Court dismisses administrative penalty against club president for failing to prevent vehicle damage to road embankment.

Lietas Nr. 107006316

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē, 2016. gada 12. jūlijā

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese S. Daukšte rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. B/ sūdzībā par Pļaviņu novada domes administratīvo

lietu komisijas 2016. gada 19. aprīļa lēmumu Nr.10.3.

Aprakstošā daļa

[1] 2016. gada 18. martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts

amatpersona sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC187522 par to, ka 2015. gada 3. oktobrī, plkst. 09.00 pie valsts galvenā autoceļa A6

Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) 122,370 km ceļa kreisajā brauktuvē /pers. B/ pieļāva, ka moto trases apmeklētāji pie trases

piebrauca ar transportlīdzekļiem, bojājot valsts galvenā autoceļa uzbēruma nostiprinošo apzaļumošanas zonu. Ir pārkāpts 1992. gada 11. marta likuma

“Par autoceļiem” 15. pants. Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā (lietas 28.lap).

[2] Pļaviņu novada domes administratīvo lietu komisija 2016. gada 19. aprīlī ar lēmumu Nr.10.3. (turpmāk Lēmums) /pers. B/ (turpmāk

sūdzības iesniedzējs) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu piemērojusi administratīvo sodu –

naudas sodu 70,00 EUR apmērā.

[2.1] Lēmumā konstatēts, ka /pers. B/ 2015. gada 3. oktobrī plkst. 09:00 Pļaviņu novadā, Aiviekstes pagastā pie valsts galvenā autoceļa

A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža (Pāternieki) 122,370 km ceļa kreisajā brauktuvē pieļāva, ka moto trases apmeklētāji pie trases

piebrauca ar transportlīdzekļiem, bojājot valsts galvenā autoceļa uzbēruma nostiprinošo apzaļumošanas zonu.

[2.2] No lietas materiāliem izriet, ka moto trases apmeklētāji bojājuši autoceļa uzbēruma nostiprinošo apzaļumošanas zonu, jo

nobrauktuve, kas agrāk atradās reģionālā autoceļa P78 Pļaviņas-Ērgļi un galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils-Krāslava-Baltkrievijas robeža

(Pāternieki) krustojumā, kas tika izveidota, lai piekļūtu biedrības “Sporta klubs JUKO” moto trasei, neatbilda Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija

noteikumu Nr. 505 “Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem” 4. punktam, kas noteic, ka nav pieļaujama ceļu

pievienojumu ierīkošana valsts autoceļu vienlīmeņa vai vairāklīmeņu mezglu elementos, un tādējādi nobrauktuve bija uzskatāma par satiksmei bīstamu.

Ņemot vērā, ka tās izveidošana bija pretrunā arī ar likuma “Par autoceļiem” 19. panta otro daļu, nobrauktuve tika demontēta.

[2.3] Tā kā nekustamajam īpašumam, uz kura atrodas biedrības “Sporta klubs JUKO” (valdes priekšsēdētājs /pers. B/) moto trase, uz

pārkāpuma brīdi nebija noteikts servitūta ceļš, tad /pers. B/ pieļāva, ka moto trases apmeklētāji pie trases piebrauca, bojājot valsts galvenā autoceļa

uzbēruma nostiprinošo apzaļumošanas zonu, izdarot ceļu satiksmes pārkāpumu. Tā /pers. B/ pārkāpa likuma “Par autoceļiem” 15. pantu, par ko

paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā(lietas 20.-21.lapa).

[3] 2016. gada 6. maijā (sākotnēji /pers. B/ sūdzība tiesā saņemta 2016.gada 27. aprīlī) Aizkraukles rajona tiesā saņemta /pers. B/

sūdzība par Pļaviņu novada domes administratīvo lietu komisijas (turpmāk komisija) 2016. gada 19. aprīļa lēmumu Nr.10.3.

[3.1] Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka ar komisijas 2016. gada 19. aprīļa lēmumu Nr.10.3 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC187522

konstatēts, ka 2015. gada 3. oktobrī viņš kā privātpersona pieļāvis, ka viņam nepiederošā īpašumā, administratīvās lietas izskatīšanas ietvaros

nenoskaidrotas personas ir pārkāpušās likuma “Par autoceļiem” 15. panta nosacījumus (bojājušas autoceļa apzaļumošanas zonu). Komisijas ieskatā tādā

veidā viņš kā privātpersona izdarījis administratīvi sodāmu pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 140. panta otro daļu. Viņam piemērots sods 70,00 EUR apmērā.

