Court convicts defendant of drunk driving without license and evading license revocation, imposing combined suspended sentence.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence while lacking a license and evading a prior license revocation order. The defendant admitted guilt, and the court found the evidence sufficient to support the charges. Consequently, the court imposed a combined suspended sentence and revoked driving privileges for an extended period.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 1. daļa; 312. panta 2. daļa; Krimināllikuma 50. panta 1., 2., 4. daļa; 51. panta 1. daļa: Driving a vehicle while intoxicated and without a license constitutes a separate offense; when evading a prior license revocation, the new sentence is combined with the unexecuted portion of the previous sentence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11130006020
K71-0385-20/15
Spriedums
Latvijas Republikas vārdā
Valmierā 2020. gada 12. februārī
Vidzemes rajona tiesa:
tiesnesis A. Melbergs,
piedaloties prokurorei D. Vanagai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 262. panta
pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.
Aprakstošā daļa
Apsūdzētais/pers. A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas) vadīja
transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē.
Proti, apsūdzētais /pers. A/ 2020. gada 2. februārī ap plkst. 10.38 Valmierā, pa Katrīnas ielu, virzienā no Bastiona ielas uz Rīgas
ielas pusi, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas) vadīja transportlīdzekli –
automobili “/T/L marka” ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, būdams alkohola ietekmē (alkohola koncentrācija
izelpotajā gaisā 2,2724 un 2,3275 promiles).
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētais/pers. A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Proti, apsūdzētais /pers. A/, būdams ar Valkas rajona tiesas 2017. gada 27. marta spriedumu sodīts par Krimināllikuma
231. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, galīgais sods noteikts – brīvības atņemšana uz trim gadiem vienu
mēnesi, probācijas uzraudzība uz vienu gadu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz četriem gadiem, papildsoda izciešanas
laikā, apzinoties, ka viņš nav tiesīgs vadīt transportlīdzekli, jo transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas, tīši ignorēja tiesas
noteikto aizliegumu piedalīties ceļu satiksmē un vadīt transportlīdzekli un izvairījās no tiesas piespriestā tiesību ierobežošanas soda
izciešanas, jo 2020. gada 2. februārī ap plkst. 10.38 Valmierā, pa Katrīnas ielu, virzienā no Bastiona ielas uz Rīgas ielas pusi, vadīja
transportlīdzekli – automobili “/T/l marka/” ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, tādējādi izvairoties no tiesību
ierobežošanas soda izciešanas.
Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu (vainīgumu)
Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā atzina.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums par transportlīdzekļa vadīšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām alkohola
ietekmē ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 262. panta pirmo daļu, jo apsūdzētais bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām
(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības ir atņemtas ar tiesas spriedumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu) vadīja transportlīdzekli,
būdams alkohola ietekmē. Alkohola koncentrācija apsūdzētā organismā, kad apsūdzētais vadīja transportlīdzekli, pārsniedza Ceļu
satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta norādīto pieļaujamo alkohola koncentrāciju transportlīdzekļa vadītāja organismā.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums par transportlīdzekļa vadīšanu tiesību ierobežošanas soda laikā ir pareizi
kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 312. panta otro daļu, jo apsūdzētais, būdams sodīts ar tiesību ierobežošanas sodu, tiesību
ierobežošanas laikā vadot transportlīdzekli, izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta. Apsūdzētais par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir sodāms.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu
raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību
mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta
otrajā daļā paredzētos noziedzīgos nodarījumus kā mazāk smagu noziegumu.
Apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību un tīšu noziedzīgu nodarījumu pret jurisdikciju.
Ar apsūdzētā izdarīto, Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas sabiedrības
drošības intereses mehānisko transportlīdzekļu kustības drošības jomā, radot potenciālus draudus nodarīt kaitējumu citu cilvēku
veselībai un dzīvībai, kā arī citu personu īpašumam. Minētā noziedzīgā nodarījuma īpašo kaitīgumu raksturo fakts, ka alkohola
koncentrācija apsūdzētā organismā, kad viņš vadīja transportlīdzekli, vairākas reizes pārsniedza pieļaujamo alkohola koncentrāciju
transportlīdzekļa vadītāja organismā.
Ar apsūdzētā izdarīto, Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tika apdraudētas valsts
jurisdikcijas intereses kriminālsodu izpildes jomā.
Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais. Apsūdzētais pirms šo noziedzīgo nodarījumu
izdarīšanas bija vairākas reizes sodīts kriminālā kārtā par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Apsūdzētais pēdējo reizi bija sodīts ar
Valkas rajona tiesas 2017. gada 27. marta spriedumu par Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem sešiem mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Saskaņā ar
Krimināllikuma 50. panta piekto daļu galīgais sods apsūdzētajam pēc kopības ar Valkas rajona tiesas 2017. gada 4. janvāra spriedumu ir
noteikts – brīvības atņemšana uz trim gadiem vienu mēnesi, probācijas uzraudzība uz vienu gadu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
atņemšana uz četriem gadiem. Apsūdzētais brīvības atņemšanas sodu ir izcietis 2019. gada 24. novembrī (lietas 26.-29., 31., 33.-42. un
43.-47. lapas). Tādējādi ir secināms, ka apsūdzētais konkrētos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis papildsoda – probācijas uzraudzības
izciešanas laikā. Apsūdzētais ir sodīts administratīvi. Lietā nav ziņu, ka apsūdzētais būtu samaksājis viņam administratīvo pārkāpumu
lietu ietvaros uzliktos naudas sodus (lietas 30. lapa). Apsūdzētajam pašlaik ir divdesmit divi gadi. Apsūdzētajam ir deklarēta dzīvesvieta
(lietas 23. lapa). Apsūdzētā apgādībā atrodas viens nepilngadīgs bērns (lietas 25. lapa). Apsūdzētais saskaņā ar viņa tiesai norādītajām
ziņām strādā algotu darbu.
Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.
Tiesa konstatē, ka apsūdzētais tiesas sēdes laikā ir vaļsirdīgi atzinis savu vainu (vainīgumu) izdarītajos noziedzīgajos
nodarījumos un paudis nožēlu par izdarīto. Tiesa šo apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otrās daļas noteikumiem atzīst kā
atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā attiecībā uz abiem apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā attiecībā uz abiem apsūdzētā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem
saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Tiesa, ņemot vērā to, ka abi apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi faktiski veido noziedzīgo nodarījumu ideālo kopību,
saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta otrās daļas noteikumiem neatzīst alkohola ietekmi kā atbildību pastiprinošo apstākli apsūdzētā
rīcībā attiecībā uz Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu
brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.
Krimināllikuma 312. panta otrās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības
atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu
piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.
Tiesa, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz
trim gadiem sešiem mēnešiem. Apsūdzētais par Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar
īslaicīgu brīvības atņemšanu uz vienu mēnesi.
Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ka apsūdzētais ir izdarījis divus tīšus noziedzīgus
nodarījumus, un to, ka apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis, būdams iepriekš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanu, secina, ka ne soda represīvais, ne preventīvais mērķis nav sasniedzams, nosakot apsūdzētajam par izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem kādu citu no attiecīgo pantu daļu sankcijās paredzētajiem vieglāka soda veidiem, proti, naudas sodu vai
piespiedu darbu. Tiesas ieskatā, apsūdzētā tiesību ierobežojums saistībā ar brīvības atņemšanu ir saistīts ar sabiedrības drošības
interesēm, lai sabiedrību aizsargātu no citiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kurus apsūdzētais, nesaņemot atbilstošu sodu par
izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, varētu turpināt izdarīt.
Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko attiecību
taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam tiek noteikts sods par diviem mazāk smagiem noziegumiem, turklāt par vienu no
noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētajam tiek noteikts arī papildsods, atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmās, otrās un
ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam ir nosakāms galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības.
Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, ar tiem radīto kaitējumu, apsūdzētā personību
raksturojošās ziņas, atbildību mīkstinošo apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli apsūdzētā rīcībā, kā arī ievērojot par katru no
noziedzīgajiem nodarījumiem noteiktā soda veidu un apmēru, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo pamatsodu pēc noziedzīgo
nodarījumu kopības, ir piemērojami apsūdzētajam labvēlīgie Krimināllikuma 50. panta otrās daļas noteikumi par piespriesto sodu
daļēju saskaitīšanu. Tāpat saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta ceturtās daļas noteikumiem apsūdzētajam pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības noteiktajam pamatsodam ir pievienojams papildsods, kas ir noteikts par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto
noziedzīgo nodarījumu. Apsūdzētajam galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības ir nosakāms – īslaicīga brīvības atņemšana uz
diviem mēnešiem 15 dienām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz trim gadiem sešiem mēnešiem.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais ir izdarījis divus tīšus noziedzīgus nodarījumus, un to, ka apsūdzētais noziedzīgos
nodarījumus ir izdarījis, būdams iepriekš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, secina, ka, nosakot galīgo pamatsodu pēc
noziedzīgo nodarījumu kopības, nav piemērojami Krimināllikuma 50. panta otrās daļas vislabvēlīgākie noteikumi par vieglākā soda
ietveršanu smagākajā.
Tiesa, ņemot vērā apsūdzētā vecumu un to, ka apsūdzētā rīcībā tika konstatēts atbildību mīkstinošais apstāklis, secina, ka,
nosakot galīgo pamatsodu pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, soda mērķa sasniegšanas nolūkā nav nepieciešams piemērot
Krimināllikuma 50. panta otrās daļas bargākos noteikumus par piespriesto sodu pilnīgu saskaitīšanu.
Tiesa uzskata, ka minētais galīgā soda pēc noziedzīgo nodarījumu kopības apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu
krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais šos noziedzīgos nodarījumus ir izdarījis pēc Valkas rajona tiesas 2017. gada 27. marta
sprieduma spēkā stāšanās, un apsūdzētais nav izcietis visu sodu pēc minētā sprieduma (neizciestais sods uz krimināllietas iztiesāšanas
dienu – probācijas uzraudzība deviņi mēneši 11 dienas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana trīs gadi seši mēneši piecas
dienas), atzīst, ka saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas noteikumiem šajā spriedumā apsūdzētajam pēc noziedzīgo
nodarījumu kopības noteiktajam sodam ir pievienojams neizciestais sods pēc Valkas rajona tiesas 2017. gada 27. marta sprieduma.
Tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, ņem vērā noziedzīgo nodarījumu, par kuriem taisīti abi
spriedumi, raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, šajā krimināllietā konstatēto atbildību mīkstinošo
apstākli un atbildību pastiprinošo apstākli apsūdzētā rīcībā, ar šo spriedumu noteiktā soda veidu un apmēru, kā arī neizciestā soda veidu
un apmēru pēc iepriekšējā sprieduma.
Tāpat tiesa, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, ņem vērā arī likuma prasības par galīgā soda pēc
spriedumu kopības apmēru.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta 1.1 daļu, nosakot sodu pēc vairākiem spriedumiem, sodam pievieno ne mazāk kā vienu
trešdaļu no neizciestā soda, ja: .. 2) ir konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs.
Krimināllikuma 51. panta otrā daļa noteic, ka galīgajam sodam pēc vairākiem spriedumiem ir jābūt lielākam par sodu, kāds
noteikts par jaunu izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par neizciestā soda daļu pēc iepriekšējā sprieduma.
Atbilstoši Krimināllikuma 45.1 panta sestajai daļai, ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu ir
noteikta probācijas uzraudzība, probācijas uzraudzības izciešanas laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa neizciesto probācijas
uzraudzības laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52. panta noteikumiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta pirmās daļas 4. punkta noteikumiem, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, brīvības
atņemšanas soda viena diena atbilst divām probācijas uzraudzības dienām.
Tiesa, ņemot vērā visu iepriekš minēto, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, ir piemērojami
Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas vislabvēlīgākie noteikumi par neizciestā soda pēc iepriekšējā sprieduma daļēju pievienošanu
jaunajā spriedumā noteiktajam sodam. Apsūdzētajam galīgais sods pēc spriedumu kopības ir nosakāms – brīvības atņemšana uz pieciem
mēnešiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz sešiem gadiem.
Tiesa, ņemot vērā ar abiem spriedumiem apsūdzētajam noteiktā soda veidu un apmēru un to, ka apsūdzētā rīcībā šajā
krimināllietā tika konstatēts atbildību mīkstinošais apstāklis, secina, ka, nosakot apsūdzētajam galīgo sodu pēc spriedumu kopības, soda
mērķa sasniegšanas nolūkā nav nepieciešams piemērot Krimināllikuma 51. panta pirmās daļas bargākos noteikumus par neizciestā soda
pēc iepriekšējā sprieduma pilnīgu pievienošanu jaunajā spriedumā noteiktajam sodam.
Tiesa atzīst, ka iepriekš minētais galīgā soda pēc spriedumu kopības apmērs ir taisnīgs. Tāpat tas atbilst Krimināllikuma
51. panta noteikumiem par galīgā soda noteikšanu pēc spriedumu kopības.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētais līdz šim nav izvairījies no pirmstiesas procesa un tiesas, atzīst, ka apsūdzētajam
kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, lai nodrošinātu sprieduma izpildi daļā par piespriesto brīvības atņemšanas sodu, ir
atstājams iepriekš piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā.
Tiesa, ņemot vērā to, ka apsūdzētajam lietā ir veikta alkohola koncentrācijas konstatēšanas pārbaude, atzīst, ka saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 7.2 punkta un 368. panta pirmās daļas noteikumiem no apsūdzētā par labu valstij ir
piedzenami procesuālie izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanas veikto pārbaudi.
Rezolutīvā daļa
Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un
529. pantu,
no sprieda:
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz diviem (2) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz trim (3) gadiem sešiem (6) mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu
brīvības atņemšanu uz vienu (1) mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo, otro un ceturto daļu noteikt /pers. A/ galīgo sodu pēc noziedzīgo nodarījumu
kopības, piespriestos pamatsodus daļēji saskaitot, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktajam pamatsodam pievienojot papildsodu,
kas ir noteikts par Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz
diviem (2) mēnešiem piecpadsmit (15) dienām un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz trim (3) gadiem sešiem (6)
mēnešiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu šajā spriedumā /pers. A/ pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteiktajam
sodam daļēji pievienot neizciesto sodu pēc Valkas rajona tiesas 2017. gada 27. marta sprieduma un galīgo sodu noteikt – brīvības
atņemšanu uz pieciem (5) mēnešiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz sešiem (6) gadiem.
Drošības līdzekli /pers. A/ kriminālprocesā, kamēr spriedums stājas spēkā, atstāt iepriekšējo – uzturēšanos noteiktā vietā.
Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij procesuālos izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas konstatēšanas veikto
pārbaudi, EUR 15,65 (piecpadsmit euro 65 centus).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par procesuālo izdevumu piedziņu – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10
dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību (protestu)
Vidzemes rajona tiesā.
Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2020. gada 17. februāris.
Tiesnesis A. Melbergs