Court partially allows civil compensation in criminal case for legal aid costs but denies full material damage claim.

ECLI:LV:ZRT:2023:0427.11390024220.4.S

Lieta Nr. 11390024220

Lietas arhīva Nr. K73-0141-23/50

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2023.gada 27.aprīlī

Zemgales rajona tiesa tiesnese L.Sprigule

piedaloties prokurorei D.Vācietei

aizstāvei I.Lambertei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas

Aprakstošā daļa

[1] Apsūdzētais /pers. B/ vadīja transportlīdzekli un pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un tā rezultātā nodarīja cietušajiem smagus miesas

bojājumus.

2020.gada 13.februārī ap pulksten 18.50 diennakts tumšajā laikā /pers. B/, ignorējot transportlīdzekļa atbilstību ekspluatācijas noteikumiem, vadīja

/transportlīdzeklis/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sakabē ar pašizgatavotu piekabi, kura nebija aprīkota ar gabarītlukturiem un numura

zīmes apgaismojumu, Tukuma novadā pa ceļu Rīga-Ventspils 54.km, virzienā no Ventspils uz Rīgu.

[2] /pers. C/ vadīja automašīnu/transportlīdzekļa marka/, reģistrācijas numurs/reģistrācijas numurs/, vienā kustības joslā un virzienā aiz traktora.

/pers. C/ pēkšņi pamanīja šķērsli, /pers. B/ vadīto traktoru ar piekabi, un nespējot novērst sadursmi, strauji mainīja braukšanas virzienu pa kreisi,

iebraucot ceļa pretējā kustības joslā, kur izraisīja sadursmi ar pretī braucošu automašīnu /transportlīdzekļa marka/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, kuru vadīja /pers. D/.

[3] Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā:

-automašīnas /transportlīdzekļa marka/ vadītājam /pers. C/ konstatēti šādi miesas bojājumi: galvas sasitums ar sisti- grieztām brūcēm pieres

kreisajā pusē un galvas matainajā daļā, zemādas asinsizplūdumu pieres rajonā, ķermeņa sasitums ar mugurkaula 7.kakla- 1.krūšu skriemeļu traumatisku

mežģījumu, 7.kakla skriemeļa lūzumu, ar labās puses I, II, III, IV, V ribu lūzumiem. Iegūtie miesas bojājumi pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem kā

bīstami dzīvībai;

- automašīnas /transportlīdzekļa marka/vadītajam /pers. D/ konstatēti šādi miesas bojājumi: galvas sasitums ar brūcēm deguna pamatnē un kreisās

acs plakstiņā ar tā atrāvumu, ar plašiem zemādas asinsizplūdumiem un ādas nobrāzumiem sejā, ar deguna kaula un kreisā deniņu kaula lūzumu, ar kreisā

pieres dobuma priekšējās sienas lūzumu un asinsizplūdumu pieres dobumā, ar asinsizplūdumu virs un zem galvas smadzeņu cietā apvalka, ar galvas

smadzeņu sasitumu, grieztas brūces sejā; krūšu kurvja sasitums ar ādas nobrāzumiem uz tā, ar abu plaušu sasitumiem, ar nelieliem labās plaušas

plīsumiem, ar gaisa uzkrāšanos labajā pleiras dobumā, ar labās puses II-V , kreisās puses II ribas priekšējo galu lūzumiem, ar kreisā atslēgas kaula un

krūšu kaula lūzumu; vēdera un iegurņa sasitums ar ādas nobrāzumiem uz tā, ar liesas sasitumu un plīsumiem, ar aknu plīsumiem, ar tievo zarnu sasitumu un

apzarņa plīsumiem, ar augšupejošās lokzarnas virspusēju bojājumu, ar kaunuma kaula labās puses augšējā zara lūzumu; ekstremitāšu sasitums ar abu

augšdelmu kaulu lūzumiem, ar kreisā augšstilba kaula vaļēju lūzumu, ar labā augšstilba lielā lielakaula vaļēju lūzumu, ar kreisās plaukstas 1.delnas kaula

lūzumu. Iegūtie miesas bojājumi pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem kā bīstami dzīvībai.

[3.1] /pers. B/ pārkāpa:

Ceļu satiksmes noteikumu(saīsināti-CSN) 25.3.punktu, kas noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums darīt visu iespējamo, lai netiktu

apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki;

CSN 161.2. punktu, kas noteic, ka braucot diennakts tumšajā laikā, piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

CSN 174.3.punktu, kas noteic, ka braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz gadījumos, ja transportlīdzeklim ir kāds no šo noteikumu

223.punktā minētajiem bojājumiem.

Savukārt minēto noteikumu 223.2.punkts noteic, ja transportlīdzeklim diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg

neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, ar to atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu

avārijas gaismas signalizāciju vai ar transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātu avārijas zīmi (tikai pakaļējo ārējās apgaismes ierīču bojājuma gadījumā);

[3.2] 2009.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.30 „Noteikumi par traktortehnikas tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko

kontroli uz ceļiem” (saīsināti-Noteikumi Nr.30) 1.pielikuma „Būtiskās prasības traktortehnikas un tās piekabes tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam”

26. punktu, kas noteic, ka traktortehnikai un tās piekabēm ir divi sarkanu gaismu izstarojoši pakaļējie gabarītlukturi, un 28.punktu, kas noteic, ka

traktortehnikai un tās piekabēm ir viens vai vairāki baltu gaismu izstarojoši numura zīmes apgaismojuma lukturi(Noteikumi spēkā no 2011.gada

24.decembra līdz 2022.gada 1.aprīlim)

Ar savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 260.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[4] Nopratināts kā apsūdzētais /pers. B/ pirmstiesas procesā un sākotnēji arī tiesā, savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina daļēji. /pers. B/

norādīja, ka ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā ir vainīgs arī automašīnas/transportlīdzekļa marka/ vadītājs /pers. C/.

Tiesas izmeklēšanas laikā /pers. B/ mainīja savu attieksmi pret apsūdzību un savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā neatzina.

[4.1] Tiesas sēdē /pers. B/ liecināja, ka 2020.gada 13.februārī Kandavā iegādājās traktoru ar piekabi. Apsūdzībā norādītajā laikā un vietā no

Kandavas brauca ar/transportlīdzeklis/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ uz Saulkrastiem. Traktoram bija piekabe- uzkarināms agregāts, kas

domāta meža izvešanai.

Traktoram bija izieta valsts tehniskā apskate, bija OCTA.

Agregāts bija pāšizgatavots. Īpašnieks, no kura iegādājās piekabi, to bija nopircis Zviedrijā, kas bija rūpnieciski ražota.

Pa ceļam bija Tukuma aplis. Iebrauca degvielas uzpildes stacijā “/Nosaukums/”, iestājās tumsa. Pēc tumsas iestāšanās turpināja kustību pa ceļu.

Bija nobraucis apmēram 1 stundu, tumsā, pa ceļam nekādi negadījumi negadījās, mašīnas nesignalizēja, ka nedegtu kāds apgaismes lukturis.

[4.2] Pirms Smārdes pagrieziena, aizmugurē bija līkums, un liecinieces /pers. F/ vadītā automašīna iebrauca traktora labajā pusē. /pers. F/

iebrauca piekabē, jo ceļš gāja ar līkumu, pieņem, ka viņas vadītā automašīna brauca ar lielu ātru. Uzskata, ka lieciniece /pers. F/ ir nepieredzējusi

autovadītāja, tādēļ ietriecās piekabē.

Uzreiz automašīnu nepamanīja. Tā kā traktoru uzreiz nevar apturēt, turpināja braukt. Traktora ātrums 25 km/h. Pēc tam no aizmugures brauca

automašīna Volvo, ceļš bija taisns, liecinieces /pers. F/ vadītā automašīna stāvēja ceļa malā un automašīnas gaismas apgaismoja ceļa posmu kādus 300

m, automašīnai bija ieslēgtas avārijas gaismas.

Automašīnas Volvo vadītājs ietriecās traktora piekabes kreisajā ratā-ritenī.

Apsūdzētais uzskata, ka automašīna Volvo gribēja apdzīt traktoru. Uzskata, ka traktors bija redzams, jo to apgaismoja liecinieces /pers. F/

automašīnas gaismas, traktoram dega visas nepieciešamās gaismas, piekabē, starp balstiem bija iekarināta avārijas zīme.

[4.3] Pēc ceļu satiksmes negadījuma zvanīja policijai un ātrajai palīdzībai. Kad atjēdzās, skatījās kas ir noticis. Atbrauca pašvaldības policija. Veica

alkohola pārbaudi. Sākumā policijas darbinieki nedomāja, ka traktors ir iesaistīts negadījumā.

Tad atbrauca ceļu policija. Veica traktora fotografēšanu no dažādām pusēm, arī starp balstiem iekarināto trīsstūri. Nākamajā dienā no rīta pēc

negadījuma turpināja kustību, aizbrauca pie liecinieka /pers. G/, remontēt traktoru. Bija nolauzta piekabes kreisā riepa.

Apsūdzētais uzskata, ka Volvo vadītāja rīcības rezultātā, apdzenot traktoru, izraisīts ceļu satiksmes negadījums.

[4.4] Apsūdzētais apgalvo, ka traktoram dega divi tuvo gaismu lukturi, aizmugurē dega numura apgaismojumus un gabarīti un bija divi trīsstūri,

kasko apdrošināšana. Piekabei atstarojošais trīsstūris bija piekarināts starp balstiem, starp režģi. Piekabe ir kā platforma un neaizsedza pašu traktoru,

nav platāka par traktoru. Apsūdzētais uzskata, ka nebija nekādu šķēršļu, redzēt traktora apgaismojumu. Apstiprināja, ka ir administratīvi sodīts, ka

2020.gada 13.februārī vadīja traktoru bez apgaismes aizmugurējiem gabarītlukturiem. Lēmumu par administratīvā soda piemērošanu nav pārsūdzējis,

naudas sodu ir samaksājis.