[3.2] Komisijas lēmumam nepiekrīt, jo tas ir pretlikumīgs, kā arī pieļauti būtiski procesuālo normu pārkāpumi.

[3.3] Sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9., 10., 22. pantu, norāda, ka no minētajām normām izriet,

ka privātpersonu var saukt pie administratīvās atbildības un sodīt tikai par privātpersonas nodarījumiem, nevis citu personu rīcību, kuru šī persona nevar

ietekmēt. Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs nav izdarījis administratīvi sodāmu pārkāpumu. Lēmums balstīts uz pierādījumiem, kas apliecina, ka,

iespējams, citas personas veikušas administratīvi sodāmu pārkāpumu. Bez tam, darbības veiktas viņam nepiederošā īpašumā. Tātad vietā, par kuru viņam

nav nekādas ietekmes par svešu personu rīcību. Līdz ar to nav pamatots Lēmumā norādītais fakts, ka sūdzības iesniedzējs pieļāvis, ka citas personas

veikušas nodarījumu, jo viņam nav ne tiesību, ne pienākumu ietekmēt citu personu rīcību viņam nepiederošā īpašumā.

[3.4] Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka no lietas materiāliem konstatējams, ka iespējamais pārkāpums noticis 2015. gada 3. oktobrī.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts vairāk kā pēc pieciem mēnešiem- 2016. gada 18. martā. Pamatojums balstīts uz nezināmā laikā,

nezināmas personas iesniegtiem pierādījumiem- ceļa fotogrāfijām, kuras neapliecina ne pašu nodarījumu (faktu, ka zālājs ir bojāts), ne laiku, kad tas

veikts, ne kādas personas to veikušas. Lēmums par sodu pieņemts vairāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc iespējamā nodarījuma - 2016. gada 19. aprīlī.

Līdz ar to lietā nav objektīvi vērtējamu pierādījumu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 242., 243., 244. panta nosacījumiem.

[3.5] Lēmumā nepamatoti norādīts, ka sūdzības iesniedzēja mātei- /pers. C/ piederošajam īpašumam, kadastra Nr. /numurs A/, nav noteikts

servitūts, kas ir pretrunā ar likuma “Par autoceļiem”6.1 panta pirmo daļu, Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka pašvaldības pienākumu nodrošināt

piekļuvi katram īpašumam, Aiviekstes pagasta padomes 2005. gada 30. marta sēdes protokolu, kurā atspoguļots spēkā esošs lēmums par servitūta

nozīmēšanu īpašumam ar kadastra numuru /numurs A/, kurā norādīts, ka servitūta ceļa atrašanās vieta nozīmēta pa blakus īpašuma teritoriju un

pievienojās valsts autoceļam.

[3.6] Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Pļaviņu novada domes Administratīvo lietu komisijas 2016. gada 19. aprīļa lēmumu Nr.10.3 (lietas 17.-19.

lapa).

[4] Ar Aizkraukles rajona tiesas 2016. gada 6. maija lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā 2016. gada 12. jūlijā (lietas 2.

lapa). 2016. gada 27. maijā lietas dalībnieki informēti par sūdzības izskatīšanu rakstveida procesā, vienlaikus izskaidrojot tiesības līdz 2016. gada 15.

jūnijam iesniegt paskaidrojumus, pieteikt lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē (lietas 53., 54.lapa).

[5] Lietas dalībnieki paskaidrojumus nav iesnieguši, nav pieteikuši lūgumu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka sūdzība ir apmierināma un Iestādes lēmums ir

atceļams.

[7] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta septīto daļu tiesa, izskatot lietu, izlemj, vai ir noticis

administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šī pārkāpuma izdarīšanā un vai ir sodāma par šo

administratīvo pārkāpumu, kā arī to, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina personas atbildība, un kāds sods personai par izdarīto pārkāpumu

piemērojams.

[8] Konkrētajā gadījumā lietā izšķirams jautājums, vai /pers. B/ pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[9] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzēta atbildība par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju

bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu.

