Latvian court rejects asylum claim due to insufficient evidence of persecution based on sexual orientation in Kazakhstan.

Lietas arhīva Nr. A42-01659-19/21

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0621.A420165919.2.S

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2019.gada 21.jūnijs

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ (/pers.B/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru /pers. B/ tiktu piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas Republikā.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldē 2018.gada 22.oktobrī saņemts pieteicēja Kazahstānas Republikas (turpmāk – Kazahstāna) pilsoņa /pers.

B/ iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā (turpmāk – Latvija). Pieteicēja iesniegumā, sākotnējās aptaujas anketā un

personiskajā intervijā norādīti tālāk minētie apsvērumi bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanai.

[1.1] Pieteicēju Kazahstānā vajā viņa seksuālās orientācijas dēļ. Pieteicējs labprāt publicētu ziņas saistībā ar lesbiešu, geju, biseksuāļu un

transpersonu (turpmāk – LGBT) problēmām, bet Kazahstānā ar to nevar nodarboties. Pēdējie desmit pieteicēja dzīves gadi ir saistīti ar internetu. No

2011.gada portālā demotivation.me pieteicējs anonīmi vai zem segvārda - bydlovich (kirilicā) publicēja savu dzeju (to varēja darīt tikai anonīmi, jo

dzeja bija pretvalstiska - piem., pret dienestu armijā, pret darbu valsts labā, atbalsts seksuālām minoritātēm) un piedalījās diskusijās. Kad pieteicējs

publicējās vietnē demotivation.me viņam vienmēr bija pro-rietumniecisks kurss, taču šobrīd nekas no tā, ko pieteicējs bija publicējis minētajā portālā

vairs nebūs atrodams, jo portālam ir jauni saimnieki un tas viss ir dzēsts.

Pieteicējam patīk bildēt un viņš ir nobildējis visu Almatas pilsētu. Aptuveni 2000 fotogrāfijas (civilos objektus) pieteicējs publicēja Google mājas

lapā un pēc neilga laika pieteicēju uz ielas sāka apsaukāt par geju, peģiku, utt. Pieteicējs centās paskaidrot, ka viņš ir biseksuāls, bet cilvēkus tas

neinteresēja. Pret biseksuālām personām Kazahstānā izturas ļoti naidīgi, ir pat bijuši gadījumi, ka tādus cilvēkus slimnīcā neapkalpo.

Almatā LBGT cilvēkiem ir klubs, bet uz turieni pieteicējs nav gājis, jo to uzmana policijas un valsts aģenti. Tad policijai būtu vēl vairāk informācijas.

Draugu pieteicējam starp seksuālajām minoritātēm nav.

[1.2] Kopš 2016.gada maija pieteicējs patstāvīgi lietoja antidepresantus un psihotropās zāles, kas mazināja bailes. Psihoneiroloģiskajā dispanserā

pieteicējs bija 1993.gadā, pēc tam pieteicējs ir vērsies pie ārstiem tikai pēc zālēm. Ārsti bija piedāvājuši arī turpināt ārstēties slimnīcā, bet lietojot zāles

atļāva palikt mājās.

Pēc tam, kad pieteicējam tika nozīmētas zāles, viņam kļuva vieglāk, bet apkārtnes smagie apstākļi nemazinājās. Pieteicējs nespēja mierīgi dzīvot, jo

ir biseksuāls. Kopš 2011.gada pieteicēja dzīves apstākļi pasliktinājās, jo tobrīd viņam beidzās seksuālā dzīve. Sāka vajāt kaimiņi, kā arī nepazīstami

cilvēki izteica draudus. Pieteicēja mājas vecākā teica, ka, ja pieteicējs nebrauks prom, viņu nogalinās. Kaimiņi (viena ģimene - slāvu izcelsmes), kuri

pieteicēju apsaukāja, lika mašīnu pretī pieteicēja logam un ieslēdza tālās gaismas un tās dega vairākas stundas. Kaimiņi, kuri dzīvoja virs pieteicēja

(tatāri), 2014.gadā pieteicēju spārdīja ar kājām. Uzbrukumu nekādi nepamatojot, viņi pieteicējam ar kāju iespēra pa plecu. Sitiens nebija tik stiprs, lai

vērstos pēc medicīniskās palīdzības. Arī citu uzbrukumu rezultātā pieteicējs nebija vērsies pēc medicīniskās palīdzības. Ir bijuši pamatā tikai zilumi.

