Administrative court annulled KNAB decision for lack of administrative offense elements under interest conflict law.

NORAKSTS Lieta Nr.C33213403 Lieta Nr.AA 43-1831-07/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 14.septembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneši V.Kakste un E.Puriņš,

piedaloties pieteicējam Uldim Cērpam un viņa pārstāvjiem L.L. un L.K. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei Inesei Terinkai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Ulda Cērpa sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2003.gada 29.augusta lēmumu Nr.1-9/294, sakarā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2003.gada 17.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Starp pieteicēju Uldi Cērpu (turpmāk arī – pieteicējs) un apdrošināšanas akciju sabiedrību (turpmāk - AAS) „Seesam Latvia” 2001.gada 12.jūlijā noslēgts sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas līgums (apdrošināšanas summa 3600 lati). 2002. gadā pieteicējs no AAS „Seesam Latvia” saņēmis apdrošināšanas atlīdzību 3210 latu apmērā.

[2] SIA „Baltic Development Group” 2003.gada 17.aprīlī vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (turpmāk - FKTK), lūdzot anulēt AAS „Seesam Latvia” licenci apdrošināšanas veikšanai, citstarp norādot, ka tai radušās šaubas par AAS „Seesam Latvia” uzņemto saistību finansiālo segumu.

[3] Pieteicējs kā FKTK priekšsēdētājs ar 2003.gada 25.aprīļa un 2003.gada 2.maija vēstuli norādījis SIA „Baltic Development Group”, ka FKTK nav kompetenta izšķirt ar apdrošināšanas līgumu saistītus strīdus, bet SIA „Baltic Development Group” ir tiesības savu strīdu ar AAS „Seesam Latvia” risināt tiesā.

[4] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - KNAB) 2003.gada 29.augusta lēmumu (turpmāk - KNAB lēmums) atzīts, ka pieteicējs pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” (turpmāk - Interešu konflikta novēršanas likums) 11.panta otro daļu. Par šādu pārkāpumu paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - APK) 166.30 pantu. Pārkāpums izpaudies, pieteicējam kā FKTK priekšsēdētājam un vienlaikus AAS „Seesam Latvia” darījumu partnerim veicot uzraudzības funkciju par AAS „Seesam Latvia” darbību. Tādējādi pieteicējs valsts amatpersonas pilnvaras īstenojis interešu konflikta situācijā. Norādīts, ka pieteicējs pie administratīvās atbildības netiek saukts, jo ir beidzies administratīvā soda uzlikšanas termiņš. Vienlaikus pieteicējs brīdināts, ka viņam tiks piemērots administratīvais sods, ja viņš turpmāk pieļaus administratīvo aktu izdošanas un uzraudzības funkciju veikšanas ierobežojumu pārkāpumu.

[5] Sakarā ar pieteicēja iesniegumu atkārtoti izvērtējis lietas apstākļus, KNAB ar 2003.gada 22.septembra lēmumu atkārtoti atzinis, ka pieteicējs pieļāvis Interešu konflikta novēršanas likuma 11.panta otrās daļas pārkāpumu.

[6] Pieteicējs vērsies tiesā ar sūdzību (turpmāk - pieteikums) par KNAB lēmuma atcelšanu.

[7] Ar Rīgas rajona tiesas 2003.gada 17.decembra spriedumu pieteikums apmierināts, atzīstot, ka pieteicēja darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tiesa secināja turpmāk minēto. [7.1] Sniedzot atbildes uz SIA “Baltic Development Group” iesniegumu FKTK darbības rezultātā netika radītas tiesiskās sekas. FKTK tikai izskaidrojusi, ka tās kompetencē nav iespējams risināt strīdu, kas izriet no līgumiskām attiecībām un informējusi iesniedzēju par tiesībām griezties tiesā. [7.2] KNAB nav ievērojis normatīvo aktu prasības, jo pieteicējam netika dota iespēja sniegt paskaidrojumus par konkrēto lietu, pirms lēmuma pieņemšanas. KNAB nav ievērojis tiesiskuma principu. [7.3] KNAB nav ievesta administratīvā pārkāpuma lieta, lietvedība tajā nav uzsākta, nav pieņemts nekāds lēmums. Par lēmumu nevar uzskatīt KNAB vēstuli. Ja šī vēstule ir lēmums, tā neatbilst APK 274.panta prasībām. [7.4] Ar pārkāpuma konstatāciju informatīvā vēstulē KNAB nelikumīgi liedzis U.Cērpam realizēt Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības būt neaizskaramam un tikt uzskatītam par nevainīgu, iekams vaina nav pierādīta saskaņā ar likumu.

