Court allows taxpayer appeal, ruling sale of own property is not business activity for income tax purposes.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court of Rēzekne fully dismissed the State Revenue Service's decision to tax the plaintiff on income from property sales. The plaintiff argued that selling multiple properties constituted business activity, while the Revenue Service contended it was taxable income. The court ruled that selling one's own property is not business activity and thus exempt from income tax, ordering the Revenue Service to cancel the decision and refund the taxes paid.
Legislator headnote
AI generatedLikuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 19.punkts; Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta 19.1 punkts: Sale of one's own property is not considered business activity and is exempt from income tax.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420536410 A01835-11/39
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rēzeknē 2011.gada 7.martā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs piedaloties pieteicēja N.B. pilnvarotajai pārstāvei B.G., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim A.L.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja N.B. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 28.decembra lēmuma Nr.22.4/27040 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Latgales reģionālās iestādes (turpmāk – LRI) Nodokļu kontroles pārvalde no 2009.gada 26.maija līdz 14.oktobrim veica N.B. (turpmāk – pieteicējs) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim. Ar VID LRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka 2009.gada 14.oktobra lēmumu Nr.1-4/16095 (turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināti 295 713,05 lati, no kuriem IIN Ls 134 292,94, soda nauda Ls
134 292,94 un nokavējuma nauda Ls 27 127,17. [2] Izskatot pieteicēja sūdzību, VID ģenerāldirektors 2009.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu Nr. 22.4/27040 (turpmāk arī – Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu VID LRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka 2009.gada 14.oktobra lēmumu Nr.1-4/16095 un papildu nomaksai budžetā pieteicējam noteica IIN par 2007.gadu Ls 3982,6 un nokavējuma naudu Ls 804,49. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [2.1] Pārbaudes materiālos (2009.gada 14.oktobra audita pārskatā Nr.150) norādīts, ka pārbaudāmajā periodā N.B. ir SIA ,,/Nosaukums/” valdes loceklis, SIA „/Nosaukums/” valdes priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības ,,/Nosaukums/” īpašnieks, kā arī biedrības „/Nosaukums/” amatpersona.
N.B. pārbaudāmajā periodā VID nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs darījumos ar nekustamo īpašumu (nekustamo īpašumu pārdošana) un viņam nav izsniegta attiecīgā nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas apliecība. 2008.gada 28.martā N.B. iesniedza VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļā 2007.gada ienākumu deklarāciju, deklarācijas D1 pielikumā „Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”, uzrādot šādus ieņēmumus: darba algu SIA „/Nosaukums/” Ls 9322,02, darba algu SIA „/Nosaukums/” Ls 3000, neapliekamos ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas Ls 737 800 (Ls 50 000 SIA „/Nosaukums/”;
Ls 56 800 SIA „/Nosaukums/”; Ls 40000 SIA „/Nosaukums/”; Ls 120000 SIA „/Nosaukums/”; Ls 11 000 SIA „/Nosaukums/”; Ls 460 000 SIA „/Nosaukums/”). [2.2] Sakarā ar to, ka N.B. 2000. - 2005.gadā iegādājies 14 nekustamos īpašumus, no kuriem 5 pārdevis 2004.gadā, bet 7 - 2007.gadā, VID Vidzemes reģionālā iestāde 2009.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.13.L-13/3377 paziņojusi N.B. par saimnieciskās darbības reģistrēšanas nepieciešamību 10 dienu laikā, kā arī 2009.gada 26.maija vēstulē Nr.13.1.-8/5241 sniedza skaidrojumu, ka viņa darījumi ar nekustamajiem īpašumiem ir klasificējami kā saimnieciskās darbības ietvaros veikti darījumi, kuri apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. [2.3] Pārbaudē konstatēts, ka pieteicējs 2007.gadā veicis 7 nekustamo īpašumu pārdošanu: ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā (zemes gabals 72,7 ha);
½ domājamās daļas /adrese/, Cēsīs, Cēsu novadā (1/2 zemes gabala 61582); ,,/Nosaukums/”, Stalbes pagastā, Pargaujas novadā (zemes gabals 6,57 ha); ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā (zemes gabals 26,8 ha, mežs 26,4 ha); ,,/Nosaukums/”, Vaives pagastā, Cēsu novadā (zemes gabals 14 ha, mežs 13,6ha); ,,/Nosaukums/”, Kauguru pagastā, Valmieras rajonā (lauksaimniecībā izmantojamā zeme l ,8 ha, mežs l ,9 ha), ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pargaujas novadā (divi zemes gabali 50,99 ha). Ņemot vērā Gaujas Nacionālā parka administrācijas un Pārgaujas mežniecības sniegto informāciju (2009.gada 29.maija vēstule Nr.9-6/52K un 2009.gada 25.maija vēstule Nr.3-1/75), ka īpašumos ,,/Nosaukums/”, Vaives pagastā, Cēsu novadā, ,,/Nosaukums/”, Stalbes pagastā, Pargaujas novadā, ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pargaujas novadā, ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pargaujas novadā saimnieciskā darbība nav veikta, auditā secināts, ka pieteicējs savus īpašumus ir iegādājies ar mērķi pārdot.