[1.3] Pieteicējs nebija vērsies pēc palīdzības tiesībsargājošajās iestādēs, jo uzskatīja, ka policija nestrādā un viņi ir agresīvi noskaņoti, ja kāds grib

iesniegt iesniegumu. Pieteicējam bija arī bail vērsties policijā, jo viņš sagaidīja, ka policija pret viņu izrādīs agresiju.

[1.4] Pieteicējs vairākkārt mēģināja bēgt no Kazahstānas. 1995.gadā pieteicējs bija lūdzis patvērumu Vācijā, taču nesagaidot lēmumu pieteicējs

aizbēga, jo kopmītnēs, kur pieteicējs bija izmitināts, bija neizturami apstākļi. Vācijā pieteicējs lūdza patvērumu, jo Kazahstānā viņam bija izteikti draudi,

bet par seksuālo orientāciju pieteicējs Vācijā neko neminēja. Tolaik pieteicējs vāciešiem norādīja, ka bija jūdaists, kurš dzīvoja musulmaņu valstī. No

2003.gada līdz 2004.gadam pieteicējs atkārtoti devās uz Vāciju un lūdza patvērumu, bet, nesagaidot lēmumu, devās prom. 2006.gadā pieteicējs trešo

reizi ieradās Vācijā un lūdza patvērumu, bet Vācijas tiesa pieņēma lēmumu pieteicēju deportēt atpakaļ uz Kazahstānu, ko arī realizēja 2007.gadā. Vēl

2006.gadā, paralēli patvēruma lūgumam Vācijā, pieteicējs devās uz Nīderlandi lūgt patvērumu, kur arī norādīja, ka ir jūdaists un nāk no musulmaņu

valsts. Nīderlandē pieteicējs lēmumu nesagaidīja, jo bija jāatgriežas Vācijā un pēc kāda laika pieteicēju deportēja.

2008.gadā pieteicējs gribēja nonākt Itālijā un prasīt tur patvērumu, bet itāļi pieteicējam atteica vīzu. Esot Bulgārijā 2008.gadā, lai tiktu uz Itāliju,

pieteicējs nonāca Rumānijā un Ungārijā, kur abās valstīs lūdza patvērumu. Rumānijā pieteicējs nesagaidīja lēmumu. Nonākot Ungārijā un lūdzot

patvērumu, pieteicēju nosūtīja atpakaļ uz Bulgāriju. Bulgārijā pieteicējs nelūdza patvērumu, jo tā nav Eiropas valsts.

[2] Ar pārvaldes 2019.gada 27.februāra lēmumu Nr.61/BD2569 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) pieteicējam atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo

statusu Latvijā. Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem argumentiem.

[2.1] Pārvalde norādīja uz pieteicēja sākotnējā intervijā sniegto informāciju, ka Kazahstānā pieteicējam uzstādīta diagnoze - asteno-neirotiskais

sindroms ar depresiju un ka kopš 2016.gada maija pieteicējs pastāvīgi lietoja antidepresantus un psihotropas iedarbības zāles, kuras mazināja viņa bailes:

saskaņā ar pieteicēja iesniegto viņam izrakstīto medikamentu recepti, medikamentu vidū bijis ari Prefaxini, kurš tiek izrakstīts personām ar izteiktu

ģeneralizētas trauksmes un panikas sindromu, sociālo fobiju un depresiju, kas saskan ar pieteicēja sniegto informāciju par Kazahstānā pastāvīgi izjustajām

bailēm, nemieru un vajāšanas sajūtu no apkārtējo iedzīvotāju un garāmgājēju puses.

