Court dismissed appeal against customs decision regarding antidumping registration procedures for Malaysian imports.

Lieta Nr. A420405612

SKA–697/2015

S P R I E D U M S

Rīgā 2015.gada 29.jūnijā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesnesis J.Neimanis

tiesnese V.Krūmiņa

tiesnese R.Vīduša

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Delve 2” pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 8.marta

lēmuma Nr.22.4.6/20597 atcelšanu, sakarā ar SIA „Delve 2” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 28.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja laikā no 2010.gada 22.novembra līdz 2011.gada 27.janvārim deklarēja preci: skrūves cinkotas ar Eiropas Savienības

kombinētās nomenklatūras kodu 7318 15 90 91, cinkotas atsperplāksnes ar kodu 7318 21 00 95, pašvītiņgriezes skrūves ar kodu 7318 14 99 91,

kokskrūves ar kodu 7318 12 90 91 un skrūves ar stieples izturību mazāk par 800 Mpa ar kodu 7318 15 90 91 no Malaizijas uzņēmumiem „Heritage

Tristar (M) SDN BHD”, „Excel Fastener Manufacturing (malaysia) SDN BHD” un „Zincalu Casting SDN BHD”, piemērojot muitas procedūru –

preču laišana brīvā apgrozībā.

[2] Ar Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 8.marta lēmumu Nr.22.4.6/20597 pieteicējai tika uzlikts pienākums maksāt galīgā

antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli. Dienests secināja, ka par konkrēto preču importa reģistrēšanas faktu atbilstoši Komisijas

2010.gada 27.oktobra regulai (ES) Nr.966/2010, ar ko sāk izmeklēšanu par tādu antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kuri ar Padomes Regulu

(EK) Nr.91/2009 noteikti dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu veidu importam, ko veic, tos nosūtot no

Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus, un par šāda importa reģistrāciju (turpmāk – regula Nr.966/2010) pieteicēja

muitas datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ saņēma informatīvu paziņojumu ar tekstu: „Preču izlaišana brīvam apgrozījumam

saistīta ar Eiropas Savienības integrēto tarifu (turpmāk – TARIC) pasākumu ,,Antidempinga vai kompensācijas reģistrācija”, nākotnē var tikt

pieņemta Regula par antidempinga vai kompensācijas maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu”. Šāds informatīvais paziņojums attiecas

uz visām precēm, kuras tika deklarētas laišanai brīvā apgrozībā ar preces kodiem, kas minēti regulas Nr.966/2010 1.pantā saistībā ar iespējamību

piemērot antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu datumu. Tādējādi pieteicējas tiešais pārstāvis SIA „DSV Transport”, noformējot pieteicējas

uzdevumā vienotos administratīvos dokumentus, tika informēts par antidempinga maksājumiem. Muitas deklarācijas noformēšana muitas datu

automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ un deklarācijas datu saglabāšana Centrālajā muitas informācijas sistēmā (turpmāk – CMIS) ar TARIC

pasākumu „Antidempinga vai kompensācijas reģistrācija” ir attiecīgo preču importa reģistrēšana regulas Nr.966/2010 izpratnē. Tā kā deklarētā prece

atbilst Padomes 2011.gada 18.jūlija regulas (ES) Nr.723/2011, ar kuru galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr.91/2009 noteikts dažu

Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, attiecina arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu,

ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus (turpmāk – regula Nr.723/2011) 1.pantā

uzskaitītajiem kodiem un preču nosūtītāji ir Malaizijas uzņēmumi, kas nav minēti šajā pantā kā uzņēmumi, kuru ražojumu imports tiek atbrīvots no

antidempinga maksājumiem, precēm ir piemērojams antidempinga maksājums 85 procentu apmērā.

[3] Pieteicēja iesniedza pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 30.septembra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

šādiem argumentiem.

[4.1] Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz regulas Nr.723/2011 1.panta 1.punktu, precēm pamatoti piemērojis galīgā antidempinga

maksājuma likmi 85 procentu apmērā, kā arī aprēķinājis pievienotās vērtības nodokli, jo Malaizijas uzņēmumi nav atzīstami par tādiem, kuru ražojumu

imports tiek atbrīvots no antidempinga maksājumiem.