[8] Par Rīgas rajona tiesas 2003.gada 17.decembra spriedumu KNAB iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz šo spriedumu atcelt un KNAB lēmumu atstāt negrozītu. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti. [8.1] U.Cērps, atbilstoši noslēgtajam apdrošināšanas līgumam ar AAS „Seesam Latvia”, 2002.gada 7.martā no AAS „Seesam Latvia” saņēma apdrošināšanas prēmiju, kuras summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, tādējādi nokļūstot deklarējamās darījuma attiecībās ar AAS „Seesam Latvia” Interešu konflikta novēršanas likuma 1.panta 4.punkta izpratnē.

U.Cērpam bija jāievēro likuma Interešu konflikta novēršanas likuma 11.panta otrajā daļā noteiktais ierobežojums vēl divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās. [8.2] 2003.gada 25.martā U.Cērps kā FKTK priekšsēdētājs izskatīja SIA „Baltic Development Group” sūdzību par AAS „Seesam Latvia” darbību saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksas aizkavēšanu un lūgumu anulēt šīs sabiedrības licenci un izdeva administratīvo aktu attiecībā uz savu darījumu partneri. Arī atteikums izdot administratīvu aktu uzskatāms par administratīvu aktu. [8.3] Paskaidrojums no U.Cērpa netika pieprasīts, jo netika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Tomēr vēlāk KNAB savu rīcību pārvērtēja un pieprasīja U.Cērpam paskaidrojumu. 2003.gada 30.septembrī tika pieņemts U.Cērpa paskaidrojums. Izvērtējot paskaidrojumā sniegto informāciju, KNAB konstatēja, ka paskaidrojumā minētais nevar būt par pamatu KNAB lēmuma atcelšanai. [8.4] Brīdinājums U.Cērpam izteikts saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma (turpmāk - KNAB likums) 10.panta 8.punktu. [8.5] Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 1.panta 5.punktam interešu konflikts ir situācija, kad jāpieņem lēmums, jāpiedalās tā pieņemšanā vai jāveic citas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs amatpersonas vai tās darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses [8.6] Atbilstoši APK 238.1panta otrajai daļai lēmumu par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju, tātad likums to neparedz kā obligātu nosacījumu.

Tāpēc KNAB neveica turpmākās darbības saistībā ar lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to KNAB vēstule nav uzskatāma par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un tai nav piemērojamas APK 274.pantā noteiktās prasības.

[9] U.Cērps par KNAB apelācijas sūdzību sniedza šādus turpmāk minētos paskaidrojumus. [9.1] U.Cērps nav veicis savas funkcijas interešu konflikta situācijā. FKTK vēstulēs izskaidrots, ka FKTK nav tiesību risināt civiltiesiku strīdu, tāpēc šis vēstules nerada tiesiskas sekas. Pieteicēja darbība, atbildot uz vēstulēm, nevarēja ietekmēt ne pieteicēja, ne AAS “Seesam Latvia” personiskās vai mantiskās intereses. [9.2] Administratīvu pārkāpumu nevar konstatēt, neierosinot administratīvā pārkāpuma lietu. Vainas konstatēšana informatīvā vēstulē ir prettiesiska.

[10] Izskatījusi lietu sakarā ar KNAB apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2005.gada 13.jūnija spriedumu apmierinājusi pieteikumu, atzīstot, pieteicējs nav pieļāvis pārkāpumus un viņa darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[11] Izskatījis lietu sakarā ar KNAB kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ar 2005.gada 29.novembra spriedumu atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtījis jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedumā citastarp norādīts turpmāk minētais. [11.1] Atbilstoši Interešu konflikta novēršanas likuma 4.panta pirmās daļas 13.punktam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma (turpmāk – FKTK likums) 13.panta otrajai daļai U.Cērps ir valsts amatpersona, uz viņu attiecas Interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi, tostarp šā likuma 11.panta pirmajā un otrajā daļā minētais. [11.2] Apgabaltiesa nepareizi par darījuma summu uzskatījusi pieteicēja samaksāto apdrošināšanas prēmiju. [11.3] Apgabaltiesa nav vērtējusi, vai FKTK atbilde SIA „Baltic Development Group” nav administratīvais akts, ar kuru atteikta administratīvā akta par licences anulēšanu izdošana. [11.4] Amatpersonas saukšana pie administratīvās atbildības un administratīvā soda uzlikšana nav obligāta, lai konstatētu, ka valsts amatpersona veikusi savas funkcijas interešu konflikta situācijā. Apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, neliecina par to, ka viņš nav pieļāvis atrašanos interešu konflikta situācijā. Apgabaltiesa nav vērtējusi KNAB lēmumu, ievērojot KNAB likuma 10.panta pirmās daļas 8.punktā noteikto KNAB kompetenci izteikt personai brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību, ja šās personas rīcībā konstatētas pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību.