[2.2] Pieteicēja sniegtie paskaidrojumi ir kritiski vērtējami, jo viņa sniegtajos paskaidrojumos par viņa individuālo situāciju ir konstatējamas

būtiskas pretrunas. Iesniegumā pieteicējs norādīja, ka lūdz patvērumu saistībā ar draudiem, kurus viņš esot saņēmis pēc tam, kad interneta

meklētājprogrammā Google publicēja Almati publisko objektu fotogrāfijas. Gluži tāpat pieteicējs iesniegumā norādīja, ka kopš 2011.gada februāra bija

pastāvīgs autors un komentētājs interneta portālā demotivation.me, kur atklāti esot atbalstījis Ukrainu, LGBT tiesības, kā arī komentāros iestājies pret

Vladimira Putina politisko režīmu mūsdienu Krievijā. Pretēji tam, personiskās intervijas laikā pieteicējs sniedza informāciju, ka interneta portālu

demotivation.me viņš neesot apmeklējis jau aptuveni pusotru gadu un ka viņa publikācijas tur vairs neesot atrodamas, un uzsvēra, ka tādēļ lūdz

patvērumu viņa seksuālās orientācijas dēļ.

Turklāt, personiskās intervijas laikā pieteicējs sniedza informāciju, ka 1995.gadā, 2003.gadā un 2006.gadā lūdza patvērumu Vācijā viņa reliģisko

uzskatu dēļ. 2006.gadā pieteicējs lūdza patvērumu arī Nīderlandē, savukārt 2008.gadā - Rumānijā un Ungārijā. 2008.gadā pieteicējs vēlējās nokļūt arī

Itālijā ar mērķi tur pieprasīt patvērumu, taču saņēmis vīzas atteikumu. Pārbaudot pieteicēja sniegto informāciju, pārvalde konstatēja, ka saskaņā ar

pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac un Nacionālās vīzu informācijas sistēmas datiem pieteicējs, pirms iesnieguma iesniegšanas Latvijā,

nav lūdzis patvērumu nevienā citā ES dalībvalstī un nav iesniedzis vīzu pieteikumus.

Ņemot vērā acīmredzamas pretrunas pieteicēja sniegtajā informācijā un personiskās intervijas laikā iesniegtajos dokumentos, pārvalde secināja, ka

pieteicēja sniegtie paskaidrojumi ir kritiski vērtējami, līdz ar to kopumā nav pamata uzticēties pieteicējam un viņa norādītajiem patvēruma pieprasīšanas

iemesliem.

[2.3] Lai gan kopumā pieteicēja sniegtā informācija par seksuālo minoritāšu stāvokli Kazahstānā ir ticama un saskan ar publiski pieejamo izcelsmes

valsts informāciju, tomēr vienlaikus pieteicējs nav varējis sniegt pārliecinošus argumentus par viņa individuālajiem apstākļiem. Pieteicējs nav bijis

konsekvents sniegtajā informācijā par patvēruma pieprasīšanas iemesliem un nav varējis sniegt konkrētus piemērus gadījumiem, kad viņš Kazahstānā

atklāti paudis savu seksuālo orientāciju un tā dēļ saņēmis draudus.

[3] Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. 2019.gada 26.aprīlī tiesā saņemtajā pieteicēja

pieteikuma papildinājumā pieteicējs norādīja, ka pārvalde savā lēmumā diezgan precīzi atreferēja pieteicēja sniegtās liecības pārvaldes darbiniekiem,

pieteicēja pirmreizējās intervijas laikā. Tomēr pārvalde, taisot negatīvu lēmumu, neņēma vērā būtiskus, acīmredzamus pierādījumus tam, ka pieteicējam

būtu piešķirams bēgļa un alternatīvais statuss Latvijas Republikā. Pieteicējam Kazahstānā apdraudēta dzīvība, jo viņš ir atklāti paudis uzskatus, ka ir

biseksuāla persona un ilgstoši dzīvojis kopā ar vīrieti. Kazahstanā valdošā reliģija ir islāms (vairāk kā 70%), līdz ar to vietējie iedzīvotāji pieteicēju

neieredz un terorizē, padarot viņa dzīvi Kazahstānā par neiespējamu.