[4.5] Piekabe nebija reģistrēta, jo skaitās kā agregāts. Uzskata, ka ar piekabi varēja piedalīties ceļu satiksme. Nevar paskaidrot, kāpēc par

trīsstūra esību neliecināja pirmstiesas procesā. Apsūdzētais uzskata, ka norādīja par avārijas zīmi. Apstiprina, ka piekabe nebija apgaismota. Traktora

un piekabes garums ir 7m, puse uz pusi -3,5 m-traktora garums un 3,5 m-piekabes.

Tiesas sēdē tika apskatītas ceļu satiksmes negadījuma fotogrāfijas( 1.sējums, lietas 23.lapa)Apsūdzētais paskaidro, ka fototabulas 14. fotogrāfijā ir

redzams traktora piekabes nolauztais ritenis un izliekta caurule, kas ir piekabes labais balsts, skatoties no traktora aizmugures.

Apsūdzētais apgalvo, ka balsts no piekabes varēja izkrist trieciena rezultātā. Piekabei ir caurspīdīgs režģis, atrodas no traktora 1,50 m , kas

paredzēts malkas kravas saturēšanai.

[5] Pirmstiesas procesā, 2020.gada 13.februārī, uzreiz pēc ceļu satiksmes negadījuma, apsūdzētais /pers. B/ sniedza paskaidrojumus.

/pers. B/ paskaidroja, ka 2020.gada 13.februārī plkst.15.30 iegādājās/transportlīdzeklis/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ un

agregātu, ar kuru var pārvadāt apaļkokus. Brauca no Kandavas pa ceļu Rīga-Ventspils, Rīgas virzienā. Tumšajā diennakts laikā traktoram dega

gabarītlukturi un valsts reģistrācijas numura zīmes apgaismojums. Agregātam, kas bija sakabē ar traktoru nav gabarītlukturu un valsts numura zīmes

apgaismojuma.

/pers. B/ norāda, tā kā minēto traktoru un piekabi vajadzēja nogādāt uz Pabažiem, brauca pa šoseju uz Rīgas pusi.

[5.1] Braucot ar ātrumu 30 km/h, ceļa 54.km sajuta triecienu pa agregāta labo pusi, saprata, ka aizmugurē braucošā automašīna Opel Meriva,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ir iebraukusi agregātā.

Nolēma apstāties, meklēja vietu kur apturēt traktoru. Pēkšņi sajuta stipru triecienu pa agregātu, kā rezultātā traktoru pasita uz priekšu. Strauji

bremzēja un apstājās labajā malā. Secināja, ka vieglā automašīna iebraukusi agregāta aizmugurē un negadījumā iesaistīta vēl viena automašīna.

Zvanīja glābšanas dienestam. Negadījumā pats nav cietis un alkoholu nav lietojis(1.sējums lietas 126.lapa).

Nopratināts kā liecinieks pirmstiesas procesā -2020.gada 8.oktobrī /pers. B/ liecināja, ka 2020.gada 13.februārī ap plkst.18.15, apsūdzībā

norādītajā laikā un vietā vadīja /transportlīdzekļa marka/ar piekabi. Brauca uz Rīgas pusi. Piekabei nav numura zīmes. Traktors ir paredzēts meža

izvešanai. Traktora ātrums bija 27 km/h, kas ir traktora maksimālais ātrums.

Traktoram dega ārējās apgaismes ierīces, jo pirms braukšanas tās pārbaudīja. Piekabei ārējo apgaismes ierīču nav, kas nav rūpnieciski

paredzētas. Iespējams tai ir atstarotāji, bet precīzi pateikt nevar.

[5.2] /pers. B/ liecina, ka sadursme notika uz autoceļa, kur konkrēti-nezina, bet tas notika līkumā, kur bija iebraucis un sāka jau braukt taisni.

Iespējams, ka bija ceļa 54.km.Sadursme notika ar automašīnu Volvo XC90, kura ieskrēja traktora piekabē. Automašīna Volvo brauca aiz traktora. No

kurienes brauca automašīna Golf-neredzēja. Tikai pēc tam redzēja, ka uz ceļa atrodas automašīna Volvo un Golf.

[5.3] Pēc sadursmes izkāpa no traktora, piegāja pie automašīnas Volvo, redzēja, ka automašīnas vadītājam bija asiņaina seja. Vadītājs sēdēja savā

automašīnā. Pirms izkāpa no traktora zvanīja glābšanas dienestam-113.Notikuma vietā bija arī citi cilvēki, satiksme bija pilnīgi bloķēta. No automašīnas

Golf puses bija dzirdami kliedzieni.

Pēc sadursmes traktors palika stāvot ceļa labajā nomalē, pēc negadījuma to nekustināja. Apstiprina, ka automašīna Volvo ietriecās piekabes

kreisajā pusē, aizmugurējā ritenī, ko nolauza.

Pēc videoieraksta uzrādīšanas, /pers. B/ apgalvo, ka tajā sevi neatpazīst. 2020.gada 23.aprīlī plkst.23.28.49 atradās darbā(1.sējums, lietas 129.-

130.lapa).

No VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa Kriminālpolicijas inspektores Valsts amatpersona ziņojuma izriet, ka konkrētajā kriminālprocesā ir kļūdaini

nosūtīts VP Rīgas RP Siguldas iecirknim atsevišķā uzdevuma pielikumā CD, kas neattiecas uz /pers. B/ krimināllietu(1.sējums lietas 132.lapa).

Nopratināts kā aizdomās turētais -2020.gada 23.decembrī, /pers. B/ liecināja, ka pilnīgi apstiprina liecības, kuras sniedz kā liecinieks. Savu vainu

atzīst daļēji, jo uzskata, ka arī Volvo vadītājs ir vainīgs ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, jo veica apdzīšanas manevru, nepārliecinoties par

satiksmes drošību.

Savu vainu atzīst tajā, ka, iespējams, traktoram vajadzēja būt labāk apgaismotam, lai gan traktoram dega visas gaismas ierīces (1.sējums, lietas

142.lapa).

[6] Nopratināts kā apsūdzētais 2021.gada 25.februārī /pers. B/ izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības un atteicās sniegt liecību

(1.sējums, lietas 159.lapa).

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ liecības tiesa uzskata, ka tās ir ticamas tikai tādā apjomā, cik ir apstiprinājušās ar pārējiem lietā iegūtajiem

pierādījumiem.

Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ teikto par liecinieces /pers. F/ automašīnas ātrumu un viņas, kā autovadītājas pieredzi tiesa atzīst, ka minētais

apgalvojums ir subjektīvs un nepastiprinās ar objektīviem pierādījumiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījumus un viņa vaina pierādīta pilnīgi ar cietušo, liecinieku liecībām, visu tiesas

izmeklēšanā iegūto pierādījumu kopumu.

[7] No VP Zemgales RP KPB Patruļpolicijas nodaļas, Satiksmes uzraudzības rotas inspektora Valsts amatpersona ziņojuma izriet, ka 2020.gada

13.februārī pildot dienesta pienākumus ar inspektoru Valsts amatpersona, ap plkst.20.00 pēc OVS dežuranta rīkojuma tika izsaukti uz ceļu Rīga-

Ventspils 54.km, kur noticis ceļu satiksmes negadījums.

Notikuma vietā tika konstatēts, ka /pers. B/ ap plkst.18.50 vadīja traktoru/transportlīdzeklis/, reģistrācijas numurs/reģistrācijas numurs/ ar

pašizgatavotu piekabi(kokvedēju) pa ceļu Rīga-Ventspils 54.km virzienā no Ventspils uz Rīgu, tajā pašā virzienā /pers. C/ vadīja automašīnu Volvo

XC90, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.Pretējā braukšanas virzienā no Rīgas uz Ventspili, /pers. D/ vadīja automašīnu VW Golf, reģistrācijas

numurs/reģistrācijas numurs/.Pagaidām nenoskaidrotos apstākļos notika sadursme, kuras rezultātā cieta abu automašīnu vadītāji.

Negadījuma vietā tika sastādīts ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokols Nr./numurs/, uzzīmēta shēma.

No traktora vadīja pieņemti paskaidrojumi, veikta alkohola koncentrācijas pārbaude. Tā kā abu automašīnu vadītāji nogādāti slimnīcā,

paskaidrojumi no viņiem nav pieņemti, netika veikta automašīnu vadītāju alkohola koncentrācijas izelpā pārbaude un vadītāji netika iepazīstināti ar ceļu

satiksmes negadījuma materiāliem(1.sējums, lietas 2.lapa).

[7.1] No transportlīdzekļa vadītāja 2020.gada 13.februāra pārbaudes protokola un pievienotās izdrukas no mēraparāta AlcoQuant 6020 izriet, ka

ceļu satiksmes negadījuma brīdī apsūdzētā /pers. B/ izelpā nav konstatēts alkohols(1.sējums, lietas 6.,7.lapa)

No CSDD izdrukas redzams, ka ceļu satiksmes negadījuma dienā-2020.gada 13.februārī- /pers. B/ bija derīga traktortehnikas vadītāja apliecība

(1.sējums, lietas 8.-9.lapa).

[7.2] Ar Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegtajām ziņām apstiprinās, ka /pers. B/ vadītajam traktoram/transportlīdzekļa marka/,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ 2020.gada 13.februārī bija veikta valsts tehniskā apskate un izsniegta atļauja piedalīties ceļu satiksmē līdz

2021.gada 28.februārim. Traktora /transportlīdzekļa marka/ īpašnieks- z/s /Nosaukums/(1.sējujms, lietas 10.lapa).

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra norāda, lai ceļu satiksmē varētu izmantot traktortehniku un tās piekabes, traktortehnikai un tās piekabēm ir

jābūt reģistrētām, tām jābūt veiktai sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātai apdrošināšanai(OCTA) un tām ir jābūt dotai

atļaujai piedalīties ceļu satiksmē.

