma kompensācija sastāv no transportlīdzekļa pakalpojumiem 10,00 euro par malkas piegādi un nozagtās

malkas vērtība 84,00 euro.

[5.2] No 2015.gada 7.maija Apskates protokola redzams, ka veicot notikuma vietas – blakus mājai /adrese/, šķūņa apskati, konstatēts, ka šķūņa

sienas ir no koka dēļiem, šķūnī atrodas malka (lietas 7.lapa).

[5.3] No 2015.gada 15.jūlija protokola par /pers. A/ liecību pārbaudes uz vietas, redzams, ka apsūdzētais norādīja uz pie mājas /adrese/, esošiem

malkas šķūņiem, paskaidrojot, ka viens no šķūņiem pieder viņam, bet otrs, kas atrodas blakus, pieder kaimiņienei. Ieejot kaimiņienes malkas šķūnī,

/pers. A/ norādīja uz vietu, no kuras ņēma malu, kā arī malkas apjomu. Pieejot pie starpsienas, kas atdala /pers. A/ un kaimiņienes šķūni, /pers. A/

norādīja vietu, kurā stāvēja malka un vietu, kur bija atlauzti dēļi, caur kuru /pers. A/ no sava šķūņa tika iekšā kaimiņienes šķūnī pēc malkas. /pers. A/

paskaidroja, ka malku ņēma apmērām no decembra līdz februārim. Malku pēc tam pārdeva (lietas 17.-20.lapa).

[6] Noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (sk. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp.).

Tikai tajā gadījumā, ja noziedzīgā nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, kas paredzēti

Krimināllikumā, ir pamats atzīt, ka ir izdarīts noziedzīgs nodarījums un to pareizi kvalificēt. Tādējādi, lai pareizi kvalificētu konkrēto noziedzīgo

nodarījumu, vispirms ir jānoskaidro šī noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, jo īpaši tie, kuriem ir nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalificēšanā. Tās ir

pazīmes, kas raksturo konkrētā noziedzīgā nodarījuma obligātos četrus elementus – noziedzīgā nodarījuma objektu, objektīvo pusi, subjektu un

subjektīvo pusi (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 14.maija lēmums lietā Nr. SKK-39/2013).

Vērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa ņem vērā tālāk norādītās procesuālās normas. Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteikts, ka pierādījumu

ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Savukārt to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Kriminālprocesa likuma 129.pants noteic, ka pierādījumi ir

attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī

citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Kriminālprocesa likuma 130.pants noteic, ka tikai tās

kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā

kārtībā.

Tiesa, novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus,

noskaidrojusi apsūdzētā darbības, nodomu, ņemot vērā, ka apsūdzētais ir noziedzīgā nodarījuma subjekts, atzīst, ka tiesas izmeklēšanā tika izslēgtas

jebkādas saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu un ir konstatējams, ka apsūdzētais izdarīja noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka laika periodā no 2014.gada decembra līdz 2015.gada februāra beigām apsūdzētais, pirmstiesas izmeklēšanas gaitā

precīzi nenoskaidrotos datumos un laikos, nolūkā izdarīt svešas mantas zādzību, mantkārīgu tieksmju vadīts, no pie mājas Nr./adrese/ esošā, cietušajai

/pers. B/ piederošā malkas šķūņa, iekļūstot tajā pa caurumu sienā, kas vieno viņa un cietušās šķūņus, vairākās reizēs nolaupīja /pers. B/ piederošo malku

kopējā apjomā 7m3. Apsūdzētais tiesas izmeklēšanā apstiprināja apsūdzībā norādītos noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, kā arī tie pierādīti ar

lietā iegūtiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem.

[7] Atzīstot apsūdzētā vainu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas par pierādītu, noziedzīga

nodarījuma kvalifikāciju par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājoš u spriedumu, kā to paredz

Kriminālprocesa likuma 520.pants.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu apsūdzētajam ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankcija,

ievērojot Krimināllikuma Vispārīgās daļas noteikumus. Krimināllikuma 46.panta 2.daļa paredz, ka, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību, savukārt, nosakot soda mēru, saskaņā ar šī panta trešo daļu tiesa ņem vērā atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[7.1] Vērtējot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 4.daļu izdarītais noziedzīgais nodarījums

pēc Krimināllikuma 175.panta 3.daļas klasificējams, kā smags noziegums.

Noziedzīgā nodarījuma raksturu nosaka apdraudēto interešu (nodarījuma objekta) nozīmīgums, proti “jo nozīmīgāks ir noziedzīgā nodarījuma

objekts, tas ir, ar Krimināllikumu aizsargātā interese, jo kaitīgāks ir attiecīgais noziedzīgais nodarījums” (sal. Krastiņš U. Liholaja V., Niedre A.

Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Zinātniskais redaktors prof. U.Krastiņš – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008,

93.lp.).