2019.gada 27.maijā iesniegtajā papildinājumā pieteicējs norādīja, ka 2019.gada 22.maijā pieteicējam bija diagnosticēta saslimšana – šizofrēnija.

Kazahstānā pieteicējam netika pienācīgi sniegta psihiatriskā palīdzība, tāpēc, ka pieteicējs ir biseksuāls, un attieksme pret LGBT cilvēkiem Kazahstānas

medicīnā ir naidīga un tai ir soda raksturs attiecībā uz LGBT personām.

[4] Tiesā iesniegtajos 2019.gada 27.marta u n 2019.gada 21.maija rakstveida paskaidrojumos pārvalde pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu

pieteikumu noraidīt. Papildus lēmumā minētajiem argumentiem pārvalde norādīja, ka 2018.gada 27.novembrī personiskajā intervijā pieteicējs pauda, ka

nespēj dzīvot Kazahstānā, jo ir biseksuāls un to neslēpjot, kā arī norādīja, ka draugu starp seksuālajām minoritātēm viņam neesot. Pārvaldes ieskatā tas,

ka pieteicējs pieteikuma papildinājumos norāda, ka viņa dzīvība esot apdraudēta, jo atklāti esot paudis uzskatus, ka ir biseksuāla persona un ilgstoši

dzīvojis kopā ar vīrieti, liecina par nekonsekventu un pretrunīgu informāciju, ņemot vērā, ka ne sākotnējās aptaujas anketā, ne personiskās intervijas laikā

pieteicējs nav minējis, ka dzīvojis kopā ar vīrieti, bet gan norādījis, ka dzīvo kopā ar tēvu vienistabas dzīvoklī un draugu starp seksuālajām minoritātēm

viņam neesot.

[5] Savos pieteikuma papildinājumos pieteicējs lūdza lietu izskatīt mutvārdu procesā.

Saskaņā ar Patvēruma likuma 49.panta otro daļu lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu atteikt bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanu Administratīvā rajona tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka lietas materiāli ir pietiekami un lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, tādējādi, pamatojoties uz

Patvēruma likuma 49.panta otro daļu, tiesa nolēma lietu izskatīt rakstveida procesā. Tiesa norāda, ka pieteicēja lietas izskatīšana rakstveida procesā

neaizskar viņa tiesības, jo pieteicējs nebija ierobežots piedalīties tiesas procesā rakstveidā, ko pieteicējs arī izmantoja.

Motīvu daļa

[6] Patvēruma likuma 37.panta pirmā daļa noteic, ka uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no

vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras

valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus

savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 45.panta nosacījumi.

Vajāšanas jēdziens ir skaidrots Patvēruma likuma 38.pantā. Tas noteic, ka par vajāšanu atzīstamas: 1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ

ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu; 2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami

smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajam veidam līdzīgā veidā.

[7] Tiesai, izvērtējot, vai pieteicējam varētu būt pamats saņemt bēgļa statusu, ir jāpārbauda, vai viņa norādītie apstākļi un bailes no vajāšanas ir

vērtējamas kā ticamas un pamatotas. Lai atzītu, ka personai ir tiesības uz bēgļa statusu, nepietiek, ka persona apgalvo, ka viņa baidās no vajāšanas, –

bailēm ir jābūt pamatotām.

Tiesai, lai nonāktu pie secinājuma, vai pieteicēja bailes no vajāšanas ir pamatotas, ir jāvērtē sniegto paskaidrojumu ticamība.

[8] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs ir trešās valsts – Kazahstānas – pilsonis, kurš atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir. Tāpat

lietā nepastāv strīds par pieteicēja identitāti, kas ir pierādīta ar Kazahstānas pasi (lietas 50.lapa).

[9] Pieteicējs sākotnējā aptaujas anketā 2018.gada 22.oktobrī norādīja, ka patvērumu lūdz, jo mītnes zemē netiek ievērota vārda brīvība, nevar

publicēt ko grib. Pieteicējam tika draudēts katru reizi kaut ko publicējot, radās bailes par savu drošību, pieteicējs tika vajāts politisko uzskatu dēļ.

