Court dismissed appeal against forestry agency decision due to incomplete land transformation and lack of legal reliance. The court held that administrative changes to land registry without on-site verification do not create legal reliance for the applicant. The court ruled that the applicant failed to meet conditions for favorable administrative act issuance. The court emphasized that land transformation completion depends on the applicant's own actions and regulatory compliance. The court found no legal basis for the applicant's claim given the facts. The court rejected the argument that prior registry changes justified the current request. The court determined the administrative act was properly issued based on evidence. The court concluded the appeal lacked merit under administrative law principles.

Lieta Nr. A42557908 A01270-10/14

SPRIEDUMS Latvijas Tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 9.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L. Hāzenfuse, piedaloties atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts meža dienesta pārstāvei L.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc L.S. pieteikuma par 2008.gada 14.februāra Valsts meža dienesta lēmuma Nr.1-19//S-15 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar 2008.gada 14.februāra Valsts meža dienesta lēmumu (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Rīgas – Ogres virsmežniecības 2007.gada 19.decembra lēmums Nr.6-7/1017. [1.1] Lēmumā norādīts, ka 2008.gada 16.janvārī Valsts meža dienestā saņemts L.S. iesniegums ar lūgumu atkārtoti pārbaudīt transformēto platību Inčukalna novadā īpašumā „/Nosaukums/” 1.kvartāla 1.nogabalā, sastādīt aktu par transformāciju un reģistrēt jaunu meža inventarizāciju, kā arī atcelt Rīgas – Ogres virsmežniecības lēmumu Nr.6-7/1017. [1.2] Lēmumā konstatēts, ka nekustamajā īpašumā ir meža videi raksturīga ainava ar attiecīgu zemsedzi.

Nevar tikt pabeigta zemes transformācija, jo zeme neatbilst transformācijas atļaujā norādītajam zemes lietošanas veidam, kāds paredzēts Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 ,,Meža zemes transformācijas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.806) 13.punktā. [1.3] Lēmumā norādīts, ka tad, kad būs veiktas darbības būvlaukuma sagatavošanai un attiecīgajā zemes gabalā būs iznīcināta meža videi raksturīgā ainava, Valsts meža dienests organizēs pārbaudes veikšanu dabā, lai konstatētu, ka transformācija ir pabeigta atbilstoši MK noteikumu Nr.806 12. un 13.punktam.

Tāpat lēmumā noteikts, ka meža inventarizācija, kurā transformējamā zemes platība pirms transformācijas pabeigšanas nav uzrādīta kā meža zeme, nevar tikt pieņemta un reģistrēta Meža valsts reģistrā. [2] 2008.gada 15.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.S. (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums par Valsts meža dienesta (turpmāk arī – atbildētājs) lēmuma Nr.1-19/S-15 atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka SIA „Halmers” dabā uzmērīja, iezīmēja un ierādīja transformējamās platības robežas pirms koki tika nocirsti 2005.gada decembrī.

Līdz ar to pieteicējas ieskatā darbība īpašumā tika veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Bez tam Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā pārvalde jau 2006.gada 2.martā ir veikusi attiecīgas izmaiņas Nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistrā. [3] Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka pieteicēja, ierosinot meža zemes transformāciju, norādījusi, ka plānotais zemes lietošanas veids ir apbūve. Atbildētāja ieskatā šobrīd nepastāv nekādi tiesiska rakstura šķēršļi apbūves veikšanai nekustamajā īpašumā, tas arī norādīts pārsūdzētajā administratīvajā aktā.

Ņemot vēra to, ka pieteicēja ir saņēmusi transformācijas atļauju, viņai ir visas iespējas īstenot attiecīgajā meža zemē savas apbūves ieceres. Atbildētājs uzskata, ka MK noteikumi Nr.806 ,,Meža zemes transformācijas noteikumi” precīzi nenosaka, kad meža zemes transformācija uzskatāma par pabeigtu, savukārt šo noteikumu

9.1. punktā ir ietverts regulējums, ka par plānotās darbības uzsākšanu neuzskata koku ciršanu. Tādējādi noteikumi Nr.806, tos piemērojot, tiek interpretēti, noskaidrojot, kad transformācija ir uzskatāma par pabeigtu. Pēc transformācijas pabeigšanas virsmežniecība un vietējā pašvaldība kopīgi pārbauda situāciju dabā un sastāda kopīgu aktu par transformācijas pabeigšanu (MK noteikumu Nr.806 12., 13.punkts), savukārt MK noteikumu Nr.806 17.punkts nosaka, ka transformācija uzskatāma par pabeigtu, kad Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktā minēto aktu un šo noteikumu 16.punktā minēto aktualizēto zemes vienības robežu un/vai situācijas plānu, ir veikusi izmaiņas nekustamā īpašuma valsts kadastrā. No šī tiesiskā regulējuma secināms, ka nepieciešams gan pārbaudīt faktisko situāciju dabā, sastādot aktu, gan izdarīt izmaiņas nekustamā īpašuma valsts kadastrā, lai transformāciju varētu uzskatīt par pabeigtu. [4] Pieteicēja uz tiesas sēdi nebija ieradusies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicējai par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots pienācīgā kārtā. Pamatojoties uz APL 214.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu pieteikumu izskatīt bez pieteicējas klātbūtnes. [5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos norādītajiem faktiem. Papildus atbildētāja pārstāve paskaidroja, ka pēdējā pārbaude zemesgabalā notika pagājušā gada oktobrī, tās laikā tika veikta īpašuma fotografēšana. Atbildētāja pārstāve norādīja, kapieteicēja nav veikusi nekādas papildus darbības, lai pabeigtu zemes transformāciju. Atbildētāja pārstāve informēja, ka dotajā brīdī, salīdzinot ar 2008.gadu, pieteicējas nekustamajā īpašumā meža videi raksturīgā ainava ir daudz izteiktāka, ir ataugusi jaunaudze – avenāji, mazi kociņi.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies atbildētāja pārstāves paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] No lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus. [7.1] Ar 2006.gada 31.marta Inčukalna mežniecības lēmumu Nr.8022-3 atteikts pieņemt 2006.gada 14.marta inventarizācijas lietu nekustamajam īpašumam „/Nosaukums/” Inčukalna pagastā, Rīgas rajonā (lietas 3.lapa). [7.2] Ar 2007.gada 17.decembra Rīgas - Ogres virsmežniecības lēmumu atstāts negrozīts Inčukalna mežniecības 2006.gada 31.marta lēmums Nr.8022-3, ar kuru atteikts pieņemt inventarizācijas lietu nekustamajam īpašumam „/Nosaukums/” (lietas 3.lapa). [7.3] 2008.gada 6.februārī Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītāja L.M. sastādīja pārbaudes aktu, kurā konstatēja, ka nekustamajā īpašumā ir meža videi raksturīga ainava ar meža videi raksturīgu zemsedzi. Pārbaudes aktā konstatēts, ka nekas neliecina, ka nekustamais īpašums varētu tikt izmantots apbūvei, kas atļauta ar transformācijas atļauju (lietas 9.lapa). [7.4] Ar 2008.gada 14.februāra Valsts meža dienesta lēmumu atstāts negrozīts Rīgas – Ogres virsmežniecības 2007.gada 19.decembra lēmums Nr.6-7/1017 (lietas 8.lapa). Lēmums pamatots ar MK noteikumu Nr.806 13., 17.punktu, 2007.gada 28.augusta MK noteikumu Nr.590 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra aprites noteikumi” 11.3 punktu. [8] Tiesa konstatē, ka pārsūdzētais Lēmums ir atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Ar apstrīdēto 2008.gada 14.februāra lēmumu Nr.1-19/s-15 ir atstāts spēkā atteikums pieņemt 2006.gada 14.marta inventarizācijas lietu nekustamajam īpašumam „/Nosaukums/” (lietas 7.lapa). Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicējas mērķim atbilstošs ir prasījums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. [9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējai ir atļauja transformēt zemes platību Inčukalna novadā īpašumā „/Nosaukums/” 1.kvartāla 1.nogabalā (lietas 39.lapa), un ka šīs zemes transformācija tika uzsākta. Lietā ir strīds par to, vai zemes transformācija ir uzskatāma par pabeigtu un vai atbildētājam ir pienākums pieņemt meža inventarizācijas lietu un sastādīt aktu par transformētās meža zemes pabeigšanu un atbilstību transformācijas atļaujā norādītajam zemes lietošanas veidam.

[10] MK noteikumu Nr.806 11.punktā noteikts, ka transformācijas ierosinātājs 30 dienu laikā pēc transformācijas iesniegumā norādīto plānoto darbību pabeigšanas (bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc transformācijas atļaujas derīguma termiņa beigām) informē par to attiecīgo pašvaldību un virsmežniecību. Saskaņā ar minēto noteikumu 12.punktu virsmežniecības un vietējās pašvaldības pārstāvji

10 dienu laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minētās informācijas saņemšanas vai pēc informācijas iesniegšanas termiņa beigām kopīgi pārbauda transformējamās meža zemes platības dabā. Savukārt 13.punktā noteikts, ka virsmežniecības pārstāvis par šo noteikumu 12.punktā minēto pārbaudi sastāda aktu. Aktā ietver informāciju par transformējamās meža zemes atbilstību transformācijas atļaujā norādītajam zemes lietošanas veidam (..). No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 6.februārī Valsts meža dienesta Mežsaimniecības daļas vadītāja L.M. sastādīja pārbaudes aktu, kurā konstatēja, ka nekustamajā īpašumā ir meža videi raksturīga ainava ar meža videi raksturīgu zemsedzi, kā arī, ka nekas neliecina, ka nekustamais īpašums varētu tikt izmantots apbūvei (lietas 9.lapa).