Izvērtējot iegūto informāciju par pieteicēja darījumu ekonomisko būtību regularitāti un apjomu, auditā secināts, ka pieteicēja ienākums no nekustamo īpašumu pārdošanas likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir uzskatāms par ienākumu no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar IIN. [2.4] Auditā konstatēts, ka ar IIN apliekamais ienākums no nekustamo īpašumu pārdošanas 2007.gadā ir Ls 538 192,18 (skatīt auditā pārskata tabulu Nr.2). Veicot korekcijas pieteicēja 2007.gada ienākumu deklarācijā (skatīt auditā pārskata tabulu Nr.3), nosakot apliekamos ienākumus Ls 550514,2 apmērā un atskaitot attaisnotos izdevumus Ls 1108,98, gada neapliekamo minimumu Ls 600, atvieglojumus par apgādājamajiem Ls 420, avansā samaksāto nodokli Ls 2803,36, saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 3.punktu, 2.panta pirmo punktu 3.panta pirmo daļu, 7.pantu, 8.panta trešās daļas 11.punktu, 11.panta pirmo daļu, l.1 daļu, otrās daļas pirmo un ceturto punktu, trešo daļu, likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmo un otro daļu, 28.panta ceturto un sesto punktu, pieteicējam papildu nomaksai budžetā par 2007.gadu noteikts UN Ls 134292,94, kā arī samazināta nepamatoti palielinātā no budžetā atmaksājamā nodokļa summa Ls 255,1.
Tādējādi, pamatojoties uz likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3panta pirmo daļu, likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro un trešo daļu, 34.panta otrās daļas 3.punktu, 32.3panta pirmo un trešo daļu, pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināta soda nauda 100% apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļa summas Ls 134 292,94 (Ls 134 929,94 x 100%) un nokavējuma nauda Ls 27 127,17 (par nokavējuma periodu no 2008.gada 17.aprīļa līdz 2009.gada 25.maijam), kā arī soda nauda 50% apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa summas Ls 127,55 (Ls 255,1 x 50%). [2.5] Lai konstatētu, ka pieteicēja veiktie nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi ir apliekami ar IIN, ir jānoskaidro, vai personas 2007.gadā veiktie nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi ir uzskatāmi par saimniecisko darbību vai par sava īpašuma pārdošanu likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē.
No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs sistemātiski nodarbojās ar nekustamo īpašumu iegādi un realizāciju. Proti, pieteicējs pirms auditējamajā periodā (2000.-2005.gadā)
iegādājies 14 nekustamos īpašumus, 5 no tiem pārdevis 2004.gadā, bet 7 nekustamos īpašumus
- auditējamajā periodā (2007.gadā): ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pārgraujas novadā (zemes gabals 72,7 ha); !/2 domājamās daļas īpašuma /adrese/, Cēsīs, Cēsu novadā (1/2 zemes gabala 6158m); ,,/Nosaukums/”, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā (zemes gabals 6,57 ha); ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā (zemes gabals 26,8 ha, mežs 26,4 ha); ,,/Nosaukums/”, Vaives pagastā, Cēsu novadā (zemes gabals 14 ha, mežs 13,6ha); ,,/Nosaukums/”, Kauguru pagastā, Valmieras rajonā (lauksaimniecībā izmantojamā zeme 1,8 ha, mežs 1,9 ha), ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā (divi zemes gabali 50,99 ha).