[4.2] No regulas Nr.966/2010 2.panta un Padomes 2009.gada 30.novembra regulas Nr.1225/2009 par aizsardzību pret importu par

dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk – regula Nr. 1225/2009) 13.panta 3.punkta un 14.panta 5.punkta izriet, ka

Komisija var veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai prece ir uzskatāma par dempinga preci. Izmeklēšanas laikā Komisija ir tiesīga pieprasīt muitas

dienestiem, lai tie reģistrē iespējamo dempinga preču importu.

[4.3] Pieteicējas deklarēto preču imports tika reģistrēts. Preču importa reģistrācija regulas Nr.966/2010 izpratnē ir notikusi ar muitas

deklarācijas noformēšanu muitas datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ un deklarācijas datu saglabāšanu CMIS ar TARIC pasākumu

„Antidempinga vai kompensācijas reģistrācija”. Pārsūdzētajā lēmumā arī norādīts, ka par konkrēto preču importa reģistrācijas faktu personai, kura

noformē un elektroniski iesniedz muitas iestādē muitas deklarāciju, informācija pieejama muitas datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++,

saņemot dienesta norādīto informatīvu paziņojumu „INFORMĀCIJAI: Preču izlaišana brīvam apgrozījumam saistīta ar TARIC pasākumu

„Antidempinga vai kompensācijas reģistrācija”. Nākotnē var tikt pieņemta Regula par antidempinga vai kompensācijas maksājumu

piemērošanu ar atpakaļejošu datumu”. Lietā ir izdruka no sistēmas ASYCUDA++, kur ir daļēji redzams dienesta norādītais paziņojums. Tāpat ir

izdruka no ITVS, kurā arī redzams minētais paziņojums. Minētie pierādījumi apstiprina lēmumā norādīto un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja

paskaidroto, ka preču reģistrācija importam notiek elektroniski un sistēmas lietotājs saņem par to paziņojumu. Tā kā regulas nenoteic konkrētas prasības

preču importa reģistrācijai, bet gan atstāj šo jautājumu dalībvalstu ziņā, šāda reģistrācijas sistēma nav pretrunā ar regulu prasībām.

[4.4] Atbilstoši Komisijas 1993.gada 2.jūlija regulas (EEK) Nr.2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr.2913/92

par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – regula Nr.2454/93) 205.panta 1.punktam nav paredzēta tādu datu kā dažāda veida informatīvie

paziņojumi norādīšana vienotajā administratīvajā dokumentā. Regula Nr.2454/93 neparedz, ka dokumentā varētu iekļaut informāciju par preču importa

reģistrāciju. Regulas Nr.2454/93 31.pielikumā ir iekļauta veidlapa, no kuras redzams, ka tā ir sadalīta ailēs, kurās ir prasīts norādīt konkrētu informāciju.

Šajā veidlapā nav paredzēta vieta informācijas par preču importa reģistrāciju iekļaušanai. Tādēļ nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka Valsts ieņēmumu

dienestam par preču importa reģistrāciju informācija bija jāiekļauj muitas deklarācijās. Arī apstāklis, ka par preču importa reģistrāciju bija iespējams

sastādīt atbilstošus inspekcijas aktus un par preču reģistrāciju pieteicēju informēt tieši ar šādiem inspekcijas aktiem, neapliecina Valsts ieņēmumu dienesta

rīcības prettiesiskumu, jo, pirmkārt, šāda kārtība (inspekcijas aktu sagatavošana) importa reģistrācijas gadījumā normatīvajos aktos nav paredzēta,

otrkārt, kā pareizi norādījis dienests, normatīvajos aktos vispār nav noteikts Valsts ieņēmumu dienesta pienākums informēt privātpersonas par

reģistrācijas faktu.

