Legislator Case Law & Legislation
A420306322 / SKA-0901-25 ECLI:LV:AT:2025:1113.A420306322.24.L AI generated

Court dismisses request to retry case on new grounds because evidence was gathered after judgment.

Case Number A420306322 / SKA-0901-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court dismissed the applicant's request to retry the administrative case based on newly discovered circumstances. The applicant argued that evidence proving a loan from their mother was found after the first-instance judgment, claiming these facts were unknown to the court at the time. The court rejected this, ruling that evidence gathered solely to strengthen one's position post-judgment does not constitute new circumstances under administrative law.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Procedure Law Art. 353(1); Art. 39: Evidence collected after a judgment to support a party's position is not considered new circumstances and cannot serve as grounds for retrying the case.

Keywords

AI generated
newly discovered circumstances administrative procedure law post-judgment evidence loan from mother income tax exemption retrial grounds procedural fairness

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 353(1)
Administrative Procedure Law Art. 39
Administrative Procedure Law Art. 114.1(2)
Administrative Procedure Law Art. 320.1
Administrative Procedure Law Art. 338(8)

Cited Case Law

AI generated
Supreme Court Decision SJA-3, C02032698 (2006)
Supreme Court Decision SKA-1512/2020, A420216616 (2020)
ECLI:LV:AT:2025:1113.A420306322.24.L
Court dismisses appeal for new trial on newly discovered grounds due to lack of factual novelty.

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2025:1113.A420306322.24.L

Lieta Nr. A420306322, SKA‑901/2025

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2025.gada 13.novembrī

[1] Ar Senāta rīcības sēdes 2025.gada 28.aprīļa lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar

pieteicēja /Persona B/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.marta spriedumu, ar kuru

noraidīts pieteicēja pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta 2022.gada 21.novembra lēmuma Nr. 31.2/22.10/5521

atcelšanu. Līdz ar to Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 3.marta spriedums ir stājies spēkā. Šajā spriedumā

tiesa atzina par pamatotu Valsts ieņēmumu dienesta secinājumu, ka pieteicēja bez pirkuma maksas samaksas

iegūtās īpašumtiesības uz vairāku nekustamo īpašumu domājamām daļām atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli” 8.panta trešās daļas 21.punktam ir uzskatāmi par citiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

apliekamiem ienākumiem, nevis par pieteicēja mātes dāvinājumu.

Pieteicējs Administratīvajā apgabaltiesā iesniedza pieteikumu par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punktu. Pieteikumā norādīts, ka 2025.gada

aprīlī/maijā ir izdevies atrast pierādījumus, kuri apstiprina pieteicēja mātes finansiālo stāvokli un iespējas izsniegt

šajā lietā apstrīdēto aizdevumu, kura atprasīšanas tiesības pieteicējs saņēma dāvinājumā no mātes. Pieteicēja mātes

finansiālais stāvoklis (pierādījumi par to) esot būtiski lietas apstākļi, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet

nebija zināmi tiesai, līdz ar to tie esot atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem, kas ir par pamatu Administratīvās

apgabaltiesas sprieduma atcelšanai un lietas jaunai izskatīšanai.

[2] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 17.septembra lēmumu pieteikums noraidīts, jo pieteicējs

nav norādījis tādus apstākļus, kas uzskatāmi par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma 353.panta

1.punkta izpratnē.

Tiesas lēmumā norādīts, ka personai ir jāmaksā nodoklis par ieņēmumiem, ja vien šajā likumā nav tieši

noteikts izņēmums. Viens no izņēmumiem noteikts likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās

daļas 35.punkta “a” apakšpunktā. Izskatot lietu pēc būtības, tiesa vērtēja, vai pastāv minētajā normā noteiktais

izņēmums, proti, nodoklis nav jāmaksā no dāvinājuma, kas saņemts no fiziskas personas, ar kuru saista radniecība

līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Tādējādi tiesai lietas izskatīšanas laikā bija zināmi pieteicēja

paskaidrojumi, ka viņa ienākumus veidoja mātes dāvinājums. Tiesa pārbaudīja lietā noskaidrojamos būtiskos

apstākļus, vai pieteicēja mātes rīcībā bija finanšu līdzekļi tādā apjomā, lai izsniegtu aizdevumu citai fiziskai

personai, pret kuru pieteicējam tika cedēts prasījums, kā rezultātā atzina, ka pierādījumi par šiem apstākļiem nav

pietiekami un ticami, līdz ar to pieteicēja apgalvoto tie neapstiprina. Tiesa arī norādīja, ka tad, ja ir patiess

pieteicēja apgalvojums par viņa mātes aizdevumu un dāvinājumu, gan viņam, gan viņa mātei bija jāzina par liela

apmēra skaidras naudas izņemšanu no kontiem konkrētās bankās un abiem bija iespējams dienestam un tiesai

vismaz sniegt ziņas par šiem faktiem. Nav loģiska izskaidrojuma, kāpēc pieteicējs, zinot šādu informāciju un

attiecīgu iespējamo pierādījumu nozīmi izskatāmajā lietā, ne dienestu, ne tiesu par to neinformēja.