Visi 2007.gadā veiktie nekustamā īpašuma pārdošanas darījumi ir atlīdzības darījumi, kuru rezultātā saņemti ieņēmumi kopsummā Ls 789 500 (skatīt audita pārskata tabulu Nr. l). Lietas materiālos esošajā pieteicēja 2009.gada 19.maijā iesniegumā norādīts, ka īpašumi tika iegādāti gan par saviem līdzekļiem, gan, izmantojot aizņēmumus, ar mērķi ieguldīt naudas līdzekļus nekustamos īpašumos, lai ģimenei būtu nodrošināta nākotne. Tādējādi jau sākotnēji nekustāmo īpašumu iegādes mērķis bija, nevis to izmantošana personīgajām vajadzībām, bet gan naudas līdzekļu ieguldīšana nekustamo īpašumu objektos, ar mērķi nākotnē kompensēt ieguldīto līdzekļu summu, kā arī gūt zināmu peļņu (kas ir naudas līdzekļu ieguldījuma ekonomiskā būtība).
Atbildētājs uzskata, ka konkrētajā gadījumā sūdzībā norādītajiem apstākļiem, kas pamudināja pieteicēju realizēt septiņus no viņam piederošiem nekustamajiem īpašumiem tieši 2007.gadā (dzīvesvietas iespējamā maiņa, pieteicējam piederošās SIA ,,/Nosaukums/” kredītsaistības), kā arī faktam, ka pieteicējs ir apguvis zināšanas par īpašumu apsaimniekošanu un mežniecību, nav izšķirošās nozīmes, vērtējot saimnieciskās darbības pazīmju esamību pieteicēja darbībā. Izvērtējot lietā konstatētos faktus, atbildētājs uzskata, ka VID rīcībā ir pietiekami pierādījumi par pieteicēja darbības ar nekustamajiem īpašumiem pastāvīgumu, sistemātiskumu, kā arī atlīdzības saņemšanu.
Tādējādi atbildētājs secina, ka pieteicēja darbības, veicot nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus, ir uzskatāmas par saimniecisko darbību likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.1daļas un Komerclikuma 1.panta trešās daļas izpratnē. [3] 2010.gada 1.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts N.B. pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 28.decembra lēmuma Nr.22.4/27040 atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem. [3.1] Pieteicējs uzskata, ka auditā pieteicēja rīcība ar nekustamiem īpašumiem 2007.gadā nepamatoti tika atzīta par saimniecisko darbību un ienākumi no nekustamo īpašumu pārdošanas aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pieteicējs norāda, ka apjomīgajai nekustamo īpašumu atsavināšanai īsā laika periodā bija objektīvi iemesli un tā nav saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu un peļņas gūšanu. Par pamatu pieteicēja lēmumam atsavināt sev piederošos nekustamos īpašumus kalpoja paredzamā dzīvesvietas maiņa. Proti, 2007.gada martā pieteicējs saņēma no Krievijas uzņēmuma darba piedāvājumu, kura pieņemšanas gadījumā būtu jāpārceļas uz dzīvi Krievijā. Pieteicējs piekrita šim darba piedāvājumam un uzsāka pārcelšanās aktivitātes, t.sk. uzsāka pircēju meklēšanu īpašumu pārdošanai, jo dzīvesvietas maiņas gadījumā nevarētu nodrošināt to uzturēšanu.
Par otru iemeslu kalpoja nepieciešamība pieteicējam, kā SIA ,,/Nosaukums/” īpašniekam un uzņēmuma kredītu galvotājam, nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus. [3.2] Pieteicējs nepiekrīt auditā pārskatā norādītajam, ka auditam nav iesniegti dokumenti, kas apliecina īpašumu attīstīšanas izmaksas un pieteicēja kursu apmeklējumus, ka arī saņemtās izziņas no mežniecībām par to, ka īpašumos nav veikta saimnieciskā darbība, norāda, ka īpašumi nav iegādāti ar mērķi tos uzkrāt un saglabāt. Sūdzībai tiek pievienotas dokumentu kopijas, kas apliecina, ka pieteicējs ir apguvis zināšanas par īpašumu apsaimniekošanu un mežsaimniecību. [3.3] Ievērojot likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. un 20.panta prasības, pieteicējs ir iesniedzis VID 2007.gada ienākumu deklarāciju, deklarējot ienākumus no savu personīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas ka ar nodokli neapliekamos ienākumus.
