Court dismisses request to retry case on new grounds because evidence was gathered after judgment.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the applicant's request to retry the administrative case based on newly discovered circumstances. The applicant argued that evidence proving a loan from their mother was found after the first-instance judgment, claiming these facts were unknown to the court at the time. The court rejected this, ruling that evidence gathered solely to strengthen one's position post-judgment does not constitute new circumstances under administrative law.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 353(1); Art. 39: Evidence collected after a judgment to support a party's position is not considered new circumstances and cannot serve as grounds for retrying the case.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:1113.A420306322.24.L
Lieta Nr. A420306322, SKA‑901/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 13.novembrī
[1] Ar Senāta rīcības sēdes 2025.gada 28.aprīļa lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar
pieteicēja /Persona B/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.marta spriedumu, ar kuru
noraidīts pieteicēja pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta 2022.gada 21.novembra lēmuma Nr. 31.2/22.10/5521
atcelšanu. Līdz ar to Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.marta spriedums ir stājies spēkā. Šajā spriedumā
tiesa atzina par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta secinājumu, ka pieteicēja bez pirkuma maksas samaksas
iegūtās īpašumtiesības uz vairāku nekustamo īpašumu domājamām daļām atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktam ir uzskatāmi par citiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
apliekamiem ienākumiem, nevis par pieteicēja mātes dāvinājumu.
Pieteicējs Administratīvajā apgabaltiesā iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem
apstākļiem, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punktu. Pieteikumā norādīts, ka 2025.gada
aprīlī/maijā ir izdevies atrast pierādījumus, kuri apstiprina pieteicēja mātes finansiālo stāvokli un iespējas izsniegt
šajā lietā apstrīdēto aizdevumu, kura atprasīšanas tiesības pieteicējs saņēma dāvinājumā no mātes. Pieteicēja mātes
finansiālais stāvoklis (pierādījumi par to) esot būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet
nebija zināmi tiesai, līdz ar to tie esot atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem, kas ir par pamatu Administratīvās
apgabaltiesas sprieduma atcelšanai un lietas jaunai izskatīšanai.
[2] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 17.septembra lēmumu pieteikums noraidīts, jo pieteicējs
nav norādījis tādus apstākļus, kas uzskatāmi par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma 353.panta
1.punkta izpratnē.
Tiesas lēmumā norādīts, ka personai ir jāmaksā nodoklis par ieņēmumiem, ja vien šajā likumā nav tieši
noteikts izņēmums. Viens no izņēmumiem noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās
daļas 35.punkta “a” apakšpunktā. Izskatot lietu pēc būtības, tiesa vērtēja, vai pastāv minētajā normā noteiktais
izņēmums, proti, nodoklis nav jāmaksā no dāvinājuma, kas saņemts no fiziskas personas, ar kuru saista radniecība
līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Tādējādi tiesai lietas izskatīšanas laikā bija zināmi pieteicēja
paskaidrojumi, ka viņa ienākumus veidoja mātes dāvinājums. Tiesa pārbaudīja lietā noskaidrojamos būtiskos
apstākļus, vai pieteicēja mātes rīcībā bija finanšu līdzekļi tādā apjomā, lai izsniegtu aizdevumu citai fiziskai
personai, pret kuru pieteicējam tika cedēts prasījums, kā rezultātā atzina, ka pierādījumi par šiem apstākļiem nav
pietiekami un ticami, līdz ar to pieteicēja apgalvoto tie neapstiprina. Tiesa arī norādīja, ka tad, ja ir patiess
pieteicēja apgalvojums par viņa mātes aizdevumu un dāvinājumu, gan viņam, gan viņa mātei bija jāzina par liela
apmēra skaidras naudas izņemšanu no kontiem konkrētās bankās un abiem bija iespējams dienestam un tiesai
vismaz sniegt ziņas par šiem faktiem. Nav loģiska izskaidrojuma, kāpēc pieteicējs, zinot šādu informāciju un
attiecīgu iespējamo pierādījumu nozīmi izskatāmajā lietā, ne dienestu, ne tiesu par to neinformēja.