[3] Pieteicējs par tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību, būtībā atkārtojot pieteikumā par jaunatklātiem

apstākļiem pausto viedokli.

[4] Senatoru kolēģija, izvērtējusi blakus sūdzības argumentus, atzīst, ka pieteicēja blakus sūdzība ir

acīmredzami nepamatota, tāpēc atbilstoši Administratīvā procesa likuma 320.1pantam to ir pamats atteikt izskatīt.

[5] Pieteicējs norāda, ka tiesa nepareizi noteikusi šajā lietā noskaidrojamos būtiskos apstākļus, kā rezultātā

nepamatoti secinājusi, ka nav konstatējami jaunatklāti apstākļi, kas varētu būt par pamatu sprieduma atcelšanai un

lietas nodošanai jaunai izskatīšanai.

Šāda pieteicēja norāde nav pamatota. Tiesa, pamatojoties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

9.panta pirmās daļas 35.punkta „a” apakšpunktu, pareizi norādīja, ka nodoklis nav jāmaksā no dāvinājuma, kas

saņemts no fiziskas personas, ar kuru saista radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Gan iestādē, gan

tiesā pieteicējs skaidroja, ka viņa saņemtais mantiskais labums ir mātes dāvinājums, kas izpaudies tādējādi, ka māte

iepriekš fiziskajai personai izsniedza aizdevumu un pēc tam cedēja pieteicējam šī aizdevuma atmaksas atprasīšanas

tiesības. Līdz ar to tiesa pareizi konstatēja, ka lietā noskaidrojamie būtiskie apstākļi bija tas, vai pieteicēja ienākumi

izriet no viņa mātes dāvinājuma. Savukārt, lai atzītu, ka pieteicēja ienākumi ir mātes dāvinājums, bija jāpierāda

fakts, ka pieteicēja mātes rīcībā bija finanšu līdzekļi, no kuriem izsniegt aizdevumus, lai tādējādi pieteicējs no

mātes varētu saņemt dāvinājumā aizdevumu atmaksas atprasīšanas tiesības. Apstākļi par mātes dāvinājumu un

finansiālo stāvokli apgabaltiesai lietas izskatīšanas laikā bija zināmi. Tiesa šos apstākļus pārbaudīja un atzina, ka

pieteicējs Valsts ieņēmumu dienestam un tiesai neiesniedza pietiekamus un ticamus pierādījumus, ka viņa mātes

rīcībā bija naudas līdzekļi, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam nebija pamata atzīt pieteicēja mātes izsniegto

aizdevumu un attiecīgi – dāvinājumu pieteicējam.

[6] Pieteicējs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pieteikumā par jaunatklātiem apstākļiem pieteicējs ir

norādījis uz pierādījumiem, kuri nav pārbaudīti lietā, bet nav norādījis uz apstākļiem, kurus tiesa nav vērtējusi un

kurus būtu pamats atzīt par jaunatklātiem Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punkta izpratnē.

Senatoru kolēģija neatrod kļūdas minētajā tiesas secinājumā. Lai gan pieteicējs norāda, ka par jaunatklātiem

apstākļiem Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punkta izpratnē ir uzskatāmi nevis paši pierādījumi, bet tieši

apstāklis, ko šie pierādījumi apstiprina, pieteikums kopumā ir vērsts uz pieteicēja sākotnējās argumentācijas un

pierādījumu bāzes papildināšanu jau pabeigtajā administratīvajā lietā (pieteicējs pats pieteikumā norāda, ka viņam

2025.gada aprīlī/maijā ir izdevies atrast pierādījumus). Tātad pēc būtības pieteicējs uzskata, ka šobrīd iesniegtie

pierādījumi apstiprina pieteicēja apgalvojumu, ka apstrīdēto aizdevumu izsniegšanas brīdī viņa mātes rīcībā bija

naudas līdzekļi aizdevumu izsniegšanai tādā apmērā, kādā māte pieteicējam nodevusi prasījuma tiesības pret

aizņēmējām.