Tā kā VID ir pieņēmis pieteicēja iesniegto deklarāciju un ir veicis pārmaksātā IIN atmaksu par 2007.gadu, bet nav informējis pieteicēju, ka deklarācija nav aizpildīta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ka viņam ir pienākums reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējām, tad pieteicējs uzskata, ka VID ir apliecinājis, ka ir veikta iesniegtās deklarācijas pārbaude, un ir atzinis iesniegtos datus par pareiziem un atbilstošiem. [3.4] Pieteicējs uzskata, ka auditā, pārkāpjot likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 28.panta sesto daļu un 11.panta 1. daļu, saimnieciskās darbības uzskaitē iekļauti gan pirmie divi darījumi (nekustamo īpašumu /adrese/, Cēsīs un ,,/Nosaukums/”, Vaives pagastā, Cēsu novadā atsavināšana 2007.gada 2.aprīlī un 2007.gada 17.maijā), gan nekustamā īpašuma ,,/Nosaukums/”, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, kas saņemts dāvinājumā, atsavināšana 2007.gada 7. un 8.maijā.
Bez tam attiecībā uz nekustamā īpašuma /adrese/, Cēsīs pārdošanu, pieteicējs paskaidro, ka saskaņā ar 2007.gada 2.aprīļa pirkuma līgumu Nr.01-07 pieteicējs pārdeva 5/10 domājamās daļas no nekustamā īpašuma /adrese/, Cēsīs l/2 domājamās daļas SIA,,/Nosaukums/” par pirkuma summu Ls 58 500. SIA ,,/Nosaukums/” 2007.gada 4.aprīlī samaksāja Ls 10 000, bet atlikusī pirkuma maksas daļa netika saņemta. Saskaņā ar 2009.gada 8.janvāra SIA ,,/Nosaukums/” sapulces protokolu Nr.09/1 tika nolemts samazināt pirkuma maksu un neveikt pilnu pirkuma līgumā Nr.01-07 noteiktās pirkuma maksas apmaksu.
Līdz ar to nav saprotams, kāpēc pieteicējam tiek uzlikts pienākums nomaksāt nodokli par ienākumiem, kurus viņš nav guvis un nekad negūs, jo atbilstoši likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām, personai ir jāmaksā IIN tikai no taksācijas periodā gūtiem ienākumiem. [3.5] Pieteicējs norāda, ka auditā bez jebkāda tiesiska pamata no izdevumiem izslēgta samaksātā kredīta komisijas nauda Ls 1500 apmērā, kaut gan par šo aizdevumu samaksātie procentu maksājumi tika iekļauti izdevumos. Minētais maksājums ir uzrādīts aizdevuma atmaksas grafikā, tas ir samaksāts aizdevuma saņemšanai un nekādi papildus identifikācijas dati nav pieejami. [3.6] Pieteicējs nepiekrīt likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punkta piemērošanai.
Kaut gan VID Vidzemes reģionālā iestāde 2009.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.13.1-13/3377 paziņojusi pieteicējam par saimnieciskās darbības reģistrēšanas nepieciešamību, nav saprotams, kāpēc tas netika darīts tad, kad tika iesniegta 2007.gada ienākumu deklarācija, kā arī pieprasījumā noteiktais termiņš reģistrācijai (10 dienas) neatbilst likumā noteiktajam (30 dienas). Tāpat pieteicējs norāda, ka viņš ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, jo viņam ir reģistrēta zemnieku saimniecība ,,/Nosaukums/”, un ir iesniedzis 2007.gada ienākumu deklarāciju un tās pielikumus, tai skaitā D3.
Līdz ar to pieteicējs nepiekrīt auditā secinājumam, ka pieteicējs nav reģistrējis saimniecisko darbību tādēļ, ka nav saņēmis reģistrācijas apliecību tieši darbības veidam ,,nekustāmo īpašumu pārdošana”. [3.7] Pieteicējs norāda, ka likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 23. panta trešā daļa nosaka, ka Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1 daļai.