Pārvalde pārsūdzētajā lēmumā analizēja pieteicēja iespējamo vajāšanu Kazahstānā sakarā ar viņa politiskajiem uzskatiem Patvēruma likuma

39.panta pirmās daļas 5.punkta izpratnē. Pārvalde vērtēja pieteicēja sniegto informāciju, proti, ka Kazahstānā esot ierobežota viņa vārda brīvība un

pieteicējs esot saņēmis draudus uz ielām pēc tam, kad interneta meklētājprogrammā Google publicējis aptuveni 2000 viņa paša uzņemtās fotogrāfijas,

kurās redzami Almati publiskie objekti. Izvērtējot pieteicēja sniegto informāciju, pārvalde secināja, ka pieteicējs nav bijis politiskais aktīvists, kas ir

primārais Kazahstānas valdības represīvo darbību mērķis, un nav publiski paudis savus politiskos uzskatus. Fotogrāfijās, kuras pieteicējs uzņēmis un

publicējis interneta meklētājprogrammā Google, saskaņā ar paša pieteicēja sniegto informāciju, redzami publiskie Almati pilsētas apskates objekti un

tajās neatspoguļojas politiska vai sociāla rakstura jautājumi.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu pārvaldes secinājumu, ka minēto fotogrāfiju saikne ar pieteicēja iespējamo vajāšanu viņa politisko

uzskatu vai kādas citas personiskās pārliecības dēļ ir apšaubāma. Minētos pārvaldes secinājumus, attiecībā uz iespējamo pieteicēja vajāšanu saistībā ar

viņa politiskajiem uzskatiem, neapstrīd arī pieteicējs. Tiesai iesniegtajā pieteikumā, kā arī vēlāk iesniegtajos pieteikuma papildinājumos, pieteicējs norāda

vienīgi uz vajāšanu saistībā ar viņa piederību LGBT grupai.

Līdz ar to tiesai nav pamata konstatēt pieteicēja vajāšanu saistībā ar viņa politiskajiem uzskatiem. Vienlaikus, lietā ir izvērtējama pieteicēja

iespējamā vajāšana saistībā ar viņa piederību noteiktai sociālajai grupai – LGBT personām.

[10] Tiesa norāda, ka, vērtējot sniegto paskaidrojumu ticamību, tiesai nav pamata nešaubīgi pieņemt par patiesu visu, ko apgalvo pieteicējs. Stāsta

ticamība lielā mērā ir saistīta ar tā pilnīgumu – jo informācija ir detalizētāka un saturiski pilnīgāka, jo tā ir ticamāka, turpretim, ja izklāstītie fakti ir

nekonkrēti un būtībā rada vairāk papildu jautājumus, nekā sniedz atbildes, jo tā ir apšaubāmāka.

[12] Izskatāmajā gadījumā tiesa piekrīt pārvaldes viedoklim, ka, vērtējot pieteicēja sniegto informāciju, ir jāņem vērā viņam uzstādītā diagnoze -

asteno-neirotiskais sindroms ar depresiju, kā arī fakts, ka kopš 2016.gada maija pieteicējs pastāvīgi lietojis antidepresantus un psihotropas iedarbības

zāles.

Arī no pieteicēja tiesai iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka pieteicējam ir diagnosticēta šizofrēnija (F20.9) (lietas 95.lapa).

Saskaņā ar tiesai pieejamiem informācijas avotiem šizofrēniskie traucējumi galvenokārt izpaužas ar dziļiem un raksturīgiem domāšanas un uztveres

traucējumiem, neadekvātām un trulām emocijām. Svarīgākie psihopatoloģiskie traucējumi ir domu atbalss, spaidu domas un domu apstāšanās, domu

skanēšana, murgaina uztvere un iedarbības murgi, pasivitāte, halucināciju balsis, kas komentē vai apspriež slimnieka rīcību, runājot par pacientu trešajā

personā, domāšanas traucējumi un negatīvā psihopatoloģiskā simptomātika (sk. Slimību profilakses un kontroles centrs. SSK-10 klasifikācija - Kodu

tabulsaraksts un skaidrojumi https://www.spkc.gov.lv/ssk10/index457f.html?p=%23117, skatīts 2019.gada 19.jūnijā).