Senāts jau iepriekš citā lietā ir atzinis, ka par jaunatklātiem apstākļiem Administratīvā procesa likuma

353.panta izpratnē nevar saukt ne jaunus pierādījumus, ne papildu argumentus, kas varētu pamatot vai pastiprināt

jau lietas izskatīšanas laikā paustos apsvērumus vai iebildumus (Senāta 2015.gada 28.oktobra lēmuma lietā Nr.

SKA-1362/2015, A420494213, 7.punkts). Jaunatklāti apstākļi ir fakti, kuri pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, kuri

nebija zināmi tiesai un kuriem varēja būt nozīme lietas izlemšanā. Savukārt jauni dokumenti, pierādīšanas līdzekļi,

kuros nav norādīti jauni apstākļi, jauni fakti paši par sevi nav atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem (Senāta

2006.gada 7.marta lēmuma lietā Nr. SJA-3, C02032698, 6.1.punkts).

Līdz ar to tas, ka pēc apgabaltiesas sprieduma spēkā stāšanās pieteicējs savas pozīcijas stiprināšanai par

konkrētajiem apstākļiem ir sarūpējis jaunus pierādījumus, acīmredzami nav jaunatklāts apstāklis ne tikai

Administratīvā procesa likuma 353.panta 1.punkta, bet arī citu 353.panta tiesību normu izpratnē. Ievērojot minēto,

ir pareizs tiesas secinājums, ka pieteikums par lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav pamatots

un ir noraidāms. Pieteikumu par pamatotu nepadara arī blakus sūdzības argumenti, ka pastāv objektīvi un no

pieteicēja gribas neatkarīgi apstākļi, kas liedza attiecīgo informāciju un dokumentus iesniegt ātrāk. Ievērojot to, ka

par jaunatklātu apstākli nav atzīstami jauni pierādījumi, ko pieteicējs ir sarūpējis savas pozīcijas stiprināšanai, par

jaunatklātiem nav atzīstami arī apstākļi, kas traucēja pierādījumus iesniegt ātrāk. Lietas jauna izskatīšana sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem nav instruments, lai pieteicējs varētu īstenot procesuālās tiesības un pienākumus saistībā

ar nepieciešamo apstākļu pierādīšanu lietā, kas bija jāizpilda lietas izskatīšanas gaitā, bet kas nav ticis izdarīts.

[7] Pieteicējs pārmet, ka tiesa, noraidot pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem, nav piemērojusi

vispārējos tiesību principus, kā arī nav ņēmusi vērā administratīvā procesa mērķi – sasniegt taisnīgāko un

lietderīgāko lietas risinājumu.

No pieteicēja blakus sūdzības argumentiem kopumā secināms, ka pieteicējs vēlas administratīvās lietas

pārskatīšanu. Šajā sakarā senatoru kolēģi vērš pieteicēja uzmanību, ka Administratīvā procesa likuma 39.nodaļā

noteiktais tiesību institūts (lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem) nav izmantojams kā

alternatīva nolēmuma pārskatīšanai (Senāta 2020.gada 17.novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-

1512/2020, A420216616, 7.punkts un tajā minētie nolēmumi). Līdz ar to tikai pieteicēja vēlme lietu pārskatīt un

uzskats, ka šobrīd tiesiskās attiecības ar spriedumu ir noregulētas nepareizi, nenozīmē, ka lieta jāizskata no jauna.

Tas arī nenozīmē, ka tiesa nav piemērojusi vispārējos tiesību principus un nav ņēmusi vērā administratīvā procesa

mērķi. Arī vispārīgo tiesību principu piemērošana negarantē privātpersonai labvēlīgu un vēlamu iznākumu ikvienā

tiesiskajā strīdā vai jautājumā.

[8] Kopā ar blakus sūdzību iesniegtie dokumenti netiek pievienoti lietas materiāliem, jo tiem nav nozīmes

šīs blakus sūdzības izskatīšanā. Elektroniski iesniegtie dokumenti procesa dalībniekam netiek atdoti

(Administratīvā procesa likuma 114.1panta otrā daļa).

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

nepievienot lietai /Persona B/blakus sūdzībai pievienotos dokumentus;

atteikt izskatīt /Persona B/ blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada 17.septembra

lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

D. Makarova Dz. Amerika L.

Konošonoka