Tiesa atzīst, ka izdarītā noziedzīgā nodarījuma objekts ir fiziskas personas mantiskās intereses, jo apdraud šīs personu mantas valdījuma, lietojuma

un rīcības tiesības. Vienlaicīgi tiesa ņem vērā no Kriminālprocesa likuma 7.panta izrietošo kriminālprocesa pamatprincipu – par Krimināllikuma 175.panta

3.daļā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu veic neatkarīgi no personas gribas, kurai nodarīts kaitējums. Tas nozīmē, ka kriminālprocess tiek veikts

sabiedrības interesēs, jo noziedzīgā nodarījuma rezultātā tiek radīts sabiedrības interešu apdraudējums.

Noziedzīgo nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas noziedzīgas darbības, kas vērstas uz kopēju mērķi – malkas zādzību. Noziedzīgo

nodarījumu rezultātā radīts mantisks zaudējums.

[7.2] Vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, tiesa konstatē, ka apsūdzētā noziedzīgās rīcības rezultātā cietušajai radīts materiāls

zaudējums. Cietusī pieteica mantiskā kaitējuma kompensāciju 94,00 euro apmērā. Līdz sprieduma taisīšanas brīdim kaitējums nav atlīdzināts.

[7.3] Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā spriedumā minēto raksturojošo informāciju par apsūdzētā personību, paša apsūdzētā

paskaidroto raksturojošo ziņu pārbaudes gaitā tiesas izmeklēšanā.

Izvērtējot lietā noskaidroto apsūdzētā raksturojošo informāciju un ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu atzina un izdarīto nožēlo, tiesa secina,

ka apsūdzētais ir sapratis izdarītā noziedzīgā nodarījuma prettiesiskumu un tā sekas.

[7.4] Nosakot piemērojamā soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

[8] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa papildus iepriekš konstatētajiem apstākļiem ņem vērā Krimināllikuma 35.panta 2.daļā noteikto soda mērķi

– aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializētu sodīto personu, kā arī

panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Par Krimināllikuma 175.panta 3.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu likums paredz alternatīvu iespēju pamatsodu noteikšanai.

Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankcija paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar

piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Krimināllikuma 40.pants noteic, ka piespiedu darbs ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos, ko notiesātais izcieš, veicot

dzīvesvietas apvidū piespiedu darba izpildes institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba un mācībām brīvajā laikā un bez atlīdzības. Piespriežot

pamatsodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts sabiedrībai nepieciešamos darbos bez atlīdzības, un piespiedu darbs ir sabiedrībai būtiski

lietderīgāks nekā brīvības atņemšanas sods, piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties.

Tādējādi tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā apsūdzētajam nosakāms pamatsods – piespiedu darbs, iesaistot apsūdzēto sabiedrībai

nepieciešamajos darbos, veicot dzīvesvietas apvidū piespiedu darba institūcijas noteiktos darbus no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.

Apsūdzētajam izskaidrots, ka ļaunprātīgas piespiedu darba neizpildes gadījumā, piespiedu darbs var tikt aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.

Izvērtējot minēto, kas noskaidrots par izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību un pārējiem apstākļiem, kas

ņemami vērā pie soda veida un mēra noteikšanas, tiesa uzskata, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt

vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, šajā kriminālprocesā apsūdzētajam nosakāms Krimināllikuma 175.panta 3.daļas soda sankcijā paredzētais sods –

piespiedu darbs 240 stundu apmērā.

[9] Izvērtējot Krimināllikuma 175.panta 3.daļas sankcijā paredzēto mantas konfiskācijas piemērošanas lietderību, tiesa secina, ka papildsods –

mantas konfiskācija apsūdzētajam nav piemērojama. Mantas konfiskācija panta sankcijā nav paredzēta kā obligāti piemērojams papildsods. Lietas

materiālos nav informācijas par to, vai apsūdzētajam pieder kustama vai nekustama manta, kas būtu pakļaujama konfiskācijai.

[10] Kriminālprocesa likuma 351.pants paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā

kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa 350.panta 1.daļu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta

samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par mantisko zaudējumu.

Cietusī pieteica mantiskā kaitējuma kompensāciju 94,00 euro apmērā. Apsūdzētais tiesas sēdē pilnībā atzina pieteikto kompensāciju. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst, ka pieteiktā mantiskā kompensācija ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

[11] Apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – atceļams, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 241.pantam tiesa

nekonstatē apstākļus, kas liecinātu, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-530.pantu tiesa

no s pri e da

1. Atzīt /pers. A/, personas kods /pers.kods/, par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175.panta 3.daļā un sodīt

ar piespiedu darbu uz 240 (divi simti četrdesmit) stundām, bez mantas konfiskācijas.

1. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /pers.kods/, par labu /pers. B/ mantiskā kaitējuma kompensāciju 94,00 euro apmērā.

2. Drošības līdzekli /pers. A/ – uzturēšanās noteiktā vietā – atcelt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 dienu laikā, iesniedzot sūdzību (protestu) Jēkabpils rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2016.gada 4.jūlijs (pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 490.pantu pilna sprieduma pieejamības

datums grozīts no 2016.gada 30.maija uz 2016.gada 4.jūliju).

Tiesnese I.Tumanova