[7.2.1] Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra atsaucas uz CSL 9.panta pirmo daļu, kas noteic, ka Latvijas teritorijā atļauts izmantot ceļu satiksmē

reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz

kuriem veikta OCTA un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē un CSL 1.panta 18. un 21.punktu, kas noteic, ka traktortehnika(tai skaitā

traktos) un traktora piekabe ir transportlīdzeklis.

Atsaucoties uz minēto Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra norāda, ka ceļu satiksmē var izmantot traktortehniku un tās piekabes, kas ir reģistrētas

likumā noteiktajā kārtībā un kurām ir veikta OCTA un dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Minētajam traktoram tika izsniegta atļauja piedalīties ceļu

satiksmē līdz 2021.gada 28.februārim(1.sējums, lietas 13.-14.lapa).

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka traktora piekabe būtu reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā un būtu dota atļauja ar piekabi piedalīties

ceļu satiksmē. Lai arī /pers. B/ nav celta apsūdzība par CSL 1.panta 18. un 21.punkta prasību neievērošanu tiesa uzskata, ka apsūdzētais /pers. B/ nav

ievērojis CSL 1.panta 18. un 21.punkta prasības, jo piedalījās ceļu satiksmē ar traktora piekabi, kas nebija reģistrēta likumā noteiktajā kārtībā un

piekabei nebija atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

[8]Tiesas sēdē liecinieks /pers. J/ liecināja, ka piedalījās ceļu satiksmes negadījuma vietas apskatē 2020.gada 13.februārī kopā ar inspektoru

Valsts amatpersona. /pers. K/ arī sastādīja ceļu satiksmes negadījuma shēmu, bet pats formēja avārijas materiālus, rakstīja protokolu. Neatceras, kas

veica notikuma vietas fotografēšanu.

Liecinieks norāda, ka parasti notikuma vieta tiek fotografēta no vairākiem rakursiem, notikuma vietas transportlīdzekļa pēdas, stikla, plastmasas

atlūzas, bet par konkrēto gadījumu neko pateikt nevar. Fotogrāfijām ir jābūt. Visas fotogrāfijas tiek glabātas serverī.

Atceras, ka šajā dienā, saistībā ar piekabi, bija iesaistīta ceļu satiksmes negadījumā vēl viena automašīna. Automašīnu redzēja, tā stāvēja uz ceļa

Rīga –Ventspils, no Ventspils puses virzienā uz Rīgu, ceļa labajā pusē. Automašīna bija bojāta un tika veikta automašīnas fotografēšana. Automašīnai bija

bojāts kreisais spārns. Sākumā noformēja avāriju ar automašīnu Volvo un traktoru, tad devās pie otras automašīnas, kas stāvēja ceļa malā.

Uz ceļa bija lielas, nolauztas detaļas, riteņi, plastmasas. Piekabei bija nolauzts ritenis un tā bija sašķiebusies.

Piekabes atstarojošos elementus uz ceļa mētājamies neredzēja, tikai plastmasas lauskas un atlūzas. Traktoram, kaut kādas, gaismas bija, piekabei

neviena gaisma nebija. Ko notikuma vietā arī apstiprināja traktora vadītājs, norādot, ka nopirka Kandavā vai Sabilē, tik vēlu piekabi, jāmēro tāls ceļš un

nav gaismu.

Liecinieks apstiprina, ka ceļu satiksmes negadījums notika pie autobusa pieturas, strauja līkuma tur nebija. Otra automašīna no avārijas vietas

atradās apmēram 600-800 metru attālumā, precīzi nevar pateikt.

[9] Lieciniece/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka 2020.gada 13.februāra ceļu satiksmes negadījuma apskatē nepiedalījās, tikai apkopoja notikuma

vietas fotogrāfijas. Visas fotogrāfijas, kas tika iedotas arī tika apkopotas. Fototabulu izgatavoja pati. Domā, ka fotogrāfijas notikuma vietā uzņēma ceļu

policijas darbinieki-/pers. K/ un /pers. J/.

[10] Ar Ceļu satiksmes reģistrēšanas protokolu, fototabulām, shēmu, pierādīti apstākļi: ka 2020.gada 13.februārī, plkst.18.50 Tukuma novadā,

pa ceļu Rīga-Ventspils, virzienā uz Rīgu /pers. B/ vadīja traktoru /transportlīdzekļa marka/, ar reģistrācijas numuru/reģistrācijas numurs/, tajā pašā

virzienā /pers. C/ vadīja automašīnu Volvo XC90, reģistrācijas numurs/reģistrācijas numurs/ un pretējā braukšanas virzienā, no Rīgas uz Ventspili /pers.

D/ vadīja automašīnu VW Golf, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ un pagaidām nenoskaidrotos apstākļos notika sadursme, kuras rezultātā cieta

automašīnu vadītāji (1.sējums, lietas 4-5,23.-30., 33.lapa).

[10.1]No ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā fiksētajām ziņām, piekabes vizuālā tehniskā stāvokļa apskates redzams, ka /pers. B/

vadītajai traktora piekabei nav konstatētas gaismas. Protokolā nav fiksēts, ka piekabei būtu piestiprināti atstarojošie elementi, avārijas trīsstūris, kā to

apgalvo /pers. B/.

Minēto faktu apstiprina arī liecinieka /pers. J/ teiktais tiesas sēdē. Liecinieks norādīja, ka veicot ceļu satiksmes negadījuma vietas apskati traktora

piekabei neredzēja atstarojošus elementus un gaismas, ko notikuma vietā apstiprināja arī pats apsūdzētais /pers. B/ norādot, ka tik vēlu iegādājies

piekabi, kurai nav apgaismojuma, un jāmēro tāls ceļš.

Tiesa tic liecinieka /pers. J/ liecībām. Tiesas izmeklēšanas laikā nav konstatēta liecinieka /pers. J/ ieinteresētība lietas iznākumā un viņam nav

pamata sniegt liecību pret apsūdzēto /pers. B/. /pers. J/ ir policijas darbinieks, kas procesā iesaistījās pildot savus dienesta pienākumus. Turklāt,

liecinieka /pers. J/ teikto, ka /pers. B/ vadītā traktora piekabei nebija atstarojošo elementu un gaismu apstiprina cietušā /pers. C/, liecinieces /pers. F/

liecības.

[11] No notikuma vietas fotogrāfijās fiksētā redzams, ka notikuma vietā, uz ceļa Rīga-Ventspils mētājas traktora atlūzas, piekabes ritenis un balsta

stienis(1.sējums, lietas 28.,29.,30.,31.lapa) Šo faktu tiesas sēdē apstiprināja arī apsūdzētais /pers. B/.

[12]To, ka /pers. B/ vadītajam traktoram, ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nedega likumā noteiktās gaismas ierīces pierāda arī 2020.gada

26.maijā sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka 2020.gada13.februārī plkst.18.50 /pers. B/ vadīja traktoru/transportlīdzekļa marka/,

diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas transportlīdzeklim, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem un neviens no

bremzēšanas signāllukturiem, kā arī neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem(1.sējums, lietas 221.lapa).

Ar VP Zemgales RP 2020.gada 26.jūnija lēmumu /pers. B/ sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 24 panta astotās daļas,

devītās daļas un 149. 4 panta 14. daļas ar naudas odu 40 euro. Šo lēmumu /pers. B/ nepārsūdzēja un naudas sods tika samaksāts.

[13]Cietušais /pers. D/ tiesas sēdē apstiprināja primstiesas procesā sniegtās liecības un liecināja, ka no notikuma neko neatceras. Viņa vadītās

automašīnas braukšanas ātrums bija 90 km/h-100km/h, precīzi pateikt nevar. Apstiprina, ka ceļu satiksmes negadījumā vietā atļautais braukšanas ātrums

bija 90 km/h.

Pirms negadījuma, jau bija izbraucis no fotoradara zonas.Redzēja priekšā braucošu traktoru, aizmuguri traktoram neredzēja. Redzēja, ka tālāk

tuvojas automašīna.

Cietušais apstiprināja, ka par materiālā un morālā kaitējuma kompensāciju ir vērsies apdrošināšanas kompānijā. Apdrošināšanas atlīdzība nav

izmaksāta, jo nepieciešams tiesas gala nolēmumus. Cietušais norāda, ja apdrošināšanas kompānija kaut ko izmaksās, kaitējuma kompensācijas apmērs

tiks samazināts.

Cietušā pārstāvis /pers. N/ papildināja cietušā teikto norādot, ka cietušais ir vērsies AAS “Balta”. Visi čeki, kas ir lietā, netika iesniegti, jo nebija.

Apdrošināšanas kompānija sniedza atbildi, ka atlīdzība tiks izmaksāta tikai pēc tiesas sprieduma, kas stājies spēkā. Netika paziņota arī provizoriskā

summa, kas varētu tikt izmaksāta.

Uztur materiālā kaitējuma kompensāciju-1240 euro, kas ietver juridiskās palīdzības izdevumus un medicīnas izdevumus. Kvīts par transporta

pakalpojumiem-85 euro, kad cietušais tika vests no Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Tukuma slimnīcu.

[13.1] Pirmstiesas procesā, 2020.gada 15.maijā cietušais /pers. D/ liecināja, ka 2020.gada 13.augustā(pārrakstīšanās kļūda-jābūt 13.februārī)

vadīja viņam piederošu automašīnu VW Golf, ar reģistrācijas numuru/reģistrācijas numurs/.Ap plkst.19.00 brauca pa ceļu Rīga-Ventspils, virzienā uz

Ventspili. Aiz kafejnīcas “Smārdes krogs” brauca ar ātrumu, aptuveni 70 km/h, jo tur atrodas fotoradars. Tālāk turpināja ceļu ar ātrumu, aptuveni 90

km/h. Tālākos notikumus neatceras.

Atceras 2020.gada marta sākumu, kad atmodās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā smagā stāvoklī. Nesaprata kādēļ nokļuvis slimnīcā.