[12] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 19.maija spriedumu pieteikums noraidīts.

[13] Izskatījis lietu sakarā ar U.Cērpa kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē ar 2007.gada 13.marta spriedumu atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un lietu nosūtījis jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [13.1] KNAB lēmums ir pārbaudāms tiesā kā administratīvs akts. [13.2] Apdrošināšanas darījuma summa Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē ir izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, tas ir, summa, ko amatpersona atbilstoši noslēgtā darījuma nosacījumiem ir reāli saņēmusi un kuras saņemšana var izsaukt interešu konflikta situācijas rašanos. [13.3] Tā kā SIA “Baltic Development Group” nebija subjektīvo tiesību prasīt anulēt AAS “Seesam Latvia” licenci, tad pieteicēja parakstīto atteikumu anulēt AAS “Seesam Latvia” licenci nevar uzskatīt par administratīvu aktu, bet tikai atbildi uz sūdzību, kam nepiemīt administratīva akta daba. [13.4] Valsts iestādei, tai skaitā FKTK, saņemot sūdzību no privātpersonas jomā, kas ir tās kompetencē vai par kuru tā veic valsts uzraudzību, ne vienmēr ir jārealizē uzraudzība vai kontrole Interešu konflikta novēršanas likuma nozīmē.

Privātpersonai jebkurā gadījumā ir tiesības uz savu sūdzību sagaidīt atbildi pēc būtības. Taču, ja pārraugošās iestādes rīcībā ir pietiekama informācija par to, ka nav pamata veikt kādas ar uzraudzību vai kontroli saistītas darbības, tad atbildi uz sūdzību ne vienmēr var uzskatīt par uzraudzības vai kontroles funkcijas veikšanu (vai neveikšanu, ja tā bija jāveic). Iepriekš teiktais attiecas arī uz pašu KNAB, tam veicot tiesību normās noteikto kontroli. [13.5] Lai secinātu, ka amatpersona ir pārkāpusi Interešu konflikta novēršanas likuma 11.pantā minēto uzraudzības un kontroles ierobežojumu pārkāpumu, KNAB ir arī jāpārliecinās, ka konkrētajā gadījumā amatpersonai, atbildot uz sūdzību, nebija jāaprobežojas ar formālu atbildi, bet jāuzsāk (vai jādod rīkojums uzsākt) attiecīgās ar uzraudzību vai kontroli saistītās darbības.

Iepriekš teiktais attiecas arī uz gadījumu, kad amatpersonai uzraudzība vai kontrole bija jāveic, bet tā nepamatotu iemeslu dēļ to nav veikusi. Tikai šādā veidā, KNAB izvērtējot konkrētos apstākļus pēc būtības un secinot, ka amatpersonas rīcība konkrētajā gadījumā veikta uzraudzības vai kontroles funkcijas ietvaros, tiek saprātīgi un atbilstoši mērķim piemēroti Interešu konflikta novēršanas likuma noteikumi. Apgabaltiesai bija jāvērtē, vai no pārsūdzētā KNAB lēmuma pamatojuma izriet, ka KNAB konkrētajā gadījumā attiecīgo jautājumu nav risinājis formāli un iepriekš minētos apsvērumus ir izdarījis.

[14] Pieteicējs Administratīvajai apgabaltiesai iesniedzis rakstveida paskaidrojumus, kuros norāda turpmāk minēto. [14.1] KNAB nepamatoti pieteicēja veiktās darbības, atbildot uz SIA “Baltic Develpomnet Group” sūdzību, uzskatījis par uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu. Jēdziena “uzraudzība un kontrole” saturs un jēga nosakāma katrā atsevišķā gadījumā, izvērtējot, vai attiecībā uz konkrēto subjektu iestāde vai amatpersona ir īstenojusi normatīvajos tiesību aktos piešķirtās pilnvaras. Likumdevējs nav piešķīris FKTK pilnvaras uzlikt pienākumu apdrošinātājiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai citādi iejaukties līgumslēdzēju pušu civiltiesiskā strīdā, tādējādi FKTK nevarēja īstenot kontroli un uzraudzību attiecībā uz konkrēto strīdu. [14.2] Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma (turpmāk - FKTK likums) 2.panta pirmās daļas jēgai un mērķim FKTK neveic uzraudzības un kontroles funkciju pār Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību visos gadījumos, bet vienīgi tad, ja pārraudzības nepieciešamība izriet no FKTK pilnvarām un darbības mērķiem. Skatot kopsakarā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma (turpmāk