[3] Pieteicējs par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību, būtībā atkārtojot pieteikumā par jaunatklātiem
apstākļiem pausto viedokli.
[4] Senatoru kolēģija, izvērtējusi blakus sūdzības argumentus, atzīst, ka pieteicēja blakus sūdzība ir
acīmredzami nepamatota, tāpēc atbilstoši Administratīvā procesa likuma 320.1pantam to ir pamats atteikt izskatīt.
[5] Pieteicējs norāda, ka tiesa nepareizi noteikusi šajā lietā noskaidrojamos būtiskos apstākļus, kā rezultātā
nepamatoti secinājusi, ka nav konstatējami jaunatklāti apstākļi, kas varētu būt par pamatu sprieduma atcelšanai un
lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.
Šāda pieteicēja norāde nav pamatota. Tiesa, pamatojoties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
9.panta pirmās daļas 35.punkta „a” apakšpunktu, pareizi norādīja, ka nodoklis nav jāmaksā no dāvinājuma, kas
saņemts no fiziskas personas, ar kuru saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Gan iestādē, gan
tiesā pieteicējs skaidroja, ka viņa saņemtais mantiskais labums ir mātes dāvinājums, kas izpaudies tādējādi, ka māte
iepriekš fiziskajai personai izsniedza aizdevumu un pēc tam cedēja pieteicējam šī aizdevuma atmaksas atprasīšanas
tiesības. Līdz ar to tiesa pareizi konstatēja, ka lietā noskaidrojamie būtiskie apstākļi bija tas, vai pieteicēja ienākumi
izriet no viņa mātes dāvinājuma. Savukārt, lai atzītu, ka pieteicēja ienākumi ir mātes dāvinājums, bija jāpierāda
fakts, ka pieteicēja mātes rīcībā bija finanšu līdzekļi, no kuriem izsniegt aizdevumus, lai tādējādi pieteicējs no
mātes varētu saņemt dāvinājumā aizdevumu atmaksas atprasīšanas tiesības. Apstākļi par mātes dāvinājumu un
finansiālo stāvokli apgabaltiesai lietas izskatīšanas laikā bija zināmi. Tiesa šos apstākļus pārbaudīja un atzina, ka
pieteicējs Valsts ieņēmumu dienestam un tiesai neiesniedza pietiekamus un ticamus pierādījumus, ka viņa mātes
rīcībā bija naudas līdzekļi, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam nebija pamata atzīt pieteicēja mātes izsniegto
aizdevumu un attiecīgi – dāvinājumu pieteicējam.
[6] Pieteicējs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pieteikumā par jaunatklātiem apstākļiem pieteicējs ir
norādījis uz pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti lietā, bet nav norādījis uz apstākļiem, kurus tiesa nav vērtējusi un
kurus būtu pamats atzīt par jaunatklātiem Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punkta izpratnē.
Senatoru kolēģija neatrod kļūdas minētajā tiesas secinājumā. Lai gan pieteicējs norāda, ka par jaunatklātiem
apstākļiem Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punkta izpratnē ir uzskatāmi nevis paši pierādījumi, bet tieši
apstāklis, ko šie pierādījumi apstiprina, pieteikums kopumā ir vērsts uz pieteicēja sākotnējās argumentācijas un
pierādījumu bāzes papildināšanu jau pabeigtajā administratīvajā lietā (pieteicējs pats pieteikumā norāda, ka viņam
2025.gada aprīlī/maijā ir izdevies atrast pierādījumus). Tātad pēc būtības pieteicējs uzskata, ka šobrīd iesniegtie
pierādījumi apstiprina pieteicēja apgalvojumu, ka apstrīdēto aizdevumu izsniegšanas brīdī viņa mātes rīcībā bija
naudas līdzekļi aizdevumu izsniegšanai tādā apmērā, kādā māte pieteicējam nodevusi prasījuma tiesības pret
aizņēmējām.