Ģimene paskaidroja, ka bija noticis ceļu satiksmes negadījums. Neko par notikušo liecināt nevar.

Apstiprina, ka automašīnai dega dienas gaismas, bija izieta tehniskā apskate. Stacionārā atradās līdz 2020.gada 20.martam, turpina ārstēšanu

mājās. Pilnvaro vecomāti /pers. P/ pārstāvēt viņa, kā cietušā tiesības kriminālprocesā(1.sējums, lietas 58.lapa).

[13.2] Lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, kā pierādījums /pers. B/ vainīguma esamībai ir norādīts cietušā /pers. D/ pārstāves-/pers. P/

2020.gada 10.jūnija nopratināšanas protokols.

Tiesa uzskata, ka minētais pierādījums nesatur ziņas par faktiem, kuras varētu izmantot pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai

neesamības noskaidrošanai.

No /pers. P/ sniegtās liecības izriet, ka viņa, kā cietušā /pers. D/ pārstāve kriminālprocesā, kaitējuma kompensāciju par ārstēšanās izdevumiem,

pieteiks vēlāk(1.sējums, lietas 61.lapa).

[13.3]No CSDD izdrukas redzams, ka ceļu satiksmes negadījuma dienā-2020.gada 13.februārī- /pers. D/ bija derīga transportlīdzekļa vadītāja

apliecība un /pers. D/ ir automašīnas VW Golf, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ īpašnieks (1.sējums, lietas 19.-20.,21.lapa).

/pers. P/, ar savu parakstu apliecināja transportlīdzekļa VWGolf saņemšanu (1.sējums, lietas 22.lapa).

[13.4] No NMP izsaukuma elektroniskajā kartē Nr.20200213_1235 fiksētajām ziņām izriet, ka 2020.gada 13.februārī persona- /pers. S/ izsauca

NMP uz ceļu satiksmes negadījumu, kur iesaistīts traktors un vieglā automašīna.

NMP elektroniskajā kartē fiksēti /pers. D/ miesas bojājumi-smadzeņu satricinājums, galvas un sejas kaulu lūzumi, neprecizēti vēdera jostasvietas

un iegurņa ievainojumi, multipli ribu lūzumi, ciskas kaula lūzums, apakšstilba lūzums, ieskaitot potītes lūzumu, pleca un augšdelma lūzums, vaļēja galvas

brūce. /pers. D/ tika nogādāts medicīnas iestādē(1.sējums, lietas 42.-44.lapa).

[13.5] Ar 2020.gada 30.jūlija, dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr.80 pierādīts, ka 2020.gada 13.februāra ceļu satiksmes

negadījuma rezultātā cietušajam /pers. D/ ir konstatēti apsūdzībā norādītie miesas bojājumi, kas varēja rasties lēmumā norādītajos ceļu satiksmes

negadījuma apstākļos. Grieztas brūces sejā radušās priekšmetu ar asu- griezošu malu(iespējams -stiklu) iedarbības rezultātā, pārējie miesas bojājumi

radušies cietu-trulu priekšmetu iedarbības rezultātā. Norādītie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem, dzīvībai bīstamiem

miesas bojājumiem(1.sējums, lietas 153.-156.lapa).

[13.6] Lietas materiāliem pievienoti maksājuma uzdevumi un čeki, kas apstiprina /pers. D/ izdevumus par medicīniskajiem pakalpojumiem, par

1244,60 euro(1.sējums, lietas 67.-92.lapa).

[14] Cietušais/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka kompensāciju kriminālprocesā nepiesaka. No apdrošināšanas kompānijas AAS “Balta”

apdrošināšanas atlīdzību nav saņēmis. Atlīdzību varēs saņemti tikai pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

Cietušais liecināja, ka automašīnai Volvo bija izieta valsts tehniskā apskate. Brauca ar tuvo apgaismojumu, jo bija intensīva satiksme no Jūrmalas

uz Tukumu, redzamība laba.

Tuvojoties Smārdes krustojumam neko priekšā neredzēja. Ceļu satiksmes negadījums notika līkumā. No Smārdes 70 km/h zīmes ir līkums.

Taisnais posms beidzas aiz, tā saucamās, caurtekas.

Cietušais norāda, ka pirms negadījuma, iespējams, redzēja pretī braucošo automašīnu, netaisījās apdzīt šķērsli. Šķērsli ieraudzīja apmēram pirms

20-30 m. Šķērslis nebija apgaismots. Traktora priekšējo apgaismojumu neredzēja. Brauca ar 80 km/h, nevarēja izvērtēt vai priekšā esošais šķērslis stāv

vai brauc. Šķērslis bija pa visu joslu, situācijas izvērtēšanai bija apmēram 2 sekundes. Nevarēja saprasts, vai tas brauc, vai stāv. Ietriecās traktora

piekabes kreisajā ritenī un ar visu riteni ielidoja pretējā braukšanas joslā.

Neatceras, vai automašīnu grieza pa kreisi. Par automašīnu kompensāciju nav saņēmis. Automašīnas īpašnieks ir uzņēmumus, /pers. C/ ir šī

uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Neatceras ar kādu ātrumu brauca negadījuma brīdī. Zināja, ka būs ierobežojošā zona, kur jābrauc uz 70 km/h. Volvo

automašīnai ir GPS signāls, tam ir ātruma ierobežojumus, kas seko vietai un ātrumam.

Automašīnas ātrumus ceļu satiksmes negadījuma dienā bija atbilstošs konkrētajai vietai.

[14.1] Pirmstiesas procesā, 2020.gada 3.augustā cietušais /pers. C/ liecināja, ka 2020.gada 13.februārī, ap plkst.18.00 vai 18.30 vadīja

automašīnu Volvo XC90, ar reģistrācijas numuru/reģistrācijas numurs/ pa ceļu Rīga-Ventspils, virzienā uz Rīgu. Braukšanas ātrums bija aptuveni 90km/h,

bija piesprādzējies, automašīnai ieslēgtas tuvās gaismas.

Pēdējais, ko atceras, ka vadīja automašīnu pirms ceļa posma, kur atrodas fotoradars, pirms pagrieziena uz Smārdi. Aptuveni 20-25m attālumā no

viņa vadītā transportlīdzekļa ieraudzīja, ka kaut kas stāv priekšā joslai, pa kuru pārvietojās.

Centās griezt sūri pa kreisi, iespējams aizķēra traktora kreiso aizmugurējo riteni, bet nav pārliecināts par to. Vai tas bija traktors neatceras, tikai

pēc notikušā viņam tika stāstīts slimnīcā, ka tas varēja būt traktors.

Cietušais liecināja, ka tikai pēdējā brīdī ieraudzīja, ka joslā ir šķērslis. Neatceras, bet domā, ja pēdējā brīdī to ieraudzīja, tad šķērslim nebija

nekāda apgaismojuma, jo nevarēja saskatīt to laikus, ka kāds brauc pa priekšu. Atceras, ka viņa vadītās automašīnas pārsegs salocījās un tad viņš

zaudēja samaņu. Atmodās uz ceļa, kad atbrauca NMP. Pa galvu tecēja asinis, nevarēja pakustēties, bija grūti elpot. Tad NMP brigāde viņu nogādāja

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, kur ārstējās vienu nedēļu, tika veikta operācija.

Cietušais apstiprina, ka automašīnā Volvo ir GPS sistēma, sadursmes brīdī automašīnas ātrums bija 80 km/h(1.sējums, lietas 96.lapa).

[14.2]No CSDD izdrukas redzams, ka ceļu satiksmes negadījuma dienā-2020.gada 13.februārī- /pers. C/ bija derīga transportlīdzekļa vadītāja

apliecība un /pers. C/ vadītais transportlīdzeklis Volvo XC90, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ pieder SIA “/Nosaukums M/ (1.sējums, lietas

15.-16.,17.lapa).

Transportlīdzeklis, pēc ceļu satiksmes negadījuma nodots /pers. V/(1.sējums, lietas 18.lapa).

[14.3] No NMP izsaukuma elektroniskajā kartē Nr.20200213_1233 fiksētajām ziņām izriet, ka 2020.gada 13.februārī garāmgājējs izsauca

NMP uz ceļu satiksmes negadījumu, kur vieglā automašīna atrodas grāvī, cietušo neredz, brauca garām un ieraudzīja notikumu.

NMP elektroniskajā kartē fiksēti /pers. C/ miesas bojājumi-smadzeņu satricinājums, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi, vairākas vaļējas galvas

brūces, citu precizētu kakla skriemeļu lūzumi, ribas, krūšukaula un mugurkaulāja krūšu skriemeļu lūzumi un citu sarežģījumi. /pers. C/ tika nogādāts

medicīnas iestādē(1.sējums, lietas 105.-106.lapa).

[14.4] Ar 2020.gada 12.oktobra, dzīvas personas tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr.143 pierādīts, ka 2020.gada 13.februāra ceļu

satiksmes negadījuma rezultātā cietušajam /pers. C/ ir konstatēti apsūdzībā norādītie miesas bojājumi, kas varēja rasties iespējams, lēmumā norādītajos

ceļu satiksmes negadījuma apstākļos, trulu priekšmetu iedarbību rezultātā, cietušajam atrodoties automašīnas salonā, no sitiena vai atsitoties pret

automašīnas salona izvirzītajām detaļām. Norādītie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem, dzīvībai bīstamiem miesas

bojājumiem(1.sējums, lietas 110.-111.lapa).

No VP Zemgales RP Tukuma iecirkņa inspektores Valsts amatpersona ziņojumā apkopotajām ziņām izriet, ka /pers. C/ kriminālprocesā kaitējuma

kompensāciju nepiesaka (1.sējums, lietas 116.lapa).

Vērtējot cietušā /pers. D/ un /pers. C/ liecības tiesa uzskata, ka tās ir ticamas. Cietušie liecināja par apstākļiem pirms ceļu satiksmes negadījuma.