- Apdrošināšanas sabiedrību likums) un FKTK likuma 7.panta pirmo daļu FKTK ir tiesības patstāvīgi izvērtēt, kad nepieciešams veikt kontroles un uzraudzības funkcijas. Šādu funkciju veikšanu automātiski neizraisa ikvienas sūdzības saņemšana par uzraugāmo tirgus dalībnieku. [14.3] FKTK kompetencē neietilpst no privāttiesiska darījuma izrietošu saistību juridiska izvērtēšana. Likums “Par apdrošināšanas līgumu” nenosaka, ka gadījumā, ja apdrošinātājs privāttiesiska darījuma ietvaros atsaka apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai arī gadījumos, ja izraisās strīds par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, FKTK ir jāveic kādas kontroles darbības attiecībā uz šo apdrošinātāju. To nenosaka arī FKTK likums un Apdrošināšanas sabiedrību likums. [14.4] Atbilstoši FKTK rīcībā esošajai informācijai AAS “Seesam Latvia” finansiālie rādītāji atbilda visām normatīvajos tiesību aktos paredzētajām prasībām un FKTK nebija pamata apšaubīt šīs sabiedrības iespējas turpināt savu darbību. Tādējādi FKTK rīcībā bija pietiekama informācija, ka nav pamata veikt uzraudzības funkciju attiecībā uz šo sabiedrību un FKTK bija tiesīga to neveikt. [14.5] FKTK vēstules ir skaidrojums par strīda piekritību tiesai, nevis uzraudzības un kontroles funkcijas veikšanu. Arī citos līdzīgos gadījumos atbilstoši iestādes praksei FKTK sniedz vienāda parauga atbildes vēstuli, norādot uz strīda piekritību tiesai. Uzraudzības un kontroles īstenošana konkrētajā gadījumā tādējādi būtu pretrunā ar vienlīdzības principu. [14.6] Nav pamatota norāde Lēmumā, ka U.Cērpam ir deleģētas uzraudzības funkcijas. Saskaņā ar KNAB likuma 2.panta pirmo daļu likumdevējs šo funkciju veikšanu ir deleģējis FKTK, nevis vienai amatpersonai - FKTK priekšsēdētājam. Vienpersoniska uzraudzības veikšana neietilpst FKTK priekšsēdētāja kompetencē. [14.7] KNAB konkrētajā gadījumā nav konstatējis, ka FKTK vai tās priekšsēdētājs būtu veicis kontroles vai uzraudzības funkciju.

[15] Tiesas sēdē KNAB pārstāve apelācijas sūdzību uzturēja un paskaidroja, ka saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību likuma 104.pantu U.Cērps ir pieprasījis SIA “Baltic Development Group” iesniegumu pārbaudei nepieciešamo informāciju, tātad veicis uzraudzības funkciju. Kaut arī KNAB lēmumā tas nav atsevišķi analizēts, lietā nav strīda par to, ka šādas darbības ir veiktas, tātad KNAB lēmums pieņemts pamatoti. Pieteicējs un viņa pārstāvji tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina un uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[16] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies pieteicēja, viņa pārstāvju un KNAB pārstāves paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteicēja pieteikums ir apmierināms.

[17] Administratīvā apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos lietas apstākļus, par ko lietā nav strīda. [17.1] Starp pieteicēju un AAS „Seesam Latvia” 2001.gada 12.jūlijā noslēgts sauszemes transportlīdzekļa apdrošināšanas līgums, apdrošināšanas summa 3600 lati (lietas 1.sējuma 20.lapa). 2002. gadā pieteicējs no AAS „Seesam Latvia” saņēmis apdrošināšanas atlīdzību 3210 latu apmērā (lietas 1.sējuma 167.-175.lapa un 153.lapa), ko norādījis valsts amatpersonas deklarācijā par 2002.gadu. [17.2] 2003.gada 17.aprīlī SIA “Baltic Develpoment Group” vērsās FKTK ar sūdzību par AAS “Seesam Latvia” sakarā ar apdrošināšanas atlīdzības neizmaksāšanu un lūdza anulēt šai sabiedrībai licenci apdrošināšanas veikšanai (lietas 1.sējuma 135.-137.lapa). 2003.gada 23.aprīlī SIA “Baltic Develpoment Group” iesniedza FKTK papildus informāciju par strīdus gadījumu. [17.3] Pieteicējs kā FKTK priekšsēdētājs ar 2003.gada 25.aprīļa vēstuli Nr.05.07.07.061/104 un 2003.gada 2.maija vēstuli Nr.05.07.07.061/107 sniedza atbildi SIA “Baltic Develpoment Group” (lietas 1.sējuma 10. un 11.lapa). [17.4] 2003.gada 12.jūnijā SIA “Baltic Development Group” vērsās Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā ar vēstuli Nr.20-1/A (lietas 1.sējuma 142.-146.lapa), kurā citstarp norādīja uz iespējamo korupcijas faktu esamību FKTK amatpersonu rīcībā.