Atbilstoši noteiktajam 90 dienu termiņam pieteicēja audits bija jāpabeidz 2009. gada
23. augustā. Saskaņā ar Audita pārskatā norādīto informāciju VID LRI 2009. gada 3. augustā pieņēmusi lēmumu ,,Par N.B. nodokļu audita veikšanas nosacījumu maiņu” un norādīts, ka audits veikts līdz 2009. gada 14. oktobrim. Audita pārskatā pie minētā VID LRI lēmuma norādes nav minēts minētā lēmuma numurs un pieteicējs šo lēmumu nav saņēmis, līdz ar to viņam nav bijusi iespēja pārliecināties par šāda lēmuma faktisko esamību un tā spēkā esamību. Šāda situācija rada bažas par to, vai audits nav veikts nelikumīgi pārsniedzot likumā noteikto 90 dienu termiņu. [4] 2010.gada 8.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Valsts ieņēmumu dienesta paskaidrojums, kurā atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. [5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāve pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja un pamatoja ar tajā minētajiem argumentiem, papildus norādot, ka līdzīgā lietā ir 2010.gada 3.decembra Senāta spriedums, kura judikatūra ir tiesai saistoša. [6] Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasījumu neatzina, pamatojot ar Lēmumā un paskaidrojumā minētajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[7] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms. [8] Tiesa lieta konstatē turpmāk noradītos apstākļus. [8.1] VID Latgales reģionālā iestāde no 2009.gada 26.maija līdz 2009.gada 14.oktobrim veica pieteicējam IIN auditu par 2007.gadu (lietas 27 -44.lapa). [8.2] VID LRI Nodokļu kontroles pārvaldes audita daļas priekšnieks 2009.gada 14.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.1-4/16095 pieteicējam papildu nomaksai budžetā aprēķināt Ls 296 095,70 apmērā, no kuriem IIN Ls 134 292,94, soda nauda Ls 134 292,94 un nokavējuma nauda Ls 27 127,17 (lietas 24.-26.lapa). [8.3] Par VID LRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka 2009.gada 14.oktobra lēmumu Nr.1-4/16095, pieteicējs 2009.gada 20.novembrī VID ģenerāldirektoram iesniedza sūdzību, lūdzot atcelt minēto lēmumu (lietas 45.-56.lapa). [8.4] Izskatot pieteicēja sūdzību, VID ģenerāldirektors 2009.gada 28.decembrī pieņēma lēmumu Nr. 22.4/27040, ar kuru atstāja negrozītu VID LRI Nodokļu kontroles pārvaldes Audita daļas priekšnieka 2009.gada 14.oktobra lēmumu Nr.1-4/16095 un papildu nomaksai budžetā pieteicējam noteica IIN par 2007.gadu Ls 3982,6 un nokavējuma naudu Ls 804,49 (lietas 58.-70.lapa). [9] Ar pārsūdzēto Lēmumu pieteicējam papildus nomaksai budžetā aprēķināts IIN Ls
134 292,94, soda nauda Ls 134 292,94 un nokavējuma nauda Ls 27 127,17, kā arī IIN Ls 3982,6 un nokavējuma nauda Ls 804,49. No izskatāmās lietas materiāliem tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai VID pamatoti atzinis, ka pieteicējs nekustamos īpašumus pārdevis saimnieciskās darbības ietvaros, nevis kā savu īpašumu. Tādējādi izskatāmajā lietā tiesa izskatīs minēto strīdus jautājumu. [10] VID audita laikā konstatējis, ka pieteicējs 2007.gadā veica 7 darījumus, saistītus ar nekustamo īpašumu atsavināšanu, gūstot no tā ienākumus.
Nekustamo īpašumu pārdošanu VID atzinis par saimniecisko darbību, no kuras pieteicējs guvis apliekamos ienākumus 2007.gadā Ls 538 192,18. Kopumā par šo pieteicēja darbību – nekustamo īpašumu atsavināšanu – VID papildus nomaksai budžetā pieteicējam aprēķinājis IIN Ls 134 292,94, soda nauda Ls 134 292,94 un nokavējuma nauda Ls 27 127,17, kā arī IIN Ls 3982,6 un nokavējuma nauda Ls 804,49. [11] Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2.panta 1.punkts noteic, ka nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” ir iekšzemes nodokļu maksātāji un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs. Savukārt minētā likuma 9.panta pirmās daļas 19.punkta c)apakšpunkts (likuma redakcijā, ievērojot Pārejas noteikumu 37.punktā noteikto tiesisko regulējumu, kas bija spēkā līdz 2008.gada 31.decembrim) noteica, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem.