[10] Likuma “Par autoceļiem” 15. pantā “Autoceļu saglabāšana” pirmā daļa nosaka, lai nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aizliegts:

— veikt darbības, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi;

— piegružot, piesārņot vai aizsprostot ceļa braucamo daļu, nomales, sadales joslas, ceļu inženierbūves un ceļu zemes nodalījuma joslu;

— rīkot uz autoceļiem sporta sacensības un treniņus, kā arī masu pasākumus bez valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” vai ceļa īpašnieka

atļaujas;

— veikt uz autoceļiem mašīnu vai mehānismu izmēģinājumus bez valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” vai ceļa īpašnieka atļaujas;

— izmantot autoceļus tādu transportlīdzekļu un mehānismu pārvietošanai un kravu pārvadāšanai, kas aizliegti ceļu satiksmes noteikumos un

Ministru kabineta noteikumos par autoceļu valsts aizsardzību.

[10.1] Šī panta otrā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras konstatējušas uz ceļiem vai ceļa inženierbūvēs

apstākļus, kas apdraud satiksmes drošību vai ceļa saglabāšanu, nekavējoties par to jāziņo valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts ceļi”, pašvaldību vai

ceļu policijas iestādēm, kā arī jāveic pasākumi, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus un, ja iespējams, novērstu konstatētos apstākļus.

[10.2] Likuma “Par autoceļiem” 29. pants nosaka, ka par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par Ministru kabineta noteikumu par autoceļu

valsts aizsardzību pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

[11] No Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta izriet, ka pārbaudot iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,

tiesai jāvērtē, vai pārsūdzētais lēmums atbilst tiesību normām un ir pamatots ar pārbaudītiem un pierādītiem faktiskajiem apstākļiem, kā arī, vai iestāde ir

pamatoti atzinusi personu par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

[12] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 272. pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

[13] Tiesa konstatē šādus lietas faktiskos apstākļus.

[13.1] 2015. gada 6. oktobrī VAS “Latvijas Valsts ceļi” centra reģiona Aizkraukles nodaļas vadītājs /pers. D/ vērsies Valsts policijas

Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī ar iesniegumu, kurā norādīts, ka 2015. gada 3. oktobrī īpašumā “Pļaviņu apvedceļš” Aiviekstes

pagastā, Pļaviņu novadā biedrība/nosaukums A/ organizēja sporta pasākumu- moto sacensības. Iesniegumā norādīts, ka organizējot sporta pasākumu ir

pārkāpts likuma “Par autoceļiem”15. pants “Autoceļu saglabāšana”. Pasākuma organizētājs nav saskaņojis sporta pasākumu ar VAS “Latvijas Valsts

ceļi” un ir izveidojis nobraukšanu (pieslēgumu) no valsts galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils Krāslava- Baltkrievijas robeža (Pāternieki) 122,370. km

ceļa kreisajā brauktuvē, kas atrodas valsts reģionālā autoceļa P 78 un galvenā autoceļa A6 vienlīmeņa mezglā un ir ļoti bīstama no satiksmes drošības

viedokļa.

[13.1.1] Neskatoties uz iepriekšējo saraksti, kā arī nesaskaņotās nobrauktuves likvidēšanu, biedrības /nosaukums A/ valdes

priekšsēdētājs /pers. B/ ignorē VAS “Latvijas Valsts ceļi” aizliegumu izveidot nobrauktuvi pie valsts galvenā autoceļa A6 Rīga-Daugavpils Krāslava-

Baltkrievijas robeža (Pāternieki) 122,370. km ceļa kreisajā brauktuvē. Organizējot sporta pasākumus, kā arī treniņbraucienus, /pers. B/ mudina cilvēkus

pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus (šķērsot balto nepārtraukto malu līniju), radot satiksmei bīstamas situācijas, un bojājot valsts galvenā autoceļa A6

uzbēruma nostiprinošo apzaļumoto zonu, izbraukājot to ar automašīnām.