Komisijas priekšēdētājs šo iesniegumu nosūtīja izskatīšanai KNAB (lietas 1.sējuma 147.lapa). [17.5] 2003.gada 19.jūnijā SIA “Baltic Develpoment Group” nosūtīja FKTK vēstuli Nr.21-1/A (lietas 1.sējuma 139.-141.lapa), kurā norādīja, ka strīds par atlīdzības izmaksu nav atrisināts un lūdza rakstiski apliecināt AAS “Seesam Latvia” maksātspēju. [17.6] 2003.gada 27.jūnijā pieteicējs kā FKTK priekšsēdētājs nosūtīja AAS “Baltic Develpoment Group” atbildes vēstuli Nr.05.07.07.61/145 (lietas 1.sējuma 148.lapa), kurā norādīts, ka AAS “Seesam Latvia” darbība un pašu līdzekļu summa atbilst Apdrošināšanas sabiedrību likumā noteiktajām prasībām.

Ja SIA “Baltic Development Group“ neapmierina apdrošinātāja līgumisko saistību izpilde, strīds ir risināms tiesā. [17.7] 2003.gada 3.jūlijā KNAB pieteicējam pieprasīja iesniegt dokumentu kopijas saistībā ar SIA “Baltic Develpoment Group” 2003.gada 17.aprīļa iesniegumu (lietas 1.sējuma 149.lapa). 2003.gada 11.jūlijā FKTK pieprasītos dokumentus nosūtīja KNAB (lietas 1.sējuma 150.lapa). [17.8] Ar 2003.gada 29.augusta KNAB lēmumu (lietas 1.sējuma 12.lapa) konstatēts, ka pieteicējs pārkāpis Interešu konflikta novēršanas likuma 11.panta otro daļu, jo kā FKTK priekšsēdētājs un vienlaikus AAS „Seesam Latvia” darījumu partneris interešu konflikta situācijā veica uzraudzības funkciju par AAS „Seesam Latvia” darbību. [17.9] 2003.gada 4.septembrī pieteicējs vērsās KNAB ar iesniegumu Nr.04.02.06.10/2251 (lietas 1.sējuma 17.-19.lapa), kurā atkārtoti lūdza izvērtēt lietas apstākļus un atcelt KNAB lēmumu. [17.10] 2003.gada 30.septembrī pieteicējs KNAB sniedza rakstveida paskaidrojumus (lietas 1.sējuma 160.-166.lapa) par darījuma attiecībām ar AAS “Seesam Latvia” un sūdzības izskatīšanu par šo sabiedrību. [17.11] KNAB 2003.gada 22.septembra vēstulē Nr.1-9/332 (lietas 1.sējuma 13.lapa) pieteicējam norādīja, ka lietas apstākļi ir izvērtēti atkārtoti, norādīja apstākļus, kuru dēļ KNAB konstatēja pārkāpuma izdarīšanu un izskaidroja, ka KNAB lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

[18] Saskaņā ar APL 350.panta pirmo daļu tiesību normu interpretācija (tulkojums), kas izteikta kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāta tiesai, kura šo lietu izskata no jauna. Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā SKA-11/2007 secinātajam šajā lietā KNAB lēmums ir pārbaudāms tiesā kā administratīvs akts. Atbilstoši Administratīvo lietu departamenta secinātajam lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas atlīdzība 3210 latu apmērā, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, ko pieteicējs no AAS “Seesam Latvija” saņēma mazāk kā divus gadus pirms SIA “Baltic Develpoment Group” iesniegumu izskatīšanas ir atzīstama par apdrošināšanas darījuma summu Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē.

Pieteicējs kā FKTK priekšsēdētājs ir valsts amatpersona un uz viņu šajā gadījumā, izskatot SIA “Baltic Develpoment Group” sūdzību, attiecas Interešu konflikta novēršanas likuma 11.pnata pirmajā un otrajā daļā minētais. Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs Interešu konflikta novēršanas likumā noteikto ierobežojumu ir pārkāpis. [19] Interešu konflikta novēršanas likuma 1.panta 5.punkts noteic, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Interešu konflikta novēršanas likuma 11.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, un, ka valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās. Tā kā atbilstoši Administratīvo lietu departamenta secinātajam šajā lietā pieteicēja atbildi uz SIA “Baltic Develpoment Group” sūdzību nevar uzskatīt par administratīvu aktu, tiesai, izskatot šo lietu, jāvērtē, vai pieteicējs kā FKTK priekšsēdētājs veica uzraudzības un kontroles funkcijas, pārbaudot SIA “Baltic Development Group” sūdzību un pēc tam sniedzot atbildes uz sūdzību, kā arī, vai pieteicējam bija pienākums konkrētajā gadījumā veikt uzraudzību un kontroli Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē.