Senāts jau iepriekš citā lietā ir atzinis, ka par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma
353.panta izpratnē nevar saukt ne jaunus pierādījumus, ne papildu argumentus, kas varētu pamatot vai pastiprināt
jau lietas izskatīšanas laikā paustos apsvērumus vai iebildumus (Senāta 2015.gada 28.oktobra lēmuma lietā Nr.
SKA-1362/2015, A420494213, 7.punkts). Jaunatklāti apstākļi ir fakti, kuri pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, kuri
nebija zināmi tiesai un kuriem varēja būt nozīme lietas izlemšanā. Savukārt jauni dokumenti, pierādīšanas līdzekļi,
kuros nav norādīti jauni apstākļi, jauni fakti paši par sevi nav atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem (Senāta
2006.gada 7.marta lēmuma lietā Nr. SJA-3, C02032698, 6.1.punkts).
Līdz ar to tas, ka pēc apgabaltiesas sprieduma spēkā stāšanās pieteicējs savas pozīcijas stiprināšanai par
konkrētajiem apstākļiem ir sarūpējis jaunus pierādījumus, acīmredzami nav jaunatklāts apstāklis ne tikai
Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punkta, bet arī citu 353.panta tiesību normu izpratnē. Ievērojot minēto,
ir pareizs tiesas secinājums, ka pieteikums par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav pamatots
un ir noraidāms. Pieteikumu par pamatotu nepadara arī blakus sūdzības argumenti, ka pastāv objektīvi un no
pieteicēja gribas neatkarīgi apstākļi, kas liedza attiecīgo informāciju un dokumentus iesniegt ātrāk. Ievērojot to, ka
par jaunatklātu apstākli nav atzīstami jauni pierādījumi, ko pieteicējs ir sarūpējis savas pozīcijas stiprināšanai, par
jaunatklātiem nav atzīstami arī apstākļi, kas traucēja pierādījumus iesniegt ātrāk. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar
jaunatklātiem apstākļiem nav instruments, lai pieteicējs varētu īstenot procesuālās tiesības un pienākumus saistībā
ar nepieciešamo apstākļu pierādīšanu lietā, kas bija jāizpilda lietas izskatīšanas gaitā, bet kas nav ticis izdarīts.
[7] Pieteicējs pārmet, ka tiesa, noraidot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, nav piemērojusi
vispārējos tiesību principus, kā arī nav ņēmusi vērā administratīvā procesa mērķi – sasniegt taisnīgāko un
lietderīgāko lietas risinājumu.
No pieteicēja blakus sūdzības argumentiem kopumā secināms, ka pieteicējs vēlas administratīvās lietas
pārskatīšanu. Šajā sakarā senatoru kolēģi vērš pieteicēja uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 39.nodaļā
noteiktais tiesību institūts (lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem) nav izmantojams kā
alternatīva nolēmuma pārskatīšanai (Senāta 2020.gada 17.novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-
1512/2020, A420216616, 7.punkts un tajā minētie nolēmumi). Līdz ar to tikai pieteicēja vēlme lietu pārskatīt un
uzskats, ka šobrīd tiesiskās attiecības ar spriedumu ir noregulētas nepareizi, nenozīmē, ka lieta jāizskata no jauna.
Tas arī nenozīmē, ka tiesa nav piemērojusi vispārējos tiesību principus un nav ņēmusi vērā administratīvā procesa
mērķi. Arī vispārīgo tiesību principu piemērošana negarantē privātpersonai labvēlīgu un vēlamu iznākumu ikvienā
tiesiskajā strīdā vai jautājumā.
[8] Kopā ar blakus sūdzību iesniegtie dokumenti netiek pievienoti lietas materiāliem, jo tiem nav nozīmes
šīs blakus sūdzības izskatīšanā. Elektroniski iesniegtie dokumenti procesa dalībniekam netiek atdoti
(Administratīvā procesa likuma 114.1panta otrā daļa).
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
nepievienot lietai /Persona B/blakus sūdzībai pievienotos dokumentus;
atteikt izskatīt /Persona B/ blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 17.septembra
lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
D. Makarova Dz. Amerika L.
Konošonoka