Minētais slimības simptomu skaidrojums saskan ar pieteicēja sniegto informāciju par Kazahstānā pastāvīgi izjustām bailēm, nemieru un vajāšanas

sajūtu no apkārtējo iedzīvotāju un garāmgājēju puses.

Turklāt, tiesas ieskatā, pieteicēja diagnoze varētu izskaidrot arī pārvaldes konstatēto pieteicēja sniegtās informācijas neatbilstību Eurodac un

Nacionālās vīzu informācijas sistēmas datiem. Proti, pieteicējs norādīja, ka 1995.gadā, 2003.gadā un 2006.gadā lūdza patvērumu Vācijā, 2006.gadā -

Nīderlandē, 2008.gadā - Rumānijā un Ungārijā, bet 2008.gadā pieteicējs vēlējies nokļūt arī Itālijā ar mērķi tur pieprasīt patvērumu, taču saņēmis vīzas

atteikumu. Savukārt pārvalde ieguvusi informāciju, ka saskaņā ar pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac un Nacionālās vīzu informācijas

sistēmas datiem pieteicējs, pirms iesnieguma iesniegšanas Latvijā, nav lūdzis patvērumu nevienā citā ES dalībvalstī un nav iesniedzis vīzu pieteikumus

(lietas 39.lapa).

[13] Pieteicējs ir īpaši akcentējis apstākli, ka viņš ir biseksuālā persona. Pieteicējs norādīja, ka savas seksuālās orientācijas dēļ ir cietis regulārus

pazemojumus un fizisku ietekmēšanu, kas pēc sava biežuma un rakstura nav bijuši izturami.

Izvērtējot lietas materiālus tiesai nerodas priekšstats, ka pieteicējs savas seksuālās orientācijas dēļ ir bijis pakļauts tādas attieksmes un darbību

kopumam, kas būtu bijis tik smags, ka radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu. Pieteicējs nenorādīja uz konkrētiem gadījumiem, kas ticami

raksturotu viņa ikdienas piedzīvoto tieši šajā aspektā. Pieteicēja apgalvojumi par iespējamo apdraudējumu ir vispārīgi un nekonkrēti. Pieteicējs norādīja,

ka pret biseksuāļiem Kazahstānā izturas ļoti naidīgi, ir pat bijuši gadījumi, ka tādus cilvēkus slimnīcā neapkalpo. Pieteicējam radās iespaids, ka visa

sabiedrība ir islamiska. Tomēr tajā pašā laikā pieteicējs nav norādījis uz to, ka savas orientācijas dēļ ir bijis vajāts no varas iestāžu, tostarp policijas

puses, nav arī kļuvis par upuri radikāli reliģisku cilvēku attieksmei. Tāpat, pieteicējs norādīja, ka draugu starp seksuālajām minoritātēm viņam nav un

vispār savā valstī pieteicējs centās nekomunicēt ne arvienu vairākus gadus. Vienlaikus tiesa ņem vērā pieteicēja norādīto, ka pieteicējs 2011. gadā un

2014.gadā it kā ir piedzīvojis agresīvi noskaņotu personu uzbrukumus, taču sitieni nebija tik stipri, lai vērstos pēc medicīniskās palīdzības, jo bijuši

pamatā tikai zilumi.

[14] Iepazīstoties ar izcelsmes valsts informāciju, tiesa konstatē, ka, no cilvēktiesību viedokļa, LGBT grupas stāvoklis Kazahstānā ir labāks

salīdzinot ar situāciju citās Centrālāzijas valstīs un ievērojami labāks nekā Čečenijas Republikā. LGBT grupas aktīvisti un nevalstisko organizāciju

pārstāvji aktīvi un ar panākumiem darbojas cenšoties samazināt sabiedrības diskriminējošas attieksmes izpausmes pret LGBT personām Kazahstānā (sk.