Tādējādi, saskaņā ar minētajām tiesību normām, ienākumi, kas gūti no sava īpašuma pārdošanas ir apliekami ar IIN tikai tādā gadījumā, ja tiek pārdots nekustamais īpašums, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem. Līdz ar to, ja tiek pārdots nekustamais īpašums, kas personas īpašumā ir bijis ilgāk par 12 mēnešiem, tad šādi ienākumi ar IIN nav apliekami. To savā 2010.gada 3.decembra spriedumā ir secinājis arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts), norādot, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta c)apakšpunkts tulkojams tā, ka, arī pārdodot vairākus nekustamos īpašumus, kuri bijuši personas īpašumā ilgāk kā 12 mēnešus, gūtais ienākums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (sk.
Senāta 2010.gada 3.decembra sprieduma SKA-526/2010 17.punktu). Ar 12 mēnešu termiņu likumdevējs mēģinājis novilkt robežšķirtni starp tirdzniecības (saimniecisko) darbību ar nekustamajiem īpašumiem un „sava īpašuma” atsavināšanu. Likumdevēja ieskatā, ja reiz nekustamais īpašums nav pārdots gada laikā, tas kļūst par „savu īpašumu” (sk. Senāta 2010.gada 3.decembra sprieduma SKA-526/2010 14.punktu). Vienlaicīgi Senāts arī norādījis, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunkts nav saistāms ar likuma 11.panta pirmo ar indeksu viens daļu, kas definē saimnieciskās darbības jēdzienu (sk.
Senāta 2010.gada 3.decembra sprieduma SKA-526/2010 16.punktu). [12] No izskatāmās lietas materiāliem konstatējams, ka 2007.gadā pieteicējs pārdevis nekustamos īpašumus, kas viņa īpašumā bijuši ilgāk par 12 mēnešiem un par to lietā strīds nepastāv. Šajā laika posmā līdz 2007.gada 11.jūnijam spēkā bija likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktā noteiktais, bet laika posmā no 2007.gada 12.jūnija līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā bija likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktā noteiktais ar Pārejas noteikumu 37.punktā noteiktajiem nosacījumiem.
Attiecībā par pieteicēja 2007.gadā pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem, ir piemērojams tieši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta
c) apakšpunktā noteiktais tiesiskais regulējums, nevis minētās daļas 19.1 punktā (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2007.gada 12.jūnija līdz 2008.gada 31.decembrim) noteiktais, jo attiecībā par pieteicēja īpašumiem, kas pārdoti arī pēc 2007.gada 11.jūnija izpildās Pārejas noteikumu 37.punktā noteiktais. Līdz ar to ienākumi, kas gūti no šo nekustamo īpašumu pārdošanas ir atzīstami par ienākumiem, kas gūti no sava īpašuma pārdošanas, un nav apliekami ar IIN. [13] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs nepamatoti atzinis, ka pieteicējs 2007.gadā, atsavinot nekustamos īpašumus, ir veicis saimniecisko darbību – nekustamo īpašumu tirdzniecību. Tādējādi atbildētājs arī nepamatoti aplicis ienākumus no šo nekustamo īpašumu pārdošanas Ls 538 192,18 apmērā ar IIN. Līdz ar to Lēmums par pieteicējam papildus nomaksai budžetā aprēķināto IIN Ls 134 292,94, soda nauda Ls
134 292,94 un nokavējuma nauda Ls 27 127,17, kā arī IIN Ls 3982,6 un nokavējuma nauda
Ls 804,49 ir atzīstams par nepamatotu un atceļamu, bet pieteicēja pieteikums ir apmierināms pilnībā. [14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tiesa konstatē, ka valsts nodeva Ls 20,00 (divdesmit latu) apmērā par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksāta 2010.gada 28.janvārī (lietas 20.lapa). Tā kā pieteicēja pieteikums ir pilnībā apmierināts, tad no atbildētāja par labu pieteicējam ir piespriežama samaksātā valsts nodeva. [15] Procesuālās ekonomijas nolūkos tiesa nevērtēja citus lietas materiālos esošos apsvērumus un argumentus, jo tie nevar ietekmēt spriedumu pēc būtības.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda
apmierināt N.B. pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 28.decembra lēmuma Nr.22.4/27040 atcelšanu. Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. 2009.gada 28.decembra lēmumu Nr.22.4/27040 ar tā pieņemšanas dienu. Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt N.B. viņa samaksāto valsts nodevu Ls 20 apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) S.Linkevičs
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnesis______________________ S.Linkevičs Rēzeknē, 2011.gada 7.martā.