[13.1.2] Iesniegumā norādīts, ka veicot augstāk minētās darbības ir pārkāpts likuma “Par autoceļiem” 15. pants “Autoceļu saglabāšana”,

Ministru kabineta noteikumu Nr. 505 “Noteikumi par pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem” kā arī Ceļu satiksmes

noteikumi. Iesniegumā lūgts biedrību /nosaukums A/ ar valdes priekšsēdētāju /pers. B/ saukt pie likumā paredzētās atbildības par ceļu aizsardzības

noteikumu pārkāpšanu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. pants. Iesniegumam pievienotas sešas lapas ar notikuma vietas

fotouzņēmumiem (lietas 29. lapa).

[13.2] Iesniegumam pievienotas 20 fotogrāfijās, kas datētas ar 2015. gada 3. oktobri. Fotogrāfijām nav pievienoti nekādi paskaidrojoši

uzraksti. Fotogrāfijās redzami vairāki transportlīdzekļi, kas stāv gan ceļa malā, gan uz brauktuves, gan zālājā (lietas 35.-40. lapa).

[13.3] 2016. gada 6. oktobrī šis iesniegums adresēts /pers. F/ administratīvās lietvedības uzsākšanai. Uz iesnieguma ir rezolūcija par

administratīvās lietvedības uzsākšanu Nr. 458 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta bez datuma, kad pieņemts šis lēmums, un

bez amatpersonas paraksta, kura pieņēmusi šo lēmumu (lietas 29. lapa).

[13.4] /pers. B/ sniedzis rakstveida paskaidrojumu, kurā norādījis, ka ir biedrības /nosaukums A/ valdes loceklis. 2015. gada 3. oktobrī

noticis kārtējais treniņš. Ņemot vērā to, kur atrodas moto trase, treniņa dalībnieki un apmeklētāji demontētā piebraucamā ceļa dēļ iebrauca trasē viņiem

uzskatāmākajā piebraucamajā vietā ( lietas 30. lapa).

[13.5] 2016. gada 18. martā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvades Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts

amatpersona /pers.B/ sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC 187522 par 1992. gada 11. marta likuma “Par autoceļiem”15. panta

pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā. /pers. B/ administratīvā pārkāpuma

protokolā noradījis, ka pārkāpumam nepiekrīt (lietas 28. lapa).

[13.6] Pļaviņu novada domes administratīvā komisija 2016. gada 19. aprīlī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu (administratīvā

pārkāpuma protokols Nr. PC 187522) un ar lēmumu Nr. 10.3. /pers. B/ par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā

paredzēto pārkāpumu piemērots naudas sods 70,00 EUR apmērā (lietas 10.-11. lapa).

[13.7] Par šo Pļaviņu novada domes administratīvā komisijas 2016. gada 19. aprīļa lēmumu /pers. B/ 2016. gada 6. maijā iesniedzis

sūdzību (lietas 17.-19.lapa) .

[14] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. pantā noteikts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar

nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

[14.1] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 10. pantā noteikto, administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar

nodomu, ja persona, kas to izdarījusi ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai

apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Bet šī kodeksa 11. pants nosaka, ka administratīvais pārkāpums atzīstama par izdarītu aiz neuzmanības, ja

persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgos seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst,

vai nav apredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

[15] Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido subjekts, subjektīvā puse, objekts, objektīvā puse. Tikai visu minētās administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmju konstatēšana ir pamats personas saukšanai pie administratīvās atbildības.

[16]Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzēto

pārkāpumu, jākonstatē, ka persona ir bojājusi, iznīcinājusi, piegružojusi, piesārņojusi vai aizsprostojusi ceļus vai to kompleksā ietilpstošās būves, kā arī

bojājusi vai iznīcinājusi ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus.

[16.1] No minētā panta satura izriet, ka tajā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjekts ir fiziska vai juridiska persona, kura veikusi

darbības, kuru rezultātā iznīcināts vai bojātas ceļš vai tā kompleksā ietilpstošās būves.

[17] Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta ceturtās daļas noteikumiem protokols par administratīvo

pārkāpumu ir līdzeklis, ar kuru konstatē faktus, uz kuru pamata likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

[17.1] No Lēmuma Nr.10.3 izriet, ka konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma esamība konstatēta ar 2016. gada 18. marta

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC187522. No minētā protokola izriet, ka /pers. B/ pārkāpums izpaudies tādējādi, ka viņš pieļāvis, ka moto

trases apmeklētāji, novietojot savus transportlīdzekļus, bojājuši valsts galvenā autoceļa uzbēruma nostiprinošo apzaļumošanas zonu, tā pārkāpis likuma

“Par autoceļiem” 15. pantu, izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu.