/pers. D/ neatcerējās ceļu satiksmes negadījumu. Ar cietušā /pers. C/ liecību pierādīts, ka /pers. B/ vadītajam traktoram un piekabei nebija apgaismes un

atstarojošās ierīces. /pers. C/ apstiprināja, ka šķērsli- traktoru ar piekabi -ievēroja tikai 20-30 m attālumā, šķērslis aizņēma visu joslu un nevarēja

izvērtēt, vai tas brauc, vai stāv uz vietas. Apstiprināja, ka šķērsli netaisījās apdzīt. Tiesa uzskata, ka /pers. C/ liecības apstiprinās arī ar pārējiem lietā

iegūtiem pierādījumiem.

[15] Tiesas sēdē lieciniece /pers. F/ liecināja, ka apsūdzēto nepazīst. Atceras liecības, ko sniedz pirmstiesas kriminālprocesā. 2020.gada

13.februārī brauca pa ceļu Ventspils –Rīga, virzienā uz Rīgu. Šķērsli, kas brauca tajā pašā virzienā ieraudzīja apmēram 15-20 m attālumā. Brauca ar

ātrumu, apmēram, 90 km/h, ar iedegtām tuvajām gaismām. Ceļš bija diezgan tukšs. Rīgas virzienā citas automašīnas nebrauca.

Braucot, traktora gaismas neredzēja. Pēkšņi ieraudzīja melnu sienu, pēc tam tikai uzzināja, ka tā bija piekabe, kurā ieskrēja. Mēģināja bremzēt, bet

saprata, ka nepaspēs nobremzēt, lai izvairītos no sadursmes, tad grieza automašīnu pa labi. Sadursmes rezultātā tika bojāts automašīnas kreisais spogulis

un sāns.

Piekabe bija liela. Pēc sadursmes apstājās ceļa malā, ieslēdza avārijas gaismas. Neatceras, vai automašīnai bija ieslēgtas arī tuvās gaismas.

Traktors turpināja braukt. Apmēram pēc 100 metriem notika nākamā avārija.

Lieciniece apstiprina, ka sadursme ar traktora piekabi notika pirms fotoradara, taisnajā ceļa posmā. Nākamais negadījums notika ļoti ātri. Redzēja

kā “lidoja” /pers. C/ automašīna. Precīzi neatceras, bet laikam tika ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, sakarā ar traktora un viņas

automašīnas sadursmi.

[15.1]Pirmstiesas procesā lieciniece /pers. F/ liecināja, ka apsūdzībā norādītajā laikā un vietā, diennakts tumšajā laikā, plkst.18.47 vadīja

automašīnu Opel Meriva, reģistrācijas numurs/reģistrācijas numurs/, virzienā uz Rīgu, apmēram ar 90 km/h un ieslēgtām tuvajām gaismām.

Pēkšņi viņas priekšā parādījās kaut kas tumšs un kustējās pa šoseju arī Rīgas virzienā. Strauji bremzēja, bet neizdevās izvairīties no sadursmes.

Rezultātā aizķēra priekšā braucošo tumšo transportlīdzekli, bojājot savas automašīna kreiso atpakaļskata spoguli, kreiso priekšējo spārnu un atdurstieni.

Ceļu satiksmes negadījums reģistrēts administratīvajā procesā.

Pēc negadījuma apturēja automašīnu ceļa labajā pusē, uz nomales, bet tumšais transportlīdzeklis turpināja ceļu uz Rīgu. Pēc kādiem 150 m notika

vēl viens ceļu satiksme negadījums. Pašu negadījumu neredzēja. Lieciniece apstiprina, ka braucot pa šoseju, tikai pēdējā brīdī ieraudzīja, ka kaut kas

brauc pa priekšu. Pēc tam uzzināja, ka šim transportlīdzeklim, kas bija traktors ar piekabi, piekabei nebija iedegtas nekādas ārējās apgaismes ierīces, lai

to saskatītu(1.sējums, lietas 120.lapa).

[15.2]Tiesa tic liecinieces liecībām, jo tās apstiprinās arī pārējiem lietā iegūtajiem pierādījumiem. Liecinieces liecības apstiprinās ar cietušā /pers. C/

liecībām, liecinieka /pers. J/ liecībām, Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā fiksētajām ziņām par traktora piekabes tehnisko stāvokli ceļu

satiksmes negadījuma brīdī un arī administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC483505 fiksētajām ziņām 2020.gada 13.februārī, ka /pers. B/ vadīja

traktoru, kas nebija apgaismots un redzams uz ceļa, un liecinieces /pers. F/ vadītais transportlīdzeklis ietriecās traktora piekabē.

Tiesas sēdē lieciniece apstiprināja, ka šķērsli ieraudzīja pēkšņi, tas nebija apgaismots. Apstiprināja, ka tā bija liela piekabe. Turklāt liecinieces

liecības atspēko /pers. B/ versiju, ka viņas automašīnai bija ieslēgtas gaismas, kas apgaismoja ceļu un /pers. C/ bija iespēja redzēt priekšā braucošo

šķērsli-traktoru ar piekabi. Lieciniece šo faktu tiesas sēdē neapstiprināja.

Vērtējot liecinieces /pers. F/ teikto par /pers. C/ automašīnas ātrumu tiesa atzīst, ka minētais apgalvojums, ka /pers. C/ automašīna ”lidoja” ir

subjektīvs un nepastiprinās ar objektīviem pierādījumiem.

Tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi apstiprina faktu, ka /pers. B/ vadīja traktoru ar piekabi un piekabei nebija uzstādīti atstarojošie elementi vai

gaismas ierīces, lai traktora piekabe būtu pamanāma uz ceļa un neradītu satiksmei bīstamas situācijas.

[16] Liecinieks/pers. Z/ tiesas sēdē apstiprināja pirmstiesas procesā sniegtās liecības un liecināja, ka 2020.gada 13.februārī izbraucot no Rīgas,

Ventspils virzienā, no 70 km/h ierobežojošās zīmes, līkumā pamanīja pretī braucošu traktoru. Aiz viņa brauca automašīna VW Golf, attālums starp

automašīnām bija apmēram 15 m.

Nodomāja, ka kaut kas nebūs labi, jo aiz traktora braucošā automašīna ļoti strauji tuvojās traktoram. Nodomāja, ka automašīna Volvo ietrieksies

traktorā un palielināja braukšanas ātrumu, samainoties ar pretī braucošo automašīnu Volvo.

Liecinieks norāda, ka ierobežojošā zīme- 70km/h beidzas aiz kafejnīcas. Traktoru redzēja pirms zīmes 70km/h. Pretī braucošās automašīnas

varēja jau braukt uz 90 km/h.

Pēc tam, atpakaļskata spogulī ieraudzīja, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums, starp Volvo un automašīnu Golf.

Liecinieks liecina, ka starp automašīnām Volvo un Golf notika frontālā sadursme. Sākumā nesaprata, ka traktors arī iesaistīs ceļu satiksmes

negadījumā.

Atceras, ka traktoram nebija gabarītgaismas. Par atstarotājiem nevar pateikt. Visa uzmanība tika veltīta Golf šoferim. Traktoram neviens

nepievērsa uzmanību. Neredzēja, vai kāds notikuma vietu arī fotografēja. No liecinieces /pers. F/ uzzināja, ka viņa ir iebraukusi traktorā, jo to

nepamanīja. Traktora šoferis teica, ka triecienu nav jutis.

Ceļš bija brīvs. Uzskata, ka Volvo bija jāpamana traktoru. Pats brauca ar tuvajām gaismām. Traktoram dega priekšējais apgaismojums. Tad

uzzināja, ka traktoram nebija aizmugurējie gabarīti. Uzskata, ka Volvo brauca ar lielāku ātrumu kāds bija atļauts un automašīnas Volvo vadītājam bija

jāpamana traktoru.

[16.1] Pirmstiesas procesā, 2020.gada 4.augustā liecinieks /pers. Z/ liecināja, ka 2020.gada 13.februārī, ap plkst.19.00 vadīja transportlīdzekli

Volvo XC90, ar valsts reģistrācijas numuru/reģistrācijas numurs/, pa ceļu Rīga-Ventspils, Ventspils virzienā. Brauca ar ātrumu, aptuveni, 70 km/h, jo

tikko bija izbraucis no fotoradara zonas, kas atrodas pie pagrieziena uz Smārdi.

Liekas, aiz muguras brauca zila VW Golf automašīna, bet nav pārliecināts, jo bija tumšs. Priekšā automašīnu nebija. Aiz līkuma ieraudzīja, ka pa

pretējo braukšanas joslu brauc traktors. Uzreiz nesaprata, ka tas ir traktors. Traktoram priekšā dega gaismas. Redzēja, ka traktoram no aizmugures

strauji tuvojas kāds transportlīdzeklis, nolēma pabraukt nedaudz ātrāk, lai paspētu apmainīties ar traktoru. Kad pabrauca garām traktoram, atpakaļskata

spogulī redzēja, ka aiz viņa notikusi avārija.

Apstājās uz ceļa labās puses nomales un gaidīja speciālo dienestu darbiniekus. Tā kā paspēja apmainīties ar traktoru, ceļu satiksmes negadījumā

neiekļuva.

Gaidot speciālos dienestus, sarunājās ar kādu sievieti-/pers. F/, kura bija apstājusies ceļa otrās puses nomalē. /pers. F/ teica, ka brauca virzienā uz

Rīgu, pēdējā brīdī ieraudzīja traktoru ar piekabi, kas brauca bez gaismām. Viņa ar savu automašīnu aizķēra traktora piekabi un uzreiz apstājās ceļa labajā

pusē uz nomales.

Negadījumā bija iesaistīta automašīna Volvo XC90, kas vērsta uz Ventspils pusi, zilā automašīna atradās uz jumta un vērsta uz Rīgas pusi. Traktors

atradās ceļa labajā pusē uz nomales.