Līdz ar to tiesa konstatē, ka pārbaudes akts sastādīts atbilstoši MK noteikumu Nr.806 13.punktam. [11] Saskaņā ar Meža likuma 41.pantu vienīgais priekšnoteikums, lai tiktu konstatēta meža zemes transformācija, ir meža zemes lietojuma veida maiņa. Tātad zemes lietošanas veida maiņa ir būtisks nosacījums, lai zemes transformāciju atzītu par pabeigtu. Savukārt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) 2009.gada 12.novembra spriedumā lietā Nr. SKA 438 12.punktā norādījis „(..) ka zemes transformācijas atzīšanai par pabeigtu pirms attiecīgu izmaiņu veikšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā transformējamās meža zemes platības ir pārbaudāmas dabā.

Tātad meža zemes transformācija par cita izmantošanas veida zemi ir uzskatāma par pabeigtu tikai tad, ja transformācija ir pabeigta faktiski, tas ir, zeme ir transformēta un tādējādi lietojama atbilstoši jaunajam izmantošanas mērķim”. Tā kā transformācijas atļaujā norādīts, ka zemes lietošanas veids ir apbūve (lietas 39.lapa), tad konkrētajā gadījumā zemes transformācijas mērķis ir sagatavot zemi tā, lai tajā varētu tikt uzsākti būvniecības darbi. Tajā pat laikā 2008.gada 6.februārī Valsts meža dienesta amatpersona konstatēja, ka nekustamajā īpašumā ir meža videi raksturīga ainava ar meža videi raksturīgu zemsedzi, kā arī, ka nekas neliecina, ka nekustamais īpašums varētu tikt izmantots apbūvei (lietas 9.lapa).

Līdz ar to pamatots ir atbildētāja secinājums, ka zeme neatbilst transformācijas atļaujā norādītajam zemes lietošanas veidam. [12] MK noteikumu Nr. 806 17. punkts paredz, ka transformācija uzskatāma par pabeigtu, kad Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, pamatojoties uz šo noteikumu 13. punktā minēto aktu un šo noteikumu 16. punktā minēto aktualizēto situācijas plānu, ir veikusi izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. No minētā izriet, ka Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa tikai pēc VMD akta sastādīšanas par transformācijas pabeigšanu var veikt izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Savukārt no pieteikuma izriet, ka Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālā pārvalde jau 2006.gada 2.martā ir veikusi attiecīgas izmaiņas Nekustamo īpašumu valsts kadastra reģistrā un izdevusi aktualizētos zemes robežu plānus uz īpašumu „/Nosaukums/”, transformēto zemes lietošanas veidu norādot „zeme zem ēkām un pagalmiem”. Tiesa atzīst, ka Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālajai nodaļai nebija tiesības veikt izmaiņas zemesgabalam noteiktajos lietošanas mērķos, kamēr Valsts meža dienesta amatpersonas dabā nav pārliecinājušās par konkrētā zemesgabala transformācijas pabeigšanu un noformējušas normatīvajos aktos paredzēto dokumentu – aktu.

Minētā Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas rīcība nerada pieteicējai tiesības uz labvēlīga individuālā regulējuma noteikšanu attiecībā uz viņas zemesgabalam pieteikto un nepabeigto transformāciju. Šāds tiesas secinājums atbilst administratīvo tiesu judikatūrā nostiprinātajai atziņai, ka izmaiņu veikšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nerada pieteicējam tiesisko paļāvību, ka zemes transformācija ir pabeigta (sk. Senāta 2009. gada 12. novembra sprieduma lietā SKA-438/2009 13. punktu). [13] Augstāk minētajā Senāta sprieduma 13.punktā arī norādīts, ka transformācijas pabeigšana lielā mērā ir atkarīga tieši no pašas privātpersonas darbībām, kas tieši reglamentētas vai izriet no tiesību normām.

Tādēļ privātpersonai pašai ir jāapzinās, vai viņa attiecīgās darbības ir izpildījusi. Kā tiesas sēdē paskaidroja atbildētāja pārstāve, pieteicēja nav veikusi nekādas papildus darbības, lai pabeigtu zemes transformāciju. Arī pati pieteicēja nav vērsusi tiesas uzmanību uz tādu darbību esamību. Gluži pretēji, no atbildētāja pārstāves paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka dotajā brīdī, salīdzinot ar 2008.gadu, pieteicējas nekustamajā īpašumā meža videi raksturīgā ainava ir daudz izteiktāka, ir ataugusi jaunaudze.

Līdz ar to pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nepastāv pieteicējas pieprasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas nosacījumi, proti, atbildētājam nav tiesību pieņemt inventarizācijas lietu nekustamajam īpašumam „/Nosaukums/”.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt L.S. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Spriedums sastādīts 2010.gada 9.martā.

Tiesnese L.Hāzenfuse