[18] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs nav atzīstams par subjektu Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzētajā pārkāpumā – ceļa vai tā kompleksā ietilpstoši būvju bojāšanā vai iznīcināšanā, jo

par šo pārkāpumu pie administratīvās atbildības saucama persona, kura veikusi tīšas darbības vai aiz neuzmanības iznicinājusi vai bojājusi ceļu vai tā

kompleksā ietilpstošās būves. Administratīvā pārkāpuma lietas materiāli nesatur nekādas ziņas par to, ka sūdzības iesniedzējs būtu veicis darbības, kuru

rezultātā ir bojāts vai iznīcināts ceļš A6 vai tā uzbērumu nostiprinošā apzaļumotā zona, izbraukājot to ar automašīnu.

[18.1] Kā noskaidrots administratīvā pārkāpuma lietā, iespējams to izdarījušas personas, kas 2015. gada 3. oktobrī ieradās uz

biedrības /nosaukums A/ moto trasē rīkoto treniņu. To faktiski atzinusi administratīvā komisija pārsūdzētajā lēmumā norādot, ka ceļa A6 uzbērumu

nostiprinošo apzaļumoto zonu bojājuši moto trases apmeklētāji, piebraucot pie moto trases.

[18.2] No administratīvā pārkāpuma protokola un pārsūdzētā lēmuma satura izriet, ka sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās

atbildības kā līdzdalībnieks, jo pats nav bijis tiešs pārkāpuma izdarītājs, bet ir bijis pārkāpuma uzkūdītājs vai atbalstītājs. Taču Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodekss neparedz administratīvo atbildību par vairāku personu piedalīšanos administratīvā pārkāpumā – dalību vai līdzdalību.

[18.3] Tiesa norāda, ka konkrētajā gadījumā pie administratīvās atbildības par iespējamu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

140. panta otrās daļas vai Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu saucami konkrēti transportlīdzekļu vadītāji, kuri pārkāpuši likuma “Par autoceļiem” 15.

panta prasības un Ceļu satiksmes noteikumos noteiktos transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumus. Pie tam, kā secināms no lietai

pievienotajām fotogrāfijām, transportlīdzekļi, kuru vadītāji ir izdarījuši pārkāpumu, ir bijuši identificējami un noskaidrojami. Par šo personu, iespējams,

izdarīto pārkāpumu pieļaušanu sūdzības iesniedzējs nav saucams pie administratīvās atbildības.

[19] Bez tam tiesa atzīst, ka lietas materiāli nesatur nekādus pierādījumus tam, ka ceļš A6 vai tā uzbērumu nostiprinošā apzaļumotā zona

2015. gada 3. oktobrī ir tikuši iznīcināti vai bojāti.

[20] Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237. panta nosacījumiem lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu

lietās ir savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katrs lietas apstākļus, izlemt tos stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi,

kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumu, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā

un nostiprināt likumību. Tiesa norāda, ka lietvedības uzdevumi šajā administratīvā pārkāpuma lietā nav izpildīti, jo lietā nav savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi noskaidroti šīs lietas apstākļi, lieta nav izlemta stingrā saskaņā ar likumu. Administratīvā lietvedība lietā veikta pavirši, nepamatoti novilcinot

to.

[21] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt,

bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tā kā /pers. B/ konkrētajā lietā nav Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma subjekts, viņa darbībās nav administratīvā pārkāpuma

sastāva.

[22] Ņemot vērā to, ka /pers. B/ darbībās nav Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. panta otrajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, Pļaviņu novada domes Administratīvo lietu komisijas lēmums Nr.10.3 par /pers. B/ saukšanu pie

administratīvās atbildības ir atceļams, bet lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140. pantu otro daļu, 239. panta 1. punktu, 289.6, 289.12, 289. 13, 289.17 un

289.18 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

apmierināt /pers. B/ sūdzību.

Atcelt Pļaviņu novada domes Administratīvo lietu komisijas 2016.gada 19. aprīļa lēmumu Nr.10.3 un tiesvedību administratīvā

pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot

Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte