130014119 / 1-0141-19 · Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

Lietvedības Nr. 1-0141-19/27

ECLI:LV:RVPT:2019:0314.130014119.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 14.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā:

tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 panta.

Aprakstošā daļa

2019.gada 25.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore L.Girgensone

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC371301 attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ ( turpmāk – /pers. A/) par to, ka

2018.gada 6.decembrī un 2019.gada 2.janvārī plkst.09.00 /pers. A/ neieradās Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldē Rīgā, Viestura prospektā

17/1 liecības sniegšanai, savlaicīgi nepaziņojot par neierašanās iemesliem, tādējādi tiek konstatēts, ka /pers. A/ neizpildīja pašvaldības institūcijas

amatpersonu likumīgās prasības.

Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk– Latvijas APK) 175.2 pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu administratīvā pārkāpuma lieta ir pakļauta izskatīšanai tiesā.

/pers. A/ uz lietas izskatīšanu, kas tika nozīmēta 2019.gada 4.martā, neieradās un par savas neierašanās iemesliem nepaziņoja.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu, personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

/pers. A/ par lietas izskatīšanas laiku un vietu tika savlaicīgi paziņots, ievērojot Latvijas APK 268. 1 panta nosacījumus. /pers. A/ uz lietas

izskatīšanu neieradās, kā arī no viņa nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, līdz ar ko, tiesa secina, ka /pers. A/ nevēlas izmantot savas tiesības

piedalīties lietas izskatīšanā, tādēļ tiesa nolēma lietu izskatīt bez /pers. A/ piedalīšanās.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Savukārt

atbilstoši minētā panta piektajā daļā noteiktajam, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Latvijas APK 243.1pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, par ko paredzēta atbildība Latvijas APK

175.2 pantā, ir pierādīta pilnībā ar:

- 2019.gada 25.janvārī sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC371301 fiksēto;

- Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) Ziemeļu pārvaldes kārtībnieces M.Skurules ziņojumā norādīto, ka, pamatojoties uz RPP Ziemeļu

pārvaldē esošo inspektores I.Tomsones 2018.gada 20.jūlija ziņojumu par to, ka 2018.gada 17.jūlijā plkst.19.02 uz ietves pie ēkas Čiekurkalna

3.šķērslīnijā 3, Rīgā, novietots stāvēšanai transportlīdzeklis MITSUBISHI CARISMA, valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, neievērojot

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi’’ 121.9.apakšpunktā noteiktās prasības, uzsākta lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā Nr.RPZR-18-1565-AL, saskaņā ar Latvijas LAPK 149.10 pantu. No Ceļu satiksmes drošības direkcijas informatīvajā

sistēmā pieejamās informācijas noskaidrots, ka transportlīdzekļa MITSUBISHI CARISMA, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētājs ir

/pers. A/. Lai /pers. A/ varētu dot patiesas liecības, proti, paziņot visu viņam administratīvā pārkāpuma lietā zināmo un norādīt personu, kura pārkāpuma

izdarīšanas brīdī bija transportlīdzekļa vadītājs (norādot attiecīgās personas identificējošos datus), un iesniegt šī fakta apliecinošus dokumentus, kā arī

atbildēt uz papildus jautājumiem, 2018.gada 14.novembrī /pers. A/ nosūtīts uzaicinājums, kas reģistrēts ar Nr.RPZR-18-2402-ap, par ierašanos

2018.gada 6.decembrī plkst.08.30 RPP Ziemeļu pārvaldē liecības sniegšanai. 2018.gada 6.decembrī /pers. A/ RPP Ziemeļu pārvaldē neieradās, par

neierašanos RPP Ziemeļu pārvaldes darbiniekus neinformēja. 2018.gada 6.decembrī /pers. A/ ierakstītā pasta sūtījumā sagatavots atkārtots

uzaicinājums, kas reģistrēts ar Nr.RPZR-18-2549-ap, par ierašanos 2019.gada 2.janvārī plkst.09.00 RPP Ziemeļu pārvaldē liecības sniegšanai;

- 2018.gada 14.novembra Paziņojumā fiksēto, kas nosūtīts /pers. A/ uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, ar aicinājumu 2018.gada 6.decembrī

plkst.08.30 ierasties RPP Ziemeļu pārvaldē, Viestura prospektā 17/1, Rīgā;

- 2018.gada 6.decembra Paziņojumā fiksēto, kas nosūtīts /pers. A/ uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, ar aicinājumu 2019.gada 2.janvārī

plkst.09.00 ierasties RPP Ziemeļu pārvaldē, Viestura prospektā 17/1, Rīgā;

- vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta kopijā redzamo, ka /pers. A/ adresētais sūtījums nodots pastā 2018.gada 6.decembri.

Atbilstoši likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6.punktam, saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši

dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Likuma „Par policiju” 19.panta sestā daļa noteic, ka Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta

pirmās daļas 1.- 6., 8.-12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.-28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības (..) ievietot personas pagaidu

turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos(..).

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 3. un 4..punktiem policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus

atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības: veikt personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar

lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā

kārtībā veikt to piespiedu atvešanu; sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas

iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus

likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā

nosūtīt protokolus pēc piekritības.

No Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.panta un 3.panta pirmās daļas izriet, ka deklarētajā dzīvesvietā personai jābūt sasniedzamai tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Paziņošanas likuma 1.pantā norādīts, ka likuma mērķis ir nodrošināt iestādes un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās savlaicīgu, kvalitatīvu

un privātpersonas tiesībām un likumiskajām interesēm atbilstošu dokumentu un informācijas paziņošanu adresātam. Saskaņā ar Paziņošanas likuma

4.panta pirmo daļu fiziskajai personai dokumentu paziņo uz deklarētās dzīvesvietas adresi vai deklarācijā norādīto papildu adresi. Dokumentu var paziņot

uz citu adresi gadījumā, ja adresāts norādījis uz objektīviem apstākļiem, kādēļ tas nepieciešams. Adresātam ir pienākums būt sasniedzamam norādītajā

adresē.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka personai ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm, bet

dzīvesvietas maiņas gadījumā ir pienākums mēneša laikā deklarēt jauno adresi. Likumdevējs ir noteicis personai pienākumu būt sasniedzamai deklarētajā

dzīvesvietā.

No lietas materiāliem secināms, ka pašvaldības policijas amatpersona, administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros, nolūkā gūt un noskaidrot

ziņas par lietas faktiskajiem apstākļiem, nosūtīja /pers. A/, kā transportlīdzekļa turētājam, uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi paziņojumus par

ierašanos pašvaldības policijā 2018.gada 6.decembrī plkst.08.30 un 2019.gada 2.janvārī plkst.09.00. Taču norādītajos laikos /pers. A/ neieradās

pašvaldības policijā, kā arī nepaziņoja par savas neierašanās iemesliem.

Tiesa secina, ka lietas izskatīšanas gaitā nav gūtas nekādas ziņas, kas liecina par attaisnojošu un objektīvu apstākļu esamību, kuru dēļ /pers. A/

nevarēja ierasties pašvaldības policijas iestādē 2018.gada 6.decembrī un 2019.gada 2.janvārī.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā

arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs, par kuru paredzēta administratīvā atbildības Latvijas APK 175.2 pantā.

Tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes amatpersonas likumīgo prasību neizpilde, t.i., neierašanās iepriekš minētajā

pašvaldības policijas iestādē pēc uzaicinājumiem sniegt liecības, ir vērtējama kā pašvaldības institūcijas amatpersonas likumīgo prasību savlaicīga

neizpildīšana Latvijas APK 175.2 panta izpratnē.

Latvijas APK 175. 2 pants nosaka, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju

amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt

desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpējas personību raksturojošie

dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesa lietas izskatīšanas gaitā nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Savukārt atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 2.punktam, kā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst, to, ka /pers. A/ gada

laikā atkārtoti izdarījis līdzīgu pārkāpumu, par kuru /pers. A/ jau ir administratīvi sodīts. Proti, no lietā esošās IeM Informācijas centra izdrukas redzams,

ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 8.oktobra spriedumu /pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK

175.2 panta un sodīts ar naudas sodu EUR 35 apmērā, kas nav samaksāts.

Par /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņa deklarēta dzīvesvieta ir /adrese/, ziņas par darba vietu, ienākumiem, apgādībā esošajām personām,

sodāmībām, lietā nav gūtas, iepriekš ir administratīvi sodīts.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas garā, kā arī, lai

pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt piemērojot /pers. A/ naudas sodu EUR 50,00 apmērā, atzīstot šo soda veidu par atbilstošu

pārkāpēja personībai un pārkāpuma raksturam.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 1.pantu, 8.pantu, 9.pantu, 22.pantu, 32.panta pirmo un otro daļu, 175.2 pantu, 238.pantu,

243.pantu, 243.1 pantu, 244.pantu, 271.panta ceturto daļu, 272.pantu, 274.pantu, 276.pantu, 289.6 panta piekto un sesto daļu, 289.16 panta pirmo un

ceturto daļu, 289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, un sodīt ar naudas sodu EUR 50 (piecdesmit pieci euro).

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums, jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase,

NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot no lēmuma par saukšanu pie

administratīvās atbildības numuru - 130014119). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Abrenes

ielā 8.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 14.martā.

Tiesnese B.Horuna