[20] FKTK likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka FKTK ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem regulē un pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību. Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pieteicēja secinājumam, ka atbilstoši minētās tiesību normas jēgai un mērķim FKTK neveic uzraudzības un kontroles funkciju pār finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību visos gadījumos, bet vienīgi tad, ja pārraudzības nepieciešamība izriet no FKTK pilnvarām un darbības mērķiem. Apdrošināšanas sabiedrību uzraudzības likums noteic FKTK specifiskās pilnvaras apdrošināšanas sabiedrību uzraudzībā. Saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību likuma 16.pantu (redakcija, kas bija spēkā no 2003.gada 30.aprīļa) FKTK ir tiesīga anulēt izsniegto licenci apdrošināšanas veikšanai šādos gadījumos:

1) sabiedrība nav uzsākusi apdrošināšanu 12 mēnešu laikā no licences saņemšanas dienas;

2) apdrošinātājs pārtraucis apdrošināšanu uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

3) apdrošinātājs pārkāpj šo likumu, saskaņā ar to izdotos Ministru kabineta noteikumus un FKTK norādījumus vai neievēro licences nosacījumus;

4) apdrošinātājs būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus, kas regulē komercdarbību;

5) apdrošinātājs atsakās no licences;

6) apdrošinātājs neveic pasākumus, kas paredzēti finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānā;

7) apdrošinātājs nespēj izpildīt savas saistības;

8) apdrošinātājs nepilda šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā minēto darbības plānu, neievēro citus šā likuma noteikumus, kā arī FKTK izdoto normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kuras tam tika noteiktas licences saņemšanai;

9) apdrošinātājs vairāk nekā divus mēnešus pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav veicis maksājumus Apdrošināto aizsardzības fondā. Apdrošināšanas sabiedrību likuma 5.panta otrā daļa (redakcija, kas bija spēkā atbilžu sniegšanas laikā SIA “Baltic Development Group”) noteica, ka gadījumā, ja netiek pildītas panta pirmās daļas prasības par apdrošināšanas prēmijas lielumu, FKTK ir tiesības pieprasīt, lai apdrošinātājs maina noteiktās prēmiju likmes. Atbilstoši šā likuma 104.panta pirmajai un otrajai daļai (redakcijā, kas bija spēkā atbilžu sniegšanas laikā SIA “Baltic Development Group”) FKTK bija tiesības pieprasīt no apdrošinātājiem un apdrošināšanas starpniekiem informāciju un dokumentus par to darbību. Apdrošinātāji un apdrošināšanas starpnieki pieprasīto informāciju iesniedz FKTK noteiktajos termiņos, un tie nedrīkst iesniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

[21] SIA “Baltic Development Group” 2003.gada 17.aprīļa iesniegumā norādīja, ka AAS “Seesam Latvia” nav izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzību par 2003.gada 10.martā Rīgā, Peldu ielā 23, viesnīcā “Ainavas” notikušā ugunsgrēka rezultātā radītajiem zaudējumiem. Vēstulē aprakstīti šā strīda apstākļi un norādīts, ka SIA “Baltic Development Group” radušās šaubas par AAS “Seesam Latvia” uzņemto saistību finansiālo segumu. Situācijā, kad šī sabiedrība acīmredzami nespēj pildīt savas saistības lūgts anulēt sabiedrībai licenci apdrošināšanas veikšanai. 2003.gada 23.aprīlī SIA “Baltic Development Group” iesniedza FKTK papildus informāciju par minēto strīdus gadījumu. 2003.gada 19.jūnija SIA “Baltic Development Group” vēstulē norādīts, ka FKTK izvairās no problēmas risinājuma un lūgts apliecināt AAS “Seesam Latvia” maksātspēju. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs vēlējās, lai FKTK aizstāv viņa intereses civiltiesiskā strīdā. Tā kā AAS “Seesam Latvia” neizmaksāja sūdzības iesniedzējam apdrošināšanas atlīdzību, sūdzības iesniedzējs lūdza FKTK anulēt šīs sabiedrības licenci sakarā ar nespēju izpildīt saistības.