[16.2] 2020.gada 13.februārī, pēc ceļu satiksmes negadījuma /pers. Z/ sniedza paskaidrojumus, ka braucot no Rīgas uz Talsiem, pa ceļu Rīga –

Ventspils, ievēroja pretī braucošu traktoru, aiz traktora ātri tuvojās automašīna. Pabrauca ātrāk, lai samainītos ar traktoru. Pēc tam notika ceļu satiksmes

negadījums. Apstājās ceļa malā un gaidīja speciālos dienestus(1.sējums, lietas 117.,118.lapa).

Vērtējot liecinieka /pers. Z/ liecības tiesa atzīst, ka tās ir ticamas. No liecinieka liecībām secināms, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī traktoram

nedega aizmugurējais apgaismojums. Liecinieka teiktais apstiprinās arī ar liecinieces /pers. F/ liecībām. Lieciniece uzreiz pēc sadursmes ar traktoru,

notikuma vietā, stāstīja /pers. Z/ par ceļu satiksmes negadījumu, kā bija ietriekusies traktorā, jo tas nebija apgaismots.

Vērtējot liecinieka /pers. Z/ apgalvojumu par to, ka /pers. C/ automašīnas ātrums pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu, tiesa atzīst, ka minētais

apgalvojums, ir /pers. Z/ subjektīvais viedoklis, kas nepastiprinās ar objektīviem pierādījumiem.

[17] Liecinieks/pers. G/ tiesas sēdē liecināja par traktora piekabes tehnisko stāvokli pēc ceļu satiksmes negadījuma, 2020.gada februāra beigās

vai marta sākumā, kad /pers. B/ to atveda uz remontu, un apstiprināja, ka traktora piekabes balstos bija iekarināts atstarojošais avārijas trīsstūris.

Liecinieks apstiprināja, ka veic traktoru un automašīnu remontu.

Liecinieks liecināja, ka piekabe bija ar statņiem, domāta meža darbiem. Piekabei bija nolauzts kreisais ritenis un nolauzti balsti. Piekabe bija zema,

apmēram 1m augstumā. Aizmugurē iesiets atstarojošais trīsstūris, kādu 1m no zemes. Trīsstūris nebija bojāts. Citas gaismas piekabei nebija. Tā kā

piekabe ir zema, traktora gaismas pāri ir redzamas. Statņi ir katrā pusē, varbūt kādā brīdī statņi aizsedz traktora gaismas. Piekabe ar sakabi kopā varēja

būt 5 m un platumā-4m.Apgaismes elementu piekabei nebija.

Tiesa atzīst, ka liecinieka /pers. G/ liecības nepierāda faktu, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī-2020.gada 13.februārī – /pers. B/ vadītā traktora

piekabei bija uzlikta atstarojošā avārijas zīme un nostiprināta starp balstiem.

Tā kā apsūdzētais /pers. B/ piekabi remontā nodeva pēc ceļu satiksmes negadījuma, tad arī minēto atstarojošo zīmi varēja uzstādīt jau pēc notikušā

ceļu satiksmes negadījuma. Turklāt liecinieks /pers. G/ liecināja, ka piekabi /pers. B/ uz remontu atveda 2020.gada februāra beigās vai marta sākumā,

proti, jau ilgāku laiku pēc ceļu satiksmes negadījuma.

Turklāt liecinieka /pers. G/ liecības neapstiprinās ar citiem lietā iegūtiem un pārbaudītiem pierādījumiem.

Tiesa atzīst, ka prokurora iesniegtā fotogrāfija ar piekabes attēlu nav attiecināma uz konkrēto kriminālprocesu un nav atzīstama par pierādījumu

lietā.

[18] No 2020.gada 12.oktobra Eksperta atzinuma Nr.20-1077 izriet, ka traktora vadītājam braucot ar traktoru, kura piekabei būtu iedegti

gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums, bija tehniska iespēja neizraisīt ceļu satiksmes negadījumu. Traktora veiktās darbības bija ceļu satiksmes

negadījuma iemesls.

Eksperta atzinumā norādīts, ka objektīvi nav iespējams noteikt, vai automobiļa Volvo vadītājam bija tehniska iespēja novērst sadursmi ar priekšā

braucošo traktoru ar piekabi. Automobiļa vadītāja norādītajā situācijā(šķērsli kustībai pamanot 25-30 m attālumā pirms automobiļa Volvo) automobiļa

Volvo vadītājam nebija tehniskas iespējas apstāties līdz traktora piekabei un novērst sadursmi ar to.

Sakarā ar to, ka nav iespējams noteikt ceļu satiksmes mehānismu, nav iespējams noteikt, vai automobiļa Volvo vadītāja veiktā kustības izmaiņa pa

kresi ir jāsaista ar ceļu satiksmes negadījumu-iespējamo sadursmi ar automobili VW. Lietas materiālos nav datu, kas liecinātu, ka automobiļa VW

vadītājam būtu bijusi tehniska iespēja novērst sadursmi. Līdz ar to viņa veiktās darbības nav jāsaista ar ceļu satiksmes negadījuma rašanos(1.sējums,

lietas 35.-39.lapa).

Tiesas sēdē eksperts /pers. AB/ apstiprināja eksperta atzinumā pausto viedokli un paskaidroja, ka ekspertiem netika iesniegtas traktora un

agregāda fotogrāfijas, kas jau norādīts eksperta atzinumā.

Eksperts ir atbildējis uz procesa virzītāja jautājumiem. Eksperts norāda, ja uz ceļa izveidojas šķērslis, autovadītājam ir jābremzē. Šādos gadījumos

autovadītājs, lai novērstu briesmas no sevis, instinktīvi griež automašīnu pa kreisi. Izvērtējot gadījumu jākonstatē, vai autovadītājam vispār bija iespēja

izvairīties no sadursmes, ņemot vērā šķēršļa redzamību. Turklāt jāvērtē, ja autovadītājs būtu veicis manevru pa labi un uz ceļa nomales būtu gājēji, sekas

būtu vēl traģiskākas.

Noklausoties liecinieces /pers. F/ liecības eksperts norāda, ka traktora vadītāja pienākums bija apstāties jau pēc pirmās sadursmes, nevis turpināt

ceļu.

[18.1] Papildu tehniskās ekspertīzes 2022.gada 2.decembra atzinumā Nr.22-1119 norādīts, ka ņemot vērā Mapon datus, pirms ceļu satiksmes

negadījuma automobiļa Volvo braukšanas ātrums bija lielāks par maksimāli atļauto braukšanas ātrumu(90km/h).Nav iespēja noteikt, vai automobiļa

Volvo vadītājam bija tehniska iespēja novērst sadursmi ar priekšā braucošo traktoru ar piekabi. Situācijā, ja automobiļa vadītājam bija iespēja pamanīt

traktora sakabē pievienoto piekabi un novērtēt to kā šķērsli 69-80 m vai mazākā attālumā no automobiļa Volvo, automobiļa Volvo vadītājam nebija

tehniskas iespējas novērst sadursmi ar traktora piekabi.

Lai noteiktu, vai automobiļa Volvo vadītāja rīcība atbilst CSN prasībām, ir jāvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Normatīvo aktu

vērtēšana ir juridiska rakstura jautājums un neietilpst ceļu satiksmes negadījuma izpētes tiesu ekspertu kompetencē.

Vērtējot no satiksmes drošības viedokļa, ir nepieciešams zināt redzamības attālumu, pēc kā veicot ekspertīzi, tiek vērtēta vadītāja rīcības atbilstība

CSN prasībām, vadot automobili ar konkrētu ātrumu(2.sējums, lietas 114.-118.lapa).

[18.2] Tiesa secina, ka eksperta atzinumi ir vērtējami kopsakarā ar citiem lietā iegūtajiem pierādījumiem: cietušā /pers. C/, liecinieku /pers. F/,

/pers. Z/, /pers. J/, /pers. G/ un arī paša apsūdzētā /pers. B/ liecībām, ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā fiksēto, kas apstiprina, ka

/pers. B/, 2020.gada 13.februārī vadīja transportlīdzekli-traktoru ar piekabi-kura nebija aprīkota ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu, kas

liedza ceļu satiksmes dalībniekiem- /pers. C/ un /pers. F/-laicīgi pamanīt traktoru ar piekabi un reaģēt CSN noteiktajā kārtībā.

Apsūdzētā /pers. B/ rīcība, neievērojot CSN 161.2 punkta, 174.3.punkta un 223.1 punkta prasības un pārkāpjot 2009.gada 13.janvāra Ministru

kabineta noteikumu Nr.30 ”Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”1.pielikuma”Būtiskās

prasības traktortehnikas un tās piekabes tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam” 26.punktu un 28.punktu( turpmāk-Noteikumi Nr.30) noteiktās

prasības, radīja ceļu satiksmes dalībniekiem bīstamu situāciju, jo transportlīdzeklis Volvo, kas brauca traktora -ar piekabi virzienā to nepamanīja un

automašīnas Volvo vadītājam bija pēkšņi jāmaina braukšanas virziens, lai izvairītos no sadursmes ar traktoru. Automašīnas Volvo vadītājs /pers. C/,

veicot virziena maiņu reaģēja uz priekšā esošo šķērsli, cenšoties izvairīties no sadursmes.

[19] Tiesa uzskata, ka ar minēto pierādījumu kopumu pierādīta /pers. B/ vaina apsūdzībā norādīto CSN un Noteikumu Nr.30 pārkāpumā.

[20] Atbilstoši judikatūrā paustajai atziņai - lai iestātos kriminālatbildība pēc Krimināllikuma 260.panta, ir jākonstatē noziedzīga nodarījuma

sastāva obligātās pazīmes, tostarp tas, ka transportlīdzekļa vadītājs ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ir iestājušās panta attiecīgajā daļā paredzētās

sekas, cēloniskais sakars starp Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sekām, transportlīdzekļa vadītāja vaina Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanā

un seku izraisīšanā (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 6.novembra lēmumu lietā Nr.SKK-601/2009).

Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana ir kriminālsodāma, ja vainīgā darbības vai bezdarbības

rezultātā ir nodarīts kaitējums cietušā veselībai vai dzīvībai un starp nodarījumu un kaitīgajām sekām konstatēta cēloņsakarība.

[21] No iztiesāšanā pārbaudītajiem pierādījumiem secināms, ka /pers. B/, diennakts tumšajā laikā vadīja traktoru /transportlīdzekļa marka/,

sakabē ar pašizgatavotu piekabi, kura nebija aprīkota ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu, tādā veidā ignorējot transportlīdzekļa atbilstību

ekspluatācijas noteikumiem.

Tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt to, ka cietušais /pers. C/, vadot tajā pašā virzienā automašīnu Volvo nepamanīja /pers. B/ vadīto traktoru un

nespēja laicīgi bremzēt, lai novērstu sadursmi ar traktoru.

[22] No eksperta atzinumiem izriet, ja traktora vadītājam būtu iedegti gabarītlukturi un numura zīmes apgaismojums, bija tehniska iespēja neizraisīt

ceļu satiksmes negadījumu. Traktora veiktās darbības bija ceļu satiksmes negadījuma iemesls.

Eksperts norāda, ka objektīvi nav iespējams noteikt, vai automobiļa Volvo vadītājam bija tehniska iespēja novērst sadursmi ar priekšā braucošo

traktoru ar piekabi. Automobiļa vadītāja norādītajā situācijā vadītājam nebija tehniskas iespējas apstāties līdz traktora piekabei un nav iespējams noteikt

automobiļa Volvo v adītāja veiktās kustības izmaiņas pa kreisi, saistību ar ceļu satiksmes negadījumu-sadursmi ar automobili VW Golf. Līdz ar to viņa

veiktās darbības nav jāsaista ar ceļu satiksmes negadījuma rašanos.

[22.1]Turklāt tiesa norāda, ka transportlīdzekļa vadītājam nav pienākums braukt ar tādu ātrumu, lai spētu izvairīties no iepriekš neparedzamiem,

pēkšņiem šķēršļiem, tai skaitā, citu autovadītāju rīcības, kuri izdara Ceļu satiksme noteikumu pārkāpumus. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības

uzskatīt, ka arī citas personas izpildīs ceļu satiksmei noteiktās prasības(skat. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada

12.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKA-122/2007).

[22.2] CSN 100.pants noteic, ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam

jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

Cietušais /pers. C/ laicīgi nespēja pamanīt šķērsli. /pers. C/ mainīja kustības braukšanas virzienu, iebraucot pretējās kustības braukšanas joslā,

mēģinot apbraukt šķērsli, jo tieši apsūdzētā /pers. B/ rīcība primāri radīja bīstamības situāciju un bija cēloniskā sakarā ar automašīnu Volvo un VW Golf

sadursmi. Tiesa norāda, ka CSN 100.pants atļauj vadītājam mainīt kustības virzienu un apbraukt šķērsli, līdz ar to cietušā /pers. C/ darbībās tiesa

nekonstatē Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

[23] Tiesas izmeklēšanā tika noskaidrots, ka /pers. C/ laicīgi nespēja pamanīt šķērsli, kas atradās viņa braukšanas joslā, līdz ar to nevarēja

rīkoties CSN 100.panta noteiktajā kārtībā-samazināt braukšanas ātrumu un bremzēt.

Tiesa secina, ka nav apstiprinājies aizstāvja teiktais, ka cietušā rīcība arī ir ceļu satiksmes negadījuma iemesls, jo cietušais vadīja

automašīnu, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, kā arī, ieraugot šķērsli, nerīkojās atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 100.pantā noteiktajam.

[23.1] AS “Mapon” fiksētais automašīnas Volvo ātrums ceļu satiksmes negadījuma dienā no plkat.18.49.00 līdz plkst.18.49.11 ir 100

km/h, no plkst. 18.49.12 līdz plkst.18.49.22-95 km/h, no plkst. 18.49.23 līdz plkst.18.49.30-85 km/h, no plkst. 18.49.31 līdz plkst.18.49.32-9 km/h,

no plkst. 18.49.33 līdz plkst.18.49.40-0 km/h, kad automašīna apstājās.

Salīdzinot automašīnas Volvo braukšanas ātrumu pēc Mapon shēmas, secināms, ka ceļa posmā pirms ceļu satiksmes negadījuma

automašīnas Volvo braukšanas ātrums bija nedaudz lielāks par atļauto maksimālo braukšanas ātrumu(90km.h).Minēto faktu apstiprina arī 2022.gada

2.decembra eksperta atzinums.

[23.2] Vērtējot Mapon shēmu, tajā fiksēto automašīnas Volvo maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h tiesa atzīst, ka automašīna Volvo ir

nedaudz pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu, kas ir nebūtisks un tiesas ieskatā nevarēja būtiski ietekmēt satiksmes drošību.

Turklāt Mapon dati apliecina, ka pirms ceļu satiksmes negadījuma, automašīnas Volvo vadītājs ātrumu samazināja, jo tuvojās fotoradara un

ātruma ierobežojošajai zonai.

No 2022.gada 2.decembra eksperta atzinuma izriet, ka vērtējot no satiksmes drošības viedokļa, automobiļa Volvo vadītājam bija

jābrauc tā, lai nenobrauktu no brauktuves. Automobiļa vadītājam nebija jāparedz, ka neapgaismotā ceļa posmā uz ceļa atradīsies traktora piekabe bez

iedegtām ārējām apgaismes ierīcēm.

[23.3] Eksperta atzinumā, ko tiesas sēdē arī apstiprināja eksperts /pers. AB/ norādīts, ka tieši /pers. B/ rīcība, neievērojot CSN noteiktās

prasības-nenodrošinot traktoru un piekabi ar apgaismes elementiem -bija primārais apstāklis, kas radīja satiksmes drošības bīstamību.

Tiesa secina, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem par negadījuma faktiskajiem apstākļiem, /pers. B/ vadītā transportlīdzekļa kustību, pieļauto

CSN pārkāpumu pierādīta arī nozieguma subjektīvā puse, viņa darbības, pieļaujot apsūdzībā norādīto Ceļu satiksmes noteikumu - 25.3 punkta, 161.2

punkta,174.3 punkta, 223.2 punkta pārkāpumu un Noteikumu Nr.30 1.pielikuma 26.punkta un 28.punkta pārkāpumu un apstiprina /pers. B/ darbību,

kas izpaudusies noziedzīgā nevērībā, jo viņam vajadzēja un viņš varēja paredzēt savu darbību kaitīgās sekas. Apsūdzētais vienaldzīgi un nevērīgi izturējās

pret normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi, pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, radot uz ceļa situāciju, kas bija bīstama un apdraudēja ceļu

satiksmes drošību.

[24] Starp /pers. B/ pieļauto CSN pārkāpumu, ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu un tā sekām- cietušajiem /pers. C/ un /pers. D/

nodarītajiem smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai, pastāv tiešais cēloniskais skars, kas ir par pamatu /pers. B/ darbību kvalifikācijai pēc

Krimināllikuma 260.panta otrās daļas.

Tiesai nav pamata apšaubīt eksperta atzinumus, eksperta /pers. AB/ sniegtās liecības tiesas sēdē.

[25] Kriminālprocesa likuma 60.2pants noteic personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pamattiesības kriminālprocesā. Tostarp šā panta pirmās

daļas 8.punkts noteic tiesības sniegt liecību vai atteikties liecināt. Savukārt Kriminālprocesa likuma 150.pants regulē personas, kurai ir tiesības uz

aizstāvību, pratināšanu.

Šā panta ceturtā daļa noteic, ka pirms pratināšanas sākumā personai izskaidro tās tiesības neliecināt un brīdina, ka visu, kas tiks teikts, var

izmantot pret šo personu. Personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības neliecināt, kas ietver gan tiesības klusēt, gan tiesības neatbildēt uz

konkrētiem jautājumiem, neparedzot atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu.

[25.1] Ņemot vērā minēto, tiesai jāizvērtē vai ziņas, kas iegūtas /pers. B/ 2020.gada 13.februāra paskaidrojumā un /pers. B/, kā

liecinieka, nopratināšanas protokolā pirmstiesas procesā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.pantā noteiktajam ir pieļaujams un pierādīšanā

izmantojams pierādījums.

Tiesa uzskata, ka /pers. B/ paskaidrojums un liecības, kas sniegtas 2020.gada 8.oktobrī ir pieļaujams un pierādīšanā izmantojams

pierādījums konkrētajā kriminālprocesā. Tiesas izmeklēšanas laikā nav iegūtas ziņas, ka minēto paskaidrojumu un liecības /pers. B/ būtu sniedzis pret

savu gribu.

Lietā esošais pierādījumu kopums apstiprina, ka /pers. B/ sniedza paskaidrojumu un liecības kā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā

persona.

Pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi apstiprina /pers. B/ saistību ar viņam inkriminēto noziegumu,

pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā /pers. B/ sākotnēji daļēji atzina vainu viņam inkriminētajās darbībās.

Tiesa nekonstatē būtiskas pretrunas apsūdzētā liecībās tiesas sēdē un 2020.gada 13.februāra paskaidrojumā un 2020.gada 8.augusta

liecībās.

[26] Tiesa secina, ka lietā iegūtie un pārbaudītie pierādījumi ir pietiekami apsūdzētā vainīguma apstiprināšanai, nepastāv šaubas par

apsūdzētā vainīgumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, nosakot soda veidu tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams, kā mazāk smags noziegums.

/pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību. Cietušajam /pers. D/ un /pers. C/ ir nodarīti smagi miesas bojājumi.

[27] No IeM IC izdrukas redzams, ka /pers. B/ agrāk sodīts. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā nebija sodīts. Tiesas izmeklēšanas

laikā ir sodīts divas reizes.