Life in the Closet: The LGBT Community in Central Asia. Sexual minorities in Central Asia live under significant pressure, pieejams:

https://thediplomat.com/2019/01/life-in-the-closet-the-lgbt-community-in-central-asia/, sk at īt s 2019.gada 19.jūnijā; pieejams: Sergey

Troyeglazov is Helping to Grow LGBTIQ Activism in Kazakhstan https://www.outrightinternational.org/content/sergey-troyeglazov-helping-

grow-lgbtiq-activism-kazakhstan, skatīts 2019.gada 19.jūnijā, Kazakhstan: Reject Anti-LGBT “Propaganda” Law, pieejams:

https://www.amnestyusa.org/kazakhstan-reject-anti-lgbt-propaganda-law/, skatīts 2019.gada 19.jūnijā).

Ņemot vērā to, ka LGBT grupas pārstāvjiem potenciāli var būt bail vērsties tiesībsargājošās iestādēs, nevalstiskā organizācija Kok.team ieviesa

iespēju iesniegt sūdzību par diskriminējošo attieksmi tiešsaistē (sk. ???????? ? ????!, pieejams:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc42GCue1j3D3RzJmAxRWs3MgQEuG5i8Bkfum19AOeOWDG52g/viewform, skatīts 2019.gada

19.jūnijā).

Tādējādi, izvērtējot tiesai pieejamo informāciju par situāciju Kazahstānā, tiesa nevar konstatēt, ka pieteicējam nebija, vai potenciāli nebūtu iespēju

vērsties pēc palīdzības Kazahstānas tiesībsargājošās iestādēs. Pat pieņemot, ka pieteicējs, komunicējot ar valsts varas iestādēm, varētu izjust

psiholoģisku diskomfortu, Kazahstānā viņam bija iespēja ziņot par pārkāpumiem ar nevalstisko organizāciju, kā piemēram Kok.team, starpniecību.

Savukārt pieteicējs šādu iespēju nav pat pieminējis.

[15] Apkopojot minēto tiesa secina, ka nepastāv pamats pieteicējam piešķirt bēgļa statusu sakarā ar vajāšanu saistībā ar viņa piederību noteiktai

sociālajai grupai (LGBT personām).

Tiesa nav konstatējusi objektīvu pamatotību pieteicēja bailēm no vajāšanas, tādējādi pieteikums daļā par bēgļa statusa piešķiršanu ir noraidāms.

[16] Pieteicējs ir lūdzis viņam piešķirt ari? alternatīvo statusu.

Atbilstoši Patvēruma likuma 40.panta pirmajai daļai alternatīvo statusu var piešķirt, ja ir pamats uzskatīt, ka patvēruma meklētājs pēc atgriešanās

savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.

Patvēruma likuma 41.pants skaidro, ka smags kaitējums šā likuma izpratnē ir: 1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde;

2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; 3) smagi un

individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā

[17] Pieteicējs nav norādījis, ka viņam būtu piespriests nāves sods vai izvirzīta kāda apsūdzība. Tāpat šā sprieduma sastādīšanas brīdī nav ziņu par

Kazahstānas teritorijā notiekošiem bruņotiem konfliktiem, kas liecinātu par smagiem un individuāliem draudiem civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši

izplatītas vardarbības dēļ (sk. https://www.mfa.gov.lv/konsulara-informacija/celotajiem/celojumu-bridinajumi/bridinajumi/53937-kazahstanas-

republika, skatīts 2019.gada 19.jūnijā).

[18] Pieteicējs savos 2019.gada 27.maija pieteikuma papildinājumos norādīja, ka viņam Kazahstānā netika pienācīgi sniegta psihiatriskā palīdzība,

tāpēc, ka pieteicējs ir biseksuāls un attieksme pret LGBT cilvēkiem Kazahstānas medicīnā ir naidīga un tai ir soda raksturs.

Tiesa, izvērtējot priekšnoteikumus bēgļa statusa piešķiršanai pieteicējam, jau iepriekš sniedza savu vērtējumu pieteicēja sniegtajai informācijai par

konkrētiem apdraudējuma avotiem, proti, ka tā ir pārāk vispārīga un nekonkrēta, tādēļ nav ticama.

Lai arī savā 2019.gada 27.maija pieteikuma papildinājumā pieteicējs vispārīgi norādīja, ka Kazahstānā viņam netika pienācīgi sniegta psihiatriskā

palīdzība, tāpēc, ka pieteicējs ir biseksuāls, un attieksme pret LGBT cilvēkiem Kazahstānas medicīnā ir naidīga un tai ir soda raksturs, šie apgalvojumi

nesaskan ar pieteicēja personiskās intervijas laikā izklāstītiem apstākļiem attiecībā uz ārstēšanos psihoneiroloģiskajā dispanserā 1993.gadā un turpmāko

ārstēšanos mājās, lietojot ārstu nozīmētās zāles. Pieteicējs personiskās intervijas laikā arī atzina, ka pēc tam, kad tika nozīmētas zāles, viņam kļuva

vieglāk.

Arī izcelsmes valsts avoti nenorāda uz riskiem, ka LGBT personām varētu tikt liegta pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem. Starptautisko

organizāciju ziņojumi nenorāda uz būtiskiem acīmredzamiem trūkumiem Kazahstānas veselības aprūpes sektorā (sk. OECD Reviews of Health

Systems: Kazakhstan 2018, pieejams: https://www.oecd.org/countries/kazakhstan/oecd-reviews-of-health-systems-kazakhstan-2018-

9789264289062-en.htm, skatīts 2019.gada 20.jūnijā; Kazakhstan gears up primary healthcare coverage, pieejams:

https://astanatimes.com/2018/09/kazakhstan-gears-up-primary-healthcare-coverage/, skatīts 2019.gada 20.jūnijā).

Attiecībā tieši uz medicīnas pakalpojumu pieejamību LGBT personām, atsevišķi avoti pat norāda uz iespējām Kazahstānā veikt dzimuma maiņas

operāciju (sk. In Kazakhstan, transgender people face discrimination, pieejams: https://www.opendemocracy.net/en/odr/kazakhstan-

transgender-discrimination-ru-en/, skatīts 2019.gada 19.jūnijā).

Līdz ar to tiesa atzīst par pamatotiem pārvaldes pārsūdzētajā lēmumā izdarītos secinājumus, ka, atgriežoties Kazahstānā, pieteicējam būs iespēja

vērsties pēc nepieciešamās medicīniskās palīdzības kādā no medicīnas iestādēm un to saņemt. Minēto tiesas secinājumu apstiprina paša pieteicēja sniegtā

informācija par viņam līdz šim Kazahstānā sniegto medicīnisko palīdzību, proti, ka iepriekš Kazahstānā pieteicējs jau bija saņēmis medicīnisko palīdzību

un psiholoģisko atbalstu, 1993.gadā ārstējoties psihoneiroloģiskajā dispanserā, vēlāk brīvprātīgi izvēloties turpināt ārstēšanos mājas apstākļos ar

nosacījumu par izrakstīto zāļu lietošanu, un, laika periodā līdz viņa izceļošanai uz Latviju 2018.gada 22.oktobrī, apmeklējot psihologa konsultācijas.

Tiesai nav pamata uzskatīt, kā arī pats pieteicējs nav norādījis, ka pieteicējam līdz šim sniegtā medicīniskā palīdzība būtu uzskatāma par piespiedu

ārstēšanu vai kādu īpašu sodu.

Tādējādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs pēc atgriešanās savā valstī varētu tikt pakļauts necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai

sodīšanai.

Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē pamatu alternatīvā statusa piešķiršanai pieteicējam.

[19] Ņemot vērā, ka tiesa nekonstatēja priekšnoteikumus pieteicēja prasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai par bēgļa vai alternatīvā statusa

piešķiršanu, tad pārsūdzētais pārvaldes lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu, bet pieteicēja pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu

līdz ar to ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 246.-251.pantu, 289.pantu un Patvēruma likuma 49.panta otro, trešo un sesto daļu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. B/ (/pers.B/) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijas

Republikā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Tiesnese I.Petrovska