[22] No lietas materiāliem izriet, ka pārbaudot sūdzībās norādīto, pieteicējs ar 2003.gada 22.aprīļa vēstuli informēja AAS “Seesam Latvia” par SIA “Baltic Development Group” sūdzību par apdrošināšanas atlīdzības neizmaksāšanu un pieprasīja iesniegt FKTK skaidrojumu par konkrētā gadījuma izskatīšanas gaitu un apstākļiem, kas neļauj pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību. Pieteicējs KNAB paskaidrojis, ka uzdeva Uzraudzības departamentam sagatavot atbildi, ievērojot procedūru - paskaidrojuma pieprasīšanu, iepazīstināšanu ar dokumentiem (lietas 1.sējuma 164.lapa). Citas pieteicēja veiktas pārbaudes darbības lietā nav konstatējamas. Ar 2003.gada 25.aprīļa un 2.maija vēstuli pieteicējs informēja sūdzības iesniedzēju par normatīvajos aktos paredzēto iespēju civiltiesisku strīdu risināt tiesā un citēja vairākas likumā “Par apdrošināšanas līgumu” ietvertās tiesību normas. 2003.gada 27.jūnija vēstulē vēl papildus norādīts, ka AAS “Seesam Latvia” darbība un pašu līdzekļu summa atbilst Apdrošināšanas sabiedrību likumā noteiktajām prasībām un atkārtoti norādīts - ja SIA “Baltic Development Group“ neapmierina apdrošinātāja līgumisko saistību izpilde, strīds ir risināms tiesā. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka minētā skaidrojuma sniegšana un informācijas pieprasīšana nav uzskatāma par uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē. Iesniegtās sūdzības pamatā saskaņā ar sūdzībā norādīto bija civiltiesisks strīds par zaudējumu atlīdzināšanu un tieši par šā civiltiesiskā strīda apstākļiem pieteicējs arī ir pieprasījis informāciju. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicējs no apdrošinātāja būtu pieprasījis skaidrojumu par viņa finansiālās darbības rādītājiem un spēju pildīt saistības. Tātad pieteicējam par to šaubas neradās.

[23] SIA “Baltic Development Group” savas šaubas par AAS “Seesam Latvia” maksātspēju pamatoja ar to, ka atlīdzība nepamatoti nav izmaksāta, arī ar to, ka zaudējumu apmērs sastāda trešo daļu no apdrošināšanas summas; nav sniegta atbilde uz iesniegumu par daļēju atlīdzības saņemšanu; apdrošinātāja direktors licis saprast, ka ar viņu jāsarunā atlīdzības izmaksa; apdrošinātājs noteicis apdrošinātajam objektam būvuzraugu (sk. lietas 1.sējuma 136.lapa) un ar iebildumiem pret Ekonomikas policijas rīcību (lietas 1.sējuma 144.-145.lapa).

Tiesa secina, ka šie argumenti neattiecas uz apdrošinātāja spēju pildīt saistības, bet gan raksturo civiltiesiskā strīda apstākļus. Tātad nekādus objektīvus argumentus par AAS “Seesam Latvia” nespēju izpildīt saistības sūdzības iesniedzējs nebija minējis. AAS “Seesam Latvia” pieteicējam bija sniegusi atbildi, ka atlīdzība nav izmaksāta tāpēc, ka SIA “Baltic Development Group” nav iesniegusi visus pieprasītos dokumentus (sk. atsauci uz šo informāciju lietas 10.lapā). Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka no vienas civiltiesiska strīda puses nostājas un argumentiem šādā strīdā nav atkarīgs otras strīda puses kā apdrošinātāja finansiālais stāvoklis un spēja pildīt savas saistības.

Tiesas ieskatā nav pamata apšaubīt apdrošinātāja finanšu rādītājus un spēju izpildīt savas saistības tikai tāpēc, ka šā apdrošinātāja darījuma partneris norāda, ka pastāv civiltiesisks strīds ar apdrošinātāju par atlīdzības izmaksu un apdrošinātājs viņaprāt nepamatoti atteicies izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Šie apstākļi paši par sevi neliecina par apdrošinātāja nespēju pildīt savas saistības. Neargumentēta sūdzība, kurā izteikti vispārīgi apgalvojumi, uz kuru pamata pieprasīts anulēt apdrošinātāja licenci, amatpersonai nerada pienākumu veikt vispusīgu un pilnīgu pārbaudi, realizējot kontroles un uzraudzības funkcijas.

Šāds pienākums rodas tikai tad, ja sūdzībā ietverta būtiska informācija, kas pamato pārbaudes veikšanas nepieciešamību. Tādējādi, ja neviena no strīdā iesaistītajām pusēm nebija norādījusi uz tādiem apstākļiem, kuri pieteicējam kā FKTK priekšsēdētājam varētu radīt pamatotas šaubas par AAS “Seesam Latvia” spēju pildīt savas saistības, pieteicējam nebija nekāda pamata uzsākt kontroli un uzraudzību par apdrošinātāja spēju pildīt saistības vai dot rīkojumu to darīt. Tiesas ieskatā šāds pienākums pieteicējam varētu rasties tādā gadījumā, ja, piemēram, atbildot uz pieprasījumu par civiltiesisko strīdu, apdrošinātājs būtu atbildējis, ka viņam nav finanšu līdzekļu savu saistību pildīšanai.