Ar Daugavpils tiesas 2022.gada 30.novembra lēmumu /pers. B/ ir noteikts galīgais sods pēc Vidzemes prokuratūras 2022.gada 12.jūlija

prokurora priekšraksta par sodu un Daugavpils tiesas 2022.gda 28.septembra sprieduma –sabiedriskais darbs uz 310 stundām (1.sējums, lietas 150.-

152.lapa;2.sējums, lietas 152-154, 155.lapa).Minētās IC Sodu reģistra izdrukas apstiprina to, ka /pers. B/ ir vairākkārt sodīts par administratīvo

pārkāpumu izdarīšanu, tai skaitā ceļu satiksmes jomā.

Minētie apstākļi liecina par to, ka /pers. B/ nav sapratis izdarīto likumpārkāpumu sekas. Turpina izdarīt likumpārkāpumus.

[28] Apsūdzētā paskaidrojumi tiesas sēdē un izdrukas no personu datu pārlūka apliecina, ka strādā algotu darbu, apgādībā četri nepilngadīgi

bērni, precējies, sieva nestrādā(1.sējums, lietas 146., 148.lietas lapa).

[29] Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. B/ cieta ceļu satiksmes negadījumā un ieguva politraumas. Miesas bojājumu esamību

apstiprina medicīniskie dokumenti par /pers. B/ veselības stāvokli (2.sējums, lietas 139.,140.-141.,142.,143.lietas lapa).

[30] Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 47.pantā noteiktos /pers. B/ atbildību mīkstinošos apstākļus un Krimināllikuma 48.pantā paredzētos

atbildību pastiprinošos apstākļus.

Krimināllikuma 260.panta otrās daļas sankcija paredz brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

Tiesa uzskata, ka /pers. B/ nosakāms likumā paredzētais brīvības atņemšanas sods, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.

Ņemot vērā norādītos apstākļus- apsūdzētā attieksmi pret izdarīto to, ka /pers. B/ tiesas izmeklēšanas laikā izdarīja vēl divus jaunus

noziedzīgus nodarījumus un ir sodīts, tiesa neieguva pārliecību, ka /pers. B/ neizciešot brīvības atņemšanas sodu turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus

nodarījumus, tādēļ tiesa /pers. B/ nepiemēro Krimināllikuma 55.panta nosacījumus.

Jautājumu par to, vai vainīgo var notiesāt nosacīti, izlemj tiesa, pamatojoties vienīgi uz pašas tiesas, nevis vainīgā, viņa aizstāvja vai liecinieku

pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Šo pārliecību tiesa pamato ne tikai ar vainīgā personību raksturojošajām

ziņām, bet ar visu Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu analīzi, ieskaitot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu

(skat. Augstākās tiesas Senāta 2021.gada 1.decembra lēmums lietā Nr.11815000218, SKK-155/2021).

Tiesa uzskata, ka tieši brīvības atņemšanas sods ir atbilstošs Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam soda mērķim.

Nosakot /pers. B/ reālu brīvības atņemšanas sodu tiesa ņem vērā /pers. B/ veselības un ģimenes stāvokli, un nekonstatē apstākļus, kas

liegtu /pers. B/ izciest brīvības atņemšanas sodu.

Augstākā tiesa jau iepriekš atzinusi, ka tiesa nosaka sodu, ievērojot Krimināllikuma 35., 46.pantā noteiktās prasības. Apsūdzētās personas

sliktais veselības stāvoklis nav noteicošais apstāklis, lai piemērotu nosacītu notiesāšanu. Nosacīta notiesāšana saistīta ar tiesas pārliecību, ka apsūdzētais

turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, bet nevis ar viņa veselības stāvokli (Augstākās tiesas 2021.gada 24.novembra lēmums, Lieta Nr.

15830004912, SKK-41/2021; 2017.gada 23.februāra lēmums lietā Nr. SKK-68/2017 11815006815).

[30.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam ir pilnīgi pieskaitāms sods, kas /pers. B/

noteikts pēc Daugavpils tiesas 2022.gada 30.novembra lēmuma un galīgais sods /pers. B/ nosakāms-brīvības atņemšana uz četriem mēnešiem,

sabiedriskais darbs uz 310 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Tiesā ir saņemtas ziņas no Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu reģiona teritoriālās struktūrvienības 7.nodaļas, ka /pers. B/ nav

uzsācis sabiedriskā darba izpildi pēc Daugavpils tiesas 2022.gada 30.novembra lēmuma(2.sējums, lietas 168.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu, sabiedriskais darbs ir izpildāms patstāvīgi.

[30.2] /pers. B/ pirmstiesas procesā piemērots drošības līdzeklis- dzīvesvietas maiņas paziņošana. Tiesa atzīst, ka drošības līdzeklis ir

atstājams negrozīts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

[31] Cietušais /pers. D/ iesniedza kaitējuma kompensācijas pieteikumu par materiālo zaudējumu: 500 euro par juridisko palīdzību

kriminālprocesā un 1244,60 euro par medicīniskajiem un transporta izdevumiem un 50 000euro par nodarīto morālo kaitējumu un fiziskām ciešanām

kopā -51 744,60euro. Ārstēšanās izdevumi-1159,6 euro un transporta izdevumi 85 euro. Materiālo zaudējumu izdevumus apstiprina lietā pievienotie

čeki.

/pers. B/ cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.

Tiesas sēdē /pers. D/ uzturēja pieteikto kaitējuma kompensāciju un sniedza liecību par pieteikto kaitējuma kompensāciju.

[31.1] AAS ”Balta” sniegtajā informācijā par apdrošināšanas atlīdzību norādīts, ka 2020.gada 17.februārī apdrošināšanas sabiedrībā ir

saņemts pieteikums sakarā ar 2020.gada 13.februārī notikušo ceļu satiksmes negadījumu. AAS “Balta” norāda, lai pieņemtu lēmumu par

apdrošināšanas atlīdzību, atkarībā no lietas virzības, nepieciešams gala nolēmums[..]kriminālprocesā vai spēkā stājies tiesas gala nolēmums(2.sējums,

lietas 34.lapa).

[31.2] Izvērtējot /pers. D/ liecības, informāciju par atlīdzības pieteikuma iesniegšanu AAS ”Balta”, apdrošinātāja sniegtās ziņas, tiesa secina,

ka cietušajam nav nosakāma kaitējuma atlīdzība šajā kriminālprocesā, izskaidrojot tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību un tiesības sniegt prasību

civiltiesiskā kārtībā, ja apdrošinātājs nav atlīdzinājis par visu radīto kaitējumu. Tiesa uzskata, ka nenosakot kaitējuma kompensāciju netiek pārkāptas

cietušās tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā

Atbilstoši Augstākās tiesas pētījumā ”Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” izteiktajām atziņām, Augstākās

tiesas Senāta nolēmumos vairākkārt norādīto, tiesai izvērtējot pieteiktā morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, ir jāņem vērā izmaksātā apdrošināšanas

atlīdzība, aprēķinātā, vēl neizmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kā arī iespējamā apdrošināšanas atlīdzība, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona nav

paspējusi iesniegt iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanu vai vispār nevēlas to darīt. Pretējā gadījumā tiktu pārkāptas apsūdzētās personas

tiesības paļauties uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (skat.www.at.go.lv; Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 21.janvāra lēmums lietā Nr.

11181142713, SKK-1/2020, Augstākās tiesas Senāta 2020.gada 18.februāralēmums lietā Nr Lieta Nr. 11210010018, SKK?93/2020).

Tiesas ieskatā, lietas izskatīšana, nenosakot kaitējuma atlīdzību kriminālprocesā, atbilst vienam no kriminālprocesa pamatprincipiem-tiesībām

uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, jo arī apdrošināšanas atlīdzības izmaksa cietušajam atkarīga no sprieduma spēkā stāšanās.

Tiesa atzīst, ka no apsūdzētā cietušā labā ir piedzenami izdevumi-500 euro, kas saitīti ar viņam sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Šo izdevumu atlīdzināšanas pienākums ir uzliekams apsūdzētajam /pers. B/, kā to noteic Kriminālprocesa likuma 353.pants.

Pārējā daļā-51 044,6 euro- materiālā un morālā kaitējuma kompensācija cietušajam /pers. D/, nav nosakāma.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta trešajai daļai cietušajam ir tiesības prasīt kaitējuma atlīdzināšanu Civilprocesa likuma noteiktajā

kārtībā, ja viņš uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums.

[32] Izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus, visu pirmstiesas procesā veikto darbību kopumu tiesa secina, ka lietā pieņemams blakus lēmums, lai

norādītu uz krimināllietā konstatētajām kļūdām un paviršībām, un novērstu tās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523.,527., 528., -531. pantu,

Rezolutīvā daļa

Tiesa

nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 260.panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitīt sodu, kas noteikts pēc Daugavpils

tiesas 2022.gada 30.novembra lēmuma un galīgo sodu /pers. B/ noteikt-brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, sabiedrisko darbu uz 310 stundām,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1daļu, sabiedrisko darbu izpildīt patstāvīgi.

Drošības līdzekli –dzīvesvietas maiņas paziņošanu- /pers. B/, negrozīt.

Piedzīt no /pers. B/ cietušā /pers. D/ labā materiālā kaitējuma kompensāciju 500 euro, par juridisko palīdzību kriminālprocesā, pārējā daļā-

51 044,6 euro- materiālā un morālā kaitējuma kompensāciju cietušajam /pers. D/, nenoteikt.

Noteikt/pers. B/materiālā kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai– 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma

apliecinošu dokumentu nekavējoties, iesniedzot Zemgales rajona tiesā Tukumā.

Izskaidrot cietušajam tiesības prasīt kaitējuma atlīdzību civiltiesiskā kārtībā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā Zemgales apgabaltiesai no pilna sprieduma pieejamības dienas-2023.gada 5.jūnija-sūdzību vai

protestu iesniedzot, Zemgales rajona tiesai Tukumā.

Tiesnese *(personiskais paraksts) L.Sprigule

*Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu