Court dismisses traffic fine due to insufficient evidence proving vehicle was in intersection zone.

NORAKSTS Lieta Nr.A42721109 143/AA43-0340-12/6 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2012.gada 5.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa, tiesneses S.Kanenberga un U.Mihailova,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai K.V. un Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvim Ģ.J., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par K.V. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 8.punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sakarā ar K.V. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 16.novembra spriedumu. Aprakstošā daļa

[1] Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas (turpmāk – Policija) Sabiedriskā transporta kontroles dienesta inspektors 2009.gada 4.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr.640309967 par to, ka 2009.gada 4.februārī plkst.18.15 transportlīdzeklis Opel, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Liepājā, Stendera ielas un A.Pumpura ielas brauktuvju krustošanās vietā, tādējādi pārkāpjot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 135.6.punkta prasības. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK)

149. panta piektās daļas 8.punktu transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā. Transportlīdzekļa vadītājs K.V. minēto lēmumu apstrīdēja. Ar Policijas priekšnieka 2009.gada 4.marta lēmumu Nr.D48-640309967/213 (turpmāk – Lēmums) protokols-paziņojums atstāts negrozīts.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, K.V. (turpmāk – pieteicējs) vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību par Lēmuma atcelšanu. Pieteicējs norāda, ka automašīnu novietojis Stendera ielā 7 metrus no krustojuma ar Pumpura ielu, līdz ar to apgalvojums, ka pieteicēja automašīna novietota brauktuvju krustošanās vietā, ir nepatiess. Pieteicējs uzskata, ka policijas darbinieks nav pareizi noteicis krustojuma robežas. Pieteicēja rīcība un automašīnas atrašanās konkrētajā vietā neradīja draudus ne satiksmes drošībai, ne gājējiem, ne arī apkārtējai videi.

[3] Policija rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst. Paskaidrojumā norādīts, ka no lietas materiālos esošajām fotogrāfijām ir redzams, ka automašīnas novietota brauktuvju krustošanās vietā. Policijas darbinieks ir pareizi novērtējis notikuma vietu un, novelkot iedomātu līniju krustojuma konstatēšanai, pamatoti konstatējis, ka automašīna novietota brauktuvju krustošanās vietā.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 16.novembra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minēto. [4.1] Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktu par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā. [4.2] Tiesa konstatēja, ka sodu konkrētajā gadījumā, atbilstoši LAPK

214. panta pirmajai daļai ir uzlikusi kompetentā amatpersona, ievēroti LAPK 37.pantā noteiktie soda uzlikšanas termiņi un tiesa nekonstatēja procesuālus šķēršļus lēmuma pieļaujamībai. [4.3] Lai atzītu, ka Lēmums ir pamatots, jākonstatē, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējs, būdams transportlīdzekļa vadītājs, ir pārkāpis CSN 135.6.punkta prasības, proti, novietojis automašīnu stāvēšanai brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas. Atbilstoši CSN 1.24.puntam krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Aplūkojot lietā esošos fotoattēlus (lietas 17. – 19.lapa), redzams, ka transportlīdzeklis Opel, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, stāv uz Stendera ielas iepretim krustojumam ar Andreja Pumpura ielu, kura tālāk, aizvijoties pa labi, turpinās. Stendera un Andreja Pumpura ielas krustojums ir vērtējams kā viens četrvirzienu krustojums. Transportlīdzeklis atrodas iedomāto līniju, kas savieno brauktuvju pretējo malu noapaļojuma sākumus, veidotajā norobežotajā laukumā. Līnijas nav velkamas slīpi, bet gan perpendikulāri no noapaļojuma sākuma uz brauktuves pretējo malu. Tādējādi Policija pareizi piemērojusi CSN 135.6.punktu un lēmumā norādītais pamatojums atbilst piemēroto normu saturam un faktiskajiem apstākļiem.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 16.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pieteicējam nav saprotams tiesas secinājums par transportlīdzekļa atrašanās vietu. Pieteicējs norāda, ka CSN 1.24.punktā nav norādes kā jāvelk iedomātās līnijas – perpendikulāri vai slīpi. [6] Policija rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību to neatzīst, norādot, ka pieteicēja apgalvojumi neatbilst faktiskajiem apstākļiem un Policijas darbinieks ir pareizi novērtējis notikuma vietu un pamatoti konstatējis, ka automašīna bija novietota stāvēšanai brauktuvju krustojuma vietā.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu un apelācijas sūdzību uzturēja. Policijas pārstāvis tiesas sēdē apelācijas sūdzību neatzina, balstoties uz paskaidrojumos minētiem motīviem.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies lietas dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka K.V. apelācijas sūdzība ir pamatota, bet Lēmums atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

[9] Ar Lēmumu pieteicējs sodīts par LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā minēto administratīvo pārkāpumu – par stāvēšanu brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas. Lai konstatētu, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru sodīts ar Lēmumu, jākonstatē administratīvā pārkāpuma sastāvs, tostarp pārkāpuma objektīvā puse – ka pieteicējs kā autovadītājs viņa vadīto transportlīdzekli ir novietojis stāvēšanai krustojumā vai tuvāk par 5 metriem no šķērsojamās brauktuves malas.

Lietā nav strīda par faktiskajiem apstākļiem, ka pieteicēja transportlīdzeklis tika novietots stāvēšanai Policijas veikto fotouzņēmumu (lietas 17.-18.lapa) fiksētajā vietā uz Stendera ielas. Atbilstoši CSN 1.24.puntam krustojums ir vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Apgabaltiesa konstatē, ka Stendera un A.Pumpura ielu krustojums ir vērtējams kā viens četrvirzienu krustojums, ko neapstrīd arī lietas dalībnieki.

Turklāt brauktuves, kas krustojas, nav precīzi perpendikulāras. Ievērojot šo īpašību un nosakot krustojuma teritoriju atbilstoši CSN 1.24.punktā minētajai definīcijai – ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu, apgabaltiesas ieskatā konkrētā krustojuma teritorija veidojas līdzīga, kā to norāda pieteicējs viņa iesniegtajā shēmā (lietas 4.lapa). Proti, iedomātā līnija, kas noteic krustojuma teritoriju no tās brauktuves puses, kur pieteicējs novietojis transportlīdzekli stāvēšanai, velkot to no brauktuves noapaļojuma sākumiem, neveidojas perpendikulāri brauktuvei, bet gan slīpi.

Pārbaudot Policijas iesniegtos fotoattēlus Nr.1, Nr.3 un Nr.4 (lietas 17. un 18.lapa), apgabaltiesa konstatē, ka, lai arī Stendera ielas brauktuves noapaļojuma sākums, veicot fotofiksāciju, nav atzīmēts acīmredzami pieteicēja transportlīdzeklis nebija novietots tieši pie konkrētās brauktuves noapaļojuma sākuma, bet vismaz viena automašīnas korpusa attālumā no tā. Līdz ar to, ievērojot konkrētā krustojuma formu (krustojums no brauktuves puses, uz kuras stāvēšanai novietots pieteicēja transportlīdzeklis, ir norobežots ar slīpu līniju) apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja transportlīdzeklis nav novietots stāvēšanai konkrētā krustojuma teritorijā.

Vizuāli pārbaudot Policijas fotogrāfijas, apgabaltiesas ieskatā, ir iespējams, ka pieteicēja transportlīdzeklis atrodas zonā, kas ir 5 metri no šķērsojamās brauktuves (A.Pumpura ielas) malas. Tomēr, ievērojot to, ka notikuma vietas shēmas ar attālumu fiksēšanu nebija sastādītas, kā arī pēc fotouzņēmuma nav iespējams konstatēt precīzus attālumus un brauktuves noapaļojuma sākumu kā arī šķērsojamās brauktuves malu, apgabaltiesas ieskatā lietā pietrūkst pierādījumu, kas fiksētu pieteicēja pārkāpuma objektīvo pusi.

Līdz ar to lietā nav konstatējama LAPK 149.10panta piektās daļas 8.punktā minētā administratīvā pārkāpuma objektīvā puse un līdz ar to arī administratīvā pārkāpuma sastāvs.

[10] LAPK 239.panta 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ievērojot, ka lietā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma, par kura izdarīšanu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības, sastāvs (objektīvā puse), apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams un lietvedība pieteicēja administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, 286.11panta otrās daļas 3.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atcelt Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka 2009.gada 4.marta lēmumu Nr.D48-640309967/213 (2009.gada 4.februāra administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums Nr.640309967) un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ K.Krastiņa Tiesneses /paraksts/ S.Kanenberga /paraksts/ U.Mihailova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese K.Krastiņa Rīgā, 2012.gada 5.martā