Taču konkrētajā gadījumā šādi apstākļi nav konstatējami ne no SIA “Baltic Development Group” sūdzībām, ne arī no AAS “Seesam Latvia” sniegtā skaidrojuma FKTK. Sūdzības un papildus saņemtā informācija nevarēja pieteicējam radīt loģiski pamatotas aizdomas par apdrošinātāja nespēju pildīt saistības.

[24] Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicējam konkrētajā gadījumā nebija pienākums veikt kontroli un uzraudzību Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē un pieteicējs pamatoti to nedarīja. Pieteicēja 2003.gada 25.aprīļa, 2.maija un 27.jūnija vēstules ir vienkāršas atbildes uz sūdzībām un šo atbilžu sniegšana nav uzskatāma par Interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu. KNAB lēmumā pieteicēja veiktās darbības pēc būtības nav vērtētas. KNAB informācijas pieprasīšanu un atbilžu sniegšanu bez šo darbību saturiska izvērtējuma nepamatoti atzinis par uzraudzības un kontroles funkciju veikšanu un gala rezultātā nepamatoti secinājis, ka pieteicējs pārkāpis normatīvajos aktos amatpersonai noteiktos ierobežojumus. Ņemot vērā iepriekš secināto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka KNAB lēmums ir prettiesisks un atceļams un līdz ar to nav nepieciešams vērtēt pārējos administratīvā procesa dalībnieku norādītos argumentus. Kaut arī pirmās instances tiesas spriedumā nepamatoti konstatēts, ka KNAB vēstule nav administratīvs akts un, ka KNAB vispār nav tiesību brīdināt privātpersonu par normatīvo aktu pārkāpumu, tomēr tas lietas izspriešanas rezultātu nav ietekmējis. Ņemot vērā to, ka pirmās instances tiesa Lēmumu ir atcēlusi, atzīstams, ka tās spriedums ir pamatots un tiesisks.

[25] Pieteikumā un tā papildinājumos (lietas 1.sējuma 9.un 35.lapa) pieteicējs izteicis šādus prasījumus: [25.1] atcelt KNAB lēmumu un uzlikt pienākumu KNAB mainīt šā lēmuma pamatojumu, norādot lēmumā atsauci uz APK 239.panta 1.punktu; [25.2] uzlikt pienākumu KNAB atsaukt informāciju, ka pieteicējs, pildot FKTK priekšēdētāja amatu bija Interešu konflikta novēršanas likuma 4.panta pirmajā daļā minētā amatpersona, realizēja valsts amatpersonas pilnvaras interešu konflikta situācijā, neievērojot Interešu konflikta novēršanas likuma 11.panta otrās daļas noteikumus; [25.3] atzīt, ka U.Cērpu nevar saukt pie administratīvās atbildības, jo viņa rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāvu. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka visi iepriekš minētie prasījumi būtībā ir vērsti uz to, lai tiesa atzītu, ka KNAB lēmums ir prettiesisks un atceltu to. Administratīvā apgabaltiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka konkrētajā gadījumā U.Cērpa darbībās nebija administratīvā pārkāpuma sastāva, jo viņš nepārkāpa Interešu konflikta novēršanas likuma noteikumus un šā iemesla dēļ KNAB lēmums ir atceļams. Tādējādi ar KNAB lēmuma atcelšanu tiek atjaunota tā situācija, kas bija pirms KNAB lēmuma pieņemšanas un tiesai nav papildus KNAB lēmuma atcelšanai vēl atsevišķi jākonstatē, ka U.Cērpa darbībās nav administratīvā pārkāpuma sastāva, jāgroza KNAB lēmuma pamatojums vai jāuzliek pienākums KNAB atsaukt informāciju, ka pieteicējs pārkāpis normatīvo aktu prasības. Minētās sekas rada spriedums, ar kuru KNAB lēmums tiek atcelts. Tāpēc tiesai nav nepieciešams kā atsevišķus prasījumus vērtēt visus pārējos pieteikumā ietvertos prasījumus.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

apmierināt Ulda Cērpa pieteikumu. atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2003.gada 29.augusta lēmumu Nr.1-9/294 ar tā pieņemšanas dienu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneši (paraksts) V.Kakste

(paraksts) E.Puriņš

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2007.gada 14.septembrī