[4.5] Neatkarīgi no tā, vai pieteicēja ar šādu paziņojumu bija vai nebija iepazinusies, kā arī neatkarīgi no tā, vai pieteicējai ir vai nav pieejama

muitas datu automatizētā apstrādes sistēma ASYCUDA++, pieteicēja bija pienācīgi informēta par tās ievesto preču reģistrēšanu muitas iestādē. Strīdus

preču importa reģistrācija un tam secīgi galīgais antidempinga maksājums, kā minēts iepriekš, aprēķināts sakarā ar regulu Nr.966/2010, kas pieņemta

2010.gada 27.oktobrī jeb pirms strīdus preču deklarēšanas (attiecīgās muitas deklarācijas muitas iestādēm iesniegtas 2010.gada 22.novembrī,

2.decembrī, 9.decembrī, 17.decembrī, 2011.gada 20.janvārī un 27.janvārī). Tā kā regula Nr.966/2010 ir ārējais normatīvais akts un tā kā šī regula valsts

valodā ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pieteicēja nevarēja nezināt (tai vajadzēja zināt) par pasākumiem, ko attiecībā uz tās

importētajām precēm gatavojas veikt Eiropas Savienība. Savukārt norāde uz to, ka reti kurš nodokļu maksātājs regulāri seko publikācijām Eiropas

Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nevar kalpot par attaisnojumu konkrēto apstākļu nezināšanai un par pamatotu atbrīvojumam no negatīvajām sekām.

Turklāt, kā norādīts pārsūdzētajā lēmumā, informācija par to, ka tiek veikta attiecīgu preču reģistrēšana, publiski ir pieejama ne vien Eiropas Savienības

Oficiālajā Vēstnesī, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā Integrētā tarifa vadības sistēmas (ITVS) sadaļā (http://itvs.vid.gov.lv). Tajā apkopoti

uz preču importu un eksportu attiecināmie tarifu un netarifu pasākumi, kas noteikti Eiropas Savienības un nacionālajā līmenī.

[5] Izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 28.janvāra spriedumu pieteikums noraidīts. Tiesa

pievienojusies pirmās instances tiesas sprieduma argumentiem un papildus norādījusi turpmāk minētos apsvērumus.

[5.1] Lai iekasētu antidempinga maksājumu ar atpakaļejošu spēku, kad konstatēta galīgo antidempinga maksājumu apiešana, muitas

deklarācijas noformēšana datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ un deklarācijas datu saglabāšana CMIS ir pietiekama (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2013.gada 6.jūnija sprieduma lietā Nr.C-667/11 Paltrade 25. –35. un 38.punktu).

[5.2] Pieteicējai nebija obligāti jāapzinās, ka tā īsteno dempinga pasākumus regulas Nr.1225/2009 10.panta „a” punkta izpratnē. Atbilstoši

regulas Nr.1225/2009 10.panta „a” punktam ir pietiekami, ka pieteicējai kā importētājai vajadzēja apzināties, ka tā īsteno dempingu. Attiecībā par

minētā fakta konstatēšanu lietā ir pietiekami pierādījumi un tiesa tos ir pareizi novērtējusi. Tiesa vispusīgi un rūpīgi ir pārbaudījusi lietā iegūtos pierādījumus

un to kontekstā novērtējusi, vai pieteicējai uzliktais papildu nodokļu samaksas pienākums ir pamatots. Pieteicējas atšķirīga izpratne un vērtējums lietā

iegūtajiem pierādījumiem nenozīmē, ka tiesa nav objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi šos pierādījumus.

[6] Pieteicēja iesniegusi kasācijas sūdzību par tiesas spriedumu pilnā apjomā. Kasācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem

argumentiem.

[6.1] Saskaņā ar regulas Nr.1225/2009 14.panta 5.punktu reģistrācija ir nepieciešams un pietiekams priekšnoteikums, lai antidempinga

nodevas piemērotu ar atpakaļejošu spēku. Pretēji Administratīvās rajona tiesas spriedumā norādītajam, kam pievienojas arī Administratīvā apgabaltiesa,

lietā nav konstatēts, ka būtu veikta antidempinga reģistrācija, tāpēc kļūdaini atzīts, ka ir tiesisks pamats antidempinga maksājumu noteikšanai.

[6.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests ir skaidri norādījis, ka tam nav iekšējā normatīva akta, kas nosaka, kā veicama

antidempinga reģistrācija. Tādējādi dienests netieši atzīst, ka nav izpildījis regulā Nr.966/2010 un regulā Nr.723/2011 noteikto pienākumu veikt

antidempinga reģistrāciju, lai pēc tam ar atpakaļejošu spēku piemērotu antidempinga nodevu. Tiesa kļūdaini interpretējusi, ka tam, ka dienests nav

izstrādājis kārtību, kādā notiek antidempinga reģistrācija, neesot būtiskas nozīmes, jo būtiski esot tas, ka antidempinga reģistrācija ir notikusi, jo muitas

datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ ir parādījies informatīvais paziņojums. Regulas nosaka dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt

antidempinga reģistrāciju, kas no regulās ietvertajiem formulējumiem nozīmē, ka antidempinga reģistrācijas mērķis ir preču deklarēšanas brīdī attiecīgo

preču importu reģistrēt tā, lai šo informāciju pēc tam atlasītu, lai piemērotu iespējamo antidempinga nodevu. Tādējādi antidempinga reģistrācijai ir jābūt

nošķirtai un identificējamai procedūrai, kas arī pieteicējai ļautu pārliecināties, ka antidempinga reģistrācija ir notikusi.

[6.3] Lietā nav pierādījumu, ka informatīvais paziņojums muitas datu automatizētajā apstrādes sistēmā ASYCUDA++ būtu ievietots uz

pieteicējas deklarāciju ievadīšanas brīdi sistēmā. Nav nozīmes izdrukām no ITVS sistēmas, jo ASYCUDA++ bija vienīgais veids, kā elektroniski iesniegt

muitas deklarāciju, bet ITVS sistēma nav nepieciešama importa reģistrācijai, tāpēc pieteicējai ITVS sistēmā esošā informācija nav tiesiski saistoša. Tāpēc

tiesa nav ievērojusi regulas Nr.1225/2009 10.panta ceturtās daļas „a” punktā noteikto, proti, taisot spriedumu, nav pārbaudījusi un ieguvusi pierādījumus,

ka importētājs (pieteicēja) apzinājās, ka importējot attiecīgās preces tā īsteno dempinga pasākumus.

[6.4] Tiesa pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 154.pantu, jo nav novērtējusi objektīvi pārbaudītos pierādījumus lietā (izdrukas no

ASYCUDA++ sistēmas, izdrukas no ITVS sistēmas, dienesta rakstveida paskaidrojumus), kas norāda uz to, ka dienests nav veicis ne antidempinga

reģistrāciju importa reģistrācijas brīdī, ne arī pierādījis, ka informatīvais paziņojums būtu ievietots sistēmā uz importa reģistrācijas brīdi. Tādējādi gan

Administratīvā rajona tiesa, gan Administratīvā apgabaltiesa pretēji lietā esošajiem pierādījumiem, ir izdarījusi secinājumus, kas nav pamatoti ne uz loģikas

likumiem, ne uz taisnības principiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa pareizi interpretējusi regulas Nr.1225/2009 14.panta 5.punktu un secinājusi, ka regulas neprasa izpildīt noteikta veida

reģistrācijas formas. Noteicošais ir šādas reģistrācijas mērķis, t.i., la i nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā konstatē pasākumu

apiešanu, antidempinga maksājumus atbilstošā apmērā varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu no dienas, kad reģistrēts šāds no Malaizijas

sūtīts imports.

[8] Tiesa ir pārliecinājusies, vai pieteicējas imports no Malaizijas ir ticis reģistrēts. Tiesa ir konstatējusi, ka imports ir ticis atzīmēts

elektroniskajās datu sistēmās un par to ir sniegta informācija arī pieteicējai. To, ka šāda reģistrācija notikusi deklarāciju reģistrēšanas brīdī, tiesa

secinājusi, novērtējot lietā esošos pierādījumus. Tiesa secinājusi, ka šāda reģistrēšana notiek automātiski, Eiropas Savienībā stājoties spēkā attiecīgām

antidempinga regulām. Tādējādi tiesa novērtējusi pierādījumus, tostarp ne tikai ekrānšāviņus no datu sistēmām, bet arī citus pierādījumus, rīkojoties

objektīvi un nepārkāpjot Administratīvā procesa likuma 154.pantu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments

n o s p r i e d a

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 28.janvāra spriedumu, bet SIA „Delve 2” kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis J.Neimanis

Tiesnese V.Krūmiņa

Tiesnese R.Vīduša